Skip to main content
Blog
Blog

Stress un izdegšana - vai tiešām tā kļūst par mūsu ikdienu?

27.novembrī EPALE projekta ietvaros Rīgā notika seminārs pieaugušo izglītotājiem "Rūpēs par citiem parūpēties par sevi!" Seminārā tika runāts par ilgstoša stresa pirmajām pazīmēm un izdegšanas riska mazināšanas iespējām tieši pieaugušo izglītības jomā strādājošiem. Dalībniekiem bija iespēja arī izmēģināt ikdienā pielietojamas metodes stresa mazināšanai, dalīties pieredzē, kas ir viņu stresa avoti ikdienā darbā, kā arī meklēt atbildes uz jautājumu - Ko darīt stresa un izdegšanas riska mazināšanai?

Kantar TNS 2018. gada pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā gandrīz puse (48%) darba ņēmēju 2017. /2018. gada laikā ir piedzīvojuši kādu no profesionālās izdegšanas pazīmēm. Darbinieki biežāk norāda tādas izdegšanas pazīmes kā nevēlēšanās uzņemties jaunus pienākumus (56%), nespēja aizmigt darba dēļ (54%), nespēja koncentrēties (53%), pastāvīgs fizisks nogurums (52%), pastāvīgs emocionāls nogurums (52%), kā arī agresīva reakcija pat nelielu problēmu gadījumā (50%).

 

27.novembrī EPALE projekta ietvaros Rīgā notika seminārs pieaugušo izglītotājiem "Rūpēs par citiem parūpēties par sevi!" Semināra vadītāja Evija van der Beek (sertificēta supervizore, profesionāls koučs, Latvijas Supervizoru apvienības biedre) saka: “Lai mēs varētu rūpēties par citiem, sākumā jāparūpējas par sevi, par savu mentālo un fizisko veselību. Stress un izdegšana nešķiro profesiju, vecumu vai dzimumu, tā var iestāties nemanot, ja laikus nenovēršam izdegšanas riskus. Cilvēkiem, kuru darbs ikdienā saistīts ar citiem cilvēkiem (izglītības jomā strādājošie, medicīnas personāls, sociālie darbinieki, u.c.) ikdienā sastopas ar lielāku izdegšanas risku”.

Seminārā tika runāts par ilgstoša stresa pirmajām pazīmēm un izdegšanas riska mazināšanas iespējām tieši pieaugušo izglītības jomā strādājošiem. Dalībniekiem bija iespēja arī izmēģināt ikdienā pielietojamas metodes stresa mazināšanai, dalīties pieredzē, kas ir viņu stresa avoti ikdienā darbā, kā arī meklēt atbildes uz jautājumu - Ko darīt stresa un izdegšanas riska mazināšanai?

Šeit daži semināra dalībnieku ieteiktie risinājumi:

  • Lūgt un pieņemt palīdzību;
  • Sadalīt “lielo mērķi” mazākos gabaliņos;
  • Atpūsties! Ieplānot atpūtu un atpūsties regulāri;
  • Precīzāks laika menedžments;
  • Pateikt “NĒ”, noteikt savas robežas;
  • Ja nevar mainīt situāciju, mainīt attieksmi;
  • Darīt darbu, kas patīk;
  • Iemīlēt sevi!
  • Atklāti runāt par problēmām;
  • Pieņemt situāciju, ko nevar mainīt;
  • Atrast un koncentrēties situācijā/ dzīvē uz pozitīvo;
  • Iesaistīties neformālā vidē, meklēt domubiedrus;
  • Meklēt profesionālo palīdzību;
  • Iedomāties sliktāko scenāriju, bet koncentrēties uz pozitīvo;
  • Fizisko resursu uzlabošana.

E. van der Beek 2019. gada maijā veikusi Latvijas skolotāju aptauju, kur piedalījās 956 respondenti.  Rezultāti liecina, ka 48% aptaujāto skolotāju atzinuši, ka darbā atrodas ilgstoša stresa stāvoklī un 55 % - ka ir aizdomas par izdegšanu.

Semināra vadītāja Evija iesaka visiem, kuri par stresu un izdegšanu interesējas pastiprināti, izlasīt Ainas Ozoliņas Nucho, Māras Vidneres grāmatu “STRESS: tā pārvarēšana un profilakse”, lai labāk izprastu stresa “mehānismu”, hroniska stresa ietekmi uz fizisko un mentālo veselību, kā arī apzinātos izdegšanas riskus un varētu laicīgi tos novērst. Viņa vērsa uzmanību un nepieciešamību sekot līdzi savai labsajūtai un nepieciešamības gadījumā meklēt atbilstošu speciālistu palīdzību, ja ir aizdomas par izdegšanas simptomiem.

Pasaules Veselības organizācija (WHO) ir noteikusi, ka izdegšana nav saslimšana, bet  ir ar profesionālo darbību saistīts izdegšanas sindroms, kas tiek konceptualizēts kā hroniska stresa rezultāts darba  vietā.

To raksturo trīs dimensijas:

  • enerģijas resursu izsīkums;
  • palielināta garīga atsvešināšanās no darba vai ar darbu saistīta negatīvisma vai cinisma izjūta;
  • samazināta profesionālā efektivitāte.

Latvijā izdegšanas sindroms ir  iekļauts arodslimību klasifikatorā.

Internetā gan par stresu, gan arī par izdegšanu pieejami dažādi raksti un skaidrojumi, šeit pārpublicējam www.panaceja.lv publicētos izdegšanas sindroma pazīmes un simptomus.

“Dažāda veida neatbilstībām starp personu un darbu, kas nav laicīgi novērstas, ir liela loma izdegšanas sindroma attīstībā! Psihologi K. Maslača un K.Leiters uzsver sekojošus faktorus:

  1. neatbilstība starp prasībām pret darbinieku un viņa resursiem (iemaņām, spēku, raksturu);
  2. neatbilstība starp vēlmi būt patstāvīgam savā darbā un vadības stingro kontroli, ierobežojot cilvēku iniciatīvu un radošo pieeju; darbiniekam var rasties nelietderības sajūta;
  3. atalgojuma neatbilstība ieguldītajam darbam tiek uztverta kā darba neatzīšana;
  4. kolēģu attiecību neatbilstība dabīgām personības vajadzībām – cieņas, atzinības, atbalsta, mierinājuma trūkums kolektīvā;
  5. trūkst izpratnes par taisnīgumu darbā, kā rezultātā krīt darbinieka pašvērtējums;
  6. neatbilstība starp ētiskajiem personas principiem un darba prasībām.

Visbiežāk emocionālā izdegšana tiek novērota “altruistisko” profesiju darbiniekiem. Tiem profesionālo prasību īstenošana pieprasa lielu emocionālo atdevi – skolotāji, medmāsas, ārsti, sociālie darbinieki, psiholoģi, mācītāji.  Šis sindroms var rasties arī citu profesiju pārstāvjiem, kuriem darbs nav tieši saistīts ar saskarsmi ar citiem cilvēkiem, piemēram, programmētājiem. Tas nav retums arī studentiem un mājsaimniecēm.

Emocionālās izdegšanas sindroma galvenās pazīmes:

Emocionālās izdegšanas sindroms attīstās pakāpeniski. Sākumā ir liela aizrautība ar darbu, cilvēks var pat atteikties no citām savām vajadzībām, kas nav saistītas ar darbu, un pēc kāda laika aizrautība nomainās ar emocionālu un fizisku spēku izsīkumu. Cilvēks izjūt nomākumu un nogurumu, kas parasti nepāriet pēc nakts miega. Vēl viena pazīme ir depersonalizācija – cietsirdīga, bezpersoniska attieksme pret savu profesiju, pret klientiem, pacientiem, kolēģiem, nepieļauj kompromisus savā darbā. Pozitīvas un negatīvas emocijas, ko iepriekš izsauca darbs, tiek nomainītas ar vienaldzību un cinismu. Samazinās personīgie sasniegumi, darba efektivitāte, cilvēks neredz profesionālās attīstības iespējas.

Var izdalīt piecu veidu simptomus, kas ir raksturīgi emocionālās izdegšanas sindromam:

  1. fiziskie simptomi – nogurums, nomākums, izsīkums, svara izmaiņas, miega traucējumi, slikts vispārējs organisma stāvoklis, elpas trūkums, aizdusa, slikta dūša, galvas reibonis, pārmērīga svīšana, trīce, paaugstināts arteriālais spiediens, ādas slimības, sirds un asinsvadu sistēmas slimības;
  2. emocionālie simptomi – emociju trūkums, pesimisms, cinisms un cietsirdība gan darbā, gan privātajā dzīvē, vienaldzība, bezpalīdzības un bezcerības sajūta, agresivitāte, viegla aizkaitināmība, nepamatota trauksme, nemiers, uzmanības pavājināšanās, vainas sajūta, ideālu, cerību un profesionālu perspektīvu zudums; kā iespaidā rodas depersonalizācija (liekas, ka pats un cilvēki apkārt kļūst bezpersoniski, rodas vientulības sajūta);
  3. uzvedības pārmaiņas – strādā vairāk par 45 stundām nedēļā, darba laikā rodas nogurums, vēlme atpūsties, vienaldzība pret ēdienu, samazinās fiziskā slodzes izturība, var pieaugt tabakas, alkohola, medikamentu patēriņš, rodas nelaimes gadījumi (kritumi, traumas, avārijas, uzvedība kļūst impulsīva);
  4. intelektuālais stāvoklis – samazinās interese pret jaunām idejām savā profesionālajā joma, trūkst radoša pieeja dažādu problēmu risināšanai, rodas garlaicība, apātija, pazūd dzīvesprieks, priekšroka tiek dota šabloniem, rutīnai, formālai pieejai darbam, jo ir vienaldzība pret jauno, nav vēlmes piedalīties izglītojošos pasākumos;
  5. sociālie simptomi – samazinās sociālā aktivitāte, pazūd vaļasprieki, sociālie kontakti pārsvarā notiek tikai darbā, rodas izolācijas sajūta, nesaprašanās ar citiem cilvēkiem, trūkst atbalsta sajūtas no draugiem, radiniekiem, kolēģiem, pasliktinās attiecības.”

Paldies par raksta tapšanu Evijai van der Beek.

 

Ginta Salmiņa,EPALE Rīgas reģiona koordinatore

Login (0)

Users have already commented on this article

Login or Sign up to join the conversation.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Nýjustu umræður

Virk samfélagsleg þátttaka á efri árum og nám þvert á kynslóðir

Þegar litið er til lýðfræðilegra breytinga (demographic change) í Evrópu kemur í ljós að hlutfall eldra fólks í öllum Evrópusambandslöndunum er hátt og fer hækkandi. Þess vegna er afar áríðandi að boðið sé upp á hágæða námsefni, sem sniðið er að þörfum eldra fólks og að fólkið sjálft sé haft með í stefnumótun í símenntun og virkri þátttöku í samfélaginu. 

Meira