chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

En digital mötesplats för vuxenutbildare i Europa

 
 

Blogg

Starpkultūru izglītība pieaugušo izglītībā

16/05/2018
av Aldis Lazda
Språk: LV
Document available also in: EN EL FI DE SL ET HU ES FR IT PL RO NL

/lv/file/intercultural-learningIntercultural learning

Intercultural learning

 

Deivids Malouzs dalās pārdomās, kā palielināt starpkultūru zināšanu apguves efektivitāti, tādējādi palīdzot ieceļotājiem labāk integrēties uzņēmējvalstīs un vietējā sabiedrībā un izprast kultūru atšķirības.

 

Būtiski vērtēt kritiski

Maija EPALE klausāmajā materiālā piedāvājam diskusiju par starpkultūru aspektiem pieaugušo izglītībā Eiropas migrācijas procesu kontekstā. Daudzskaitlīgajiem pieaugušajiem, kas Eiropā ierodas no ārvalstīm, ir svarīgi izprast uzņēmējvalstu kultūru. Starpkultūru konfliktus bieži izraisa nezināšana vai dezinformācija un šādiem nepatīkamiem gadījumiem var būt graujoša ietekme uz iebraucēju pārliecinātību par sevi un sekojošo spēju iekļauties vietējā sabiedrībā. Protams, kultūrām ir robežas, kas var tikt izmantotas, lai atšķirtu grupai piederīgos no nepiederīgajiem. Problēmas rodas, kad cilvēks, kas uzaudzis vienā kultūrā, nonāk saskarē ar pilnīgi citu kultūru. Tas var novest pie neuzticēšanās, bailēm un ksenofobijas. Uzņēmējvalsts kultūrai piederošie var uzskatīt iebraucēju kultūru par svešu un nevēlēties sadarboties un atbalstīt imigrantus. Sliktākajā gadījumā tas var izsaukt negatīvu pretreakciju un nevēlēšanos pieņemt iebraukušos no citām kultūrām tikai tādēļ vien, ka viņi ir citādi.  Šajā kontekstā pieaugušo izglītības speciālistiem ir jāstrādā ar mērķi visos savos studentos attīstīt spēju kritiski izvērtēt situācijas, kas sniegtu pieaugušajiem spēju un gatavību apšaubīt dominējošo sociālekonomisko kultūru, saprast ksenofobijas cēloņus un tos noraidīt.

 

Virspusējā un iekšējā kultūra

Kāda ir pieaugušo izglītības loma šajā kontekstā? Vispirms jānoskaidro, ko mēs saprotam ar vārdu “kultūra”. Anglijas izglītības iestādēs ir populāri demonstrēt visiem redzamos stendos dažādās kultūras, ko pārstāv izglītojamie. Parasti stendos tiek rādīti attēli un teksts par pieciem katras kultūras aspektiem: pārtiku, modi, slaveniem cilvēkiem, festivāliem un karogiem. Bet ko gan šie pieci aspekti mums pasaka par kultūru, ko pārstāv šis cilvēks vai kopiena? Ko gan angļu fish and chips (zivis un frī kartupeļi) vai Deivids Bekhems pasaka par Anglijas kultūru?

Par šiem pieciem aspektiem var domāt kā par virspusējiem kultūras aspektiem – tiem, kas ir redzami, sataustāmi un dzirdami. Šī virspusējā kultūra var būt pretstatā iekšējai kultūrai, kas saistīta ar uzskatiem un vērtībām, kā arī domāšanas veidu. Atšķirībā no virspusējās kultūras iekšējā kultūra bieži vien ir neapzināta – mēs neapzināmies, ka mūsu uzskatus nosaka kultūra. Turklāt kultūra bieži vien ir subjektīva, kur daži elementi ir kopēji ar citiem mūsu kopienā, bet citi ir veidojušies, reaģējot uz mūsu vietējo, personīgo pieredzi. Mums svarīgākais uzdevums šeit ir saprast, ka virspusējā kultūra tiek apgūta tieši un skaidri, turklāt tā bieži mainās, iekšējo kultūru apgūst netieši, lielā mērā caur pieredzi un to ir ļoti grūti mainīt. Šī dziļākā kultūras forma ietver reliģijas ietekmi, sociālās normas un to maiņu atkarībā no konteksta, dažādu attieksmi pret jauniem un veciem ļaudīm, kā arī kopēju izpratni par vēsturi, pat ja tā ir radusies no nekvalitatīvas informācijas. Šie kultūras elementi ir pamatā mūsu ikdienas uzvedībai un daudziem ar sabiedrību saistītajiem lēmumiem, ko mēs pieņemam.

Ja mēs, kas izglītojam pieaugušos iebraucējus, izlemjam mācīt uzņēmējvalsts kultūru, cenšoties veicināt starpkultūru izpratnes apguvi, mums tas jādara caur mūsu kultūras vērtībām, nevis caur simboliem. Tā vietā, lai apspriestu, kas notiek konkrētā nacionālo svētku dienā, mums jāpārrunā sabiedrības normas un kā tās ietekmē mijiedarbību, ko iebraucēji ikdienā pieredz. Šādas izskaidrošanas trūkums var radīt šķēršļus tālākai integrācijai un labsajūtai.

 

Nestāstiet - parādiet

Tāpat jāatceras, ka parādīšana darbojas daudz labāk nekā nekā izskaidrošana. Kā uzņēmējvalsts kultūras pārstāvjiem mums pašiem ir jāiemācās no malas paskatīties uz savu kultūru, lai spētu skaidri saskatīt pieņēmumus, kas ir pamatā daudzām situācijām un mijiedarbībai, kurā ikdienā iebraucējiem nākas iesaistīties. EPALE klausāmajā materiālā mans kolēģis Markuss Palmens izteica ļoti labu domu, ka arī klases un nodarbības, kurās mācāmies, ļoti labi parāda, kā mēs uztveram izglītību. Iebraucējiem, kas raduši pie formālas izglītības sistēmas, mācību apļu vai radošuma elementu ietveršana izglītības procesā vai arī mazāk hierarhiska situācija klasē, kur tiek izmantota koleģiāla mācīšanās un vērtēšana, var būt šokējoša. Mūsu pieņēmumi par izglītību var atšķirties no tiem, kas raksturīgi citām kultūrām, un šādas atšķirības var būt sastopamas arī citās ikdienas dzīves jomās.

 

Integrācija ir divvirzienu ceļš

Ir svarīgi, lai mēs, apspriežot starpkultūru jautājumu apguvi, neattiecinām to tikai uz iebraucējiem, kas apgūst mūsu kultūru. Integrācija nenozīmē tikai sniegt iebraucējiem instrumentus, lai viņi gūtu panākumus un spētu iekļauties jaunajā sabiedrībā, tā ietver arī šķēršļu likvidēšanu, kas traucē iebraucēju iekļaušanos. Dažkārt integrācija nozīmē labi zināmo asimilāciju, iebraucējiem atmetot lielāko daļu savas kultūras un apgūstot uzņēmējvalsts valodu, kultūru un praksi. Citos gadījumos integrāciju uztver kā divvirzienu procesu, kurā iebraucēju un uzņēmējvalsts kopienas savstarpēji pielāgojas. Ja mēs uztveram integrāciju kā divvirzienu ielu, tad pieaugušo izglītībai var būt svarīga loma, atbalstot visu kopienu piederīgos savas iekšējās, slēptās kultūras apguvē, kā arī izglītojot viņus par iespējamajiem saspīlējumiem starp šo un citām attiecīgajā sabiedrībā pārstāvētajām kultūrām. Starpkultūru jautājumu apguvi ļoti labi var veicināt sociālā mijiedarbībā ar uzņēmējvalsts kopienas pārstāvjiem, kuras laikā iekšējās kultūras elementi tiek padarīti redzami un tos apspriež.

Lai pieaugušo izglītība veicinātu kultūrāli bagātas, kultūru izprotošas, bet harmoniskas sabiedrības attīstību, mums jācenšas iesaistīt uzņēmējvalsts sabiedrības pārstāvjus iebraucēju izglītības programmās, jāīsteno daudzkulturāla pieeja, uzsverot un tādējādi novērtējot gan iebraucēju kultūru, gan arī uzņēmējvalsts kultūru.


Deividam Malouzam ir 30 gadu pieredze pieaugušo izglītībā kā skolotājam, skolotāju izglītotājam, vadītājam un pētniekam. Iepriekš viņš bija Nacionālā Pieaugušo lasītprasmes un rēķināšanas prasmes izpētes un attīstības institūta zinātniskais direktors UCL Universitātes Izglītības institūtā Londonā. Šobrīd Deivids Malouzs kā dzīves prasmju tematiskais koordinators EPALE kopienā pārstāv Eiropas Pamatprasmju tīklu.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Bild för David Mallows
    Thank you for the comments Graciela. The podcast can be heard here: /en/blog/epale-podcast-migrant-education
  • Bild för Graciela Sbertoli
    Glad for the link. Very interesting as well!
  • Bild för Graciela Sbertoli
    I particularly liked the definitions and descriptions of surface vs internal culture, and the point about making the fundaments of our assumptions explicit by showing and not telling. I'll have to look for the podcast you mention. Could you give us the link?