Izgradnja vještina za demokratski život. Uloga učenja i obrazovanja odraslih
U srijedu, 29. ožujka, od 10 do 16 sati po srednjoeuropskom vremenu, EPALE će biti domaćin online rasprave Izgradnja vještina za demokratski život. Uloga učenja i obrazovanja odraslih.
Pisana rasprava bit će započeta prijenosom uživo (10-10.45 sati po srednjoeuropskom vremenu), s pozvanim stručnjacima koji će podijeliti svoja stajališta i iskustva. Stručnjaci koji sudjeluju u raspravi su: Georg Pirker, predsjednik obrazovanja za demokraciju i ljudska prava u Europi (DARE), i Elisa Gambardella, potpredsjednica Platforme za cjeloživotno učenje (LLLP).
Ovdje gledaj prijenos:
Kroz ovu internetsku raspravu raspravljat ćemo o tome kako vještine, kompetencije i stavovi u konačnici omogućuju ljudima da pronađu ispunjenje u svojim životima i prilagode se brzim promjenama - izvan sudjelovanja na tržištu rada.
Vještine, bilo strukovne ili socijalne, tehničke ili ključne kompetencije, pomažu odraslima da se nose s trenutačnim krizama i čine ih svjesnijima svojih potencijala u društvu. To zauzvrat unapređuje demokratsko sudjelovanje i jača zajednice i društveni život. Kako bi se to postiglo, rasprava nastoji istražiti pitanja poput:
-
Kako pružanje vještina može učiniti aktivnije građanstvo?
-
Trebaju li odrasli polaznici ciljati na ključne kompetencije, a ne na vještine specifične za posao?
-
Koje su šire koristi od učenja?
Srdačno vas pozivamo da podijelite svoja iskustva i inicijative.
Komentari su već otvoreni, tako da možete početi dijeliti svoja razmišljanja, resurse i prijedloge.
Komentar
Prasmes atver iespējas
Pieaugušo mūžiglītība palīdz pilnveidot prasmes ne tikai lai paplašinātu darba tirgū piedāvājamās spējas un savu konkurētspēju, bet arī sniedz cilvēkiem iespēju pilnīgāk izmantot savu personīgo potenciālu arī sevas personības attīstībai. Zināšanas par norisēm sabiedrībā un arī politikā sniedz cilvēkam kritiskāku iespēju izvērtēt šīs norises un viņš kļūst gan aktīvāks pilsonis, gan zinošāks par savām iespējām paust savu pilsonisko nostāju un veikt iesaistes dažādos visas sabiedrības ietekmējošos procesos.
Runājot par prasmēm, es uzskatu ka vienādi nozīmīgi ir attīstīt ne tikai darbā nepieciešamās prasmes, bet pamatprasmes kopumā, jo tas sekmē cilvēka personīgās izaugsmes iespējas, sevis pašnovērtējuma pieaugumu un iespēju iekļauties sabiedrībā, vai pat to vadīt- līderismu. Veidojoties prasmēm,pieaug cilvēka līderības iespēja un spēja saredzēt lietas kontekstā ar norisēm, tas palīdz pārredzēt visu laukumu. Plašāks redzes loks palīdz izvērtēt informācijas nozīmīgumu un tās apstrādi, palīdz izveirīties no viltus ziņām, dazādām krāpnieciskām shēmām un dod iespēju konstruktīvi risināt aktualizējošās problēmas.
Viennozīmīgi ieguvums no mācīšanās ir sevis uzturēšana ne tikai labā fiziskā formā, bet arī psiholoģiskajā. Mācoties jeb ko, kas interesē un pilnveido cilvēku pozitīvi, tiek nodarbināts viss organisms un sniegts atbalsts mentālajai veselībai, kas šodienas pasaulē ir ļoti nozīmīgs ieguldījums sabiedrības kopīgajā attīstībā. Tikai cilvēks, kurš visu dzīvi spēj sevi pilnveidot, sevi uztur labā personīgajā kapacitātē un spēj sniegt sabiedrībai savu līdzdalību gan ekonomiskajā, gan psiholoģiskajā aspektā.
Kas atbildīgs
Pilnīgi piekrītu visam - manuprāt, runājot par pieaugušajiem, liela nozīme ir tieši pašu pieaugušo vēlme un motivācija pilnveidoties, un apgūt prasmes, ko nosaka sabiedrības attīstības tendences vai vienkārši ikdienas dzīve.
Soft skills
Mūsdienu darba tirgū "soft" prasmēm ir liela nozīme dažādu faktoru dēļ. Aizvien plašāka automatizācijas izmantošana, attālinātais darbs, daudzveidīgs darbaspēks un augošās klientu prasības rada vajadzību pēc pamatprasmēm, kuras palīdzēs saskarsmē un stresa kontrolē. Darba devēji atzīst pamatprasmju vērtību, jo tās nevar aizstāt ar tehnoloģijām, un meklē darbiniekus, kuriem tās piemīt. Tas nozīmē, ka cilvēkiem nav laika atslābt un ir jāturpina sevi pilnveidot caur izglītību.