Kāpēc darbinieki brīvprātīgi aiziet no darba?


Ko darba devēji var darīt, lai saglabātu un attīstītu savus labākos talantus?
Vai jūsu darbinieki ir apmierināti ar savu darbu un darba vietu? Un ar to mēs domājam patiesi apmierināti? Pēdējā laikā darba devējiem par to jāaizdomājas arvien vairāk, lai nenonāktu situācijā, kurā darbinieki jūtas nelaimīgi un sāk domāt par darba vietas maiņu.
Darba vides pārmaiņas pandēmijas kontekstā, protams, nesušas dažādus izaicinājumus un neskaidrības, kas būtiski palielinājušas darba apjomu gan uzņēmumu vadītājiem, gan personāla speciālistiem. Taču, darbu gūzmā, svarīgi nepalaist garām darbinieku labbūtības jautājumus, un censties izprast savu darbinieku vēlmes un vajadzības.
Kas liek darbiniekiem vēlēties pamest darbu? Kāpēc, ņemot vērā ekonomisko nenoteiktību un darba vides pārmaiņas, darbinieki joprojām atstāj darbu? Ko jūs, kā darba devēji, varat darīt, lai saglabātu un attīstītu savus labākos talantus?
Saspringta situācija darba tirgū
Līdzīgi, kā citviet pasaulē, lielais darba uzteikumu skaits satricināja lielāko daļu organizāciju Amerikas Savienotajās Valstīs. Nekad agrāk tik daudz amerikāņu nav brīvprātīgi aizgājuši no darba. ASV Darba statistikas biroja pētījumi liecina, ka 2022. gada janvārī brīvprātīgi no darba aizgāja aptuveni 3% jeb vairāk nekā 4 miljoni amerikāņu. Šī tendence saglabājusies arī šobrīd.
Tas sašūpojis darba tirgu arī citās pasaules valstīs. Saskaņā ar pensiju fonda APG teikto, piemēram, Nīderlande piedzīvoja līdzīgu darbinieku aiziešanas tendenci. Šeit gan, galvenokārt, darbinieki aizgāja no darba tikai noteiktās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes, pasākumu organizēšanas un ēdināšanas nozarēs. Šajās nozarēs strādā daudz cilvēki, kas nozīmē, ka tas rada arvien lielāku spiedienu darba tirgū.
Tajā pašā laikā situācija darba tirgū ir kļuvusi arvien saspringtāka, salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem, norāda RTL Nieuws. Šobrīd ir daudz pieejamās vakances (pašlaik uz katriem 100 bezdarbniekiem ir 133 vakances), kas darbiniekiem atvieglo aiziešanu no darba un tā maiņu. Vienlaicīgi radot arī augustus konkurences apstākļus lielam speciālistu skaitam vienlaicīgi meklējot darba vietu.
Kāpēc darbinieki labprātīgi aiziet no darba?
Daudziem darba devējiem rodas pamatots jautājums, kādēļ darbinieki vēlas aiziet no savām darba vietām? Kādi ir galvenie iemesli? Un ko darīt, lai to novērstu? Darba tirgus pētījumos secināti galvenie iemesli, kādēļ darbinieki izvēlas pārtraukt darba attiecības?
Pilns teksts skatāms avotā: https://www.visma.lv/blogs/kapec-darbinieki-brivpratigi-aiziet-no-darba
Komentārs
Paldies par šo rakstu, tas…
Paldies par šo rakstu, tas mudināja pārskatīt savas nozares-pedagoģijas esošo situāciju. Kā zināms Latvijas valstī jau gadiem trūkst pedagogu, kā arī nereti pedagogi izvēlas mainīt darba vietu no skolas uz citu. To arī apstiprina statistikas dati, piemēram 2021./2022. gadā skolās strādāja teju 20 988 skolotāju, tikai 13,1% skolotāju bija darba stāžs līdz 5 gadiem, bet skolotāju, kuri būtu nostrādājuši 6 līdz 10 gadus, ir 6,5%. Tas parāda, ka lielākā daļa skolotāju, kas nesen uzsākuši darba gaitas skolā to pamet.
Piekrītu rakstā apskatītajam pētījumam, ka viens no iemesliem, kāpēc darbinieki pamet darbu ir atzinības trūkums. Domāju, ka šis arī varētu būt viens no iemesliem, kāpēc pedagogi izvēlas pamest darbu skolā. Skolas ik dienas dunoņā, manā pieredzē, reti ir dzirdami atzinīgi vārdi gan no vadības, gan kolēģiem un bērnu vecākiem. Pārsvarā ir kritika, trūkst atbalsta un sapratnes, it sevišķi jaunajiem skolotājiem. Izglītības sistēma māca, ka skolotājam ir jākoncentrējas un jāredz skolēna talanti un potenciāls, diemžēl esot skolas vidē, bieži skolas administrācija un kolēģi to nemaz savstarpēji nerealizē, tad reizēm šķiet dīvaini, kā mēs to varam prasīt no skolotāja, kurš šo nav izjutis uz savas ādas-redzēt un sajust, ka lielākā uzmanības daļa tiek veltīta skolotāja potenciālam, nevis trūkumiem.
Tāpat piekrītu rakstā apskatītā pētījumam, ka vēl viens iemesls, kāpēc darbinieki pamet darbu ir darba un privātās dzīves robežu savstarpējā saplūšana. Skolā strādājot, šo var izteikti izjust, ja darba diena sākas, piemēram, 8:00 no rīta, nereti tā beidzas pusnaktī, īpaši jaunajiem skolotājiem. Skolotājam savā grafikā ir jāieplāno atpūtas laiks, bieži no septiņām nedēļas dienām, sešas skolotāji strādā, līdz ar to gandrīz pilnībā nojaucot un sapludinot darba un privātās dzīves robežas.
Vairāk privātas dzīves un kvaitatīva laika darba?l
No savas darba pieredzes varu teikt, ka manuprāt lielākais iemesls aiziešanai no darba ir darbinieku uztvere, ka viņi tiek nekompetenti vadīti un pat mikrovadīti, it kā "dzenāti". Proti, priekšnieks iedomājas, ka zina labāk. Reizēm tā ir, bet bieži tā nav.
Kad priekšnieks tiešām zina labāk gadījumos, kad aizrāda, kad ir patīkama, interesanta darba vide, kad ir attālināta darba iespējas vismaz divas dienas nedēļā un labs, konkurētspējīgs atalgojums, patīkami kolēģi un veselības apdrošināšana, es nedomāju, ka darbinieki no šadas darba vietas steigsies prom.
Parasti jau aiziet uz citu darbu/izvēli vai vienkārši iet prom. Te arī, pieļauju, ka slēpjas risinājums darba devējiem, lai noturētu darbiniekus.
Kāpēc darbinieki brīvprātīgi aiziet no darba?
Darba devēja pienākums nav radīt debesis zemes virsū. Pašam uzņēmējam ir jācīnās par savu tirgus sektoru. Tāpat kā darbiniekam par savu vietu darbā. Jautājums ir par to kuram sakāpj galvā? Izejot no tā jau veidojas šie dažādie neapmierinātības aspekti, kuru dāļ darbinieks aiziet. Raksts ir uzrakstīts kā Stambulas konvencija vienmēr viena puse ir automātiski vainīga, kas reālajā dzīvē nebūt nav patiesība. Slavenajā Bila Geitsa dzīves padomu uzskaitījumā primais punkts ir - dzīvē nav taisnības ar to tev jārēķinās. Pirmais un galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aiziet - viņiem ir iespēja. Darba devēji to zin, ar to rēķinās un cenšās noturēt motivācijas līmeni lai darbinieku noturētu. Un šajā vietā ir lūzuma punkts. Kurš būs stiprāks? Vai darbinieks spēs atrast labāku darbu, vai darba devējs radīs labāku motivācijas līmeni.
There no duty of employer to create heaven on the earth for the employee. Employer himself needs to fight for market sector as well as employee for his position in job. The question is who is boosted? Out of that are coming various factors of dissatisfaction until ultimately employee leaves. Article is written like "Istanbul Convention " one side is always to blame, which in real life is not true at all. In famous Bill Gates remarks first statement is: "take this in account there is no justice in life!" First and foremost reason for employee to leave is that they have a chance. Employers knows that and searches to maintain motivation levels to keep employees. And this is brake point level so to say. Who's gonna be stronger employee to find better job or employer maintaining motivation level satisfactory.
Pēc manām domām, darbinieks …
Pēc manām domām, darbinieks aiziet prom no darba, jo uzskata, ka netiek novērtēts, jo labāk strādā par citiem. Tāpat varētu neapmierināt darba apstākļi, darba stundas, iespējams, ka arī atalgojuma dēļ ir nolēmis mainīt darbu. Tikai mainot darbu, vajadzētu labi padomāt, vai tiešām kaut kur citur būs tā zelta bedre kādu gribas, tāpat arī ieteiktu apsvērt visus plusus un mīnusus jau esošajā darba vietā.