Skolās vairāk lieto terminu ''sadarbība ar vecākiem", nevis partnerība. Manuprāt  vecāku un skolas partnerība prasa lielāku atbildību no visiem iesaistītajiem. Ja esam partneri, tad ir dalīta atbildība par sadarbības rezultātā sasniegtajiem vai nesasniegtajiem mērķiem. Uzskatu, ka pozitīva, uz savstarpējo cieņu balstīta vecāku un pedagogu sadarbība ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem bērna personības attīstībā. Bērnu interesi mācīties motivē arī vecāku līdzdalība, ieinteresētība, pozitīva attieksme pret skolu. Bieži vien vecāku negatīvā pieredze traucē veiksmīgai sadarbībai.  Sabiedrībā valda uzskats, ka pedagogi nav ieinteresēti bērna attīstībā, izglītošanā, savukārt skolas domā, ka vecāki vēlas atbildību par bērnu sekmēm un bezmērķīgi pavadīto laiku uzvelt skolai. Tāds apburtais loks. Partnerībai jābalstās uz pozitīvu sadarbību starp skolu, vecākiem un skolēniem. Jebkurai sarunai ar vecākiem un skolēniem jāsāk un jābeidz ar pozitīvo, lai vecāki un skolēni  vēlētos sadarboties un nejustos nopelti. Paldies par prezentāciju!