chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text
Nederlands (nl)

EPALE

Elektronisch platform voor volwasseneneducatie in Europa

 
 

Leermiddel

Bekijk alle hulpmaterialen

Dziesmu svētku mantojums

Taal: LV

Gepost door Aldis Lazda

Dziesmu svētku krātuve ir digitālā kolekcija, kas veltīta Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku vēsturei un tradīcijām no to pirmsākumiem līdz mūsdienām. Kolekcijā apkopotas nu jau vairāk nekā 3500 digitalizētas kultūras un atmiņas institūciju krājumu vienības – attēli, plakāti, fotogrāfijas, publikācijas, svētku organizācijas dokumenti, nošu izdevumi, skaņu ieraksti, virsdiriģentu un virsvadītāju atmiņu stāsti un citi materiāli.

Dziesmu svētku krātuve ir viena no Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas digitālajām kolekcijām.

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu to izstrādājusi Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) – sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu (LNA), Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC), Latvijas Radio, Rakstniecības un mūzikas muzeju (RMM), Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM), Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvi. 

Koppeling(en) Naar Het materiaal: 
dziesmusvetki.lndb.lv
Auteurs van het materiaal: 
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Publicatiedatum:
dinsdag, 5 juni, 2018
Taal van het document
Lets
Auteursrechtstatus: 
Overige
Type materiaal: 
Mogelijkheden en bronnen
Land:
  • Letland
Labels:
Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

1 - 1 van 1 weergegeven
  • afbeelding van Ilze Latkovska

    Lielisks vizuāls un konspektīvs materiāls!
    Bet šoreiz par šo pašu tēmu,bet citā aspektā.
    Jau padsmit gadus, strādājot koru kustībā, "apkalpoju" Dziesmusvētku kustību, un man ir radies viedoklis. Šis pasākums kļūst komerciāls un pompozs, cenšas apmānīt pasauli un mūs pašus par mūsu spējām un prasmēm kopā dziedāšanā. Ik četrgadi var novērot, kā uzlabojas skaņu tehnikas iespējas. Ik četrgadi arvien būtiskāka ir "top" koru "pareizā" atrašanās vieta estrādē. Tālie flangi ir statisti, kuru mākslinieciskās prasmes ir maznozīmīgas, galvenais, lai ir pienācīgs kostīms un īstais daudzums. 
    Protagors teicis: "Cilvēks visu lietu mērs", bet Dziesmusvētku kustība stāv pāri šādām sofistiskām idejām. Šeit valda idejas dominance un tās dēļ cilvēkus var arī nepamanīt. Var organizēt mēģinājumus saules apmirdzētiem, kas garāki par 8 stundu darba dienu. Var šādās reizēs paēdināt dalībniekus ar pārtiku, kuras saturs praktiski nesastāda nekāds šķidrums. Māksla prasa upurus! Bet cik īsta ir šī ideja un vai kādam bez Latvijas cilvēkiem tas tiešām ir kaut kas vairāk par iespaidīgu burziņu!?

    Ilze Latkovska,
    10/11/2019 17:07