Modelis un tā būtiskākie elementi

Bibliotēkas var lepoties ar unikālu uzticības kapitālu no sabiedrības puses, profesionāliem darbiniekiem un pieejamu infrastruktūru – bibliotēkas var, un tām vajadzētu aktīvi līdzdarboties procesos, kas saistās ar sabiedrības izglītošanu, vietējās kopienas attīstību. Izaicinājums bibliotēkām ir būt sociāli atbildīgām, palīdzēt kopienā iekļauties cilvēkiem, kuriem tas ir citādi apgrūtinoši no sociālā vai ekonomiskā aspekta. Atšķirībā no citām auditorijām, pieaugušo izglītības lielākais izaicinājums ir tas, ka tas nav obligāti. Ir jāatrod motivācija to darīt. Centrālais jautājums ir, kā motivēt pieaugušos cilvēkus iesaistīties izglītības procesā. Kā izprast dažādās, nereti neapzinātās, vajadzības un gaidas no kopienas locekļiem. Nereti secinājumi var būt grūti ierakstāmi tradicionālā izpratnē par izglītības procesu un formu.

Projektā* izveidotais modelis izveidots, lai attēlotu kā bibliotēkai, kā institūcijai būtu jāfunkcionē. MIR modelī bibliotēka ir vieta, kurā notiek būtiska mijiedarbība, bibliotēkas norises ir plānotas, lai vietējā kopienā atbalstītu sociālo iekļaušanos un integrāciju.

Modelis ir rīks, kas palīdz bibliotēkām fokusēties uz to un atbalsta diagnostikas, plānošanas, ieviešanas un izvērtēšanas procesu. Bibliotēkas attīstības plānošana šajā modelī realizējas trīs darbības virzienos – multikulturālisms, sociālās inovācijas un radošums. Modeļa mērķis ir virzīt bibliotēkas attīstību visos šajos virzienos, taču dzīvē intensitāte katrā no virzieniem var atšķirties.

Modeļa pamatā ir vērtības. Ja ir nepieciešams salīdzinājums, tad bibliotēkai vērtības ir tas pats, kas mājai pamati. Tie ir pamati, no kuriem ir atkarīgs ēkas izmērs, forma un saturs. Novietot grandiozu ēku uz vājiem pamatiem ir drauds ne vien būvniekiem, bet ikvienam, kas atrodas ēkas tuvumā. Konstrukcijas vājums var parādīties vēlāk, sāk plaisāt sienas, tecēt jumts, šķirbās pūst vējš. To salabot, kad ēka ir pabeigta ir ļoti grūti, ja ne neiespējami. No otras puses, stabili un stipri pamati nodrošina ilgmūžību, iespējas attīstībai un aizsardzību no ārējiem spēkiem. Tāpat ir ar vērtībām. Vērtības noteiks, vai mūsu radītās iestādes tēls tiek īstenots arī dzīvē. Spēcīgas un skaidras vērtības palīdz tikt galā kā ar iekšējām, tā ārējām krīzes situācijām. Bibliotēku vērtības visdrīzāk ir ierakstītas to attīstības dokumentos – līdzās misijai, vīzijai, tomēr tām vajadzētu būt jūtamām, ja ne redzamām ikvienā bibliotēkas darbībā.

Modeli veidojošās un balstošās vērtības ir deviņas. Katram virzienam ir divas līdz trīs vadošās vērtības un trīs vērtības ir piederīgas visiem virzieniem.

Centrālie modeļa jēdzieni ir trīs jau minētie darbības virzieni – multikulturālisms, sociālās inovācijas un radošums. Ko mēs ar tiem saprotam modeļa un visa projekta kontekstā?

Multikulturālisms – modelī ir daudzšķautņains jēdziens un būtu jāuztver kā multikulturālas kopienas. Dažādu kultūru klātbūtne sabiedrībā to vēl nepadara multikulturālu, šādas sabiedrības izveide prasa ilgstošu darbu. Vadošās vērtības šajā aspektā ir atvērtība un daudzveidība, šo vērtību īstenošana caur ikvienu kopienas cilvēku ļauj izpausties un būt dažādām kultūrām vienā kopienā pilnvērtīgi un integrēti. Ar integrāciju mēs saprotam, ka ir radīti apstākļi, kuros kultūrām mierīgi pastāvēt līdzās, atrast kopīgo, saglabājot atšķirīgo visdažādākajās dzīves sfērās.

Sociālās inovācijas – modelī sociālās inovācijas ir inovācijas, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz mērķa grupas dzīves kvalitāti, iekļaujošā un integratīvā veidā. Modeļa izpratnē inovācija ir gan jauni pakalpojumi, metodes, gan jau eksistējoši, ja tie tiek adresēti līdz šim neapgūtā virzienā. Piemēram, ja programmēšanas nodarbības ir vadītas jauniešiem, tad strādāšana ar senioriem ir inovācija.

Radošums – ir tuvs inovācijām. Radošums ir process, kurā kaut kas rodas – jauna ideja, jauns produkts. Radošuma rezultāts var būt praktiski izmantojams, bet var būt arī abstrakts. Process kā tāds ir cieši saistīts ar izdomu, izpaušanos, kāpšanu ārpus ierastajiem rāmjiem. Radošā procesā mēs ļaujam sev kļūdīties, eksperimentēt, uz jautājumu paskatīties no dažādām pusēm.

Modeļa aprakstā atradīsiet arī četras attiecību fāzes grupu attiecībās – noliegums, aizstāvība, pieņemšana un integrācija.

Lai labāk saprastu, šeit varam ņemt kā piemēru kādu minoritātes grupu sabiedrībā, teiksim indieši. Nolieguma fāzē šo grupu pilnīgi ignorē, pieņem, ka “viņi visi izskatās vienādi, uzvedās vienādi” u.tml. Daļa sabiedrības, iespējams, pat nenojauš par šīs grupas klātbūtni. Aizstāvības fāzē notiek izolēšanās. Konflikti, stereotipu tiražēšana, nevēlēšanās iepazīt vienam otru. Savas patiesības likšana augstāk par otru utt. Pieņemšanas fāzē minoritātes grupa ir atzīta, pieņemta un respektēta. Sabiedrības locekļi ļauj katrai grupai būt pašai, praktizēt savas tradīcijas netraucēti; Pieņemšana ir savstarpēja. Integrācijas fāzi var izteikt ar atziņu, ka “mana kultūra ir tikpat laba kā tava”. Cilvēki labprāt piedalās savstarpējās norisēs.

Tas, protams, ir ļoti teorētiski, taču teorijas ļoti palīdz sakārtot dzīvi un ieraudzīt, arī kontrolēt notikumu gaitu. Iespējams, ka jūs kādam jautājumam pievēršaties aizstāvības fāzē.

Iespējams, vērtīgākā modeļa daļa ir labās prakses piemēri, kuri neatkarīgi no to satura ir vērsti uz kopienas attīstību, kā individuālā tā sociālā jomā. Modelis ir vieta, kur meklēt iedvesmu. Šeit atradīsiet piemērus no jau īstenotām aktivitātēm bibliotēkās visās četrās partnervalstīs visos trijos darbības virzienos.

Multikulturālisma sadaļā ir stāsts par bibliotēkas darbu ar imigrantiem no Tuvajiem Austrumiem, kas nozīmē darbu ne vien ar imigrantiem, bet arī ar vietējo sabiedrību, arī par kādas bibliotēkas pieredzi darbā ar Romu tautības kopienu.

Sociālās integrācijas nodaļā ir stāsts par darbarīku bibliotēku, par bibliotēku, kas kļuva par atbalsta punktu kustībai “urbānā dārzniecība”. Tepat arī stāsts par kādu mums labi pazīstamu bibliotēku bezpajumtniekiem, kam seko pieredze darbā ar ieslodzītajiem. Radošuma sadaļā par bibliotēkas veidoto pilsētas iepazīšanas spēli, bibliotēku, kas māca interesentiem robotiku, arī par bibliotēku, kas iesaistīja seniorus digitalizēšanas un digitālo kolekciju veidošanas procesā.

Modelis visam iepriekšminētajam sniedz teorētisku struktūru, kas šos labās prakses piemērus ļauj vieglāk analizēt un padarīt lietojamus.

Modeli un visus citus projektā izstrādātos materiālus varat atrast projekta emuārā.

* 2018. gada augustā noslēdzas (sākums 2015. gada septembrī) Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ projekts “IZGLĪTOTĀJI UN INOVATORI BIBLIOTĒKĀS”. Projekta mērķis bija izveidot bibliotēku un citu kultūras iestāžu pieaugušo izglītību atbalstošu ekosistēmu, kur pieaugušie var mācīties iesaistīties, sadarboties ar citiem, attīstīt spēju būt inovatīviem un līdzāspastāvēt dialogā. Projekta centrālās aktivitātes un atbildoši arī galarezultāti ietvēra:

Pieredzes apkopošanu no projekta partnervalstīm un visas Eiropas
Apkopotās pieredzes analīzi atbilstoši pieaugušo izglītības vajadzībām un problēmām
Jaunas mācību programmas radīšanu bibliotekāriem – vietējiem kultūras pedagogiem
Mācību scenāriju pieaugušajiem izstrādi un veicināšanu iesaistīties sociālo pārmaiņu procesos
Multikulturāla, inovatīva un radoša pieaugušo izglītības modeļa izstrāde

Modelis ir centrālais elements projektā izstrādāto materiālu kopumā. Ar to iepazīties ir būtiski, lai iespējami veiksmīgi varētu strādāt ar pārējiem projekta rezultātiem – mācību materiālu komplektu un darbsemināriem.

Projekta konsorcijs: Līderis – Informācijas Sabiedrības attīstības fonds (Fundacja Rozwoju Spoleczenstwa Informacyjnego, Polija), Kultūras informācijas sistēmu centrs (Latvija), Martina Mažvida Lietuvas Nacionālā bibliotēka, Opland Reģionālā bibliotēka (Norvēģija), Lasīšanas un rakstīšanas veicināšanas fonds (Stichting lezen & schrijven, Holande un Beļģija).

Silva Suhaņenkova,
Kultūras informācijas sistēmu centra Vecākā referente