Jau sākot apgūt pedagoģiju R. Gaņjē principi, pēc kuriem mācību stundu saturu var salikt “pa plauktiņiem” pamatīgi atvēra acis un tas pēc pāris mēnešu strādāšanas skolā bez nekādas iepriekšējas pieredzes bija tāds “ahā!” moments. Stundai ir sākums, kurā uzzinām ko gribam mācīties un noslēgums kurā atkal atgriežamies pie tā paša. It kā pašsaprotami un loģiski, bet tajā pašā laikā pirmo reizi dzirdot par 9 mācību notikumiem tas likās kā tāds atklājums. Arī tagad ne vienmēr izdodas katru reizi šādu stundu pēc visiem plāna punktiem organizēt un novadīt bet tomēr šāda struktūra jebkurā gadījumā palīdz arī pašam saprast kas sanāk labi kā skolotājam un kas vēl nē. Esmu sapratis arī to, ka it sevišķi svarīgi protams ir šo struktūru pielietot efektīvi, lai skolēniem ne tikai dotu iespēju apgūt vielu, bet arī apgūt mācīšanās stratēģijas, attīstītu sadarbības prasmes un tamlīdzīgi, caur daudzveidīgiem uzdevumiem un aktivitātēm. Tiešām liels paldies par vērtīgo rakstu un materiāliem!

Labdien!

Lieliska aktualizācija mūžsenai tēmai "Kvalitatīva mācību stunda".

 Patiesi šis raksts ieskatās dziļi mūsdienu izglītības izaicinājumos, izceļot nepieciešamību pēc kvalitatīvām mācībām. Man ikdienā strādājot skolā un  vadot matermātikas stundas, esmu tieši iesaistīts šajā procesā ; tas ir "Kvalitatīvas mācību stundas" radīšanā. Pilnībā piekrītu autorei kura pareizi atzīmē ka jaunieši manto dinamisku un sarežģītu pasauli, kas pieprasa patstāvīgu mācīšanos un apgūt īpaši nepieciešamās prasmes mūsu informatīvajā ID gadsimtā. Svarīgi šajā informācijas informatīvajā plūsmā uzticēties gan saprātam, gan intuīcijai un izmantot piedāvātās iespējas. Šeit skolotātam ir svarīga loma kā atbalstam un virzītājam. Mācību procesā ir svarīgi ne tikai mācīties, bet arī dalīties ar atziņām un pieredzi. Es uzskatu ka par kvalitatīvām mācību stundām mēs varam runāt tikai tad, ja spējam skolēniem radīt saikni starp teoriju un to praktisko pielietojumu. Tād tas ir jēgpilns mācīšanās process.

Pievienojos raksta autores teiktajam par izdalīto posmu nozīmīgumu mācību procesā. Savas nelielās pieredzes laikā veidojot saturu un vadot stundas, esmu ievērojis, ka sadarbības organizēšana un mācību vadīšana ir veiksmīga mācību procesa viens no svarīgākajiem faktoriem.   Organizējot skolēnu sadarbību mācību stundās ,klase tiek sadalīt tādās grupās, kas nodrošina labāko diskusiju, un apgūto zināšanu savstarpēju apmaiņu. Grupu darba laikā skolēni ,parasti pašorganizējas, un katram dalībniekam piešķir savu lomu, kas ir nepieciešams veiksmīgāka rezultāta sasniegšanai. Man, kā skolotājam, šāda apmācību procesa laikā atliek tikai uzņemties vadību, un nodrošināt, ka visi skolēni aktīvi iesaistās, ievēro grupas darba noteikumus ,un respektē otra domas un viedokļus. Varētu šķist, ka no skolotāja, skolēnu pašorganizētais mācību process, neprasa lielu piepūli, tomēr, tas tā nav, jo izstrādājot mācīšanās stratēģiju un stundas plānu ir jāpadomā par to -kā darīt- un -ko darīt-, arī paša temata vielas, un mācību satura apzināšana un padziļināta izpratne, aizņem skolotāja brīvā laika lielāko daļu, kas, pašreiz, man kā jaunam pedagogam ir lielākais izaicinājums.

Paldies par šo rakstu, kas saliek pa plauktiņiem mācību procesa norisi, stundas plānu. Ir ļoti skaidri izveidots, kā veidot sasniedzamo rezultātu, kādi vārdi jāiekļauj. Beidzot radās skaidrs priekšstats, kāpēc ir vajadzīgs sasniedzamais rezultāts, kā to nokomunicēt skolēniem, un ka svarīgi ir arī stundas beigās pārbaudīt, vai tas ir reāli sasniegts. Šobrīd rodu atbildes uz jautājumu, kāpēc skolēni vairākas reizes pārjautā, kas ir jādara, iespējams, ka es iepriekš neesmu skaidri nodefinējusi skolēniem saprotamā valodā sasniedzamo rezultātu.

Guvu arī apstiprinājumu, ka vajag bērniem veicināt pašavadītu mācīšanos, kas viņiem, pēc maniem novērojumiem nevisai patīk, jo vieglāk ir klausīties skolotāja monologā, kā pašiem piepūlēties un, piemēram, atrast tulkojumu jaunajiem vārdiņiem angļu valodā.

Vērtīga iniciatīva - veidot kopēju redzējumu par kvalitatīvu mācību stundu. Tā varētu būt arī diskusija plašākam dalībnieku lokam.  Jo bieži ar savu individuālo redzējumu jūtamies nedroši un vientuļi.

Paldies, lielisks raksts, kam varu tikai piekrist.

Man ir milzīgs prieks, ka mācīšanas proces mainās, jo atceros no savām mācībā, ka bieži mācību proces nebija saistošs, ieintriģējošs, izaicinošs vai kā citādi nemudināja vēlmi iesaistīties.

Es pilnībā piekrītu, ka lai izveidotu kvalitatīvu / mūsdienīgu mācību stundu "pedagogs mērķu izvirzīšanā, uzdevumu noteikšanā, mācību vielas un metožu izvēlē iesaista arī izglītojamos, bet pats darbojas kā mācīšanās veicinātājs un konsultants". Saprotot izglītojamo esošās zināšanas un intereses mācību vielu var izveidot saistošu, motivējot bērnus apgūt vēl vairāk.

Skolotāja uzdevums ir palīdzēt, nevis izdarīt visu izglītojamā vietā, ļaut bērniem eksperimentēt un pieļaut kļūdas, tādejādi ļaujot mācīties no pašu kļūdām, tas palīdzēs izprast kā tikt galā ne tikai ar mājas darbiem, bet arī, ar dažādām problēmām visas dzīves garumā.
 

Skolotājam plānojot mācību stundu ir ļoti svarīgi arī ierēķināt laiku atgriezeniskajai saitei, kur bērni var izteikt savu viedokli, par to, kas patika, ko notekti atcerēsies, kas varbūt bija izaicinošāk, šis būtu arī mirklis, kad skolotājs var motivēt un uzmundrināt audzēkņus par padarīto un par to, kas vēl sagaidāms.

Labdien!

Paldies Jums par padomiem un materiāliem. Man, kā jaunajam pedagogam, jūsu raksts ir iedvesmojošais ceļvedis turpmākais darbībai.  

Patiešām, mūsu laikos informācijas daudzums, kas vienas dienas laikā nonāk smadzenēs, var tūkstošos reizes pārsniegt informācijas daudzumu, kas bija mūsu senčiem tajā pašā vecumā mēneša laikā. Tagadējie pusaudži jau var zināt vairāk nekā pieaugušajiem pirms pāris gadsimtiem (tomēr, protams, tas nedod tādu gudrību, kāda ir pieaugušajiem).

Piekritu, līdz ar informācijas pārpalikumu mūsdienās jāattīsta prasme strukturēt visu domu un ideju plūsmu, ko vēlamies nodot jaunajai paaudzei, vienlaikus prast visas detaļas apvienot, saskatīt kopainu. Pateicoties jūsu rakstam, man ir daudz skaidrāk, kā to var efektīvi īstenot reālajā dzīvē, skolas stundas ietvaros.

Kā arī es paskatījos uz pedagoga lomu no cita skatupunkta: pedagogs, kas ne tikai skaidro tēmu un rāda, kā izpildīt uzdevumus, bet pedagogs, kas dara visu iepriekš minēto PLUS palīdz bērniem paplašināt savu redzesloku, attīstīt domāšanu – lai skolēni pati protu izdarīt, nevis gaidīt jau gatavo risinājumu.

Ļoti noderīgs materiāls, īsts briljants – “soli pa solim” praktiski pielietojamā instrukcija kvalitatīvu nākotnes stundu plānošanai un izveidei.

Lai viss izdodas! Pateicos!

@Elga Drelinga

Paldies par šiem materiāliem! Esmu iesākusi skolotājas specialitātes apgūšanu “Mācītspēks” ietvaros un jau strādāju skolā, bet pieredzes nav, tāpēc visi šie materiāli man ir ļoti noderīgi un svarīgi! Noteikti turpmāk izmantošu Jūsu padomu: “JA IR JĀSĀK JAUNA, LIELA TĒMA, TAD IELIEKAM TĒMU, SKAIDROJAM NOZĪMI, STRUKTURĒJAM KĀ TIKS APGŪTA LIELĀ TĒMA, KĀDS REZULTĀTS TIKS SASNIEGTS”. Jo tagad, gandrīz pabeidzot pirmo tēmu ar skolēniem (fizika 8. klase), redzu, ka viņiem būtu vieglāk orientēties mācību vielas apgūšanā, ja būtu jau sākumā “lielā bilde” par visu tēmas saturu un mērķiem. Par stundu saturu runājot - centos likt sasniedzamos rezultātus no “standarta paraugprogrammas”, bet tie ir ļoti plaši  un nekonkrēti sarakstīti, tā kā grūti tos patiešām sasniegt. Turpretī Jūs piedāvājāt veidot sasniedzamos rezultātus: ”...ļoti reālus, tādus, ko tiešām sasniegsiet šajā mācību stundā, centieties rakstīt audzēkņiem saprotamiem vārdiem”. Es pilnīgi piekrītu Jūsu apgalvojumam: “Kad cilvēki kopā strādā pie interesantiem projektiem, atšķirības un pat konflikti atvirzās otrā plānā tādēļ pietiekami daudz laika jāvelta tam, lai jauniešiem radītu iespēju jau no bērnības sadarboties”. Var teikt, ka tas ir mans “sapnis” iesaistīt skolēnus kaut kādos interesantos un noderīgos projektos, lai viņi sadarbojas un kopā attīstās, lai mūsu mīļajai Latvijai būtu skaista un pārticīga nākotne! Dievs svētī Latviju!