Pilnīgi jaunā Arodizglītības un profesionālās apmācības (APA) praktikanta pieredze Berlīnē
“Laiks, ko pavadīju, apgūstot svētku vadību un skaņu apstrādi Skaņu mācību koledžā (SMK), deva man iespēju strādāt līdzās Īrijas vadošajiem šīs nozares speciālistiem. Es ieguvu vērtīgu pieredzi, strādājot notikumu degpunktā -- producējot pasākumu Electric Picnic un organizējot mūzikas darbnīcu pasākumā “Life Festival”.
Kad studijas SMK tuvojās noslēgumam, es vēlējos dziļāk apgūt pasākumu vadības jomu, kā arī īstenot savu sapni padzīvot citā valstī un iemācīties kādu citu valodu.
Tas man lika meklēt ES finansējumu darba pieredzes iegūšanai ārzemēs. Man bija vairāki draugi, kas bija gājuši tradicionālo ceļu, studējot un tekoši apgūstot svešvalodu, piedaloties augstākās izglītības Erasmus programmā ārzemēs. Man šādas iespējas nebija, jo nemācījos augstskolā, tāpēc biju pārlaimīgs, kad atklāju Leonardo da Vinči programmu, jo arī man tādējādi bija iespēja pilnveidot savas prasmes ārzemēs. Es nekavējoties devos pie SMK mācību direktora Dr. Braiena Kartija, lai ieteiktu pieteikties šai programmai. Koledža iepriekš nebija pieteikusies programmai, tāpēc pieteikšanās procesā īpaši vērtīgs bija no Izglītības ministrijas paspārnē strādājošās bezpeļņas organizācijas Léargas darbiniekiem saņemtais atbalsts un atbildes uz visiem jautājumiem.
Pēc dažiem mēnešiem es jau biju pabeidzis valodas kursus, sapakojis somas un biju ceļā uz Vāciju. Mēs bijām noorganizējuši praksi modernās kultūras centrā Neu West Berlin. Es piedalījos visu viņu kultūras pasākumu organizēšanā. Pasākumu klāsts ļoti atšķīrās no man ierastā – sākot no modes nedēļām līdz kino festivāliem. Tā bija interesanta pieredze, kurā man bija arvien jāsastopas ar jauniem pārbaudījumiem. Man vislabāk patika strādāt komandā kopā ar radošiem cilēkiem no visas pasaules un mācīties pārvarēt kultūras atšķirības, koncentrējoties uz aktuālo projektu.
Es iemīlējos Vācijā un it īpaši vācu valodā, tāpēc, tiklīdz radās iespēja pagarināt manu uzturēšanos šajā valstī pēc prakses beigām, es to pieņēmu ar atplestām rokām. Tagad, trīs gadus vēlāk, es esmu atpakaļ Dublinā un saņemu naudu par runāšanu vāciski – to es pat iedomāties nevarēju pirms trim gadiem. Es strādāju Londonā bāzēta IT uzņēmuma Dublinas birojā, kur operacionālās vadības grupā atbildu par Vācijas tirgu.
Es vēlos pateikties gan Skaņu mačību koledžai, gan arī organizācijai Léargas par milzīgo man sniegto atbalstu, un tiem, kas meklē iespējas paplašināt savu redzesloku, es iesaku doties praksē uz ārzemēm.”
Communications Team Léargas