Inteliģences teorija un tās pielietojums praksē
“Tāpat kā nav divu vienādu cilvēku, nav divu skolēnu, kas mācās tieši tādā pašā veidā vai tādā pašā tempā. Efektīviem pedagogiem ir jāspēj mainīt un veidot mācības, kas atbilst katra skolēna individuālajām vajadzībām, lai apmierinātu "visa bērna" vajadzības. Pamatīgas zināšanas par dažādām mācīšanās teorijām ir pirmais solis šajā virzienā, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc lieliski skolotāji visu savu karjeru strādā, lai apgūtu gan mācīšanas mākslu, gan zinātni.” Citāts no Fīniksas Universitātes Pedagoģijas koledžas dekānes, Pamelas Roggemanes.
Dr. Hovards Gardners (Dr. Howard Gardner), Hārvarda pedagoģijas profesors, 1983. gadā izvirzīja ideju par daudzpusīgo inteliģenci. Tajā teikts, ka ar tradicionālo priekšstatu par inteliģenci, kas balstās uz I.Q. testiem, nepietiek. Tā vietā Dr. Gardners ierosina astoņas dažādas inteliģences, lai ņemtu vērā plašāku cilvēka potenciāla diapazonu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tās ir sekojošas:
- Lingvistiskā inteliģence ("vārdu gudrība")
- Loģiski-matemātiskais intelekts ("skaitļu/rēķinu gudrība")
- Telpiskā inteliģence ("attēlu gudrība")
- Ķermeņa un kinestētiskais intelekts ("kustību gudrība")
- Muzikālā inteliģence ("mūzikas gudrība")
- Starppersonu inteliģence ("cilvēku gudrība")
- Intrapersonālais intelekts ("pašapzināšanās")
- Dabaszinātnieku inteliģence ("dabas gudrība")
Dr. Gardners apgalvo, ka mūsu skolās un kultūrā lielākā uzmanība tiek pievērsta lingvistiskajam un loģiski matemātiskajam intelektam. Mēs cienām tos cilvēkus mūsu kultūrā, kuri spēj skaidri runāt vai domāt. Taču Dr. Gardners apgalvo, ka mums tikpat liela uzmanība jāpievērš cilvēkiem, kuri ir labi pārējās inteliģences jomās. Tie ir skolēni, kuri nākotnē kļūs par māksliniekiem, arhitektiem, mūziķiem, dabaszinātniekiem, dizaineriem, dejotājiem, terapeitiem, uzņēmumu īpašniekiem un citiem, kas padarīs pasauli labāku. Daudzi bērni, kuriem piemīt šīs spējas, skolā par tām nesaņem daudz uzslavu. Daudzi no šiem bērniem tiek dēvēti par "bērniem ar mācību traucējumiem" (uzmanības deficīta traucējumiem), vai vienkārši par "nepietiekami sekmīgiem", jo viņu unikālie domāšanas un mācību veidi netiek ņemti vērā klasēs, kurās pārāk liela uzmanība tiek pievērsta valodai vai loģikai un matemātikai.
Daudzpusīgās inteliģences teorija aicina būtiski mainīt skolu vadību. Tajā teikts, ka skolotājiem jābūt kompetentiem mācīt dažādos veidos, tostarp izmantojot mūziku, kooperatīvo mācīšanos, mākslas nodarbības, lomu spēles, multimedijus, ekskursijas, pašrefleksiju un daudz ko citu. Labā ziņa ir tā, ka daudzpusīgās inteliģences teorija ir piesaistījusi daudzu skolotāju uzmanību, un pastāv skolas, kurās izmanto šo pieeju, lai mainītu bērnu mācīšanas veidu. Sliktā ziņa ir tā, ka pārsvarā skolās joprojām māca tādā pašā, vecajā veidā - ar sausām lekcijām, garlaicīgām darba lapām un mācību grāmatām. Pastāv liels izaicinājums šo informāciju nodot pēc iespējas vairāk skolotājiem, skolu vadītājiem un citiem speciālistiem, kas strādā ar bērniem, lai katrs bērns varētu mācīties tā, kā tas atbilst viņa unikālajam prātam.
Pieaugušo mācībām un attīstībai arī ir svarīga daudzpusīgās inteliģences teorija. Daudzi pieaugušie strādā darbu, kurā netiek pilnībā izmantotas viņu augstākā līmeņa inteliģences (piemēram, augsti ķermeniski-kinestētiski domājošs cilvēks ir iesprūdis lingvistiskā vai loģiskā rakstāmgalda darbā, lai gan viņš būtu daudz laimīgāks, strādājot darbu, kurā viņš var kustēties, piemēram, par atpūtas vadītāju, mežsargu vai fizioterapeitu). Daudzpusīgās inteliģences teorija pieaugušajiem sniedz pavisam jaunu skatījumu uz savu dzīvi. Viņi var paskatīties uz talantiem, kurus bērnībā atstāja novārtā, piemēram, mīlestību pret mākslu vai drāmu, un pievērsties to attīstīšanā, izmantojot kursus, hobijus vai citas pašpilnveides programmas.
Fakts, ka tiek piedāvāti astoņi dažādi veidi, kā mācīties, ir viena no interesantākajām lietām, kas saistīta ar daudzpusīgo inteliģenču teoriju. Ja skolotājam ir grūtības sasniegt skolēnu, izmantojot tradicionālos mācību veidus, piemēram, valodu vai loģiku, daudzpusīgo inteliģenču teorija iesaka dažus citus veidus, kā pasniegt mācību vielu, lai palīdzētu skolēnam mācīties. Tie paši pamatnoteikumi ir spēkā neatkarīgi no tā, vai esat bērnudārza skolotājs, augstskolas skolotājs vai pieaugušais skolēns, kas meklē labākus veidus, kā patstāvīgi apgūt kādu mācību priekšmetu. Atrodiet veidu, kā saistīt to, ko jūs mācāt vai mācāties, ar kaut ko citu.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par inteliģences teoriju, sekojiet līdz We Are Colourful sociālo mediju lapai šeit https://www.facebook.com/wearecolourful.eu un esiet pirmais, kurš varēs piekļūt projekta kursa moduļiem par šo un citiem tematiem.
Yorumlar
Realitāte
Raksts sniedz interesantu pārskatu par Inteliģences teoriju, taču aicina apdomāt tās praktisku ieviešanu izglītības sistēmā.
Fīniksas Universitātes Pedagoģijas koledžas dekānes, Pamelas Roggemanes, citāts “… Efektīviem pedagogiem ir jāspēj mainīt un veidot mācības, kas atbilst katra skolēna individuālajām vajadzībām, lai apmierinātu "visa bērna" vajadzības…” rada būtisku jautājumu - kā šo realizēt dzīvē? Kā, lai pedagogs kļūst efektīvs?
Strādājot skolā neilgu laiku un redzot esošo situāciju izglītības sistēmā, kurā skolotājiem jātiek galā ar lielu skolēnu skaitu klasēs, dažādiem līmeņiem un disciplīnas problēmām, tas šķiet neiespējami. Resursu trūkums un pārslogots grafiks apgrūtina pedagogu darbu un nedod iespēju attīstīties un apgūt jaunas prasmes un metodes.
Lai realizētu individuālu pieeju katram skolēnam, ir nepieciešama laba materiālā bāze, pedagogu palīgi un gatavi stundu plāni ar gataviem dažādu līmeņu uzdevumiem. Kamēr tas nav, nevaram gaidīt, ka kaut kas būtiski mainīsies izglītības sistēmā.
Daudzpusīgās inteliģences teorija - super!
Paldies par rakstu. Interesanti un iedvesmojoši.
Pilnīgi piekrītu tam, ka mēs katrs esam citādāks un katram var būt savs "inteliģences" virziens. Uzskatu, ka mums šī "vadošā" inteliģence ir jāsaskata un jāvirza uz attīstību.
Savās mācību stundās esmu saskārusies ar skolēniem, kuriem nav spīdošas atzīmes, bet viņš ir aizrāvies ar vienu - viņam interesējošo mācību priekšmetu. Un tas nav tikai mēnesis vai divi, tie ir gadi. Un šim skolēnam padodas - es redzu viņa potenciālu nākotnē.
Ja runājam par mācību procesa dažādošanu, atkal piekritīšu, ka mācību stundām ir jābūt radošām. Ir jārāda video, ir jāatskaņo mūzika, ir jāzīmē. Kaut vai tā ir matemātika vai latviešu valoda. Tāpat šeit varētu pieminēt audiovizuālo vai dzirdes atmiņu, tieši tādēļ stundās jācenšas izmantot abus.
Arī savās stundās cenšos pieiet maksimāli radoši. Bieži vien ir jāprot skatīties no skolēna prizmas, lai saprastu, kā jāveido stundas plāns.
Instinkts, intelekts un intuīcija.
Lai arī cik ļoti “notralināts” ir šis teikums, ko katra vecmāmiņa vai gados vecākā skolas skolotāja teikusi: “Laiki iet un mainās, manos gados gan tā nebija”. Jā, taisnība viss mainās un ir jāpielāgojas konkrētajam laikam, kurš pēdējos gadus ir psiholoģiski grūts.
Mūsdienās ir pieejams viss, salīdzinot, kas bija pieejams kaut pirms gadiem 15. Ļoti strauji ir mainījušies cilvēces paradumi, intereses, darba nozīmīgums un inteliģences izmantošana – vai tas ir labi?! Neviens nezina. Taču, lai nepagrimtu, katram individuāli ir jāstrādā ar sevi psiholoģiski - jāizprot savs instinkts, intelekts un galvenokārt jāizmanto pareizi un jāklausa sava intuīcija. Tas palīdzēs saprast kas priekš katra nozīmē inteliģence un tad spēs strādāt ar bērniem un saprast katru pēc iespējas individuāli.
Tāpēc Daudzpusīgās inteliģences teorija ir lielisks veids kā būt možam, ar vēlmēm visu laiku iegūt jaunas zināsanas un attīstīt prasmes, lai dotu to visu labāko mūsu nākotnei (bērniem)un katrs pašam sev.
Grāmata par intelekta tēmu
Vēlos padalīties ar labu grāmatu, ko esmu izlasījusi, par šo tēmu.
Fils Bīds “Tu to vari!”/ Kā palīdzēt savam bērnam skolā izcelties, “Izdevniecība Avots”, 2010.g., kurā autors, izcils britu pedagogs dalās pieredzē un novērojumos, balstoties uz dauzveidīgo intelektu teoriju, ir izstrādājis uzdevumus, praktiskus vingrinājumus, spēles, ko iespējams paveikt mājās vecākiem kopā ar bērniem mācoties. Autors palīdz vecākiem labāk izprast sava bērna mācīšanās stilu, kādu no “trim galvenajiem mācīšanās stiliem, proti, vizuālo jeb ar redzi saistīto, par audiālo jeb ar dzirdi saistīto un par kinētisko jeb ar sajūtām saistīto stilu”. /48.lpp./
Grāmatā saprotamā veidā izklāstīti arī veiksmīgi mācīšanas paņēmieni un metodes.
Autors atgādinā, ka: “mācīšanas ir emocionāla pieredze, un bērna spēju mācīties ietekmē viņa emocionālais stāvoklis.”/129lpp./ Tāpēc prieks par šo rakstu , kas pievērš uzmanību, lai tiktu ņemta vērā katra bērna talants, lai bērns skolā justos labi, brīvi izpausties, lai aizvien mazāk gadījumos būtu tā, ka "viņu unikālie domāšanas un mācību veidi netiek ņemti vērā klasēs, kurās pārāk liela uzmanība tiek pievērsta valodai vai loģikai un matemātikai."
Visi bērni ir īpaši
Interesants raksts un tēma , kas liek aizdomāties par vērtībām sabiedrībā. Es lasot rakstu aizdomājos par savu mācīšanos un laiku skolā.
Izcili ir tie skolotāji, kuri spēj saskatīt katrā cilvēkā inteliģenci un tās jomu, lai atrastu katram savu pieju un skolēns īstenotu savu potenciālu. Rakstā ir stāstīts par inteliģences formām. Fakts, ka tiek piedāvāti astoņi dažādi veidi, kā mācīties, ir viena no interesantākajām lietām, kas saistīta ar daudzpusīgo inteliģenču teoriju.
Es salīdzinu ar savu skolas laiku , kad Latvija joprojām uzsvēra lingvistisko un loģisko inteliģenci. Strādājot skolā es esmu pamanījusi skolēnus ar mācību grūtībām, kas var attīstīt muzikālo inteliģenci, jo viņiem ir apsulutā dzirde. Mācot bērnus, kuriem ir uzvedības problēmas, skolotājam stundā ir jāiekļauj dinamiskas pauzēs, lai viņiem būtu iespēja izkustēties un izmantot savus sportiskos dotumus. Esmu pārliecināta ,ka daudzi no viņiem izaugtu par pārliecinātākiem cilvēkiem, ja rastu savu spēju pielietojumu.
Bet ņemot vērā, ka klases bērnus ar ieklajošo izglītības formu,kļūst aizvien vairāk ,kā arī atbalsta personāla neesamība liedz skolotājam pimeroties katra skolēna individuālajām vajadzībām, atstājot novārtā viņu spējas.
Secinu ,ka Latvijā būtu vairāk jāpievēršas arī pārejām 6 inteliģences formām. Ar lngvistisko un loģisko inteliģences sasniegšanu Latvijas nākotne nav pilnvērtīga, kā gudru un atbildīgu cilvēku kopa, jo nācijas stiprumu un jaudu nosaka tas kultūra . To var izdarīt tikai pievēršoties visām inteliģences formām.
Visi cilvēki inteliģenti
Interesants raksts un tēma. Iepriekš esmu saskārusies ar tēmu, ka visi cilvēki ir inteliģenti, tikai katram tas ir savs inteliģences veids. Apbrīnojami ir tie skolotāji un pasniedzēji, kuri spēj saskatīt cilvēkā katra inteliģences veidu, lai to vislabāk varētu pielietot.
Ar šo būtu jāsāk!
Paldies Līgai Kalniņai par šo inteleģences teoriju. Katram cilvēkam būtu jābūt iespējai mācīties tā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Tas būtu jau jāsāk pirmsskolā - jāpiedāvā bērniem, lai viņi varētu izvēlēties, kā viņam ir apgūt vieglāk. Uzskatu, ka pirmsskolā vēl piedāvā dažādot, bet skolā - mēģina tikai pievērst lingvistiskajam un loģiski matemātiskajam intelektam. Šobrīd mācu skolā dabaszinības, ļoti daudz pievēršu uzmanību un rosinu izvēlēties veidu, kā vieglāk uztvert jauno mācību vielu. Ļoti daudz mēģinu piedāvāt uzdevumus, kur piedāvāta diferenciācija, atbildi var iesniegt - zīmējot (procesu), rakstot, rēķinot. Mēģinu rosināt meklēt, kā veidot savus pierakstus - rakstīt, zīmēt utt.. Daudz strādājam ar atlantiem, kartēm, kas rosina telpiskumu. Rosinu dalīties ar citiem, kā apgūst vieglāk mācību vielu. Daži pamēģina cita pieredzi un saprot, ka var arī citādāk un ka tā ir pat vieglāk. Pedagogs var piedāvāt, bet skolēns izvēlēties. Svarīgi pedagogam vērojot virzīt procesu, neuzspiežot vienveidību.