Pedagoga loma svešvalodu apguvē
Svešvalodu apguvē liela nozīme ir pasniedzēja profesionalitātei, tomēr tas nav vienīgais, kas sekmē kvalitatīva mācību procesa norisi un augstu rezultātu sasniegšanu. Kādas rakstura īpašības un prasmes ir nepieciešamas labam pasniedzējam pieaugušo – kursu dalībnieku vērtējumā?
Kompetents un zinošs pasniedzējs var palīdzēt – tieši palīdzēt – kursu dalībniekiem sasniegt labu rezultātu, jo valodas ir tā joma, kur nepietiek ar labu pasniedzēju un uzmanīgu klausīšanos. Valodu var sekmīgi apgūt tikai sadarbībā, tādēļ valodu pasniedzēja uzdevums ir palīdzēt ar padomu un paskaidrojumiem, atbalstīt ar uzmundrinājumu vai uzslavu un piedāvāt dažādas mācīšanās metodes un stratēģijas, savukārt kursu dalībniekam ir aktīvi jāiesaistās šajā procesā. Tādēļ saprotams, ka profesionalitāte nav vienīgais, kas nepieciešams svešvalodas pasniedzējam.
Viens no nosacījumiem, ko kursu dalībnieki augstu vērtē valodas procesa apguvē, ir pozitīva un draudzīga atmosfēra. Protams, pasniedzējs var būt ar stingrām prasībām, bet valodas apguvē pieaugušajiem daudz vairāk ir nepieciešams atbalsts un atzinība, lai nebūtu tā, ka cilvēks baidās bilst pat īsu frāzi, ja nav pārliecināts, ka pateiks to bez izrunas vai gramatikas kļūdām. Tikai pozitīvā gaisotnē kursu dalībnieki droši iesaistās diskusijās, pauž savu viedokli.
Strādājot ar bērniem, ir pašsaprotami, ka viens no pedagoga uzdevumiem ir neļaut nevienam slinkot, bet prasīt no viņiem aktīvu dalību. Varētu likties, ka pieaugušie ir motivēti un paši saprot, ka ir čakli jāstrādā un jāmācās, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Un tomēr nevar aizmirst, ka daži cilvēki ir enerģiskāki, drošāki, bet daži ir klusāki un kautrīgāki un varbūt pat ar negatīvu pieredzi iepriekšējā valodas apguves procesā, tādēļ labprātāk izvēlas klausīties, nevis iesaistīties diskusijās, izvairās paust savu viedokli, piedāvāt savus atbilžu variantus. Tātad pedagogam būtu jāizvēlas dažādas metodes un uzdevumu veidus, plānot darbu tā, lai dotu iespēju izteikties katram kursu dalībniekam.
Arī pasniedzēja radošums un elastība ir nosacījumi, kas padara valodu apmācību efektīvāku. Ja pedagogs piedāvā dažādas metodes un paņēmienus, kā mācīties, izmanto daudzveidīgus uzdevumus, lai ir interesanti un lai neapnīk, tad laiks paiet nemanot un tā parasti saka par interesantām norisēm.
Darbā ar pieaugušajiem pedagogam ir ļoti nepieciešamas tādas īpašības kā miers un pacietība, izskaidrojot valodas sarežģītākās nianses, iespējams, pat vairākas reizes, turklāt tas ir jādara īpaši taktiski, lai neaizvainotu tos kursu dalībniekus, kam uzreiz neizdodas visu saprast. Valoda nav tikai vārdi un teikumi, valoda atspoguļo nācijas pasaules uzskatu, atspoguļo kultūru, vidi, pieredzi un tas pieaugušajiem reizēm šķiet neizprotami un pat nepareizi – kāpēc mums vienkāršas lietas ir tik atšķirīgas svešvalodā.
Katrs cilvēks ir atšķirīgs – ar atšķirīgu pieredzi, interesēm, vajadzībām, tādēļ vēl viens motivējošs faktors ir pasniedzēja individuāla pieeja katram kursu dalībniekam, arī strādājot grupās. Ja pedagogs uzmanīgi vēro un uzklausa kursu dalībniekus, tad noteikti pamana ne tikai atšķirības valodas prasmēs, bet arī vēlmes un intereses un attiecīgi var pielāgot mācību saturu, lai katrs justos nozīmīgs.
Pieaugušie augstu vērtē ne tikai pasniedzēja attieksmi pret kursu dalībniekiem, bet arī pasniedzēja attieksmi pret valodu, un ne velti, jo aizrautīgam un savu darbu mīlošam pasniedzējam noteikti izdosies paaugstināt kursu dalībnieku motivāciju. Ja pasniedzējam patīk tas, ko viņš dara, tad arī kursu dalībniekiem patiks, un tas savukārt nozīmē, ka rezultāti būs labāki.
Būtiski ir arī tas, ka pedagogs var dot ieteikumus, kā strādāt patstāvīgi, kā izmantot interneta resursus valodas prasmju pilnveidošanai, tādējādi motivējot kursu dalībniekus turpināt valodas apguvi individuāli arī pēc kursu pabeigšanas.
Kommentarer
Pedagoga loma svešvalodu apguvē
Par cik es esmu svešvalodu skolotāja, mani ieinteresēja šis raksts. Vēlētos, lai skolēni apgūst valodu un lai viņiem būtu interese mācīties svešvalodas. Bet tomēr uzskatu, lai apgūto valodu, nepietek tikai ar labu pasniedzēju. Ir vajadzīga liela gribēšana un motivācija, kā arī iespēja pielietot šo valodu praksē. No savas pieredzes varu pateikt, ka valodu var apgūt tikai runājot ar cilvēkiem, kuriem šī valoda ir dzimtā. Kad es mācījos čehu valodu universitātē, mani rezultāti nebija diezgan labi. Pēc kāda laika man radās iespēja šo valodu apgūt Čehijā, esot nometnē, kur visi bija vietējie un runājām tikai čehu valodā katru dienu. Pēc šis nometnes, manas zināšanas krietni uzlabojās. Atgriežoties, ar savu čehu valodas pasniedzēju, varēju sarunāties čehu valodā.
Ari ja ir liela motivācija tad tu noteikti apgūsti valodu, tā man bija ar latviešu valodu. Atbraucot dzīvot uz Latviju ,es nezināju ne vienu vārdu. Bet man bija liela motivācija iemācīties valodu, jo es gribēju dzīvot ērti un saprast kas notiek apkārt. Man protams palīdzēja mana jauku latviešu valoda skolotāja, bet rezultātus nebūtu tik labas ja es nelietotu savas zināšanas dzīvē un protams ja man nebūtu liela motivācija.
Man liekas kas veiksmes formula valodas apguvē ir zinoša pasniedzēja+ motivācija un ikdienas prakse
Valodu apguve
Varu nedaudz padalīties ar savu pieredzi, jo svešvalodu apguvē man tā bija tiešām krāšņa. Skolas laikā man labi padevās humanitāro mācību priekšmeti, bet galīgi nepadevās valodu apguve. Un iemesli tam bija: es nedomāju ka man jebkad šīs valodas vajadzēs, es nezināju kā reāli izrunālasīto tekstu (īpaši angļu valodā), un valodu apguve prasīja laiku - atkārtojot, atkārtojot, līdz esi apguvis. Man tas viss šķita tiešām nevajadzīgi un īpaši garlaicīgi. Tāpēc, lai cik dažādi un radoši bija pasniedzēji es skolas laikā valodas tā arī neapguvu.
Drošvien pēc visa tā kas iepriekš rakstīts, izklausīsies visai neparasti, bet tas ir fakts vēl nesen es pavadīju divus gadus Gruzijā, lai tur bērniem un pieaugušajiem mācītu Angļu valodu, un to mācīju izmantojot Krievu valodu. Manā gadījumā mācīju šos priekšmetus ņemot vērā to negatīvo pieredzi, kas man bija no mācīšanās skolā.
Man valodu apguve likās garlaicīga - mācīju valodas caur spēlēm un aktivitātēm.
Man mācoties bija grūti saprast kā vārdus izrunā, tāpēc mācot citiem daudz ar bērniem sazinājos angļu valodā.
Lai iemācītos valodu, tā ir jālieto, tāpēc apmācot centos iesaistīt dažādās sarunās, un dialogos, lai valoda tiek arī lietota.
Valodu apguvi veidoju brīvu, aktīvi, centos uzsvērt to, ka nav jābaidas kļūdīties.
Lai kaut ko apgūtu ir jābūt
Skolotāju loma mācīšanās procesā
Pedagoga loma
Manuprāt, mūsdienās ir tik
Valodas prasmes
Pedagoga loma
Valodu zināšanas atklāj iespējas
svešvalodu nepieciešamība
Valodas apguve pieaugušajiem
Pedagoga rakstura īpašības.
Svešvalodas
Šajā rakstā runāts par
Neapšaubāmi, ka mūsdienās
Svešvalodas apguve -
Svešvalodas apguve - efektīvākie veidi? Visefektīvākais veids, kā apgūt valodu, ir to pielietojot - rakstot, lasot, runājot - praktiski darbojoties. Pedagogam vajadzētu ļaut skolēniem/studentiem izteikties, pēc iespējas vairāk ļaut runāt, sarunāties savā starpā, vienlīdz veicinot sadarbības prasmes. Tāpat arī vingrināties valodas apguvi var (un vajadzētu) ar audio, video, filmu palīdzību - tādējādi klausoties valodu - pareizu izrunu (klausoties cilvēkos, kuriem konkrētā apgūstamā svešvaloda ir dzimtā valoda).
Ne tikai gaisotnei, bet arī apkārtējai videi un atmosfērai būtu jābūt pozitīvai un patīkamai. Pedagogs varētu veicināt savu skolēnu/studentu aktivitāti mudinot viņus iesaistīties procesā, uzdevumu veidošanā un iedrošināt viņus, kā arī aicināt viņus dalīties savā pieredzē, runājot, stāstot, tādējādi pie viena vingrinot prezentēšanas prasmes, komunicēšanas prasmes, un, iespējams, paplašinot vārdu krājumu, jo vislabāk iemācīties jebko, var tikai darot to praktiski un pielietojot.
Pedagoga loma svešvalodu apguvē
Paldies par viedokli!
Jebkurā mācību procesā sasniedzamo rezultātu kvalitāti un panākumus nosaka skolēna/studenta gribēšana un motivācija, taču jebkuru gribēšanu var nosist ar pasniedzēja attieksmi un uzvedību. Tāpēc neapšaubāmi pasniedzējam jāpiemīt gan noteiktām rakstura īpašībām, gan profesionālām iemaņām un pieredzei.
Strādājot ar pieaugušajiem, noteikti ir jābūt uz viena viļņa. Valodas apguve, pirmkārt, ir prakse, jūs daudz runāsiet, apmainīsities ar viedokļiem, jokosiet. Ja jums sakrīt pasaules redzējums, saruna raisīsies daudz raitāk un mācību process izvērtīsies daudz interesantāks un spilgtāks. Atceros savu angļu valodas pasniedzēju, kuru man palaimējies satikt ārpus skolas. Vēlāk braucu pie viņa uz mājām, gaidīju mūsu nodarbības ar nepacietību, kaut gan valodu jau pratu ļoti pieklājīgā līmenī un jau studēju augstskolā. Tieši viņš mani pamudināja sākt mācīties spāņu un arī franču valodas. Viņš piedāvāja ļoti interesantus materiālus, grāmatas, arī metodes. Viena no manām mīļākajām metodēm līdz pat šodienai ir kartiņu metode. Mācoties kādu tēmu, saraksti uz vairākām kartītēm jaunus izteicienus, vārdus un ieliec sev kabātā. Lai kur tu dotos, tev līdzi ir kartītes. Tu trenē vizuālo atmiņu un mācies.
Savs students ir jāciena, uzmanīgi jāuzklausa, kļūdas jālabo tā, lai cilvēks pēcāk nebaidītos vispār kaut ko teikt.
Bērnus apgūt svešvalodas lielākoties pamudina vecāki, tāpēc bērns ir jāieinteresē ar radošo pieeju un draudzīgu vidi. Mācīšanās caur spēli un interesantiem materiāliem, kas ir gan grāmatas, gan kartiņas, gan mantiņas. Piemēram, stiķu spēle bagātina vārdu krājumu. Vai mācoties kādu vārdu, jāpiedāvā arī citi izteicieni, metaforas ar šo vārdu un ucc.
Man pašai personīgi patīk salīdzināšanas metode. Pasniedzot, piemēram, spāņu valodu studentiem, kas jau pārzina angļu valodu, ļoti ērti un parocīgi salīdzināt gramatiku. Vai franču valodu tiem, kas pārzina spāņu valodu. Vienas valodu grupas valodām ir ļoti daudz līdzību un forši saviem studentiem to parādīt.
Novēlus visiem produktīvas mācību stundas!