chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

En digital mötesplats för vuxenutbildare i Europa

 
 

Nyhetsrum

Neformālās izglītības aktivitātes papildina formālo izglītību

16/09/2016
Språk: LV

/sv/file/gulbenepetijumsradosavide2016jpg-0gulbene_petijums_radosa_vide2016.jpg

Gulbene Pētījums radošā vide

Pirms iesoļošanas finiša taisnē vasaras nogalē sanāksmē visus punktus uz “i” par padarītajiem un vēl darāmajiem darbiem centās salikt starptautiskā projekta “Looking [at] Learning” Gulbenes novada komanda. Sīkāk par to - Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciālistes Guntas Krevicas materiālā.

Tā kā projekts ir vērsts uz mūsdienīgas un veiksmīgas mācīšanās vides veidošanu skolēnu mācību procesā, šajā laikā daudz eksperimentēts ar neformālās izglītības metožu integrēšanu formālajā izglītībā. Šo metožu kopumu pedagogi varēs izmantot gan strādājot ar skolas vecuma jauniešiem, gan pieaugušajiem.

Gulbenes 2.vidusskolas skolotājas Vita Medniece un Zita Grinberga, Beļavas pagasta K.Valdemāra pamatskolas skolotāja Jana Solovjova un Rankas pagasta jauniešu iniciatīvu centra “B.u.M.s.” vadītāja Jana Kalniņa dalījās pieredzē par novēroto dažādu metožu izmēģināšanā.

Projekta ietvaros tapa neformālās izglītības piedāvājums novada iestādēm “Citādas 40 minūtes”, kura ietvaros skolēniem ir iespēja interaktīvi gūs ieskatu dažādās tēmās, piemēram, personības attīstība, komunikācija un komandas saliedēšana, nevalstiskās organizācijas Gulbenes novadā, vietējais un Eiropas brīvprātīgais darbs u.c.

“Devos uz vairākām novada skolām, kas vēlējās dažādot savu ikdienu un izmēģināt šo piedāvājumu. Ātri vien secināju, ka 40 minūtes ir par īsu, lai skolēns pagūtu atraisīties un pilnvērtīgi nodoties aktivitātei, jo bieži vien šādos piedzīvojumos viņš nekad nav piedalījies. Jaunieši krietnu brīdi nesaprot, kas notiek, ko no viņiem sagaida, bet tikai uz nodarbības beigām sāk atraisīties. Svarīgi ir jauniešiem pašiem izvēlēties nodarbības tematu. Ja viņi izvēlas to, kas viņiem pašiem ir saistošs, nevis to, ko pedagogs liek, tad ir pavisam cita attieksme. “Citādas 40 minūtes” ir labas, ja vien ir turpinājums. Kaut reizi mēnesī vajadzētu tikties, lai izietu visu tēmu ciklu,” pārdomās dalās Jana Kalniņa.

Skolotāja Jana Solovjova vairāk pievērsās darbam ar skolēnu domi.

“Vispirms, manuprāt, ir jārada  savstarpējā uzticēšanās, jāņem vērā skolēna viedoklis, lai viņš jūtas līdzvērtīgs un mazinātos “tu esi skolēns, es – skolotāja” barjera. Bieži mainījām nodarbību vidi, gājām ārā no klases, no skolas. Skolēni paši organizēja dažādus pasākums, un šobrīd aktīvi iesaistās savas telpas iekārtošanā. Ļauju uzņemties atbildību – izdomāt, kā labāk, racionālāk iekārtot telpu ar pieejamajiem finanšu resursiem. Tā taču būs viņu telpa! To, ka skolēni ir atraisījušies un uzticas, pierāda viņu iniciatīva – kāds skolēns izdomā piezvanīt man un padalīties ar idejām, savukārt kāds cits brīvprātīgi vasarā atnāk uz skolu, lai piestrādātu pie pasākumu plāna,” atklāj Jana Solovjova.

Savukārt Gulbenes 2.vidusskolas skolotājas savā darbā izmantoja vairākas neformālās izglītības metodes.

“Mēs ļoti daudz eksperimentējām. Mācību stundas vadījām ne tikai klašu telpās, bet arī ārpus tām. Ja nodarbības notika klasē, tad centāmies to pielāgot situācijai, lai būtu dažādība. Interesants skolēniem bija sēņu čempionāts, kad viņi tiešām brauca uz mežu, lasīja sēnes, rīkoja viktorīnu un sarunās ar mežziņiem atklāja vēl nezināmas lietas par mežu. Šī bija lieliska iespēja apgūt dabaszinības reālā vidē. Kopā ar kolēģi Zitu esam apkopojušas mūsu izmantotās metodes tā, lai tās būtu brīvi pieejamas arī citiem mūsu skolas pedagogiem. Uzskatu, ka ir iespējams formālajā izglītībā ieviest neformālās izglītības metodes. Mūsdienu cilvēkiem ir nepieciešamas mūsdienīgas aktivitātes. Jārada interese iesaistīties mācību procesā. Bet ir jābūt arī uzmanīgam, jo kas der vienai mācību grupai, var nederēt citai. Bieži vien nodarbībām traucēja laika ierobežojums. To arī skolēni bija norādījuši savās anketās,” novērojumus stāsta Vita Medniece.

Līdz šim projekta ietvaros notikušas starptautiska un vietēja mēroga sanāksmes un apmācības, iepazīta “Escape room” metodoloģija, veikti eksperimenti ar dažādām metodēm, kuru rezultāti pēcāk apkopoti dienasgrāmatās.

Līdz 2017.gada februārim, kad projekts noslēgsies, skolās un jauniešu centrā vēl ir jāpagūst eksperimentālā veidā ieviest “Escape room” metodoloģiju un jāveic novērojumi, kas noderēs pētījuma par radošu mācību vidi veikšanai. Plānots, ka projekta rezultātu izplatīšanas pasākums varētu notikt nākamā gada februāra nogalē Gulbenē. Tajā piedalītos visas projektā iesaistītās puses - biedrība “Humana People to People in Latvia”, Gulbenes novada dome un partneri no Nīderlandes un Spānijas.

/sv/file/lookinglerasmuspng-0lookingl_erasmus.png

“Looking [at] Learning”

Projekts "Looking [at] Learning", Nr.2014-2-LV02-KA205-000575, tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Gunta Krevica, Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Bild för Anna Kirmane

    Es gribētu atzīst ka raksts ir tiešam ļoti interesants. Turklāt, viņš ir ļoti informatīvi izglītojošs un noderīgs parējiem darbniekiem izglītības jomā. Manuprāt, neformāla izglītība ir diezgan svarīga metode izglītībā, kas padara mācības interesantākas un daudzveidīgākas. Un man liekas ka tieši tas īpašības palīdz agūt mācāmo vielu, jo cilvēks daudz labrātāk atceresies un iesaistīsies tajā lietā kas viņam liekas interesanta. Iespēja iziet ārā no skolas skolēniem ir kā īpašs pasākums, un integrēt tādu metodu skolas ikdienā nebūtu sklikti. Arī ir svarīgi, ka skolēni var ietekmēt saturu, izvēloties to, kas viņiem dos iespēju pilnveidoties. Neformālās izglītības aktivitātes ir izcils risinājums kā vispārpieņemto (garlaicīgo un monotono) mācības stundu pārmainīt uz mācības stundu, kura ir interesanta un rada prieku mācīties, kurā skolēni ir izmeklētāji un pētnieki.

    Es gan nepiekritīšu, ka laika trūkums ir problēma. Jo laika plānošana un stundas sarakstu sastadīšana ir diezgan savlaicīgs process. Un Saistība ar to, ka man ir pieredze grafika sastadīšana, visu ir iespēja saplānot un pārplanot, bet galvenais lai ir vēlme. Es vienmēr iešu pretī cilvekiem, kuri nāk ar savām idejam un kuriem vajag papildus izmaiņas vai papildu laiku. 

    Anna Kirmane | Latvijas Universitāte

  • Bild för Evija Baltmane
    Projekts, kurā neformālā izglītība tiek integrēta formālajā izglītībā, tās mācīšanās metodes. Šāda veida projekti tiešām ir interesanti, jo skolēniem neformālas pieejas liekas interesantākas nekā parastās jeb formālās, kuras pamatā ir nemainīgas. Šī jaunā un atšķirīgā pieeja bieži mulsina skolēnus, ja tie saskaras ar šāda tipa metodēm. Tādēļ ir jārada interesi iesaistīties mācību procesā. Ieviest var eksperimentējot un ļaujot skolēniem iesaistīties plānošanā, vai pat veicināt interesi par iesaistīšanos projektos ārpus skolas, kur neformālā izglītība arī parādās, un to pat līdz galam nepamana, vienīgi pēc aktivitātes beigām, kad saprot, ka ir iegūtas jaunas zināšanas un iemaņas.
  • Bild för Aleksandra Juhnēviča

    Interesants raksts, tas liek padomāt kādas neformālās izglītības metodes varētu es pati ieviest mācību stundās. Jāmācās, jāmeklē idejas, lai manas matemātikas stundas kļūtu aizvien interesantākas un saistošākas.

          Atceroties savus skolas gadus un tā laika izjūtas, piekrītu skolotājas J. Solovjovas viedoklim, ka jārada savstarpējā uzticēšanās, jāmazina “tu esi skolēns, es skolotāja” barjera saskarsmē, jo sevišķi, ja strādā ar vecāko klašu skolēniem.  

  • Bild för Agnese Agnese

    Labprāt aplūkotu Gulbenes 2. vidusskolas apkopotās darba metodes, lai zinātu par to kā strādā citas skolas un kādas metodes tiek izmantotas. Tieši šīs informācijas trūkums liedz skolotājiem jau tagad  sākt iejusties jaunajās kompetencēs un saprast kādas būs prasības un vajadzības. Projekts noteikti ir veiksmīgi uzsākts un idejas, kuras aizņemties ir vērā ņemamas.

  • Bild för Laima Apenīte
    Manuprāt, šis raksts ir ļoti interesants un parāda neformālo mācību metožu plusus un mīnusus. Pilnīgi piekrītu idejai, ka mācību stundās nepieciešams izmantot mūsdienīgas mācību metodes, kuras spēj piesaistīt jauniešu uzmanību. 
    Protams, ka viena no lielākajām problēmām ir ierobežotais laika trūkums, kas ir saistīts, gan ar stundās apgūstamās mācību vielas apjomu, gan laika apjomu, kurš ir nepieciešams pašam skolotājam, lai vispār šādu stundu sagatavotu, taču šo problēmu varētu vienārši atrisināt, ja būtu šī konkrētā mācību priekšemta stundas divas pēc kārtas.
    Arī skolotāju sadarbība stundu veidošanā, ļautu tās padarīt praktiskākas un pat doties ārpus skolas sienām, lai veiktu eksperimentus un apskatītu konkrētus piemērus dabā, tādējādi raisot lielāku interesi skolēniem un darbaprieku skolotājam.
    Taču vēlviena problēma ir tagadējie mācību standarti un skolotāju izglītība, kas varbūt neļauj viņiem kreatīvi pieiet pie mācību stundām.   
  • Bild för Žanis Žērbelis
    Interesants raksts, piekrītu tam, ka mācību stundas vajadzētu daudzveidot, jo tā bērnus varētu vairāk ieinteresēt ar mācību priekšmetiem, jo mūsdienās ir daudzas dažādas lietas, kuras bērniem šķiet interesantākas un jautrākas par sēdēšanu un klausīšanos stundā. Tādējādi, padarot stundas interesantāks skolotājs var konkurēt ar citiem skolēnu vilinājumiem un padarīt stundas pietiekami interesantas, ka bērni cenšas apgūt mācību vielu, kas būtu ļoti pozitīvi un efektīvi.
  • Bild för Kristaps F
    Piekrītu, ka nepieciešams eksperimentēt, tādā veidā var saprast, kas un ko bērniem labāk patīk darīt. Manuprāt eksperimentēšanai mācību stundās varētu būt šķēršļi kā, piemēram, laika trūkums, jo pedagogs ir ierobežots standartos un programmās. Mācību stundās vajadzētu skolēniem radīt zinātkāri un vēlmi sevi pilnveidot un uzzināt jaunas lietas vairāk ar darbojoties pratiski.
  • Bild för Līna Bužoka
    Labs risinājums kā padarīt mācību vidi interesantāku.
    Piekrītu daudziem raksta komentētājiem, ka formālā izglītība nav viss. To ir labi un vēlams papildināt ar neformālās izglītības metodēm, līdz ar to kļūst interesantākas un dažādākas mācību stundas. Skolā viesi ir nepieciešami un ja viesis ievieš kādu jaunu metodi, paņēmienu, tas padara viņu vērtīgāku. Kā piemēram, ieviest "Citādas 40 minūtes". Pats svarīgākais, ka tajā brīdī skolēni spēj paši veidot savu saturu par ko tieši viņi vēlas pilnveidoties un ko jaunu iemācīties. Tas ir tas, ko saka Jana Solovjova, ka jānojauc tā robeža star skolēnu un  skolotāju un jāļauj bērniem pašiem radīt sev vidi. 
  • Bild för Asne Asnāte Petrēvica
    Formālā izglītība - tas nav viss. Manuprāt, nenformālā izglītība tiešām var būt kā lielisks papildinājums izglītošanai. Ir svarīgi attīstīt un mācīt ne tikai matemātiku, latviešu valodu, ķīmiju un citus tradicionālos, formālos mācību priekšmetus, bet arī attīstīt labas sociālās prasmes, labāk iepazīt sevi un citus caur dažādām perspektīvām, mācīties sastrādāties ar citiem, izprast empātijas nozīmi, utt. Arī šādas prasmes ir nepieciešamas veselīgai, nobriedušai, izglītotai personībai.
    Jāpiekrīt rakstā minētajam, ka 40 minūšu ietvaros ir ļoti grūti pilnvērtīgi novadīt šāda veida nodarbības, vadoties arī pēc personīgās pieredzes. Šī veida nodarbībām ir ļoti svarīgs ievads, lai bērni spētu atvērties, atbrīvoties un sagatavoties darba fāzei. Arī darba fāzei jābūt intensīvai, pilnīgai. Arī nobeigums ir ne mazāk nozīmīgs. Līdz ar to 40 minūtēs ir ļoti grūti visu šo iekļaut un sasteigta nodarbība arī nav labs risinājums.
    Vēlētos arī piekrist par skolotāja - skolēna attiecību barjeru nojaukšanu. Šī veida nodarbības sniedz iespēju abām pusēm paraudzīties vienam uz otru citā gaismā, kas ikdienā nav iespējama. Līdz ar to veidojas draudzīgākas skolēna-skolotāja attiecības, kas, manuprat, ir atbilstošāks modelis mūsdienu dinamikai nekā skolēna- skolotāja attiecības, kas bāzētas tikai uz skolotāja autoritārismu.
  • Bild för Mārtiņš Danne
    Ļoti interesants raksts. Pilnīgi piekrītu idejai, ka mācību stundās nepieciešams izmantot mūsdienīgas mācību metodes, kuras spēj piesaistīt jauniešu uzmanību. Ļoti iepriecināja skolotājas Janas Solovjovas stāstītais par to, kā izdevies panākt skolnieku aktīvo iesaistīšanos mācību procesā un dažādu pasākumu rīkošanā. Ja šāda veida skolnieku aktivitāte un patstāvība sāks "iezagties" arī mācību procesā, tad mācību process kopumā būs kļuvis daudz produktīvāks.
    Pilnīgi piekrītu, ka viena no lielākajām problēmām ir ierobežotais laika trūkums, kas ir saistīts, gan ar stundās apgūstamās mācību vielas apjomu, gan laika apjomu, kurš ir nepieciešams pašam skolotājam, lai vispār šādu stundu sagatavotu.
    Iespējamie risinājumi varētu būt, piemēram, bloku stundu izmantošana, kas ļautu vienam mācību priekšmetam veltīt 80 min.
    Arī skolotāju sadarbība stundu veidošanā (īpaši dabaszinībās, piemēram bioloģija un ķīmija) ļautu tās padarīt praktiskākas un pat doties ārpus skolas sienām, lai veiktu eksperimentus un apskatītu konkrētus piemērus dabā.