Η κριτική σκέψη και η επιστημική κρίση

Linus Andersson
Ζούμε σε μια εποχή επιστημικής κρίσης (ή, ίσως, σε μια εποχή με αυξανόμενες ανησυχίες για μια υποτιθέμενη επιστημική κρίση). Τα σημάδια είναι πολλά: μπορεί κανείς να επισημάνει την άνοδο των ψευδών ειδήσεων και των εναλλακτικών γεγονότων περί τα μέσα της δεκαετίας του 2010, την κινητοποίηση των αντιεμβολιαστών στον απόηχο της πανδημίας COVID-19 και τις αφηγήσεις του Qanon και των συναφών κινημάτων που στοχεύουν τους πολιτικούς θεσμούς.
Σε προηγούμενες αναρτήσεις στην EPALE, σχετικά με την ψηφιοποίηση και τις θεωρίες συνωμοσίας, έχω περιγράψει πώς η ψηφιοποίηση της επικοινωνίας έχει επιφέρει πληθώρα πληροφοριών και έναν επαναστατικό μετασχηματισμό της δημόσιας σφαίρας σε παγκόσμια κλίμακα: οι άνθρωποι έχουν πρωτοφανή πρόσβαση στην πληροφορία, την γνώση και τον πολιτισμό και έχουν τα τεχνολογικά μέσα για να υψώσουν τη φωνή τους και να συμμετάσχουν στην κοινή γνώμη.
Παραδόξως, αυτό το γιγάντιο άλμα εκδημοκρατισμού έχει έρθει να αμφισβητήσει πολλούς από τους θεσμούς που συνδέουμε με τη φιλελεύθερη δημοκρατία: η ελευθερία του λόγου έχει γίνει όπλο, η επιστήμη απορρίπτεται και οι συνωμοσιολογικές αφηγήσεις φαίνεται να ευδοκιμούν.
Όπως υποδηλώνει η παραπάνω περιγραφή, μέρος αυτής της κρίσης μπορεί να εξηγηθεί από την τεχνολογία: η ψηφιοποίηση της επικοινωνίας είναι μια αποδιοργανωτική δύναμη παρόμοια με την εφεύρεση του τυπογραφείου. Όμως, όπως επισημαίνουν οι Benkler, Faris & Roberts (2018), η τεχνολογία από μόνη της δεν μπορεί να εξηγήσει αυτή την εξέλιξη. Στην πραγματικότητα, οι τεχνολογικές εξελίξεις πρέπει να γίνουν κατανοητές στο πλαίσιο των οικονομικών, κοινωνικών και πολιτικών σχέσεών τους.
Αυτό ισχύει και όταν πρόκειται για μέτρα που λαμβάνονται για τον μετριασμό των δυσμενών επιπτώσεων που έχει η παραπληροφόρηση στο διαδίκτυο, στον δημόσιο διάλογο. Οι τεχνολογικές λύσεις για τη ρύθμιση της παραπληροφόρησης στις ψηφιακές πλατφόρμες δεν ήταν αποτελεσματικές και οι προσπάθειες χρήσης δικαιοδοσίας για τον έλεγχο των πλατφορμών ήταν εξίσου ανεπιτυχείς.
Κατά συνέπεια, όταν οι προκλήσεις δεν μπορούν να επιλυθούν σε ευρύτερο διαρθρωτικό επίπεδο, οι λύσεις μπορεί να χρειαστεί να εξατομικευτούν. Όπως το έθεσε η μελετήτρια των μέσων ενημέρωσης, Sonia Livingstone, «οι δεξιότητες γραμματισμού στα μέσα ενημέρωσης και στην πληροφόρηση, έχουν γίνει η αγαπημένη λύση όλων για τη ρύθμιση του προβλήματος".
Κριτική σκέψη: αναζήτηση ορισμού
Μια βασική ικανότητα του γραμματισμού στα μέσα επικοινωνίας είναι η κριτική σκέψη. Ενώ είναι εύκολο να αναγνωριστούν τα πλεονεκτήματα της κριτικής σκέψης, ο καθορισμός του τι είναι και τι πρέπει να είναι, αποτελεί διττή πρόκληση. Ένας κλασικός ορισμός είναι «η σωστή αξιολόγηση των δηλώσεων» (Ennis, 1962). Αλλά ποια θα ήταν μια σωστή εκτίμηση στο πλαίσιο μιας επιστημικής κρίσης; Μια επιστημική κρίση είναι, εξ ορισμού, η κατάρρευση οποιωνδήποτε προτύπων μέσω των οποίων μπορούμε να καθορίσουμε τι χρησιμεύει ως σωστή αξιολόγηση.
Για όσους από εμάς εκπαιδεύονται στις ανθρωπιστικές ή κοινωνικές επιστήμες, η κριτική σκέψη μπορεί να σχετίζεται με την κριτική θεωρία και την κριτική παιδαγωγική. Εδώ, η κριτική σκέψη συνδέεται με τη χειραφέτηση και την ενδυνάμωση. Ωστόσο, σε άλλους κλάδους, η κριτική σκέψη είναι πολύ στενότερη και συνδέεται περισσότερο με ειδικές γνώσεις και δεξιότητες για ένα συγκεκριμένο θέμα.
Ένα από τα πρώτα ζητήματα με την κριτική σκέψη είναι η έλλειψη συναίνεσης μεταξύ των εκπαιδευτικών. Αυτό που το καθιστά ακόμη πιο προβληματικό είναι ότι οι περισσότεροι από εμάς είμαστε πεπεισμένοι ότι γνωρίζουμε τι είναι η κριτική σκέψη. Έτσι, δεν βλέπουμε καμία ανάγκη να ορίσουμε την έννοια.
Αυτό διαφαίνεται από μια μελέτη συνέντευξης που πραγματοποιήθηκε μεταξύ καθηγητών πανεπιστημίου στη Σουηδία (Bexell & Kalm, 2017). Ενώ το δείγμα περιοριζόταν σε καθηγητές που δραστηριοποιούνταν στην κατάρτιση διδακτορικών διατριβών σε έναν τομέα (πολιτικές επιστήμες), εξακολουθούσαν να εκφράζουν πολύ διαφορετικές προσεγγίσεις στην κριτική σκέψη.
Οι ερευνητές προσδιόρισαν τέσσερις βασικές προοπτικές, οι οποίες μπορούν να συνοψιστούν στις ακόλουθες κατηγορίες:
Σκεπτικισμός και αξιολόγηση Αυτή η προσέγγιση συνδέεται με την αναλυτική φιλοσοφία και την τυπική λογική, όπου η κριτική σκέψη βασίζεται στη λογική συνέπεια ενός επιχειρήματος και σε ένα υψηλό επίπεδο αντανακλαστικότητας και ευαισθητοποίησης στη διαδικασία που οδηγεί σε ένα συμπέρασμα.
Δημιουργικότητα και ανεξαρτησία Σε αυτή την προσέγγιση, η κριτική σκέψη αποτελεί μέρος της πνευματικής ωριμότητας, όπου ο εκπαιδευόμενος αναμένεται να αναπτύξει τις δικές του πρωτότυπες ιδέες και να κάνει τη δική του συνεισφορά σε ένα υπάρχον πεδίο γνώσης.
Αποκαλύπτοντας δομές εξουσίας Αυτή είναι μια προσέγγιση που είναι κοντά στις παραδόσεις της κριτικής θεωρίας και της κριτικής παιδαγωγικής, όπως αναφέρθηκε παραπάνω. Εδώ, η κριτική σκέψη εμπλέκεται σε μια συνεχή διαδικασία αμφισβήτησης και διαπραγμάτευσης των υφιστάμενων πλαισίων.
Αντανακλαστική αυτοκριτική Σε αυτή την προσέγγιση, η κριτική σκέψη μπορεί να οριστεί ως μια έρευνα σχετικά με τους λόγους της κριτικής, για να αμφισβητηθεί αυτό που συνήθως θεωρείται δεδομένο.
Κριτική σκέψη στην εκπαίδευση: προοπτικές και προκλήσεις
Σε αυτό το σημείο, θα μπορούσε να αξίζει τον κόπο να αφιερώσετε λίγο χρόνο για να αναλογιστείτε τις προοπτικές της κριτικής σκέψης που υιοθετείτε και χρησιμοποιείτε όταν διδάσκετε. Εάν είστε μέλος μιας σχολής, τα διαφορετικά μέλη της ομάδας κατανοούν με τον ίδιο τρόπο την κριτική σκέψη; Ακόμη και αν είναι δύσκολο (ή άσκοπο) να επιχειρήσετε να επιτύχετε συναίνεση σχετικά με την κριτική σκέψη, είναι καλό να ξεκινήσετε τη συζήτηση.
Ένα άλλο πρόβλημα με την κριτική σκέψη είναι η σχέση της με τις ειδικές γνώσεις που αφορούν ένα θέμα. Οι εκπαιδευτικοί συζητούν εδώ και καιρό εάν η κριτική σκέψη πρέπει να γίνει κατανοητή ως γενική δεξιότητα ή ως δεξιότητα που αφορά σε ένα συγκεκριμένο θέμα. Μπορεί ένας εκπαιδευόμενος να αποκτήσει δεξιότητες κριτικής σκέψης και στη συνέχεια να τις εφαρμόσει σε όλα τα πεδία ή είναι η κριτική σκέψη κάτι που αναπτύσσεται από τις γνώσεις που έχει αποκτήσει σε ένα συγκεκριμένο πεδίο και επομένως ισχύει μόνο για αυτό το πεδίο (π.χ. Glaser 1941, Ennis 1989);
Σε μια σουηδική μελέτη, οι Nygren et al. (2018) ανέλυσαν τα αποτελέσματα των τεστ κριτικής σκέψης παράλληλα με τους βαθμούς στα διάφορα θέματα, αποκαλύπτοντας μια ισχυρή συσχέτιση μεταξύ των βαθμών και των δεξιοτήτων κριτικής σκέψης που σχετίζονται με το συγκεκριμένο θέμα. Συγκεκριμένα, οι εκπαιδευόμενοι που υπερέχουν σε ένα συγκεκριμένο θέμα είχαν επίσης καλή απόδοση σε τεστ κριτικής σκέψης που σχετίζονται με αυτό το θέμα. Αντίθετα, οι περιπτώσεις υψηλής βαθμολογίας κριτικής σκέψης σε διάφορα θέματα ήταν σπάνιες. Αυτή η παρατήρηση ευθυγραμμίζεται με την υπόθεση ότι η κριτική σκέψη είναι στενά συνδεδεμένη με το συγκεκριμένο θέμα.
Αυτό σημαίνει, λοιπόν, ότι η κριτική σκέψη δεν μπορεί να διαχωριστεί από τις ειδικές γνώσεις για το θέμα; Εάν ναι, τι θα σήμαινε αυτό για τις πρωτοβουλίες γραμματισμού στα μέσα επικοινωνίας που χρησιμοποιούν κριτική σκέψη για την αντιμετώπιση της παραπληροφόρησης στο διαδίκτυο;
Εάν η κριτική σκέψη πρόκειται να βοηθήσει σε μια επιστημική κρίση, είναι σημαντικό να αναγνωρίσουμε τις πολυπλοκότητες που εμπλέκονται στην έννοια. Είναι πολύ σημαντικό για τους εκπαιδευτικούς να έχουν κατά νου ότι δεν υπάρχει ένας ενιαίος ορισμός της κριτικής σκέψης. Ωστόσο, στην ιδανική περίπτωση, η ποικιλία των ορισμών θα πρέπει να είναι παραγωγική.
Βιβλιογραφία
Benkler, Y., Raris, R. and Roberts, H. (2018). Network Propaganda: Manipulation, Disinformation, and Radicalization in American Politics Oxford Academic.
Bexell, M. & Kalms, S. (2017) Kritiskt tänkande i forskarutbildningen – handledares röster om ett betydelsefullt examensmål [Critical thinking in PhD training – supervisors’ voices on a significant examination objective] Högre utbildning, 7(2), p. 1-17.
Ennis, R. H. (1962). A concept of critical thinking. Harvard Educational Review, 32(1), 81–111.
Ennis, R. H. (1989). Critical Thinking and Subject Specificity: Clarification and Needed Research. Educational Researcher. 18(3), 4–10.
Glaser, E. M. (1941). An experiment in the development of critical thinking. (No. 843). Teachers College, Columbia University.
Nygren, T., Haglund, J., Samuelsson, C. R., Af Geijerstam, Å., & Prytz, J. (2018). Critical thinking in national tests across four subjects in Swedish compulsory school. Education Inquiry. 1-20.
Σχόλιο
Zināt = mācēt?
Skaudra laikmeta diagnoze, bet domāju, ka vietā būtu atgādināt, ka šādas apceres nav kaut kas pavisam jauns – daudz varam mācīties no Hannas Ārentes par patiesības un politikas, patiesības un viedokļa nošķīrumiem un to, ka pilnībā iemiesot apgaismības pilsoņa pašdomāšanas maksimu ir teju vai nereāli. Mēģinājumi kontrolēt patiesības domēnu, nosaucot vienu vai citu informāciju par dezinformāciju vai mēģinot kaut kā šķetināt mītus, kā arī apelējot pie kritiskās domāšanas, kaut kādā ziņā tikai piemet malku ugunij, jo tie nerisina jautājumu par to, ko cilvēki vispār uzdod par epistēmisko autoritāti un kā viņi izvēlas to, kam vispār ticēt. Piemēram, valsts iejaukšanās tikai apstiprina šo cilvēku naratīvu, ka viņus cenšas cenzēt utt. Un amizantā kārtā notiek apelēšana pie tās pašas kritiskās domāšanas.
Raksts labi uzrāda kritiskās domāšanas definīciju atšķirību problemātiku, bet, jā, piekrītu, ka tai nevajadzētu būt tik lielai problēmai, domājot par to, kā to praksē pasniegt un mācīt. Proti, mums nav jāzina, kas ir kritiskā domāšana, lai veiksmīgi to realizētu un mācītu. Nenoliegšu, ka man ir daudz devušas arī tiešas zināšanas par to, kas ir kritiskā domāšana loģikas, analītiskās filosofijas, retorikas un argumentācijas sakarā, bet varbūt uz to nevajadzētu pārlieku ieciklēties. Arī teorētiskā līmenī taču vienmēr var atrunāties, ka stingru definīciju mums nemaz nevajagot – pietiks ar ģimenes līdzībām (à la vēlīnā Vitgenšteina filosofijā). Ideālā variantā tā būtu ideja, kas caurvij vairākas nozares – arī savā darbā kā latviešu valodas un literatūras skolotājs cenšos jauniešus pamudināt kaut uz dažiem kritiskās domāšanas elementiem, pat ja tie neizsmeļ visu kritiskās domāšanas teorētisko domēnu. Piemēram, apšaubot vai izvaicājot kādu pastāvošu pasauluzskatu (savulaik iznāca veiksmīga stunda, diskutējot ar jauniešiem par to, kas ir patriotisms).
- Εισέλθετε στο σύστημα ή εγγραφείτε για να υποβάλετε σχόλια
KRITISKĀ DOMĀŠANA UN ATBILDĪBA
Piekrītu, ka komunikācijas digitalizācijai ir graujošs spēks, kas vairo sašķelšanos sabiedrībā. Un par to sava daļa atbildības ir dizaineriem, jo dizains var būt pārāk ērts, lietojot dažādas lietotnes, kurās ir iespēja, izvēlēties konkrētu saturu un to, kas mums nepatīk iespējams pat nespēsim atrast. Tā mēs turpinām aplūkot sev interesējošo viedokli un to kurš to apstiprina. Pie mūsdienās tik viegli izplatāmā viltus ziņu apjoma tas ir bīstami, un Krievijas iebrukums Ukrainā kā ļauns piemērs.
Tāpēc svarīgi ir saskatīt problēmu, analizēt, spēt iejusties un rast risinājumu, un arī savā darbā ar skolēniem raugāmies uz to caur dizaina domāšanas procesiem un metodēm.
Dizains arī nes atbildību, tāpēc svarīgi ir ikvienam iesaistīties, īpaši laikā, kad demokrātija ir apdraudēta.
- Εισέλθετε στο σύστημα ή εγγραφείτε για να υποβάλετε σχόλια
Kritiskā domāšana un epistēmiskā krīze.
Piekrītu domai, ka kritiskā domāšana saistās ar katru atsevišķu mācību priekšmetu, un, manuprāt, pastāv vairākas kritiskās domāšanas veidi viena otrai blakus, spriežot pēc saviem novērojumiem.
Viens piemērs, ko manu - kritiskā domāšana saistībā ar bioloģiju/medicīnu un ar datoriku – zinu ārstu, kurš spēj gandrīz jebkuram cilvēkam noteikt, kāda varētu būt kaite un kā to vislabāk izārstēt, kritiski analizējot simptomus, bet diemžēl kā patiesu ziņu avotu pārsvarā lieto sociālā tīmekļa vietni “Facebook”, un reizēm no šī cilvēka dzirdu neizprotamus un nepatiesus apgalvojumus, kurus pētnieki ir nolieguši.
Kā datorikas skolotājs domāju, ka kritiskā domāšana tīmeklī ir cieši saistīta ar datorikas un arī programmēšanas priekšmetu apguvi, un datorikā pēc iespējas vairāk lieku attīstīt kritisko domāšanu, analizējot tīmekļa resursus un pētot dažādus avotus, kuros var būt īstais risinājums kādai problēmai.
Diemžēl, domāju, ka ilgi netiksim ārā no epistēmiskās krīzes, jo liela daļa cilvēku nav internetu lietojuši un nelietos mācību nolūkos, tāpēc uzskata lielu daudzumu informācijas tīmeklī par patiesu.
- Εισέλθετε στο σύστημα ή εγγραφείτε για να υποβάλετε σχόλια
Kritiskā domāšana un epistēmiskā krīze.
Rakstā autore min, ka: “Vēl viena problēma, kas saistīta ar kritisko domāšanu, ir tās saistība ar specifiskām zināšanām par mācību priekšmetu. Pedagogi jau sen ir diskutējuši par to, vai kritiskā domāšana būtu jāsaprot kā vispārēja prasme vai kā konkrēta priekšmeta prasme. Vai skolēns var apgūt kritiskās domāšanas prasmes un pēc tam pielietot tās visās jomās, vai arī kritiskā domāšana ir kaut kas tāds, kas attīstās no zināšanām, kuras cilvēks ir ieguvis konkrētā jomā, un tādējādi attiecas tikai uz šo jomu (piemēram, Glaser 1941; Ennis 1989)?
Zviedrijā veiktajā pētījumā Nygren et al. (2018) analizēja kritiskās domāšanas testu rezultātus līdztekus mācību priekšmetu vērtējumiem, atklājot spēcīgu korelāciju starp vērtējumiem un mācību priekšmetu kritiskās domāšanas prasmēm. Zīmīgi, ka skolēni, kuri izcēlās konkrētā mācību priekšmetā, uzrādīja labus rezultātus arī ar šo priekšmetu saistītajos kritiskās domāšanas testos. Turpretī gadījumi, kad dažādi mācību priekšmeti uzrādīja augstus kritiskās domāšanas rezultātus, bija reti sastopami. Šis novērojums saskan ar pieņēmumu, ka kritiskā domāšana ir cieši saistīta ar konkrēto mācību priekšmetu.”
Esmu matemātikas skolotāja, tāpēc pilnīgi piekrītu, ka tā ir cieši saistīta arī ar konkrēto mācību priekšmetu. Kritiskā domāšana matemātikā ietver spēju analizēt, izvērtēt un risināt problēmas, izmantojot loģisku pieeju.
1. Loģiskā domāšana: Kritiskā domāšana matemātikā ietver spēju loģiski domāt, identificēt loģiskus sakarīgumus un izvirzīt pareizus secinājumus. Tas ietver spēju izmantot matemātiskus pamatprincipus un likumus, lai izveidotu precīzus un pareizus argumentus.
2. Problēmu risināšana: Kritiski domājošs matemātiķis ir spējīgs risināt sarežģītas matemātiskas problēmas, izmantojot gan zināmo informāciju, gan jaunievedumus. Tas prasa kreatīvu pieeju problēmas risināšanai un spēju pārvarēt grūtības.
3. Argumentēšana un pierādījumi: Matemātikā ir svarīgi būt spējīgam argumentēt savus secinājumus un sniegt pierādījumus. Kritiskā domāšana ietver spēju skaidri un precīzi formulēt savus argumentus, piedāvājot loģiskus pierādījumus vai pamatojumus.
4. Kritiskais skatupunkts: Kritiskais matemātiķis ir gatavs apšaubīt vai analizēt pieņēmumus, aizstāvēt savus redzējumus un izvirzīt jautājumus par matemātikas kontekstu vai risinājumu. Tas prasa izturēšanos pret informāciju ar kritisku aci un apzināšanos par iespējamajām ierobežojumu vai trūkumiem.
5. Mācīšanās no kļūdām: Kritiskā domāšana matemātikā ietver spēju mācīties no savām kļūdām un pieņemt konstruktīvus izaicinājumus. Tas prasa elastību pieņemt kļūdas kā daļu no mācību procesa un izmantot tās, lai uzlabotu sapratni un prasmes.
- Εισέλθετε στο σύστημα ή εγγραφείτε για να υποβάλετε σχόλια
Kritiskā domāšana un epistēmiskā krīze
Vai mācām domāt kritiski? Ko tas nozīmē izglītības kontekstā - skolēnam un skolotājam?
Jaunāko rakstu “Kritiskā domāšana un epistēmiskā krīze” vēlos komentēt no izglītības skatupunkta. Autore šī raksta sadaļā “Kritiskā domāšana izglītībā: perspektīvas un izaicinājumi” norāda uz to, ka kritiskā domāšana ir būtiska izglītības sastāvdaļa, bet tās definēšana un piemērošana ir sarežģīta. Viena no galvenajām problēmām ir skaidrības trūkums pedagogu vidū par to, kas tieši ir kritiskā domāšana un kā tai jāizpaužas. Svarīgs jautājums, kas lika arī man aizdomāties un tika izvirzīts rakstā - vai kritiskā domāšana ir vispārēja prasme, kas piemērojama visās mācību jomās, vai arī tā ir specifiska prasme, kas attīstās no zināšanām konkrētajā mācību priekšmetā? Rakstā tika minēts, ka Zviedrijā ir veikts pētījums (Nygren, T., Haglund, J., Samuelsson, C. R., Af Geijerstam, Å., & Prytz, J. (2018). Critical thinking in national tests across four subjects in Swedish compulsory school. Education Inquiry. 1-20.), kur analizēja kritiskās domāšanas testu rezultātus līdztekus mācību priekšmetu vērtējumiem, atklājot spēcīgu korelāciju starp vērtējumiem un mācību priekšmetu kritiskās domāšanas prasmēm un gala rezultātā secināja, ka kritiskā domāšana ir cieši saistīta ar konkrēto mācību priekšmetu.
Latvijā VISC “Skola 2030” projekta ietvaros ir izstrādāts “Kā attīstīt caurviju prasmes?” - metodiskais līdzeklis skolotājiem sistemātiskai prasmju attīstīšanai,norādot, ka kritisko domāšanu skolēni stiprina, kritiski izvērtējot un izmantojot dažādu avotu sniegto informāciju, lai gūtu adekvātu skatījumu uz pašreizējiem notikumiem un vēstures norisēm.
Tātad izglītības kontekstā kritiskā domāšana ir viena no caurviju prasmēmun būtisks elements mūsdienu mācību procesā, kas var veicināt skolēnu intelektuālo attīstību un sagatavot viņus patstāvīgai dzīvei sabiedrībā. Pastāv vairāki kritiskās domāšanas jēdziena skaidrojumi, piemēram, Kroufords, Sauls, Metjūzs, Makinsters kritisko domāšanu definē - domāšana, kura attīstās, balstoties uz rūpīgu gan pieņēmumu, gan faktu izvērtējumu, un noved pie daudz objektīvākiem secinājumiem pēc visu lietderīgo faktoru izanalizēšanas un pamatotu loģisko procesu izmantošanas. Līdz ar to kritiskā domāšana māca skolēniem analizēt informāciju, novērtēt argumentus un izveidot pamatotus secinājumus.
Nobeigumā raksta autore, aicina pedagogus pievērsties kritiskās domāšanas nozīmei, it īpaši epistēmiskās krīzes kontekstā, ierosinot turpmākas diskusijas par šo tēmu. Tā kā arī es mācu skolēniem vēsturi un sociālās zinības, tad šī mācību priekšmeta ietvaros arī man ir nepieciešams attīstīt šīs prasmes skolēnos un sekot līdzi pedagogu metodiskajiem norādījumiem.
- Εισέλθετε στο σύστημα ή εγγραφείτε για να υποβάλετε σχόλια
Kritiskās domāšanas attīstīšana
Piekrītu, ka pirms kritisko domāšanu var mācīt skolēniem, pašiem pedagogiem ir jāsaprot, kas tā ir, un savstarpēji jāvienojas, kā kritiskās domāšanas prasmes būtu jādemonstrē skolēnam. Ja šīs prasmes apgūšanas procesā nav vienotas pieejas, tad skolēnam neveidojas sistēma, pēc kuras analizēt jebkuru jaunu informāciju, un nav pārliecības par to, vai izlasītais ir patiess.
Skolas vidē kritiskā domāšana patiešām ir saistīta ar konkrēto mācību priekšmetu. Lai skolēns spētu attīstīt kritiskās domāšanas prasmes, ir jābūt pamatzināšanām attiecīgajā mācību priekšmetā (termini un vispārīga izpratne par apgūstamo tēmu).
Tomēr ārpus skolas vides, manuprāt, ir iespējams attīstīt kritisko domāšanu, ko pielietot jebkurā situācijā. Svarīgi ir izvērtēt informācijas avota uzticamību. Ja avots nešķiet uzticams, tur paustos faktus vienmēr var meklēt arī citos informācijas avotos un savstarpēji salīdzināt.