Stress un izdegšana - vai tiešām tā kļūst par mūsu ikdienu?
27.novembrī EPALE projekta ietvaros Rīgā notika seminārs pieaugušo izglītotājiem "Rūpēs par citiem parūpēties par sevi!" Semināra vadītāja Evija van der Beek (sertificēta supervizore, profesionāls koučs, Latvijas Supervizoru apvienības biedre) saka: “Lai mēs varētu rūpēties par citiem, sākumā jāparūpējas par sevi, par savu mentālo un fizisko veselību. Stress un izdegšana nešķiro profesiju, vecumu vai dzimumu, tā var iestāties nemanot, ja laikus nenovēršam izdegšanas riskus. Cilvēkiem, kuru darbs ikdienā saistīts ar citiem cilvēkiem (izglītības jomā strādājošie, medicīnas personāls, sociālie darbinieki, u.c.) ikdienā sastopas ar lielāku izdegšanas risku”.
Seminārā tika runāts par ilgstoša stresa pirmajām pazīmēm un izdegšanas riska mazināšanas iespējām tieši pieaugušo izglītības jomā strādājošiem. Dalībniekiem bija iespēja arī izmēģināt ikdienā pielietojamas metodes stresa mazināšanai, dalīties pieredzē, kas ir viņu stresa avoti ikdienā darbā, kā arī meklēt atbildes uz jautājumu - Ko darīt stresa un izdegšanas riska mazināšanai?
Šeit daži semināra dalībnieku ieteiktie risinājumi:
- Lūgt un pieņemt palīdzību;
- Sadalīt “lielo mērķi” mazākos gabaliņos;
- Atpūsties! Ieplānot atpūtu un atpūsties regulāri;
- Precīzāks laika menedžments;
- Pateikt “NĒ”, noteikt savas robežas;
- Ja nevar mainīt situāciju, mainīt attieksmi;
- Darīt darbu, kas patīk;
- Iemīlēt sevi!
- Atklāti runāt par problēmām;
- Pieņemt situāciju, ko nevar mainīt;
- Atrast un koncentrēties situācijā/ dzīvē uz pozitīvo;
- Iesaistīties neformālā vidē, meklēt domubiedrus;
- Meklēt profesionālo palīdzību;
- Iedomāties sliktāko scenāriju, bet koncentrēties uz pozitīvo;
- Fizisko resursu uzlabošana.
E. van der Beek 2019. gada maijā veikusi Latvijas skolotāju aptauju, kur piedalījās 956 respondenti. Rezultāti liecina, ka 48% aptaujāto skolotāju atzinuši, ka darbā atrodas ilgstoša stresa stāvoklī un 55 % - ka ir aizdomas par izdegšanu.
Semināra vadītāja Evija iesaka visiem, kuri par stresu un izdegšanu interesējas pastiprināti, izlasīt Ainas Ozoliņas Nucho, Māras Vidneres grāmatu “STRESS: tā pārvarēšana un profilakse”, lai labāk izprastu stresa “mehānismu”, hroniska stresa ietekmi uz fizisko un mentālo veselību, kā arī apzinātos izdegšanas riskus un varētu laicīgi tos novērst. Viņa vērsa uzmanību un nepieciešamību sekot līdzi savai labsajūtai un nepieciešamības gadījumā meklēt atbilstošu speciālistu palīdzību, ja ir aizdomas par izdegšanas simptomiem.
Pasaules Veselības organizācija (WHO) ir noteikusi, ka izdegšana nav saslimšana, bet ir ar profesionālo darbību saistīts izdegšanas sindroms, kas tiek konceptualizēts kā hroniska stresa rezultāts darba vietā.
To raksturo trīs dimensijas:
- enerģijas resursu izsīkums;
- palielināta garīga atsvešināšanās no darba vai ar darbu saistīta negatīvisma vai cinisma izjūta;
- samazināta profesionālā efektivitāte.
Latvijā izdegšanas sindroms ir iekļauts arodslimību klasifikatorā.
Internetā gan par stresu, gan arī par izdegšanu pieejami dažādi raksti un skaidrojumi, šeit pārpublicējam www.panaceja.lv publicētos izdegšanas sindroma pazīmes un simptomus.
“Dažāda veida neatbilstībām starp personu un darbu, kas nav laicīgi novērstas, ir liela loma izdegšanas sindroma attīstībā! Psihologi K. Maslača un K.Leiters uzsver sekojošus faktorus:
- neatbilstība starp prasībām pret darbinieku un viņa resursiem (iemaņām, spēku, raksturu);
- neatbilstība starp vēlmi būt patstāvīgam savā darbā un vadības stingro kontroli, ierobežojot cilvēku iniciatīvu un radošo pieeju; darbiniekam var rasties nelietderības sajūta;
- atalgojuma neatbilstība ieguldītajam darbam tiek uztverta kā darba neatzīšana;
- kolēģu attiecību neatbilstība dabīgām personības vajadzībām – cieņas, atzinības, atbalsta, mierinājuma trūkums kolektīvā;
- trūkst izpratnes par taisnīgumu darbā, kā rezultātā krīt darbinieka pašvērtējums;
- neatbilstība starp ētiskajiem personas principiem un darba prasībām.
Visbiežāk emocionālā izdegšana tiek novērota “altruistisko” profesiju darbiniekiem. Tiem profesionālo prasību īstenošana pieprasa lielu emocionālo atdevi – skolotāji, medmāsas, ārsti, sociālie darbinieki, psiholoģi, mācītāji. Šis sindroms var rasties arī citu profesiju pārstāvjiem, kuriem darbs nav tieši saistīts ar saskarsmi ar citiem cilvēkiem, piemēram, programmētājiem. Tas nav retums arī studentiem un mājsaimniecēm.
Emocionālās izdegšanas sindroma galvenās pazīmes:
Emocionālās izdegšanas sindroms attīstās pakāpeniski. Sākumā ir liela aizrautība ar darbu, cilvēks var pat atteikties no citām savām vajadzībām, kas nav saistītas ar darbu, un pēc kāda laika aizrautība nomainās ar emocionālu un fizisku spēku izsīkumu. Cilvēks izjūt nomākumu un nogurumu, kas parasti nepāriet pēc nakts miega. Vēl viena pazīme ir depersonalizācija – cietsirdīga, bezpersoniska attieksme pret savu profesiju, pret klientiem, pacientiem, kolēģiem, nepieļauj kompromisus savā darbā. Pozitīvas un negatīvas emocijas, ko iepriekš izsauca darbs, tiek nomainītas ar vienaldzību un cinismu. Samazinās personīgie sasniegumi, darba efektivitāte, cilvēks neredz profesionālās attīstības iespējas.
Var izdalīt piecu veidu simptomus, kas ir raksturīgi emocionālās izdegšanas sindromam:
- fiziskie simptomi – nogurums, nomākums, izsīkums, svara izmaiņas, miega traucējumi, slikts vispārējs organisma stāvoklis, elpas trūkums, aizdusa, slikta dūša, galvas reibonis, pārmērīga svīšana, trīce, paaugstināts arteriālais spiediens, ādas slimības, sirds un asinsvadu sistēmas slimības;
- emocionālie simptomi – emociju trūkums, pesimisms, cinisms un cietsirdība gan darbā, gan privātajā dzīvē, vienaldzība, bezpalīdzības un bezcerības sajūta, agresivitāte, viegla aizkaitināmība, nepamatota trauksme, nemiers, uzmanības pavājināšanās, vainas sajūta, ideālu, cerību un profesionālu perspektīvu zudums; kā iespaidā rodas depersonalizācija (liekas, ka pats un cilvēki apkārt kļūst bezpersoniski, rodas vientulības sajūta);
- uzvedības pārmaiņas – strādā vairāk par 45 stundām nedēļā, darba laikā rodas nogurums, vēlme atpūsties, vienaldzība pret ēdienu, samazinās fiziskā slodzes izturība, var pieaugt tabakas, alkohola, medikamentu patēriņš, rodas nelaimes gadījumi (kritumi, traumas, avārijas, uzvedība kļūst impulsīva);
- intelektuālais stāvoklis – samazinās interese pret jaunām idejām savā profesionālajā joma, trūkst radoša pieeja dažādu problēmu risināšanai, rodas garlaicība, apātija, pazūd dzīvesprieks, priekšroka tiek dota šabloniem, rutīnai, formālai pieejai darbam, jo ir vienaldzība pret jauno, nav vēlmes piedalīties izglītojošos pasākumos;
- sociālie simptomi – samazinās sociālā aktivitāte, pazūd vaļasprieki, sociālie kontakti pārsvarā notiek tikai darbā, rodas izolācijas sajūta, nesaprašanās ar citiem cilvēkiem, trūkst atbalsta sajūtas no draugiem, radiniekiem, kolēģiem, pasliktinās attiecības.”
Paldies par raksta tapšanu Evijai van der Beek.
Ginta Salmiņa,
EPALE Rīgas reģiona koordinatore
Komentārs
Bieži vien cilvēku attieksme
Bieži vien cilvēku attieksme pret minētajiem simptomiem ir nenopietna, kas, manuprāt, balstās uz stereotipu, ka, piemēram, depresija vai izdegšana nemaz nav slimības, bet gan "vājo" cilvēku atrunas. Ir nopietni jāpārskata riska grupu pārstāvju (īpaši tie, kas strādā vairāk par 60 stundām nedēļā) profilakses kārtību. Par šiem simptomiem būtu jāzina katram darba ņēmējam neatkarīgi no nodarbošanās veida.
Likeme (1)
Bieži dzirdu cilvēkus sakām -
Bieži dzirdu cilvēkus sakām - ka stress ir tik liels, ka vairs negribas doties uz darbu. Bieži cilvēki runā par to, ka knapi tiek galā ar pienākumu daudzumu un lielo slodzi darba vietā utm. Dzirdams aizvien mazāk stāstu par gandarījuma sajūtu pēc padarīta darba, jebkādā izteiksmē. Par izdegšanas sindromu ir dzirdējis gandrīz ikviens no mums, tomēr, tad kad šī problēma skar mūs pašus, reti laicīgi spējam pamanīt tās pirmās pazīmes un atbilstoši rīkoties, lai problēma nepastiprinātos. Tāpēc ir labi cilvēkus informēt par šāda stāvokļa simptomiem, lai izvērtētu sevi un meklētu veidus un informāciju kā sev palīdzēt. Ilgstoša izdegšana var radīt paliekošas sekas mūsu veselībā un, lai to uzveiktu ir nepieciešams ļoti liels darbs pašam ar sevi vispirms un, ja to nespējam paši, tad jāaizmirst par kaunu un jāgriežas pēc palīdzības pie speciālista. Arī es domāju ka ar izdegšanu var saskarties jebkuras profesijas pārstāvis, tas ir ilgstoša stresa darba apstākļos rezultāts, ko citreiz vēl pastiprina kādi papildus stresa apstākļi, kas nav saistīti ar darbu. Arī darba devējam manuprāt būtu jābūt informētam un būtu vajadzīga izstrādāta atbalsta programma darbiniekam.
Likeme (1)
Mūsdienu saspringtajā dzīves
Mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā hronisks stress, nepietiekams miegs un intensīva darba slodze daudziem kļuvusi par ikdienu, īpaši jau skolotājiem. Ir pazudis līdzsvars starp darbu un atpūtu, īpaši šajā laikā, kad darbs un studijas jāveic attālināti. Šādos apstākļos ilgstoši funkcionēt nav iespējams, ātrāk varam nonākt pie izdegšanas sindroma, jo ir sajūta, ka gandarījums un atgriezeniskā saite nav līdz galam iegūta, ir pazudusi emocionālā darba puse. Lai arī cik ļoti skolotāja darbam ir jābūt sirdsdarbam, būtu jāatvēl laiks arī savai dzīvei un savam laikam.
Likeme (1)
Stress un izdegšana
Diemžēl Latvijā izdegšana ir ļoti izplatīta. Šobrīd sabiedrībā pirmajā vietā bieži vien ir sasniegumi, un veselība nav prioritāte. Parasti cilvēki "skrien tik ilgi, kamēr krīt", cenšoties strādāt vairāk un vairāk, līdz saslimst vai izdeg emocionāli. Par labu psihoemocionālo veselību liecina spēja pārdzīvot iespējami pilnu jūtu apjomu, spēja izprast un rīkoties saskaņā ar savām jūtām un kontrolēt tās. Arī spēja veidot ilgtermiņa attiecības, just gandarījumu un adekvāti reaģēt uz stresa situācijām ir būtiski psihiskās veselības kritēriji. Pedagogi ir vieni no tiem, kuriem ir visaugstākais izdegšanas sindroma risks ikdienā nemitīgi klātesošā sasprindzinājuma dēļ.
Likeme (1)
Stress un izdegšana - vai tiešām tā kļūst par mūsu ikdienu?
Lielisks raksts, lika aizdomāties, kā es pati jūtos darba vietā? Domāju ka stress un izdegšana ir bijusi visos laikos, tikai tagad par to tiek runāts un domāts vairāk, jo ir veikti pētījumi gan medicīnā, gan psiholoģijā. līdz ar to ir iespējams daudz vairāk izprast mūsu iekšējos emocionālos, fiziskos traucējumus , kuri neļauj mums pienācīgi pildīt mums uzticētos pienākumus. Agrāk cilvēki risinājumus meklēja drastiskās metodēs, kaitējot savai veselībai (opijs, alkohols u.c.). Domāju, ka ģeniālajam komponistam Emīlam Dārziņam arī bija visie šie izdegšanas simptomi, jo viņš jutās neatzīts un nenovērtēts, tā mēs varētu uzskaitīt bezgala daudz mākslinieku, gan Latvijas, gan pasaules, kas pāragri aizgājuši no dzīves stresa, izdegšanas rezultātā. Ir pierādīts, ka stresa un izdegšanas rezultātā rodas dažādas veselības problēmas. Uzskatu, ka ar stresu un izdegšanu saskaras visu profesiju un organizāciju vadītāju pārstāvji. Būtiskākais, lai cilvēks justos labi- ir būt novērtētam, ne vienmēr tai jābūt finansiālai balvai, bet pietiek ar paldies pateikšanu otram par labi padarīto, atrast laiku apkārtējos uzmundrināt neveiksmju gadījumos, atrast laiku un mācēt otru uzklausīt (arī ģimenes locekļus), pieņemt dažādos viedokļus. Reakcija uz stresu ir atkarīga no mūsu pieredzes izzināšanas, sociālā atbalsta un kontroles līmeņa darbavietā un ārpus tās. Nesaskaņas darba vietā mēdz būt viens no svarīgākajiem stresa faktoriem, taču sociālais atbalsts no kolēģiem un ģimenes, vadības var būtiski samazināt stresa negatīvo ietekmi. Piekrītu viedoklim, ka būtiski stresa līmeni var samazināt ar draugu un ģimenes sniegtais sociālais atbalsts. Paldies par rakstu!
Likeme (1)
Manuprāt šī ir mūsu gadsimta
Manuprāt šī ir mūsu gadsimta aktuālākā tēma, jo ar stresu saskaramies ik uz soļa ikdienā. Priecē, ka rakstā doti konkrēti ieteikumi. Būtu jauki, ja darba devējiem kā pienākums tiktu uzlikts - darbiniekiem apmaksāt supervīzijas.
Likeme (1)
Stress un izdegšana - vai tiešām tā kļūst par mūsu ikdienu?
Diemžēl stress un tā radītās sekas joprojām ļoti ietekmē cilvēkus. Ja vēlētos uzsvērt savu jomu, tad pedagoģijā noteikti izdegšana ir viens no gavenajiem iemesliem, kāpēc jaunie pedagogi ātri pamet darbu. Lielas ambīcijas un arī spējas, bet ne spējas to saglabāt ilgstoši, ja ir kāda cita veida ietekme. Ir ļoti svarīgi laikus pamanīt to, ka sāc izdegt, un būtiski būtu, ja to pamana kāds no kolēģiem, vai tuviniekiem, ka par to neklusē, jo tā tiešām var zaudēt kvalificētu speciālistu konkrētā nozarē.
Likeme (1)
Darbinieku izdegšana.
Apzinoties izdegšanas pazīmes, cēloņus un sekas, būtu nepieciešams darbavietā veidot atbilstošu atbalsta sistēmu. No tā, ka tiks runāts par idegšanu, nekas nemainīsies. Tikpat svarīgi kā apzināt problēmu, ir arī to risināt. Vadītājs, kurš ir ieinteresēts darbinieku labsajūtas nodrošināšanā darba vietā, spēs atrast īstos paņēmienus darbinieku motivācijas paaugstināšanai. Protams, ne tikai vadītājs ir atbildīgs par izdegšanas risku mazināšanu un atpazīšanu, bet arī darbinieki paši pret sevi, kolēģi, ģimenes locekļi. Svarīgi būtu apzināties, ka izdegšana nerodas vienas dienas laikā, tai ir savi simptomi un cēloņi. Īpaši pedagogiem būtu jārūpējas par savu labsajūtu darba vietā un iekšējo mieru, lai mācīšanās process noritētu labvēlīgā vidē. Tomēr saprotams, ka tas nav tik vienkārši, kā sākotnēji varētu šķist. Pedagoga lielākais risks izdegšanai ir tas, ka bieži nākas ar darbu "dzīvot" nepārtraukti, īpaši sākumskolas pedagogiem, kad ir ļoti cieša sadarbība ar vecākiem. Katram pedagogam jāiemācās darbu nodalīt no personīgās dzīves un nospraust robežas.
Likeme (1)
Realitāte pedagogu ikdienā
Šobrīd, mūsu pedagogu ikdiena aizrit lielā stresā, kas daudzus, diemžēl, noved arī pie emocionālas izdegšanas. Vēl ļaunāk, ja tam seko dažādas veselības problēmas un to pastiprināšanās. Tas viss ir tādēļ, ka, pirmkārt, jebkurš pedagogs, cik man ir zināms, būs ļoti atbildīgs par savu darbu un tā rezultātu. Apstākļos, kad mainās viss izglītības darbs, tiek ieviesta jaunā uz kompetencēm balstītā mācību programma pirmsskolā, vispārizglītojošās skolas tam cītīgi gatavojas aprobējot mācību materiālus, saspringtā situācija darbā ir skarbā ikdiena. Jauna satura apgūšana un ieviešana prasa no pedagoga izdomu, spēku, laiku pārdomām un enerģiju īstenošanai. Tai pat laikā jādara ikdienas darbs ar bērniem, kuri arī paliek arvien kustīgāki, skaļāki un stresaināki. Tam ir dažādi iemesli, un tie pārsvarā nāk no ģimenes. Līdz ar to mēs, pedagogi, esam kā ķīlnieki šajā situācijā, kuri atrodas zem dubulta spiediena - gan jaunais saturs un atbildība to ieviešot, gan atbildība un ikdienas rutīnas darbi ar nemierīgiem, bieži nepaklausīgiem un darīt negribošiem bērniem. Šādā situācijā palīdzētu mazāka darba slodze pedagogam, vairāk laika sevis izglītošanai un atpūtai, taču realitātē esam spiesti strādāt pilnu slodzi un vēl bieži vien aizvietot kādu promesošo kolēģi. Tas viss, lai nopelnītu kaut cik cienīgu atalgojumu. Bet valdība joprojām šo visu negrib redzēt un solījumus nepilda. Kā gan te var nebūt stress un izdegšana?!
Likeme (1)
Uzkatu, ka runājot par
Uzkatu, ka runājot par izdegšanu darbā nevar vainot neiejūtīgu skolas vadību vien, kura prasa, prasa un prasa (rezultāti, termiņi, atskaites...). Stress pieaug līdz ar atbildības līmeni. Līdz ar to direktoram iespēja izdegt ir daudz lielāka nekā parastam pedagogam. Pie vainas ir sistēma, kas bieži rada nevajadzīgu birokrātisko slogu. Žēl, ka cilvēki izdeg ne no reāla pedagoģiska darba, bet no neskaitāmu dokumentu gatavošanas, dokumentu, kurus neviens nemaz nelasa. Svarīgi, lai tie vienkārši būtu...
Likeme (1)
Stress ir visās profesijā
Stress ir visās profesijā.Jāatceras, ka noteiktas stresa situācija rada stimulu atrast jaunus risinājumus. Tomēr šis raksts ir par nopietnāku tēmu par izdegšanu. Ar Izdegšanu var saskarties cilvēki, kuri darbojas profesijās ar cilvēkiem (aktieri, skolotāji, sociālie darbinieki, medmāsas, veikala pārdevēji utt.) Diemžēl kā izvairīties no izdegšanas runā ļoti maz, šajā rakstā nav minēti risinājumi, bet tikai simptomi. Daudzi cilvēki uzskata ka var palīdzēt atvaļinājums vai brīvdienas, bet diemžēl izdegšanas gadījumā ir nepieciešams strādāt ar sevi un pat iespējams psihologa konsultācijas, nepieciešams sevi palutināt pēc katras grūtas darba dienas - aizejot ciemos, nopērkot sev ko jaunu, izlasot labu grāmatu.
Likeme (1)
Stress un izdegšana
Šis ir temats, par kuru būtu jārunā bieži un daudz. Stress ikdienā ir uz "katra stūra". Pietiek palasīt ziņas un virkni ar komentāriem,lai varētu pamatīgi "uzvilkties" par lietām, kuras ir nenozīmīgas. Bieži dzirdam un var redzēt kā darbinieki savās darba vietās izdeg. Netiek galā ar prasībām, dažādas problēmas netiek atrisinātas,rodās stress. Mums katram vajadzētu palīdzēt līdzcilvēkam, tad darbi raitāk ietu uz priekšu.
Likeme (1)
Stress un izdešana
Vēl neesmu sastapusi nevienu pedagogu, kuru nebūtu skāris stress vai izdekšana, īpaši mācīgu gada noslēgumā. Kaut gan stress un izdegšana var skart jebkuru cilvēku neatkarīgi no vecuma, dzimuma, pieredzes vai ieņemamā amata. Stresa un izdegšanas rašanos ietekmē ļoti dažādi ikdienā sastopami profesionālās vides un ikdienas dzīves faktori, tādēļ ir ieteicams iemācīties laicīgi atpazīt stresorus, pamanīt stresa izraisītas reakcijas un nepieciešamības gadījumā. Stress un izdekšana ir kļususi par mūsu ikdienu, tāpēc ir svarīgi apzināties ko darīt, pie kā vērsties, ja tev ir aizdomas par pirmajām izdegšanas pazīmēm, lai nenonāktu līdz izdegšanai.
Likeme (1)
Stress un izdegšana
Lai arī lielākā daļa komentāru ir saistīta ar pedogoģiju - diemžēl šī problēma ir vērojama pilnīgi visās nozarēs Latvijā. Bez tam, ja vēl pašvaldību un ar valsti saistītajās nozarēs darba ņemēju aizsargā arodbiedrības, tad privātajā sektorā tādu nav vispār, vai ir radītas organizācijas, kas principā drīzāk pārstāv darba devēju nevis ņēmēju (tipisks piemērs tirdzniecības sektors). Līdz ar ko kopā ar mūsdienu mainīgo un straujo pasauli - darbinieks var sajust izdegšanas simptomus esot salīdzinoši jaunā vecumā (pat nesasniedzot 40gadnieka slieksni).
Taču, kas ir pilnīgi saistībā ar pedagoģiju - ņemot vērā, ka šī nozare ir tradicionāli viszemāk apmaksātā valstī, tad tā pastāvīgi saskaras ar darbinieku trūkumu, kas nozīmē savukārt, ka atlikušajiem bieži vien ir papildus pienākumi, līdz ar ko papildus stress un profesijas nenovērtēšana, kas savukārt noved pie ātrāka resursu izlietošanas, vai vienkāršāk - pie nozares pamešanas. Un līdz ar ko palikušajiem tiek uzlikti papildus pienākumi, un tas mudina "uzaudzē biezāku ādu", kā rezultātā pazeminās kvalitāte.
50 % skaitlis, kas parādas šajā rakstā - par pedogogu stresa stāvokli - manuprāt ir ļoti bažas radošs skaitlis saistībā ar nozares nākotni vispār.
Likeme (1)
Izdegšana darba vietā
Strādājot pedagoģijā, bieži nākas saskarties ar to, ka mēs katru dienu esam apkrauti ar darbiem, termiņu kalendārs ir pārpildīts un vadība, katrā sapulcē, norāda termiņa datumu, mācību daļa parādās ar neprognozējamiem lūgumiem un skolēni prasa savu individuālo pieeju. Tā paiet nedēļa pēc nedēļas un, diemžēl, šādos gadījumos pedagogs zaudē pašu galveno – mērķi ar kuru viņš nāk pie izglītojamajiem. Ja mērķis nav sasniegts, mēs vainojam sevi, vadība vaino padoto un vecāki vaino izglītības sistēmu. Kā rezultātā lielāka daļa pedagogu ir uz izdegšanas robežas, kas ietekmē mācību darba procesu, darba kvalitāti, veselību un bieži darbinieka ģimenes attiecības. Lai novērtu darbinieku izdegšanas iespējas, pašam darba devējam būtu jāizglītojas, kā savlaicīgi pamanīt izdegšanas pazīmes, kā reaģēt un kā novērts, lai netiktu ietekmēti iepriekš minētie faktori. Šādas apmācības vajadzētu visiem darba devējiem, visiem tiem kuru uzraudzībā ir kādi padotie. Cilvēks , kurš ir uz izdegšanas robežas bieži to var pat nepamanīt un ir ļoti labi , ja kāds no malas palīdz pakāpties soli augšup, nevis grimt uz leju.
Likeme (1)
Prieks, ka par šo tēmu tiek
Prieks, ka par šo tēmu tiek runāts aizvien vairāk un tā tiek aktualizēta ne vien pedagogu vidū, bet arī daudzās citās profesijās. Stress un izdegšana ir 21.gs. aktuālākā problēma, kuru diemžēl vēl aizvien lielākā daļa darba devēju un valdība turpina izlikties neredzam. Manuprāt, būtu īpaši vērtīgi šāda veida lekcijas, seminārus utml. aizvest līdz visiem pedagogiem, lai tie spētu uz sevi paskatīties no malas un, ieraugot šos simptomus, laicīgi rīkoties. Bērni ir pelnījuši priecīgus, emocionāli veselus pedagogus!
Likeme (1)
Stress un izdegšana - vai tiešām tā kļūst par mūsu ikdienu?
Cilvēki nav izveidoti, lai uzreiz dzīvotu XXI gadsimta apstākļos.Mes lieliski pielāgojāmie, bet tas bija dārgi. Ikviens cilvēks zināja, kas notiks, kad izaugs, jo visi parasti turpināja savu tēvu vai māti profesiju. Vin gāja gulēt ar tumsas iestāšanos un cēlās ar rītausmu. Dzīve bija paredzama. Tagad cilvēki ir permanentā stresa stāvokļī fundamentālo pārmainu dēļ. Iespējams, vislabākā sadegšanas profilakse var radīt stipras attiecības ar tuviniekiem. Kad mēs varam dalīties savās pieredzēs ar ģimeni un draugiem, izmisums atkāpjas, un mēs varam redzēt jaunus apvāršņus.
Likeme (1)
Latvijas skarbā realitāte
Diemžēl man jāpiebilst, ka Latvijai raksturīga strausa politika attiecībā uz darbinieku izdegšanas novēršanu. Ļoti bieži darba vietās, kurās tā ir aktuāla, netiek risināta. Izplatīta ir darba tiesību neievērošana gan privātajā (jo īpaši būvniecībā), gan valsts sektorā. Virsstundu darbs un papildu pienākumi netiek apmaksāti. Netiek nodrošinātas tiesības uz nepārtrauktu atvaļinājumu (praktizēta atvaļinājuma izņemšana pa dienā visa gad agarumā). Darbs tiek “ņemts” uz mājām, slimības laikā darbinieki dodas uz darbu, apslimuši bērni tiek vesti uz bērnudārziem u.tmldz. Visvairāk tas skar tieši darbiniekus ierindniekus – gan valsts sektorā zemākus amatus ieņemošos ierēdņu, gan strādniekus privātajā sektorā. Varbūt ir jāsāk ar to, ka vadītāju darba novērtēšanā būtisks būtu kritērijs par darbinieku apmierinātību uz zemu kadru mainību? Citādi organizāciju deklarētās vērtības un reālā dzīve ir divas paralēlas pasaules.
Likeme (1)
Aktuāls temats. Noteikti
Aktuāls temats. Noteikti daudzās skolās ir zināmi skolotāji,kuri ir uz izdegšanas robežas. Manuprāt, ka viens no iemesliem šim ir arī tas,ka ir skolotāji,kuri ģimenē ir galvenie pelnītāji. Lai varētu nodrošināt ģimenes vajadzības,šie skolotāji nevēlas samazināt savu slodzi. Ziņnu šādus 2 gadījumus: skolotāja ir viena,kurai ir regulāri ienākumi. Sekas redzamas skolā: bieža raudāšana un pesimisms, sāk riebties skolēni . No vadības puses ir piedāvāts samazināt slodzi,bet skolotājas to nevēlas. Viena skolotāja regulāri apmeklē speciālistu palīdzību, otra- nedara neko, visas savas emocijas noveļ uz skolēniem un vadību! Tāpēc piekrītu tam,ka skolotāju darba likme ir jāpalielina,lai nebūtu pārslodze darbā!
Likeme (1)
Pārdomu rosinošs un aktuāls
Pārdomu rosinošs un aktuāls raksts. Svarīgi saprast – lai varētu rūpēties par citiem, svarīgi ir vispirms rūpēties par sevi. Bieži vien to mēdzam aizmirst (droši saku arī pēc savas pieredzes). Negulētās naktis, nogurums un spriedze ir pirmie faktori, kas rāda – kaut kas nav kārtībā. Šādos gadījumos ļoti vērtīgi būtu saprast – kā man rīkoties; ko man darīt, lai mazinātu spriedzi, stresu. Kā sākumizglītības skolotāja, labprāt pati gribētu apmeklēt šāda veida semināru, vismaz reizi gadā. Svarīga ir ne tikai attieksme pret sevi, bet arī pret saviem līdzcilvēkiem, jo viņi ir pirmie, kuri pamana, ka kaut kas nav kārtībā.
Likeme (1)
Stress ikdienā.
Mēs ikdienā viens otru dzenam stresā. Kontroles, pārbaudes. Ieslēdzot datoru vai TV pirmās ir negatīvās ziņas. Sabiedrībā ir daudz Veiksmes stāstu kā dzīvot, kā nopelnīt. Kas atkal liek būt labākam, sacensties. Emocionālajā stresā cilvēks nevar būt radošs, būt idejām bagāts. Es domāju ka mēs paši varam viens otram palīdzēt, celt nevis graut. Būt lepnam ka otram izdodās.
Likeme (1)
Manuprāt, ļoti vērtīgs
Manuprāt, ļoti vērtīgs pasākums. Man ir ierosinājums, ka nevis katru gadu veic obligāto veselības pārbaudi ( kas notiek pavirši un ķeksīša pēc), bet gan obligāti notiek šādi kursi ar konkrētiem padomiem, kā mazināt stresu un izdegšanu. Šim būtu daudz lielāka jēga.
Likeme (1)
21.gadsimta problēma- stress un izdegšana
Aktuāls, vajadzīgs un pārdomu rosinošs raksts. Stress un izdegšana, manuprāt, ir 21.gadsimta problēma, jo sabiedrības etalons ir veiksmīgs cilvēks personīgajā dzīvē un karjerā. Lai visu paspētu, lai pamanītu, lai saņemtu novērtējumu- cilvēku uz priekšu dzen viņa atbildība, vēlme būt finansiāli un sociāli nodrošinātam un tieksme pēc sabiedrības uzmanības. Tas, šķiet, ir tik pašsaprotami. Neviens taču negrib būt neveiksminieks. Rakstā nosauktie izdegšanas simptomi liek pārdomāt arī par savu attieksmi pret sevi, darbu un cilvēkiem sev apkārt. Piekrītu, ka pedagogi un mediķi ir visvairāk pakļauti izdegšanas riskam, jo intensīvs darbs, liela spriedze un augsta atbildība par cilvēkiem. Manuprāt, laika menedžments darbam un atpūtai, sakārtota vide un pozitīvi cilvēki līdzās, veselīga attieksme pret sabiedrībā un savā dzīvē notiekošo, kā arī fiziskās aktivitātes savai labsajūtai samazina izdegšanas risku un stresu. Veikt darbu, kas patīk un padodas, atvēlēt laiku sev un savai ģimenei- manas pamatatziņas veselīgai dzīvei.
Likeme (1)
Izdegšana.
Lielisks raksts . Diemžēl ne visi kolēģi šos simptomus zin un vēršas pēc palīdzības. Svarīga noteikti ir sabiedrības attieksme, robežas. Ārpus darba pedagogs ir tikai cilvēks. Plašs darbalauks diskusijām par pedagoga darbu un lomu sabiedrībā mūsdienās, emocionālo vardarbību pret pedagogu. Būtu interesanta citu valstu pieredze par pedagogu izdegšanu. Kā ar to tiek galā?
Likeme (1)
Stress un izdegšana - vai tiešām tā kļūst par mūsu ikdienu?
Manuprāt tiešī emocionālais izdegšanas sindroms ir viens no šī brīža aktualākajiem. Ja fizisko noguršanu mēs varam dizgan ātri atjaunot vai ar sportisku aktivitāti, miegu, tad ar emocionāļu noguršanu ir daudz grūtāk. Emocionāli mēs nogurstam darba vidē, kurā ir jāatgriežas katru dienu un dažreiz ir grūti savākties, lai no jauna varētu ierasties darbā. Tieši tāpēc būtu vairāk jādomā par to, kā samazināt emocionālo noguršanu un pēc tam, protmas, fizisko.
Likeme (1)
Aizvien aktuāls temats
Šis vēl aizvien ir ļoti aktuāls temats. Mums sabiedrībai ir ļoti jāmācas novilkt robežas (arī man), un tas nebūt nav viegli. Vienmēr (runājot par sevi) gribās darbā visu izdarīt uz 100% - izpalīdzēt, uzklausīt, izdarīt ātri un kvalitatīvi, lai gan tajā brīdī varbūt man būtu jādara citi svarīgi darbi. Tas ir darbs ar sevi. Tāpēc es piekritīšu Evijai van der Beek par to, "lai mēs varētu rūpēties par citiem, sākumā jāparūpējas par sevi, par savu mentālo un fizisko veselību". Ir jābūt nedaudz egoistiskiem un jāliek sevi 1.vietā, jo tomēr izdegšana nav joku lieta, atveseļošanās periods var būt ilgs (līdz pat 6 mēnešiem). Tāpēc novēlu katram noķert to pirmo signālu, kas varētu liecināt par izdegšanu. Novēlu katram atrast dienas laikā kaut 30 minūtes, lai veltītu laiku tikai sev! Paldies par dalībnieku ieteikumiem, tos noteikti ir jāņem vērā. Lai mierpilna ikdiena!!!