This work X Koolitajate mittekonverentsi esimene päev 03.04.2025 by Arno Mikkor is licensed under Creative Commons Attribution 4.0 International

Digitālajā laikmetā skolas un pasniedzēji vairs nav tie, kas veicina zināšanu apguvi - cilvēki izmanto dažādus kanālus, lai mācītos, un parasti viņi vēlas ātras atbildes uz praktiskiem jautājumiem. Kāda ir pieaugušo izglītotāja loma šajā jaunajā realitātē? Par to tika diskutēts pirmajā dienā notikušajā pasniedzēju nekonferencē “Apmācība inovāciju un digitalizācijas krustcelēs”.

Aprīlī aprit 10 gadu jubileja EPALE - tiešsaistes platformai pieaugušo izglītībai visā Eiropā. Arī nekonference šogad notiek desmito reizi, un pirmajā dienā Tallinas Universitātē pulcēja vairāk nekā 230 cilvēku. Jubilejas pasākuma atklāšanas sesijā divi iedvesmojoši runātāji - Patrick van der Pijl (Business Models Inc., Nīderlande) un Kristjan Port (Tallinas Universitāte) - diskutēja par pasniedzēja lomu strauji mainīgajā pasaulē. 

Kristjans Ports salīdzināja laikmetu, kurā mēs šobrīd dzīvojam, ar sprādzienu: pārmaiņas notiek ļoti strauji un visos virzienos. Mēs atrodamies uz sprādziena robežas - vietā, kur sastopamies ar nezināmo un kur tas, ko zinām, paliek aiz muguras. 

„Problēma ir ātrums,” sacīja Port. “Arvien vairāk mēs redzam, ka tas, ko mācāmies skolā, vairs nedarbojas, mums visu laiku ir jāmācās no jauna.“

Ja 20. gadsimta 30. gados tika apgalvots, ka puse no visām inženierzinātnēm būs kļūdainas vai novecojušas aptuveni pēc 35 gadiem, tad 60. gados tika apgalvots, ka tie būs 10 gadi, un šodien šis laiks inženierzinātnēs un citās jomās ir vēl īsāks.

Tomēr skolu sistēma joprojām ir balstīta uz tradicionālo pieeju, kad kāds, kam ir vairāk zināšanu, tās nodod citiem, kam to ir mazāk. Tomēr digitālajā laikmetā zināšanu vērtības ķēde vairs nav skolas un skolotāja rokās - cilvēki var iegūt informāciju no visdažādākajiem kanāliem un parasti vēlas ātras atbildes uz praktiskām problēmām. Informācijas digitalizācija padara to globālu, atkārtojamu un reproducējamu, mācīšanās notiek ātrāk un attālināti, bez nepieciešamības atrasties klasē.

This work X Koolitajate mittekonverents. Kristjan Port by Arno Mikkor is licensed under Creative Commons Attribution 4.0 International

Kas ir cilvēciskais faktors?

Tomēr ne tikai cilvēki, bet arī radošs mākslīgais intelekts nepārtraukti pilnveidojas, 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā un 7 naktis nedēļā izmantojot dažādās valodās uzkrāto informāciju. Pienāks laiks, kad mašīnas attīstīs mašīnas, jo cilvēka prāts to vairs neuzņems.  

Kad mašīnas sasniedz vai pārsniedz cilvēku spējas, mainās cilvēku mērķu saturs. “Tas ir trenera atzīšanas punkts. Mums ir jāsaprot realitāte. Ne tikai, lai labāk pārvaldītu mākslīgo intelektu, bet arī lai definētu cilvēces unikālās ilgtspējīgās vērtības,” sacīja Port, metot jautājumu gaisā: “Vai jūs savā apmācībā pievēršaties ētikas un morāles jautājumiem un argumentācijas prasmēm?”. Viņš uzsvēra, ka šie jautājumi ir jārisina. 

Zināšanas nav gudrība un informācija nav patiesība, ja mēs nespējam veidot saiknes. Tāpēc mums ir jāmāca mūsdienu cilvēkiem kritiskā domāšana - spēja saskatīt svarīgāko milzīgajā datu klāstā. Tāpat ir nepieciešams attīstīt komunikācijas prasmes, emocionālo inteliģenci, psiholoģisko elastību un iztēli problēmu risināšanā.

Inovācijas ir neizbēgamas

Tātad, kas ir jādara pieaugušo izglītotājam, lai reaģētu uz strauji mainīgo tirgu un klientu vēlmēm? Nīderlandiešu vizionārs un stratēģis Patriks van der Pijls nekonferencē runāja par to, kā ieviest inovācijas savā biznesa modelī un atšķirties no konkurentiem. 

Viņš atzina, ka inovācija ne vienmēr ir tīra jautrība, kā varētu šķist, bet gan smags darbs: pat 70-90% uzņēmumu cieš neveiksmi. Galvenie iemesli ir nepietiekams finansējums, klientu nepārzināšana, pārāk lēna rīcība un nepareizas problēmas risināšana.

Tomēr inovācija ir neizbēgama: ja jūs nemainīsiet savu biznesa modeli, agri vai vēlu to izdarīs jūsu konkurents. Van der Pijls minēja piemēru ar video par pasūtījuma nozari, kas palika novārtā, kad tirgū ienāca tādas straumēšanas platformas kā Netflix. 

Spēja pamanīt apkārt notiekošo un ātri un savlaicīgi reaģēt ir tas, kas treneriem ir nepieciešams, lai noturētu sevi virs ūdens, bet ko viņi var iemācīt arī citiem. 

Pēc van der Pīla domām, svarīgākie jautājumi, kas uzņēmējam jāuzdod sev, modernizējot savu uzņēmumu, ir šādi: vai mēs risinām pareizo problēmu un kāds ir pareizais risinājums? Citiem vārdiem sakot, kādas problēmas mums šobrīd ir jārisina mūsu klientiem un kā mēs varam viņiem piedāvāt kaut ko, kas ir patiesi vērtīgs.

This work X Koolitajate mittekonverents. Patrick van der Pijl by Arno Mikkor is licensed under Creative Commons Attribution 4.0 International

Dziļākas zināšanas īsākā laikā

Aplūkojot mācīšanas tirgu, mēs redzam, ka cilvēki vēlas padziļinātākas zināšanas, vēlas nepārtraukti pilnveidoties un attīstīties, bet nevēlas apmeklēt vairāku dienu mācību kursus. Arvien lielāka apmācību mērķgrupa ir strādājošie profesionāļi, kuri vēlas uz prasmēm balstītas un mikroapmācības.

„Nākotnes mācību mērķis ir sniegt cilvēkiem pareizās prasmes, lai viņi varētu ātri sākt strādāt un radīt vērtību,” sacīja van der Pīl.

Nav iespējams izvairīties no mākslīgā intelekta, ko var izmantot, lai radītu personalizētas mācības atsevišķiem cilvēkiem un komandām. Jau šodien mākslīgo intelektu var izmantot, lai izveidotu personīgo treneri, kas uzdod kritiskus jautājumus, palīdz rast jaunas perspektīvas, pārdomāt idejas un noteikt prioritātes. To darot, mākslīgais intelekts nepārtraukti mācās no materiāla, kas tam tiek ievadīts, kā arī no jūsu iepriekš uzdotajiem jautājumiem, un laika gaitā kļūst precīzāks un gudrāks.

Lai iedrošinātu tos, kuriem šķiet, ka pasaule mainās pārāk strauji un viņi nespēj sekot līdzi visam jaunajam, Pīls ierosināja ideju: formulēt to, kas nemainās. 

„Un es domāju, ka tas, ka cilvēkiem ir jāmācās, nekad nemainīsies. Tas, ka cilvēkiem vajag vairāk prasmju, nekad nemainīsies. Mainās tikai iepakojums un veids, kā mācīties. Es jūsu vietā neuztrauktos, es paskatītos, cik daudz iespēju ir” iedrošināja van der Pijls.

Pēc iedvesmojošām prezentācijām nekonferences atklāšanas sesijā sekoja paneļdiskusija ar Helinu Loor (Õpidisain), Katrin Noormägi (Tallinas Stratēģijas centrs) un Andrea Tapp (Tele2 Igaunija), darbnīcas un jaunā Pieaugušo izglītības likuma prezentācija, ko sniedza Ena Drenkhan un Annaliisa Toom (Izglītības un pētniecības ministrija). Diena tika noslēgta, atskatoties uz desmit gadiem un izsakot pateicību EPALE partneriem. Otrā nekonferenču diena notiks 11. aprīlī tiešsaistes vidē. Skatīt X pasniedzēju nekonferences pasākuma programmu. Skatīt foto galeriju šeit SIIT (autors ir Arno Mikkor) un šeit SIIT (fotogrāfiju autors Hertz Media OÜ).

Nekonferenci kopīgi organizēja Igaunijas Profesionālās izglītības/EPALE centra Igaunijā fonds, Igaunijas Pieaugušo izglītotāju asociācija Andras un Igaunijas Apmācību un konsultāciju uzņēmumu asociācija. (Sihtasutus Kutsekoda/EPALE Igaunija, Eesti Täiskasvanute Koolitajate Assotsiatsioon Andras un Eesti Koolitus- ja Konsultatsioonifirmade Liit.).

This work X koolitajate mittekonverents. EPALE loetuima blogipostituse autorid Monica Marfeldt, Katrin Roosileht. Georgi Timcenko by Arno Mikkor is licensed under Creative Commons Attribution 4.0 International