Kad Leonardo da Vinči XV gadsimta otrajā pusē citu izgudrojumu starpā uzzīmēja mūsdienu bezpilota gaisa kuģim ļoti līdzīgu skici, viņš droši vien nedomāja, ka paies četri gadu simteņi, līdz šādas ierīces pamazām iegūs reālas aprises un pielietojumu. Vispirms, kā cilvēces vēsturē citkārt nereti gadījies, šo inovāciju dzina uz priekšu kari un militārās vajadzības, bet XXI gadsimtā tehnoloģiju attīstība bezpilota lidaparātiem dāvājusi uzvaras gājienu arī civilajā pasaulē.

Lai cik mazs – bet gaisa satiksmes dalībnieks

Bezpilota gaisa kuģus (BGK) jeb dronus (aizguvums no angļu valodas – “dūcējs”, “trans”) tagad izmanto dažādās tautsaimniecības nozarēs, kā arī pētniecībā. To ekspluatācija ir finansiāli izdevīga, jo neprasa īpašas infrastruktūras izveidi. Šādi attālināti vadīti dūcēji palīdz arī vērot un iemūžināt ģimenes svinības, sporta sacensības, hobija pasākumus, dabas objektus.

Droni plašā klāstā nopērkami mazumtirdzniecībā; atkarībā no pielietojuma nolūka, kvalitātes, tehniskā aprīkojuma lidaparātu cena svārstās no pārdesmit naudiņu vērtām zemu lidojošām rotaļlietām līdz nopietniem BGK par daudziem tūkstošiem eiro. Taču ir viena problēma: šīs ierīces jāmāk vadīt, lai tās nenoklīstu, nebojātu virszemes objektus, netraucētu aviosatiksmei un, galu galā, vienkārši neuzkristu kādam uz galvas. Diemžēl incidentu skaits, kuros ir iesaistīti attālināti vadāmie dūcēji, palielinās. Lai atceramies negadījumu novembrī, kad lidostas “Rīga” tuvumā pacelta mehāniskā lidoņa dēļ uz laiku tika apturēta lidmašīnu satiksme.

Pārlūkojot BGK tirdzniecības piedāvājumus internetā, nav manāma informācija par īpašiem nosacījumiem to ekspluatācijā – ka lidaparāti (izņemot tos, kas nav aprīkoti ar video vai foto kamerām un sver mazāk par 250 g) pirms palaišanas gaisā ir jāreģistrē Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) un tos vadīt drīkst tikai personas, kuras sekmīgi nokārtojušas CAA tiešsaistes pārbaudījumu. Toties, piemēram, ir lasāms uzmundrinošs sauklis: par lidotāju nepiedzimst, par to var kļūt jebkurš!

Telekomunikāciju uzņēmuma “Latvijas Mobilais telefons” interneta vietnē līdzās lidaparātu piedāvājumam gan ievietots aicinājums “Mācies sev ērtā laikā un kļūsti par drona pilotu!”

Raksturojot normatīvo regulējumu visu veidu satiksmē, mēdz teikt – katrs drošības noteikumu punkts ir rūgtas un pat traģiskas pieredzes diktēts. Tas attiecināms arī uz BGK kustības organizēšanu gaisa telpā.

Kopš 2019. gada jau stājušās spēkā divas Eiropas Komisijas regulas, kas tiešā veidā ietekmē kārtību, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu lidojumi tagad un turpmāk, un saskaņā ar šiem dokumentiem atbilstošas normas iekļautas arī Latvijas nacionālajos tiesiskajos aktos - likumā “Par aviāciju”, Ministru kabineta noteikumos Nr. 436 “Tālvadības pilotu kvalifikācijas noteikumi” un citos.

LMT aicinājums mācīties, lai kļūtu par BGK pilotu, nav nejaušs. Apzinoties to, ka dronu tālvadības pilotiem ne tikai ir jāzina un jāievēro valstī spēkā esošie noteikumi, bet arī jāapgūst praktiskās iemaņas, LMT pirms gadiem trim izveidoja īpašu Mācību centru. Taču tā piedāvātajām neformālās izglītības mācību programmām ir daudz plašāks vēriens - atbalstot dažādu jomu digitalizācijas un tehnoloģiju attīstību, sekmēt sabiedrības izpratnes vairošanu par to praktisko pielietojumu. Par nozīmīgu ieguldījumu šajā laukā 2021. gadā LMT Mācību centrs Izglītības un zinātnes ministrijas ceļojošās balvas “Saules laiva” konkursā saņēma platformas EPALE Pateicības rakstu.

Mācību programma tālvadības pilotiem

LMT inovāciju vadītājs Gints Jakovels, kas atbild par BGK biznesa attīstību uzņēmumā, stāsta: “LMT klientu centros piedāvājam iespēju iegādāties ne tikai telefonus, datu iekārtas, aksesuārus, bet arī dronus. Novērojām, ka no aviāciju regulējošo institūciju puses nav plašu informatīvo kampaņu par noteikumiem, kas attiecas uz dronu pilotiem. Līdz ar to liela daļa mūsu klientu, kuri iegādājas dronus, par tiem nemaz nenojauš. Šie nelielie bezpilota gaisa kuģi vairāk līdzinās rotaļlietām, un reti kurš aizdomājas par bīstamību, ja tos pilotē bez papildu zināšanām un prakses. Sapratām, ka varam palīdzēt, informējot un izglītojot ne tikai mūsu klientus, bet arī sabiedrību kopumā gan par iespējām, kuras sniedz dronu tehnoloģijas, gan par šo iekārtu drošu lietošanu. Tā tapa LMT Dronu centrs, kurā piedāvājam apgūt dažādus apmācību moduļus un faktiski veidojam jaunus gaisa satiksmes dalībniekus.”

^{Attēlā: Gints Jakovels.}

Mācību centra vadītāja Alīna Hindogina atceras: “Iekams sākām piedāvāt šīs programmas, daudz laika veltījām pašizglītībai, iepazīstot šo tēmu gan starptautiskā kontekstā, gan Latvijā, lai saprastu tvērumu – kas vispār ir jāzina drona pilotam. Tas nav tikai stāsts par to, kā pacelt lidaparātu, bet vēl jāzina, kur un kā to drīkst darīt, kur atrodami šādi noteikumi. Tā izstrādājām pirmo neformālās izglītības programmu, pēc kuras apgūšanas klients var nokārtot pārbaudījumus CAA un saņemt tālvadības pilota licenci.”

^{Attēlā: Alīna Hindogina.}

Pamatprogrammu veido teorētiskā un praktiskā daļa. Teorētiskajā ietverts plašs mācību kurss: šo lidaparātu attīstības vēsture, to uzbūve, vadība un kontrole, tehniskie rādītāji, tiesiskā regulējuma iztirzājums (ar kādiem BGK drīkst lidot, cik liela distance jāievēro līdz lidojumā neiesaistītām personām vai vides objektiem, kādi ir pilota un ekspluatanta (īpašnieka) pienākumi), nosacījumi gaisa telpas lietošanai, cilvēka faktora un vides apstākļu ietekme uz lidojumiem, dažādas procedūras (standarta, ārkārtas un avārijas situācijās), kā arī praktiskie uzdevumi. Mācību kursu noslēdz teorētisko zināšanu eksāmens, kas pielīdzināms CAA pārbaudījumam.

Savukārt praktiskajā daļā apmācāmie apgūst reālu pilotēšanas māku pieredzējušu instruktoru vadībā, noslēgumā atkal kārtojot pārbaudījumu.

Tālvadības pilotu apmācību materiālus nodrošina arī pati CAA, taču tur zināšanas pārbaudījuma kārtošanai jāiegūst pašmācības ceļā.

“Lai gan mūsdienu pasaulē katram ir iespēja nepieciešamo informāciju pašam atrast un izlasīt, no pieredzes zinām, ka izprast visas nianses ir ļoti sarežģīti,” spriež G. Jakovels. “Tas mūs pamudināja investēt apmācību programmas izveidē un kļūt par CAA atzīto iestādi, lai palīdzētu dronu pilotiem izprast visas nianses, kas slēpjas normatīvajos dokumentos un arī to, kā tās interpretējamas.”

Lai plašāk izglītotu sabiedrību šajā jomā, LMT Dronu centrā par pievilcīgu cenu ir izveidots īpašs interaktīvais kurss, kurš klientiem sniedz iespēju apgūt visas BGK pilotam nepieciešamās pamatzināšanas sev vēlamā laikā, vietā un tempā. Mācībās liels uzsvars tiek likts uz drošību un drošu BGK pilotēšanu, lai nenodarītu kaitējumu ne cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm, ne īpašumiem.

“Sadarbībā ar “Air Baltic” treniņu centru un šīs aviokompānijas ekspertiem esam izveidojuši kopīgu mācību saturu, kur lielās aviācijas pārstāvji pauž viedokli par droniem no sava skatupunkta - ko šo ierīču lidojumi nozīmē viņu sektoram. Tā tapuši daudzi interesanti video un citi materiāli, ko izmantojam mācību darbā,” piebilst A. Hindogina.

Ko spējam gudri paveikt ar droniem

Papildus pamatprogrammai LMT Mācību centrs piedāvā arī vairākas specifiskas interešu izglītības programmas. Tās paver plašākas iespējas gan dažādu industriju profesionāļiem dronu izmantošanai komerciālām vajadzībām, gan privātpersonām - vaļasprieka nodarbēm.

Kā stāsta A. Hindogina, papildprogrammu izstrādi rosinājušas tieši klientu vēlmes. Piemēram, viena no tām - fotogrammetrija - paredzēta tālvadības pilotiem, kuri dronu vēlas izmantot, lai veidotu noteiktu teritoriju kartes, 3D vizualizācijas, vai, piemēram, izmērīt objektu tilpumu.

Lauksaimniecībā ar BGK palīdzību, izmantojot interaktīvo programmu “Automātisko lidojumu plānošana” un šai nozarei specifisku programmatūru, var nodrošināt teritoriju efektīvu apsaimniekošanu, tās regulāri apsekojot, lai savlaikus novērstu kaitēkļu un slimību izplatīšanos, paaugstinātu ražas produktivitāti un kvalitāti, vienlaikus kompensējot darbaspēka deficītu. Līdzīgā veidā droni ir čakls palīgs pilsētplānošanā, infrastruktūras attīstības un uzturēšanas sektorā, tāpat arī būvniecībā.

Veiksmīga sadarbība Mācību centram ir ar AS “Latvijas valsts meži”: šeit tālvadības pilotu apmācības programmu ir apguvuši ap 70 uzņēmuma speciālistu, un visi sekmīgi nokārtojuši CAA pārbaudījumus. LVM ikdienā mehāniskos lidoņus izmanto lielo meža platību apsekošanai, bebru izveidoto dambju uziešanai, ievācot meža inventarizācijas datus, plānojot mežsaimniecības darbus un citviet. Tiem ir svarīga loma arī uguns un vētru postījumu gadījumos.

Droni spēj izsekot agresīvus stūresvīrus, tātad ierindojami Valsts policijas palīgu statusā, tāpat arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) tie reizēm ir neaizstājami. Drošības nozarei BGK profesionāla pilotēšana paver iespējas operatīvāk pieņemt lēmumus un izstrādāt efektīvu rīcības plānu, piemēram, masu pasākumu laikā vai meklējot pazudušas personas, stāsta Mācību centra vadītāja. “Pagājušā gada nogalē speciāli Valsts policijas koledžai izstrādājām īpašu interaktīvo kursu “Valsts bezpilota gaisa kuģi”, tas ir piemērots arī VUGD un jebkurai iestādei, kas kvalificējas lidojumiem ar valsts BGK. Mācību centra izsniegtais tālvadības pilota kvalifikācijas apliecinājums ir svarīgs uzņēmumiem, kam nepieciešams pierādīt savu darbinieku profesionālo atbilstību konkrētu darba uzdevumu pildīšanai.”

Dronu nākotne komercdarbībā

“Šī industrija ir ļoti strauji augoša, ar lielu potenciālu nākotnē ne tikai pasaules mērogā, bet arī Latvijā,” uzsver G. Jakovels. “Pašlaik mūsu apmācību programmas ir sagatavotas pilotiem, kuru dronu masa ir līdz 25 kilogramiem (atvērtā kategorija A1 -A2-A3, specifiskā kategorija), bet Latvijā ir uzņēmumi, kas ražo BKG jau tā dēvētajā sertificētajā kategorijā, kurus varam pielīdzināt mazajām lidmašīnām. Pagājušajā rudenī bijām Igaunijā uz viena šāda projekta demonstrāciju: divvietīgs gaisa taksometrs, līdzīgs helikopteram. Pasaulē aptuveni 350 uzņēmumu strādā pie idejām un risinājumiem saistībā ar šādiem lidaparātiem.

^{Attēlā: Gints Jakovels.}

Taču ir jāņem vērā, ka spēkā esošais normatīvais regulējums pašlaik pieļauj dronu lidojumus tikai tiešā redzamībā. Savukārt komerciālajam pielietojumam ļoti svarīgi ir tieši ārpusredzamības lidojumi, kas paredz to, ka, dodot dronam attiecīgu komandu, piemēram, virzībai no punkta A uz punktu B, šo lidojumu var veikt bez tiešas pilota vai novērotāja klātbūtnes. Patlaban pasaules un Eiropas līmenī tiek strādāts pie jaunām regulējuma normām, lai iespējami vienkāršā veidā varētu nodrošināt šādus lidojumus.”

LMT ir veicis vairākas tehnoloģiju demonstrācijas – sadarbībā ar sūtījumu piegādes tirgus līderi “DPD Latvija” un uzņēmumu SIA "SPH Engineering” 2020. gada nogalē ar pilnībā attālināti vadītu bezpilota lidaparātu tika piegādātas Ziemassvētku dāvanas sociālās aprūpes centram "Allaži" un Cēsu pilsētas pansionātam. Jau komplicētāks bija viens no pasaulē pirmajiem dronu pārrobežu lidojumiem uz Igauniju, BGK vadībai izmantojot pieslēgumu mobilo sakaru tīklam.

“Lidojuma nolūks bija parādīt, ka dronu var kontrolēt ar mobilā tīkla palīdzību ne tikai vienas valsts ietvaros. Arī pārlidojot robežu, ir tehnoloģiski risinājumi, kas dod iespēju pārslēgties starp mobilo operatoru un turpināt lidojumu citā valstī,“ komentē G. Jakovels. “Piemēram, ja domājam par tādu lielu projektu kā “Rail Baltica”, tad šo dzelzceļa līniju varētu pārraudzīt ar BGK palīdzību no gaisa (vai nav kādi bojājumi un tamlīdzīgi) – daudz efektīvāk nekā to darītu dienesti uz zemes. Iedomājamies – drons paceļas Tallinā pie stacijas un lido līdz pat Viļņai, šķērso trīs Baltijas valstis, veiksmīgi pārslēdzoties starp mobilajiem operatoriem.”

Tiesa gan, lai īstenotu šos ārpusredzamības testa lidojumus, organizatoriem bija jāsaņem speciālas atļaujas no atbildīgajām institūcijām, turklāt to laikā tika slēgta gaisa telpa, kurā norisinājās šīs darbības. Bet G. Jakovela redzējums ir tāds, ka šajā un nākamajā gadā dronu pielietojums tieši komercdarbībā ievērojami pieaugs. “ES regulējums, kas stāsies spēkā 2023. gadā, dos plašākas iespējas tieši komerciālajiem lidojumiem, un uzņēmumi, kas domās tālredzīgi, sāks tam laikus gatavoties.”

LMT ar saviem ierosinājumiem, ieteikumiem, kā arī sniedzot konsultācijas, iesaistījies CAA projektā, kura mērķis ir izveidot inovatīvu bezpilota gaisa kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu. Nozīmīga ir arī LMT līdzdalība Eiropas bezpilota lidaparātu ekosistēmas attīstības projektā “COMP4DRONES”, kura mērķis ir gādāt par risinājumiem autonomiem dronu lidojumiem. G. Jakovels: “Ja šobrīd ir nepieciešams pilots ar pulti rokās, kurš vada dronu, tad nākotnē, ko arī mēs pētām un attīstām šī projekta ietvaros, apvienojot dažādas tehnoloģijas, lidaparāts pats pieņems lēmumu par to, kurā brīdī vislabāk veikt lidojumu, kurš ir labākais un drošākais maršruts. Tomēr šis ir tikai viens no projektiem, kur esam iesaistījušies. Pavasarī plānojam veikt demonstrācijas Latvijā vēl viena projekta ietvaros, rādot ar droniem saistīto tehnoloģiju attīstību.”

Eiropas Padomes vietnē lasāma Eiropas Komisijas prognoze - līdz 2035. gadam dronu nozarē būs nodarbināti vairāk nekā 100 000 cilvēku, un tās radītā ekonomiskā ietekme pārsniegs 10 miljardus eiro gadā, galvenokārt pakalpojumu sfērā.

Arī LMT mācību centrā jau domā par augstākas klases dronu pilotu sagatavošanu, un perspektīvas ir vērienīgas: sarežģītus lidojumus varēs veikt tikai labi apmācīti un augsti kvalificēti tālvadības piloti.