Daļai iedzīvotāju iespēja atgūt pārmaksāto nodokli ir ļoti būtiska, jo tā ir iespēja papildināt personīgos ienākumus vai ģimenes budžetu. Dažkārt gadās, ka plānoto ieņēmumu vietā ir izveidojies “nodokļa parāds” jeb nepieciešamība veikt nodokļa piemaksu un autore savas karjeras laikā ir novērojusi, ka iedzīvotāji nelabprāt vēršas pie algu grāmatvežiem, lai lūgtu padomu, tādēļ autore ir sagatavojusi rakstu, lai iedzīvotājiem sniegtu informāciju par to kā gada ienākumu deklarācijā veidojas “nodokļa parāds” jeb nepieciešamība veikt nodokļa piemaksu.

Diferencētais neapliekamais minimums, kura lielums ir atkarīgs no kopējiem gada laikā gūtajiem ienākumiem ir viens no iemesliem kādēļ veidojas nepieciešamība piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Prognozēto mēneša neapliekamo minimumu VID darba devējiem paziņo divas reizes gadā – 1.janvārī un 1.jūlijā. Prognozēto mēneša neapliekamo minimumu aprēķina saskaņā ar formulām, ko nosaka Ministru kabinets un tā aprēķinu veic Valsts ieņēmumu dienests (VID), ņemot vērā ienākumus iepriekšējos periodos. Ienākumi ir ne viena darba alga, bet pilnīgi visi ienākumi, kurus iedzīvotājs saņem, piemēram, arī ienākumi no pārdotā nekustamā īpašumu, procenti no noguldījumiem, ienākumi no nodotiem metāllūžņiem un citi ienākumi. 

Aprēķinot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu uz 1.janvāri, tiek ņemti vērā ne vien iepriekšējā gada (periods: janvāris – septembris), bet arī iepriekšējā gada pēdējā ceturkšņa ienākumi. Savukārt, aprēķinot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu uz 1.jūliju, tiek ņemti vērā iepriekšējā gada decembra ienākumi un tekošā gada ienākumi par periodu no janvāra līdz maijam. Prognozēto mēneša neapliekamo minimumu nosaka ne vien iepriekšējo periodu ienākumi, bet arī ienākumu apmērs, jo virs 21 600 eiro nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu. Ļoti vienkāršojot aprēķina metodiku, var teikt, ka, aprēķinot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, tiek izmantota informācija par iepriekšējā pusotra gada ienākumiem un, ja no šiem datiem izriet, ka alga ir mazāka par 1800 eiro, tiek piemērots neapliekamais minimums pēc principa – jo mazāka alga, jo lielāks neapliekamais minimums. Maksimālais prognozētais neapliekamais minimums mēnesī var būt 500 eiro, kuru piemēro, ja iepriekšējā gada ienākumi bijuši līdz 6000 eiro.

Otrs iemesls, kurš gan ir nedaudz retāks, kādēļ var veidoties nepieciešamība piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumiem līdz 20 004 eiro/gadā ir 20 %, bet ienākumiem no 20 004 eiro/gadā līdz 78 100 eiro/gadā – 23 %. Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme retāk ietekmē nepieciešamību veikt nodokļa piemaksu, jo darba algai virs 1667 eiro jau tiek piemērota 23% IIN likme, savukārt, ja darba vietā nav iesniegta nodokļu grāmatiņa, tad visai algai tiek piemērota 23% IIN likme.

Gada ienākumu deklarāciju obligāti jāsniedz iedzīvotājiem, par kuriem gada laikā iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav samaksāts pilnā apmērā. Ņemot vērā to, ka gada ienākumu deklarācijā tiek ņemti vērā jau konkrētā gada ienākumi un tieši iedzīvotājam pienākošais neapliekamais minimums, ko VID aprēķina pēc īpašas formulas, ir gandrīz neiespējami, ka gada ienākumu deklarācija būtu “pa nullēm”. Iedzīvotājiem, kuri neiesniedz gada ienākumu deklarāciju un kuriem pēc VID rīcībā esošās informācijas veidojas budžetā maksājamais nodoklis, VID automātiski aprēķina maksājamo nodokli par attiecīgo gadu un paziņo iedzīvotājam par pienākumu iemaksāt budžetā aprēķināto nodokļa summu. Tādēļ varam uzskatīt, ka ikvienam iedzīvotājam ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un labāk to ir darīt pašam un izmantot iespēju deklarācijai pievienot attaisnoto izdevumu dokumentus par:

• saņemtajiem medicīnas un zobārstniecības pakalpojumiem;
• par izdevumiem augstākai izglītībai, kvalifikācijas celšanai un bērnu interešu izglītību;
• par veiktajiem ziedojumiem un dāvinājumiem sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām;
• iemaksām privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā.

Ņemot vērā, ka darba devējam, grāmatvedim vai VID nav informācijas par visiem iedzīvotāja ienākumiem vai plānotajiem ienākumiem, tad iedzīvotājam ir pienākums pašam rūpēties par to, lai neveidojas nodokļa piemaksa. Lai neveidots nodokļa piemaksa, iedzīvotājam ir iespēja algas nodokļu grāmatiņā atzīmēt vienu vai abas iespējas:

• nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu;
• piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23 % apmērā.

Lai noteiktu, vai nepieciešams atzīmēt kādu no iespējām budžetā maksāt lielāku nodokli un ja nepieciešams, tad kuru no iespējām izvēlēties, autore iesaka gada sākumā pavērtēt savus plānotos gada ienākumus (darba algu/algas un citus ienākumus), salīdzināt tos ar ienākumiem iepriekšējā gada sākumā un izvērtēt VID prognozēto neapliekamo minimumu. Ja ir būtisks algas pieaugums, tekošajā gadā plānoti lieli ienākumi no darījumiem vai VID prognozētais neapliekamais minimums ir 500 eiro vai tuvu tam, autore iesaka, jau laikus veikt atzīmi algas nodokļu grāmatiņā. Lai gan precīzu padomu kā rīkoties dažādās situācijās var dot tikai iepazīstoties ar visu informāciju, autore no savas iepriekšējo gadu darba pieredzes ir secinājusi, ka lai neveidots liela nodokļa piemaksa, tad:

• ja prognozētais neapliekamais minimums ir neliels (daži desmiti eiro), algas nodokļu grāmatiņā jāatzīmē “Nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu”;
• ja ir plānoti lieli ieņēmumi (piemēram, plānots pārdot nekustamo īpašumu), gada sākumā jāatzīmē “Nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu”;
• ja prognozētais neapliekamais minimums ir robežās no 100 līdz 300 eiro un arī ienākumi ir pieauguši, izmantojot kādu no algas kalkulatoriem jāparēķina, kura no iespējām ir izdevīgāka un tā jāatzīmē savā algas nodokļu grāmatiņā;
• ja prognozētais neapliekamais minimums ir 500 eiro vai tuvu tam un alga ir valstī noteiktā minimālā alga vai tuvu tai, jāatzīmē “Piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23 % apmērā”.

Vēl viens brīdis, kad iespējams izdarīt secinājumus vai neveidojas nodokļa piemaksa, ir izvērtēt prognozēto neapliekamo minimumu jūlijā. Ja prognozētais neapliekamais minimums jūlijā ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar to kāds tas bijis janvārī, tad ļoti iespējams veidojas “nodokļa parāds”. Šajā situācijā autore iesaka, izmantojot kādu no algas kalkulatoriem aprēķināt, kura no iespējām ir izdevīgāka un to atzīmēt algas nodokļu grāmatiņā.

Jāņem vērā, ka, ja budžetā nodoklis ir iemaksāts vairāk kā nepieciešams, tad pārmaksāto nodokli iespējams atgūt sagatavojot gada ienākumu deklarāciju vai VID iesniedzot iesniegumu automātiskai nodokļa atmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Vēl autore vēlas uzsvērt, ka iedzīvotāju lielā interese par iespēju atgūt pārmaksātos nodokļus, veicina arī dažādu krāpnieku aktivitātes. Krāpnieki sūta e-pastus vai zvana un liek steidzami rīkoties. Saņemot šādu e-pastu vai zvanu, nekādā gadījumā nevajag rīkoties kā norādīts, bet pašiem sazināties ar VID, izmantojot EDS vai zvanot.

Raksta tapšanā izmantots:

1. Neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojumi, pieejams: https://www.fm.gov.lv/lv/neapliekamais-minimums-un-nodokla-atvieglojumi-0
2. Gada ienākumu deklarācija, pieejams: https://www.vid.gov.lv/lv/gada-ienakumu-deklaracija