chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - En digital mötesplats för vuxenutbildare i Europa

Blogg

Vai sportā mācīšanās var ilgt visu mūžu?

14/08/2018
av Aldis Lazda
Språk: LV
Document available also in: EN DE PL SK SL RO HU EL FR IT ES

/lv/file/sports-lifelong-learningSports in Lifelong Learning

Sports in Lifelong Learning

 

Vai mācīšanās sporta jomā var ilgt visu mūžu, ņemot vērā, ka mūsu fiziskās spējas ar laiku samazinās? EPALE sarunājās ar neirozinātnieci, pieaugušo izglītotāju un bijušo sportisti Sjūzenu Volmesjo. Viņa uz mūžizglītību sporta jomā skatās kompleksi, iesakot ņemt vērā konkrētā cilvēka mācīšanās mērķus. Zinātniece uzskata, ka mūžizglītība sporta jomā nepavisam nav atkarīga no fiziskās dimensijas.

 

Doma, ka mācīšanās notiek visa mūža garumā, pieaugušo izglītības jomā ir pašsaprotama.

Šķiet ikviens piekritīs, ka cilvēks jebkurā vecumā var iemācīties jebko. Nepārtraukta mācīšanās ir obligāti nepieciešama profesionālajai attīstībai.

Tomēr izglītība, kas ietver fizisko un ķermenisko dimensiju, tāda kā sporta izglītība, pavirši skatoties, var šķist atšķirīgs gadījums. Mēs pamanām dažādus ierobežojošus un kvalifikāciju prasošus faktori. Padomājiet par profesionālu sportistu vai amatieri: noteiktā vecumā gan viens, gan otrs sasniedz savu spēju virsotni, pēc kuras viņu sasniegumi konkrētajā sporta veidā sāk kristies un profesionāļiem ir jāsāk gatavoties aiziešanai no sporta un jāsāk nodarboties ar ko citu.

 

Vai tas nozīmē, ka sporta jomā mūžizglītība kā jēdziens un ideāls nepastāv?

SjūzenaVolmesjo ir pieaugušo izglītotāja, uzņēmēja un neirozinātniece. Papildus tam, ka viņa vada savu izglītības un konsultāciju uzņēmumu, viņa arī māca pieaugušos Bosonas Sporta institūta tautas augstskolā Stokholmā. Volmesjo ir bijusi augsta līmeņa volejboliste un trenere gan Zviedrijā, gan arī ASV.

Viņasprāt, mūžizglītības jautājums sportā ir gan zinātnisks, gan filozofisks. Šis jautājums lielā mērā ir atkarīgs no konkrēta sporta veida un paša cilvēka mācību mērķiem.

”Es esmu pārliecināta, ka sporta jomā mēs visu mūžu varam turpināt attīstīt sev noderīgas prasmes. Katrā atsevišķā sporta veidā katra jauna prasme nāk ar jauniem mērķiem un izaicinājumiem. Uzsākot nodarboties ar jaunu sporta veidu, atveras pilnīgi jauns prasmju horizonts. Pievienojiet tam personiskos fiziskos un garīgos izaicinājumus, kas ikvienam dzīves gaitā rodas, un mūsu priekšā ir mācību izaicinājumu lauks, kas arvien paplašinās.”

Sjūzena domā, ka ir brīži, kad atsevišķos sporta veidos mums ir jāpieņem, ka mūsu fiziskajām spējām ir robežas. Sporta veidi, kur nepieciešams spēks un izturība kombinācijā ar ātrumu, būs tie, kuros visgrūtāk uzturēt formu. Kaut arī mēs spējam attīstīt izturību jebkurā vecumā, ar to var nepietikt, ja vēlamies sasniegt augstus mērķus.

”Šajā gadījumā, lai turpinātu attīstīties, mums var būt nepieciešams sākt nodarboties ar jaunu sporta veidu vai pārdomāt, kādas izmaiņas ieviest jau praktizētajā sporta veidā. Dažādi sporta veidi dos iespēju pielāgot un attīstīt jaunus darbošanās veidus, lai būtu iespējams turpināt sportot visa mūža garumā. Viens šāds piemērs ir futbols staigājot, tas ir lēnāks futbola variants vecāka gadagājuma spēlētājiem vai spēlētājiem ar kustību traucējumiem.

Papildus manam sporta veidam, volejbolam, es nodarbojos ar citiem sporta veidiem, piemēram, golfu, laivošanu ar kaijakiem un riteņbraukšanu. Tā ir arvien jauna mācīšanās un jauni izaicinājumi.”

 

Volmesjo ieskatā mācīšanās robežas nosaka sportista paša mērķi un šīs robežas var paplašināt, apgūstot pavisam jaunus sporta veidus vai ieviešot variācijas jaun apgūtajos. Tātad pastāv mācīšanās pēc fizisko spēju virsotnes sasniegšanas:

”Ja mācīšanās loma vairāk nav motivējoša, jaunus izaicinājumus var iegūt trenera statusā. Viens no vispamatīgākajiem mācīšanās veidiem ir mācīt citus. Tādējādi sporta trenera lomas uzņemšanās vai trenera darbam līdzīgas aktivitātes ar sportu nesaistītās jomās arī paver iespējas mūžizglītībai.”

Kopš 1989. gada Volmesjo kāda Ķīnas meistara vadībā apgūst Taidži filozofiju. Meistars arvien atkārtojot, ka viņa nevar vienu un to pašu lietu izdarīt atkārtoti. Ik reizi, veicot kādu kustību vai domājot, tā ir pirmā reize šai konkrētajai kustībai vai domai. Tas nozīmē, ka nervu sistēmā notiek pastāvīga un nepārtraukta mācīšanās, neraugoties uz vecumu.

“No mana viedokļa mūžizglītība sportā ir iespējama. Šis jautājums ir vairāk attiecināms uz mūsu pasaules uzskatu, motivāciju un pieņemšanas spējām nekā uz fizisko dimensiju,” saka Volmesjo.


Sjūzena Volmesjo ir neirozinātniece, pieaugušo izglītotāja un bijusī sportiste. Viņa vada pati savu izglītības un konsultāciju uzņēmumu www.educationinmotion.se, kā arī māca pieaugušos Bosonas Sporta Institūta tautas augstskolā.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Bild för Elita Taukule
    Piekrītu teiktajam, ka cilvēks jebkurā vecumā var iemācīties jebko. Bet tāda kā sporta izglītība ir atšķirīgs gadījums. Manuprāt, jaunus sporta veidus varam attīstīt visa mūža garumā. Gadiem ejot varam piemeklēt sev atbilstošu sporta veidu, kas neprasa tik daudz izturības un fizisku spēku. Vecumdienās jau vienkāršas pastaigas būs sportiska nodarbe.
  • Bild för Diāna Šņepste
    Sports kā neatņemama dzīves sastāvdaļa
    manuprāt, sportā mācīšanās var notikt visu dzīvi un tā pat ir ieteicama. tam nav jābūt profesionālajam vai pat amatieru sportam, tā var būt vienkārši savas fiziskās formas uzturēšana, laika pavadīšana ar domubiedriem vai jebkuras aktivitātes svaigā gaisā - arī vienkārša pastaiga var tikt uzskatīta par sportu. Ļoti svarīgi, lai paveiktais sagādātu prieku, ja nē, tad tas var kļūt par apgrūtinājumu un no šī "hobija - sports" ātri vien var sanākt atteikties. Ļoti svarīgi, ka aktivitāšu laikā tiek izkustināts ne tikai fiziskais ķermenis, bet arī prāts - fizisko aktivitāšu laikā varam analizēt savas sajūtas, ievākt informāciju par konkrēto darbību un tad izdarīt secinājumus, kā konkrēto kustību vai uzdevumu padarīt efektīvāku un savam ķermenim piemērotāku. Uzskatu, ka nekad nav par vēlu mācīties un kāpēc gan to nedarīt, ja iespējams jaunās zināšanas iegūt par sev tuvām un interesējošām tēmām, kā arī sasaistīt tās ar reālu piemēru no dzīves!
  • Bild för Guntis Rūze
    Mūžizglītības jautājums sportā ir gan zinātnisks, gan filozofisks. Šis jautājums lielā mērā ir atkarīgs no konkrēta sporta veida un paša cilvēka mācību mērķiem. Mūsdienās sporta zinātne ļoti strauji attīstās. Kādreiz sporta jomā psihologi bija maz. Tagad bez šīs profesijas pārstāvjiem sports gandrīz nav iedomājams. Sporta zinātne attīstās pamatojoties uz jaunajām tehnoloģijām. Kas kādreiz fiziskās sagatavošanās procesā likās pareizi, tad šobrīd daudzas lietas vairs neuzskata par pareizām vai tās ir uzlabotas.
  • Bild för Karīna Dmitruka
    Pilnīgi piekrītu teiktajam. Daudzi uzskata, ka vecums ir liels šķērslis, lai turpinātu fiziskās aktivitātes. Tomēr, tā nav patiesība. Tā pagi vingrošana palīdz dažādām problēmām, kaut vai vakara pastaiga. Uzskatu, ka cilvēkiem ir jāstāsta par šo.
  • Bild för Sanda Cielava
    Piekrītu, ka atsevišķos sporta veidos varam nonākt līdz brīdim, kad liekas, ka neko jaunu jau vairs nevaram iemācīties, tomēr noteikti varam pilnveidot jau esošās prasmes. Jāņem vērā arī tas, ka nodarbojoties ar sportu, laika gaitā mainās mūsu fiziskās spējas un ar katru jaunu nedēļu varam izdarīt ko nedaudz vairāk. Nedomāju, ka pastāv tāda iespēja, ka cilvēks apgūst kādu sporta veidu tik pilnīgi, ka nav ko uzlabot. 
  • Bild för Artūrs Vasarājs
    Varu tikai piekrist, ka sports var būt mūžizglītojošs. Pēc manām domām, aktīvs dzīvesveids un sabalansēts uzturs ir veselības pamatā. Mainoties mūsu vecumam, mainās arī dažādi fizioloģiskie procesi mūsos, tāpēc kustības un slodze ir svarīga visos vecumos. Ja indivīds kādreiz ir bijis sportists ar muskuļu masu, treniņu slodzei samazinoties un uztura ieradumiem pasliktinoties šī muskuļu masa gluži vienkārši var pārvērsties taukos jeb ķermeņa liekajā svarā. Ķermeņa liekas svars var radīt pastiprinātu slodzi uz cilvēka skeletu vai gluži vienkārši apgrūtināt dzīves kvalitāti un ritējumu. Mūžizglītība var saglabāt prāta spriestspēju, taču sports kā mūžizglītība, var saglabāt vispārējo fizisko stāvokli. Sekmēt vesela un dzīvespriecīga cilvēka modeli. 
  • Bild för Loreta Lemberga
    Piekrītu paustajam viedoklim, ka atsevišķos sporta veidos nepieciešama specifiska fiziskā sagatavotība un īpašību kopums, tomēr uzskatu, ka dažādu fizisko īpašību attīstīšana iespējama arī krietnu laiku pēc sensitīvā perioda beigām, tikai sasniedzamais rezultāts tiks iegūts pēc ilgstošākas treniņu darbības.
    Arī trenera darba uzsākšanu pēc karjeras beigam uzskatu par pozitīvu iezīmi, jo tādējādi šis sportists savu pieredzi var nodot arī tālākām paaudzēm.

  • Bild för Monta Ozoliņa
    Sports ir neatņemama dzīves daļa, kas uztur mūs pie veselības. ja cilvēkam nav smagas veselības problēmas, tad sports un kustības ir nepieciešamas katru dienu, lai uzlabotu savu veselību. Mūžizglītība sportā ir iespējama tik ilgi, cik cilvēks pats to vēlas un to ļauj veselība. Kustības ir neatņemama cilvēka dzīves funkcija.
  • Bild för Beāte Lozberga
    Mans mīļākais teiciens ir "kustībā ir dzīvība". Mūsdienās ir tik daudz iespēju sportot. Tekstā autore minēja, ka atsevišķos sporta veidos mums ir jāpieņem, ka mūsu fiziskajām spējām ir robežas, protams, ir sporta veidi, kas ar savu specifiku, kuriem ir vajadzīga speciālā sagatavotība taču, manuprāt, katrs var atrast sev piemērotāko sporta veidu, vadoties pēc fiziskās sagatavotības, vecuma un jau iegūtajām prasmēm, zināšanām. Iespējams, ka kādam neizdosies sasniegt pašus augstākos mērķus, taču balvā var būt veselība un laba pašsajūta, tas ir tā vērts. Pēc manām domām, ideja strādāt par treneri vai arī sporta skolotāju pēc savas profesionālās sporta karjeras beigām ir ļoti laba, jo turpinās šī sporta mūžizglītība process, tikai mazliet savādākā veidā. Arī esot trenerim vai sporta skolotājam ir jācenšās uzturēt sevi formā.  
  • Bild för Renāte Ēķe
    Ik dienu mēs iemācamies ko jaunu, tas var būt kaut vismazākais sīkums. Pat tad, kad cilvēkam liekas, ka viņš visu jau zina, tā tomēr nav, mēs varam sevi pilnveidot un iegūt jaunas zināšanas ik dienu. Protams, ir jāņem vērā mūsu fiziskās spējas, bet ikviens var sev atrast vispiemērotāko sporta veidu. Ir arī sports cilvēkiem ratiņkrēslos, tāpēc gribu teikt - iespējas tiešām ir! 
    Ar to kopumā es vēlos pateikt, ka es piekrītu autores teiktajam - mūsu fiziskajām spējām ir robežas, bet mēs varam uzsākt jaunu sporta veidu un attīstīt sevi tajā, kas ir atbilstoši mūsu spējām. Tādēļ - jā, arī sportā mācīšanās var ilgt visu mūžu.