Vakar, 2025. gada 5. jūnijā portālā LSM.lv publicēts raksts “Ar podziņtelefonu e-Latvijā – kā valsts palīz iedzīvotājiem digitālajā attīstībā?”, kura autori ir Linda Spundiņa, Ģederts Ģelzis un Reinis Budze. Publikācijā ieskicēta Latvijas attīstība digitālā transformācija un valsts pārvaldes, nevalstiskā sektora un iedzīvotāju viedokļi par valsts pāreju no fiziskiem uz e-pakalpojumiem un iedzīvotāji, īpaši senioru, spēju šai pārejai tikt līdzi.
Piedāvājam nelielu ieskatu publikācijā:
"Latvijā strauji attīstās digitālā transformācija jeb pāreja no fiziskiem uz e-pakalpojumiem. Taču ir cilvēki, kas joprojām izmanto podziņtelefonus, rēķinus dodas apmaksāt uz pastu un viedierīces neizmanto. Apmēram pusei Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir tikai pamatlīmenī, kas ir mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Turklāt pie mums šis rādītājs pasliktinās.
Lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķus, tam atvēlēs simtiem miljoniem eiro. Lai tiktu līdzi tehnoloģiju attīstībai, par jomu atbildīgie rīcību sagaida no pašiem lietotājiem. Kādā mērā valsts palīdz iedzīvotājiem tikt līdzi digitālajai attīstībai, skaidroja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili."
Īsumā:
- Latvijā digitālās pamatprasmes ir apmēram pusei iedzīvotāju jeb 45 %, vidēji ES – 56%.
Korģenē kārtot maksājumus internetā senioriem palīdz bibliotekāre.
Pāriešana no fiziskiem uz elektroniskiem pakalpojumiem piespiež seniorus apgūt jaunas prasmes.
Seniorus datorprasmēs bieži pamāca bērni. Apmācības notiek pilsētā, nevis laukos.
Pensionāru federācijas pārstāve par pāreju uz digitālo vidi: "Pensionārus tas apdraud!"
LIKTA: situācija Latvijā nav nemaz tik bēdīga. Senioru teiktais liecina ko citu.
Vai Latvijai izdosies sasniegt Eiropas Komisijas mērķus? Ja ne, vai nauda būs jāatmaksā?
Korģene. Bibliotekāre palīdz kārtot maksājumus internetā
Korģene ir apdzīvota vieta Limbažu novadā. Tai tuvākā pilsēta ir Salacgrīva, kas atrodas padsmit kilometru attālumā. Šeit dzīvo 167 iedzīvotāji, no kuriem 41 ir pensijas vecumā. Viņiem ļoti svarīga ir vietējā bibliotēka. "Mums ir arī dārzkopības un radošā darbnīca," saka bibilotēkas vadītāja Ilze Baumane.
Daļai senioru tā ir ne tikai grāmatu apmaiņas punkts, bet gan vieta, kur satikties, palasīt žurnālus un uzzināt jaunumus pašvaldībā. Korģenes bibliotēkā pie galda sēž apmēram desmit pensionāru, pārsvarā sievietes. Daži izmanto viedtālruņus, bet Indras kundzei joprojām ir podziņtelefons.
"Planšete man ir. It kā interneta pieslēgums man ir, bet es ar to neprotu rīkoties, un, otrkārt, no manas mājas bieži vien nav [interneta] signāla. Es kādreiz gribu ziņas paskatīties vai ko – vienkārši neuztver," ievērojusi pensionāre Indra no Korģenes.
Planšetdators viņai ir kādus desmit gadus.
"Nemāku neko! Absolūti neko! Es atnāku uz bibliotēku, es maksājumus nokārtoju – gan auto apdrošināšanu, gan elektrību – pilnīgi visu tikai ar bibliotekāres palīdzību.
Citādi jau vispār neko, jo visā Limbažu novadā vispār bankas nav nevienas un pasts ir arī tālu. Ir 13 kilometru līdz pastam, un vispār ļoti dārgi ir pasta pakalpojumi. Arvien dārgāk jau paliek!" atzīmē Indra.
Latvijas Pastā var nomaksāt rēķinus, taču pakalpojumam ir komisijas maksa. Turklāt līdz pastam ir ne tikai grūti nokļūt, bet tas arī strādā vien dažas stundas dienā. Tādēļ Indra regulāri iet uz bibliotēku. Visus maksājumus tikai "caur Ilzi kārtoju", viņa saka. Ilze ir bibliotēkas vadītāja. Citādi nebūtu iespējams, atkārto Indra."
Publikācija pilnā apjomā lasāma šeit: www.lsm.lv
