Mēdz teikt, ka kouči mūsdienās ir visi, kam vien nav slinkums sevi par tādiem saukt. Bet vai tiešām tā ir? Ko par to saka tie kouči, kas ir ieguvuši izglītību, sertifikātu un “oficiālu atļauju” sevi dēvēt šajā vārdā? Jautājām personīgās izaugsmes koučam Lāsmai Poļikevičai un tikām pie interesantām un jēgpilnām atbildēm. Ar tām dalāmies šajā rakstā. Ar Lāsmu sarunājās Daiga Katrīna.

Lāsma, kas ir koučs un kas ir koučings?

Koučs ir atbalsta persona, pie kuras cilvēks griežas dažādos gadījumos. Piemēram, kad gribas uzstādīt mērķus, saprast prioritātes, nākamos rīcības soļus dažādās situācijās. Kouči ir dažādi, un katrs no viņiem specializējas citā jomā – viens attiecību jautājumos, otrs – biznesā. Es strādāju ar cilvēkiem, kas vēlas saprast un atrast savu īsto dzīves aicinājumu un nodarbošanos, ar personīgo izaugsmi.

Attiecīgi pats koučings, es teiktu, ir mērķtiecīga saruna. Atšķirībā arī no citiem speciālistiem, koučs nedod padomus, bet gan uzdodot jautājumus, atbalsta klientu un rosina viņu pašu saskatīt savas vēlmes, nodefinēt mērķus un atrast ceļus, kā uz tiem virzīties.

Tā ir profesija? Kur tu to apguvi?

Jā, tā ir profesija. Šobrīd tā ir pat iekļauta Profesiju klasifikatorā. Latviskotais nosaukums vārdam “koučs” ir “izaugsmes veicinātājs”. Es pati koučingu apguvu Rīgas Koučinga skolā un pārstāvu  Ēriksona koučingu, kas ir akreditēta programma arī Starptautiskajā Kouču Federācijā (ICF). Es esmu arī šīs federācijas biedrs.

Ēriksona koučingu skolu, kas ir pasaulē vispāratzīts koučinga virziens, ir dibinājusi Merilina Atkinsone, kanādiete, psiholoģijas doktore. Viņa savulaik ir interesējusies par dažādiem virzieniem darbā ar cilvēku – psihoterapiju, neirolingvistisko programmēšanu (NLP) un arī par psihiatra Miltona Eriksona darbu, kura vārdā skola nosaukta. Apvienojot dažādas metodes, viņa sāka veidot koučingu kā uz rezultātu orientētu metodi.

Tad koučings ir uz pierādījumiem balstīta metode?

Jā, koučingā tiek izmantotas gan zināšanas psihoterapijā, gan hipnoterapijā, gan, protams, arī par neirozinātni un smadzeņu darbību vispār. Tomēr koučings nav tik sena zinātne, kā visas iepriekš nosauktās. Koučings ir attīstījies salīdzinoši nesen, tāpēc to vēl nav iespējams apgūt kā akadēmisko programmu augstskolā. To nevar salīdzināt ar bakalaura vai maģistra grādu.

Piemēram, man ir bakalaura grāds uzņēmējdarbībā un vadībā, kādam citam koučam – citā specialitātē, un papildus tam ir iespējams apgūt arī koučingu, kas ir atsevišķa, sertificēta apmācību programma aptuveni pus gada garumā.

Ir obligāti jābūt augstākajai izglītībai, lai varētu apgūt koučingu?

Nē, apgūt var jebkurš. Tas, uz ko būtu jāskatās, ir – vai programma ir sertificēta. Jo tikai sertifikācija nodrošina zināšanu kvalitāti.

Tas, ko var bieži novērot pie mums, ir – ir pieejams daudz online un klātienes kursu, kur vienas dienas laikā tiek pastāstīts, kas ir koučings. Daudzi, kas šāda veida apmācības ir izgājuši, pieņem, ka viņi sevi var dēvēt par koučiem un darboties kā kouči. Tomēr tā pamatā nav ne padziļinātu zināšanu, ne izpratnes par kouča patieso darbu. Man, kā sertificētam speciālistam, tas ir grūti, jo tas sabiedrībā rada maldīgus priekšstatus par kouča profesiju, un ir gadījumi, kad konsultācijās nākas atspēkot priekšstatus, ko cilvēks ir guvis, apmeklējot nespeciālistus. Viņi, piemēram, gaida padomus un ieteikumus. Tad attiecīgi man nākas stāstīt, kas patiesībā ir koučings un kā tas strādā.

Ok, tu esi sertificēts speciālists. Kāda ir garantija, kad cilvēks ejot pie tevis dabūs to, ko viņam vajag?

Kā jau es teicu, koučings ir mērķtiecīga saruna. Katras sarunas sākumā mēs ar klientu vienojamies, kas ir sesijas mazais mērķis. Es noteikti nedodu simts procentu garantiju, ka mērķis tiks īstenots, jo tas ir atkarīgs no ļoti daudz faktoriem. Pirmkārt, pašam cilvēkam jābūt gatavam strādāt un gatavam meklēt sevī resursus, kas nepieciešami mērķu īstenošanai. Es esmu atbalsta persona – es uzdošu jautājumus, kas cilvēku mudinās atrast atbildes. Tomēr, kas notiek pēc tam, kad cilvēks iziet no konsultāciju kabineta, tas, vai viņš īsteno to, ko esam izrunājuši, jau ir paša klienta atbildība.

Ir arī klienti, kas nāk tikai disciplīnas dēļ – jau ar nodefinētu mērķi – tā dēļ, lai būtu kam “atskaitīties”, lai būtu kā priekšā uzturēt ārējo motivāciju. Ir tādi, kam vajag atgādinājumu. Ir tādi, kas vēlas vienoties par soļiem, kas darāmi.

Cilvēks var ar sevi strādāt arī pats – izvirzīt mērķus un mēģināt līdz tiem nokļūt. Kouča loma ir tajā, ka tā ir iespēja aprunāties ar neitrālu cilvēku no malas. Mēs ar klientu varam vienoties arī par to, ka es varu uzdot ļoti neērtus jautājumus, rosināt skatīties uz to, ko klientam nemaz negribas redzēt. Es varu palīdzēt atrast sakarības tajā, ko cilvēks saka, norādīt uz pretrunām gan teiktajā, gan ķermeņa valodā un runātajā. Piemēram, cilvēks saka, ka mierīgi spēj virzīt projektu, bet viss ķermenis trīc, par to runājot. Ir daudz lietu, ko mēs paši sevī no ārpuses neredzam, un šeit koučs var palīdzēt. Tomēr otra vietā koučs neizdarīs, nē.

Tad atbildība, jebkurā gadījumā, ejot pie kouča ir paša cilvēka rokās. Jāsaprot, ka koučs neizdarīs klienta vietā – pašam vien būs jādara, ja? Kas ir grūtākais klients ar ko Tev ir nācies strādāt?

Grūtākais klients ir tas, kurš ierodas uz pirmo sesiju un pēc tam vairs nenāk. Tādu ir daudz. Koučings vislabāk strādā ilgtermiņā. Ar sīkām problēmām var tik galā vienā reizē, tomēr pārsvarā ir vēlama ilgtermiņa sadarbība.

Arī es pārsvarā ar klientiem strādāju ilgtermiņā. Tad ir iespējams vienoties par to tālo mērķi, pie kā tiks strādāts vairāku sesiju garumā. Mēs arī izrunājam gan kouča un klienta atbildības, gan arī es pieminu, ka ap trešo reizi parasti zūd motivācija un gribasspēks. Sāk kļūt par sarežģītu, jo manis uzdotie jautājumi sāk skart dziļākas tēmas, uz kurām daudzi nav gatavi skatīties. Ir runa par vērtībām. Rodas jautājums – kas es vispār esmu? Dažkārt tieši šī ir darba sarežģītākā daļa, no kā cilvēki mēdz nobīties.

Kā tikt pāri šim posmam un tomēr nonākt pie tiem saviem mērķiem?

Ir būtiski par to runāt – runāt ar savu kouču par savu motivācijas zudumu. Koučs nevar  visiem iedot vienu recepti un teikt – tagad dari tā, tomēr viņš var palīdzēt atrast izeju no situācijas – katram individuāli. Tomēr klientam ir jābūt atvērtam un atklātam ar savu situāciju – nākt uz sesiju, ņemot līdzi sev aktuālāko jautājumu un teikt – zini, man zūd motivācija, bet es tiešām to vēlos. Tad arī ir iespējams meklēt labākos veidus, ko darīt un kā rīkoties.

Ir būtiski vērst uzmanību ne tikai uz mērķi, bet arī uz tiem šķēršļiem, ar kuriem cilvēks saskaras, ceļā uz mērķi, ja?

Jā, piemēram, arī uz bailēm. Ja jau reiz tās ir parādījušās mūsu ceļā, tad tām ir nozīme un tām ir vērts pievērst uzmanību. Ja problēmai netiek pievērsta uzmanība, visticamāk, ka tā pēc laika izpaudīsies vēlreiz, vēl spilgtāk, traucējot mērķa sasniegšanai vēl vairāk. Arī tad, ja cilvēks iet uz savu mērķi ar dzelžainu disciplīnu. Tāpēc ir būtiski apzināties ne vien savus mērķus, bet arī šķēršļus un bailes, kas ir mūsos, runāt par to ar savu kouču, un tad jau rezultāts kļūs iespējams.

Avots: idarto.com.