European Commission logo
Pieslēgties Izveidot profilu
Var atlasīt dažādus vārdus, atdalot ar komatu

EPALE - Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskā platforma

Blog

Eiropas jauniešu gads – līdzdalībai un līdztiesībai

Jauniešu pilsoniskā līdzdalība Latvijā ir zema. Tikai 16% jauniešu iesaistās jauniešu centru, biedrību un organizāciju aktivitātēs.

Raksts publicēts lvportals.lv.

2022. gads ir pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu. Viens no akcentiem – līdzdalība pilsoniskajā dzīvē. Latvijai tas sniedz iespēju labot situāciju – jauniešu iesaiste sabiedriskajās norisēs līdz šim ir bijusi nepietiekama.

jaunieši

Īsumā:

  • Eiropas Jaunatnes gada mērķis ir iesaistīt jauniešus nozīmīgākajos Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos un politiskajās iniciatīvās dalībvalstu un vietējā līmenī.
  • Pasākumus Latvijā koordinēs Izglītības un zinātnes ministrija. Plāns nacionālajām aktivitātēm šobrīd tiek veidots.
  • Finansējums jauniešu organizācijām un jauniešu iniciatīvām Latvijā ir bijis zemākais starp Baltijas valstīm.
  • Jauniešu pilsoniskās iesaistes aktivitātēs uzsvars līdz šim ir likts uz Rīgu, piešķirot daudz mazāku nozīmi Latvijas reģioniem.
  • Jauniešu pilsoniskā līdzdalība Latvijā ir zema. Tikai 16% jauniešu iesaistās jauniešu centru, biedrību un organizāciju aktivitātēs.
  • Būtu nepieciešams jauniešus iesaistīt tādu lēmumu pieņemšanā, kas viņus tiešā veidā ietekmē, dodot iespēju katram atrast to, kas viņu interesē.
  • Topošais Pašvaldību likums attiecībā uz jauniešu iesaisti ir vērtējams pozitīvi – pēc likuma pieņemšanas visām pašvaldībām būs noteikts pienākums veikt darbu ar jaunatni.

Eiropas Jaunatnes gada, kura pasludināšanu pērn oktobrī rosinājusi Eiropas Komisija, mērķis ir iesaistīt jauniešus nozīmīgākajos Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos, piemēram, konferencē par Eiropas nākotni, kā arī politiskajās iniciatīvās dalībvalstu un vietējā līmenī. Īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniešiem ar ierobežotām iespējām un garīgās veselības jautājumiem.

Eiropas Jaunatnes gada pasākumus Latvijā koordinēs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Eiropas Komisiju un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Jaunatnes likums, par jauniešiem definējot personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem, noteic, ka “vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes politikas nozarē un tās koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni, nodrošina IZM”. Vietējā jeb reģionālā līmenī par jaunatnes politikas īstenošanu ir atbildīgas pašvaldības.

Ministrijas plānotais 2022. gadā

“Plāns nacionālajām Eiropas Jaunatnes gada aktivitātēm šobrīd tiek veidots. Eiropas Komisijai tas jāiesniedz līdz 1. februārim. Eiropas Jaunatnes gada atklāšanas pasākums plānots februāra sākumā, kad arī iepazīstināsim sabiedrību gan ar Jaunatnes gada prioritātēm, gan ar pasākumiem Latvijā,” skaidro Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa.

Šogad jaunatnes valsts politikas ietvaros paredzēts jauns projektu konkurss nevalstiskajām organizācijām, kuras veic darbu ar jaunatni, lai sekmētu jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu, jauniešu informētību un medijpratību. Konkursā plānots atbalstīt 25 projektus. Turpmāk ik gadu kopējais finansējuma apjoms projektu konkursā paredzēts 250 000 eiro apmērā. Programmu paredzēts īstenot, attīstot jaunatnes darbinieku prasmi iesaistīt jauniešus ar ierobežotām iespējām darbā ar jaunatni.

Lai nodrošinātu skolēnu līdzdalību lēmumu pieņemšanā skolās, 150 izglītības iestāžu pašpārvaldēm būs iespēja iesaistīties pašpārvalžu atbalsta programmā, kurā pašpārvalžu līderi varēs apgūt zināšanas par līdzdalību, komandas veidošanu, kā arī gūt atbalstu iniciatīvu īstenošanai izglītības iestādēs. Kopējais pašpārvalžu atbalsta programmas apjoms – 294 680 eiro.

Tāpat kā iepriekš, tiks atbalstītas sešas nacionāla mēroga un sešas vietēja mēroga jaunatnes organizācijas, lai stiprinātu aktīvu jauniešu pilsonisko līdzdalību, kā arī tiks sniegts atbalsts 15 pašvaldībām ar mērķi stiprināt jaunatnes politikas īstenošanu vietējā līmenī. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros pašvaldības varēs pieteikties atbalstam, lai attīstītu digitālo darbu ar jaunatni, nākamajā gadā tam kopumā veltot ap miljonu eiro. Jaunajā pašvaldību likumā darbs ar jaunatni tiks nostiprināts kā pašvaldību autonomā funkcija, kas stiprinās darba ar jaunatni nozīmi pašvaldībās. Tāpat iecerēts izvēlēt Latvijas Jauniešu galvaspilsētu, kura piedāvās īpašu pasākumu ciklu jauniešiem 2023. gadā. IZM paredzējusi uzsākt jaunatnes politikas kvalitātes monitoringu un pētniecību, sekmējot kvalitatīvas darba ar jaunatni sistēmas attīstību, informē ministrijas pārstāve.

Guntara Laganovska viss raksts lasāms 07.01.2022. LV portāla publikācijā "Eiropas jauniešu gads – līdzdalībai un līdztiesībai".

Likeme (3)