Īss raksts, bet efektīvs. Strādājot skolā, laika plānošana ir neizsakāmi svarīga. Gan gatavojoties nākamās dienas stundām, gan domājot par to, kā izmantot 10 minūšu starpbrīžus, kad it kā varētu pasēdēt, bet tā kā priekšā ir nākamās 40 minūtes intensīva darba, tad jāpadomā, vai sēdēšana būs saprātīgākais plāns. Varbūt apsēšanos atstāt garajam starpbrīdim, kad būs 30 minūtes brīvas.

Ļoti patīk “divu picu noteikums”. Nē, šoreiz to nevar attiecināt uz pedagogu komandu, bet gan uz klases lielumu. Jebkura klase, kurā vairāk nekā 15 bērnu, ir par lielu, tāpēc atbilstoši šim noteikumam (ideālajā pasaulē) ik pedagogam būtu jānodrošina iespēja vadīt stundu pusklasei (13-15 bērniem). Celtos kvalitāte, darbs būtu efektīvāks un būtu iespēja pievērsties skolēniem, kuru problēmas lielās klasēs netiek pienācīgi apskatītas. Šeit arī uzreiz jāpievēršas trešajam noteikumam – sanāksmes pastaigas laikā jeb stundas svaigā gaisā, kad laiks kļūst siltāks. Mainās perspektīva, smadzenes darbojas raitāk, turklāt rodas iespēja stundu padarīt aizraujošāku. Tāpēc neaizmirsīsim – laika plānošana ir veiksmīga un efektīva darba atslēga.

Paldies par padomiem! Ļoti aktuālā tēma.  Mūsu straujā dzīves ritmā, kad ir japaspēj visu un visur, ir ļoti svārīgi mācēt plānot savu laiku. Ir jāpaspēj  pēc darba pagatavot vakariņas, iztīrīt māju, pārbaudīt mājasdarbus saviem bērniem, sagatavoties stundām un daudz ko citu, un, tiešām tā ir unikālā iespēja, ieekonomēt savu laiku vakaros, veicos visus sīkdarbus pa dienu 2 min laikā.  Jo sakrājoties daudz mazajiem darbiem, tad  lielajiem dažreiz pietrūkst laika un tas tika atstātas neizdarītas kādu laiku. Kas, savukārt, var rādīt stresu. Jau dažas dienas praktizēju šo paņēmienu, un mēģinu izdarīt visus sīkdarbus pa dienu, pēc tam ir tāda apmierinātības sajūta, ka esmu  izdarījusi kaut ko vērtīgu.

Par sanāksmēm svaigā gaisā es neteiktu, ka tas esot kaut kas dīvains priekš manis, jo sava darba vietā, bieži vien, kad sanāksmes notiek attālināti, bet darba pienākumus pildu svaigā gaisā, tad apvienoju to, pastaigājoties un paralēli piedalos sapulcē.

Sveiki!

Paldies par rakstu un padomiem efektīvākai laika plānošanai!

Šī, manuprāt, ir viena no izplatītākajām un uzmanību piesaistošām tēmām. Laika efektīva plānošana ir viena no svarīgākajam dzīves sastāvdaļām! Tā ir atslēga strukturētai, sabalansētai dienas kārtībai.

No pieredzes varu teikt, ka, ja pareizi spēj pārvaldīt laiku, tas tiešām atvieglo ikdienu!

Piekrītu, ka viens no iespējamiem variantiem, var būt - sapulces organizēšana pie dabas. Tas atvieglo komunikāciju, nav tik formāla, palīdz justies brīvākam, radošākām. Arī “divu minūšu likums” palīdz būt organizētākam, nekrāt, neatlikt mazākus darbiņus uz vēlāku laiku. 

✨Prasmīgi pārvaldot laiku, var gūt lieliskus rezultātus, gandarījumu par savu darbu, ikdienu. Tās ir prasmes, kuras vēlams iekļaut, attīstīt un pilnveidot! Noteikti arī ieteiktu - būt radošam un elastīgam!

Lai izdodās!🙌

~Inta~

Sveiki.

Par 2 minūšu likumu biju jau dzirdējusi, bet nav vēl sanācis dzīvē izmantot, vajadzēs pamēģināt.

Interesants likās "Divu picu noteikums". Laikam jau tā ir, kad vieglāk ir organizēt darbu mazākās grupās, būs labāks rezultāts. Tas ir līdzīgi kā ar bērnu pieskatīšanu, jo vairāk aukles, jo lielāka varbūtība, ka ar bērnu, kas atgadīsies, jo neapzināti liekas, ka tas otrs, jau pieskata un pārliek atbildību uz otru.

Pārrunas, sapulces pastaigas laikā noteikti ir daudz vieglākas kā sapulču telpās, pēc pašas pieredzes varu teikt. Atmosfēra ir mazāk saspringta un ir vieglāk brīvi komunicēt, pie nepieciešamības var mainīt fokusu un iepazīt otru nedaudz no citas prizmas kā ierasts ikdienā.