EPALE tematiskais koordinators Endrjū Makošans (Andrew McCoshan) uzskata, ka Cedefop (European Centre for the Development of Vocational Training / Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs) aptaujai par profesionālo izglītību (VET) Eiropā vajadzētu būt pamudinājumam rīkoties.

Bieži tiek uzskatīts, ka profesionālajai izglītībai ir zems prestižs. Patiesībā ES un tās dalībvalstu politika jau ilgāku laiku strādā pie šī izaicinājuma. Tādēļ jāieklausās Cedefop pēdējās sabiedriskās domas aptaujas rezultātos, jo tie pauž aktuālo sabiedrības attieksmi pret profesionālo izglītību, atspoguļojot 35000 Eiropas pieaugušo viedokļus. Diemžēl aptaujas rezultāti liecina par to, ka profesionālās izglītības zemā prestiža korekcijā mums vēl ejams tāls ceļš.

1. Salīdzinājumā ar vispārējo izglītību profesionālajai izglītībai ir zems prestižs

Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti apstiprina mūsu aizdomas: trīs ceturtdaļas aptaujāto uzskata, ka vispārējai izglītībai ir augstāks prestižs nekā profesionālajai izglītībai. Bez tam 63% aptaujāto ir pārliecināti, ka iegūt profesionālo vidējo izglītību ir vienkāršāk nekā vispārējo vidējo izglītību. Tas nenozīmē, ka profesionālajai izglītībai nav vērtības: 86% aptaujāto uzskata, ka  profesionālajā izglītībā cilvēki iemācās darba devējam nepieciešamās prasmes, 67% ir pārliecināti, ka pēc profesionālās izglītības iegūšanas ātri var sameklēt darba vietu, un 60% domā, ka profesionālā izglītība palīdz iegūt labi apmaksātu vai augsti vērtētu darbu.

2. Profesionālā izglītība ne vienmēr atrodas ieteikumu augšgalā

Tikai 60% cilvēku, kuri ieguvuši profesionālo izglītību, un 26% vispārējās izglītības iestāžu absolventu, iespējams, citiem ieteiktu apgūt profesionālo izglītību. Dažās valstīs aptaujāto skaits, kuri ieteiktu apgūt profesionālo izglītību, ir pavisam zems: Dānijā, Zviedrijā un Īrijā tā ir tikai viena piektdaļa aptaujāto. Bez tam sastopami pārpratumi, kuri jārisina: 70% aptaujāto domā, ka profesionālā izglītība nozīmē roku darbu, un tas – neskatoties uz milzīgajām, jau līdz šim notikušajām pārmaiņām darbu izpildes veidos.

3. Profesionālās izglītības apgūšanu neiesaka

19 no 28 ES dalībvalstīs vismaz 20% aptaujāto atzīst, ka viņiem (vismaz viens ģimenes loceklis) ir ieteicis neizvēlēties mācīties profesionālajā skolā. Dažās valstīs (Horvātijā, Itālijā, Rumānijā, Ungārijā) šādu ieteikumu saņēmuši vairāk nekā 40% aptaujāto. Tikai Nīderlandē šī daļa ir mazāka nekā 10%.

4. Šķērslis joprojām ir informācijas deficīts

Ir ieguldītas lielas pūles, lai visiem Eiropā būtu iespējams iegūt kvalitatīvi augstvērtīgu informāciju un konsultācijas. Tomēr aptauja rāda, ka darba vēl ir daudz: 26% pieaugušo, kuri pabeiguši profesionālo izglītību un 50% pieaugušo, kuri ieguvuši vispārējo vidējo izglītību, atzīst, ka tajā brīdī, kad viņiem bija jāizšķiras par turpmākajām karjeras perspektīvām, viņu rīcībā nav bijusi nekāda informācija par profesionālo izglītību.

5. Cilvēkiem bez kvalifikācijas vai ar zemu kvalifikāciju profesionālā izglītība nav cieņā

24% cilvēku, kuri nav pabeiguši vidusskolu, neko nav dzirdējuši par profesionālo izglītību, vēl 21% par to ir gan dzirdējuši, bet īsti nezina, par ko ir runa. Ņemot vērā faktu, ka daudzas valstis mēģina attīstīt profesionālo izglītību kā efektīvu karjeras veidošanas ceļu cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar vispārējās vidējās izglītības iegūšanu, šie skaitļi ir ārkārtīgi satraucoši.

Secinājumi ir skaidri un viennozīmīgi

Vispirms jāpateicas Cedefop par šādas aptaujas veikšanu. Tomēr aptaujas rezultātiem vajadzētu uzdzīt šermuļus visiem, kuri veido profesionālās izglītības politiku, neatkarīgi no tā, kādā funkcijā viņi darbojas. 

Ir skaidrs, ka ievērojamai daļai pieaugušo par profesionālo izglītību ir negatīvi priekšstati un/vai viedokļi, un viņi tos, iespējams, nodos tālāk jauniem cilvēkiem. Bez tam mēs, balstoties uz šiem datiem, varam secināt, ka arī viņi paši nevēlas apgūt profesionālo izglītību.

Tādēļ ir nepieciešama steidzama rīcība. Vēstījums ir skaidrs: Vai nu mēs neesam pietiekami daudz darījuši, lai veicinātu izmaiņas uzskatos par profesionālo izglītību vai arī tas, ko mēs esam darījuši, nav bijis pietiekami iedarbīgs.

Mums ir nepieciešama visaptveroša un koncentrēta pieaugušo izglītības un tālākizglītības vērtības paaugstināšana un kvalitatīvi augstvērtīgas konsultācijas un palīdzība. Protams, mums ir vajadzīga arī plašāka un kvalitatīvi augstvērtīgāka profesionālā tālākizglītība, lai šis process būtu uzticams. Tas nebūs viegli, bet ir jārīkojas nekavējoties, jo viedokļi tiek ātri pārņemti, un tiem ir jāmainās.

Endrjū Makošans jau vairāk nekā 30 gadus strādā vispārējās un profesionālās izglītības jomā. Jau vairāk nekā 15 gadus viņš veic aptaujas un novērtējumus ES, pirms tam viņš darbojās kā konsultants Apvienotajā Karalistē. Pašlaik Endrjū Makošans ir neatkarīgs pētnieks un konsultants, ECVET eksperts Apvienotajā Karalistē un vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Dublinas universitātes Izglītības centrā personām ar speciālām vajadzībām.