Blog
Blog

Ar starptautisku pieredzi digitālo prasmju vairošanā Latvijā

SIA "Baltijas Datoru akadēmija" – IZM ceļojošās balvas “Saules laiva” 2020. gada laureāte un lielākā pieaugušo neformālās izglītības iestāde Baltijā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ceļojošo balvu “Saules laiva” nodibināja, lai uzsvērtu pieaugušo izglītības nozīmīgumu un celtu godā neformālās izglītības pirmrindniekus. Izsludinot nu jau piekto ikgadējo konkursu pērnruden, žūrija nākamos dalībniekus aicināja ar īpašu piebildi – pieteikumos atspoguļot risinājumus un veiksmīgas idejas, kas ļāvušas pārvarēt ar pandēmiju saistītās grūtības un piedāvāt kvalitatīvas izglītības programmas. Piecpadsmit pretendentu konkurencē uzvaras laurus ieguva SIA “Baltijas Datoru akadēmija” (BDA).

 

Lai izprastu, kas ir šādu panākumu pamatā, notika saruna ar BDA izpilddirektori SIGNI BRIĶI.

BDA ir lielākā pieaugušo neformālās izglītības iestāde, mācību centrs Baltijā profesionāļu un lietotāju mācību nodrošināšanai, kā arī sertificēšanai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), digitālo kompetenču attīstības, projektu vadības un biznesa procesu pārvaldības jomā.

Signe Briķe

Baltijas Datoru akadēmijas izpilddirektore Signe Briķe: "Tehnoloģijas mūsu dzīvē tagad ir visur."

 

Citkārt balvu “Saules laiva” IZM pasniedza sirsnīgos sarīkojumos daudzu kolēģu – neformālās izglītības pakalpojumu sniedzēju – pulkā. Šogad publiskais pasākums pandēmijas ierobežojumu dēļ sākotnēji tika pārcelts uz pavasari, bet labvēlīgāks brīdis svinībām tā arī nav sagaidīts…

Jā, pašu balvu vēl neesam saņēmuši, tikai ziņu, ka esam laureāti un apsveikumus. Kad apstākļi atļaus, būs laiks arī klātienes svinīgajai ceremonijai. Īstenībā konkursā piedalījāmies, nevis goda kārojot, bet lai pamatīgi apkopotu visu, ko pastāvēšanas gados esam sastrādājuši, un paši ieraudzītu šo kopainu.

Kad BDA sāka darbību 1994. gadā, IKT vēl bija tā kā bērnu autiņos: datori lietojami kā rakstāmmašīnas, informācijas apmaiņa ar faksiem un diskešu pārnēsāšana starp birojiem… Jūs lielā mērā bijāt šo tehnoloģiju attīstības celmlauži?

Dzīve pasaka priekšā, kas nepieciešams. Sākām tieši IKT laukā, bet laika gaitā pakalpojumu portfelis kļuvis daudz plašāks, tajā iekļaujot pieaugušo pārkvalificēšanas, dažādus projektu vadības, produktu izstrādes un daudzus citus mācību kursus, kas jau vairs nav tik cieši saistīti ar šīm tehnoloģijām. Bet, protams, mūsu biznesa pakalpojumu pamats ir digitālo prasmju mācīšana – gan iesācējiem, gan ekspertu līmenī.

BDA sadarbojas ar vadošajiem datortehnoloģiju ražotājiem, piedāvājot saviem klientiem ražotāju autorizētas mācības, kas tiek īstenotas pēc pasaulē atzītiem standartiem, kā arī izstrādājot klientu vajadzībām pielāgotas mācību programmas un risinājumus.

Esam starptautiski akreditēts mācību centrs ļoti daudzos tehnoloģiju un procesu vadības virzienos, piemēram, “Microsoft”, “Oracle”, ITIL®, TOGAF®, kas šobrīd ir ļoti pieprasīti. Saraksts ir garš, un tas nozīmē, ka mums kā mācību centram, lai veidotu sadarbību un uzturētu akreditāciju, ir jāizpilda noteikti nosacījumi. Gan starptautiskā sertifikācija pasniedzējiem un mācību materiāliem, gan mērījumi dalībnieku apmierinātībai ar saņemto pakalpojumu. Šā apjomīgā darba rezultātā mūsu piedāvātie kursi kvalitātes ziņā ir vienlīdzīgā līmenī kā jebkur citur pasaulē. Piemēram, ja cilvēks BDA ieguvis “Microsoft” eksperta kvalifikācijas sertifikātu, tad tas tiks atzīts arī ASV, Lielbritānijā vai citā valstī. Daudzos no šiem mācību virzieniem mēs esam vienīgais akreditētais mācību centrs Latvijā.

Pieaugušo neformālajā izglītībā piedāvājat vairāk nekā 240 dažādu mācību kursu. Kas ir to mērķauditorija?

Informācijas tehnoloģiju speciālistu šobrīd Latvijā ļoti trūkst. Patlaban daudzi uzņēmumi jau esošajiem speciālistiem prasa apliecināt noteiktu tehnoloģiju zināšanas. Pabeidzot attiecīgu mācību kursu BDA, šādu apliecinājumu var saņemt, izpildot noteiktas prasības, nokārtojot sertifikācijas eksāmenus un iegūstot arī starptautiski atzītu sertifikātu.

Nākamais virziens: uzņēmumi maina tehnoloģijas, norisinās digitālā pāreja un darbiniekiem, tostarp arī vadošajiem, nepieciešams papildināt jau esošās vai iegūt vispār jaunas prasmes, un mūsu mācību centra kursos to iespējams izdarīt.

Ja kādreiz bija tā, ka IT eksperts uzņēmuma vadītājam varēja pastāstīt, kā vajadzētu strādāt ar digitālajām tehnoloģijām, tad šobrīd arī vadītājam ir jābūt priekšstatam par tām jau padziļinātā līmenī. Tehnoloģiju klātbūtne tagad ir visur. Tālab BDA organizē paplašinātus kursus, kas paredzēti vispārīgai digitālo zināšanu ieguvei, izpratnes veidošanai par noteiktām jomām. Šobrīd ļoti aktīvi īstenojam programmas, kas 160 mācību stundu apjomā dod iespēju cilvēkiem pārkvalificēties un iegūt citu profesiju vai arī papildināt esošās kompetences, lai iegūtu plašākas iespējas karjerā, piemēram, paaugstinājumu amatā.

Strādājam arī ar jauniešiem, kuri vēlas izmēģināt savas prasmes, sākt karjeru IT jomā. Mācību ilgums ir dažāds – atkarībā no kompetences līmeņa – sākot ar piecu dienu ievadkursiem, lai cilvēks saprastu, vai viņš vispār vēlas šajā laukā strādāt. Savukārt, ja mērķis, piemēram, ir pārkvalificēšanās, tad jāmācās vismaz 160 stundu. Lielāko uzsvaru vienmēr liekam uz praktisko prasmju daļu. Īstenībā galvenais ir teorijas un praktisko zināšanu līdzsvars.

Tā ir kompetenču pieeja, ko savā darbībā uzsverat kā nozīmīgu?

Visi šie starptautiskie kursi, kurus piedāvājam, vienmēr ir bijuši balstīti uz kompetenču ietvaru ar uzstādījumu: tieši kādas prasmes es iegūšu, ko jaunu iemācīšos? Kāds būs sasniedzamais rezultāts un kā es to praktiski varēšu izmantot? To varam nodrošināt, jo mūsu pasniedzēji ir praktizējoši speciālisti, kuri digitālās tehnoloģijas izmanto ikdienā.

Te kā piemēru var minēt palīdzības tālruņu operatorus, kurus arī apmācāt?

Jā. Sākotnēji klientam būs vajadzīga analīzes fāze, kurā sapratīsim, kādi ir sagaidāmie rezultāti, tad pasniedzējs pielāgojas konkrētā klienta vajadzībām. Arī tad, ja tās ir atvērtās grupas (uz kurām var pieteikties jebkurš interesents), pasniedzējs, protams, cenšas maksimāli pielāgoties kursantu vajadzībām. Vajadzību izpēte un analīze ir būtisks posms darbinieku kompetenču attīstībā.

Gadā apmācāt ap 10 tūkstošiem cilvēku, tātad vajadzīga apjomīga biroja ēka?

Mums ir liels mācību centrs Rīgā, Dzirnavu ielā, kur ir gan konferenču telpas, gan desmit mācību klases. Pirms Covid-19, kad mācību apstākļi bija citādi, nodrošinājām arī izbraukuma mācības pie klientiem. Šobrīd telpas ir pielāgotas pandēmijas situācijai. Tagad aptuveni 80% mācību, kas pieejamas BDA kursu katalogā, nodrošinām attālināti.

Attālinātais mācību process

Baltijas Datoru akadēmijas pasniedzējs Ainis Mūsiņš vada attālinātās mācības.

 

Ļoti laikus jau pagājušajā pavasarī pārkārtojāties uz šādu stilu?

Pērn, tiklīdz izziņoja ierobežojumus, jau līdz marta beigām bijām pārkārtojušies attālināto mācību organizēšanai: mums bija gan tehniskais nodrošinājums, gan zināšanas. Protams, aizvadītā gada laikā mācību metodika pilnveidota, lai gūtu maksimāli labu rezultātu. Tas ir pats svarīgākais, jo attālināti nevar mācīt tāpat kā klātienē. Ar IT profesionāļu mācīšanu grūtību nav. Taču, ja klientu digitālās prasmes ir pieticīgas, strādāt ir grūtāk. Ja cilvēkam attālināti jāpieslēdzas ar datoru, ar kuru viņš ir uz “jūs”, tad vajadzīgas īpašas metodes. Nereti rodas problēmas kaut vai ar vadu pareizu pieslēgšanu.

Jau 2017. gadā BDA uzsāka pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas par inovatīvu mācību metožu un izglītības tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā. Sadarbībā ar IZM un citiem partneriem īstenoti vairāki projekti, trijos gados izglītojot vairāk nekā 1500 skolotāju. No šodienas skatupunkta raugoties, īsti laikā. Kā vērtējat šo veikumu?

Ar pedagogiem strādājam jau vairāk nekā četrus gadus. Sākotnēji mācību programmas bija vienkāršākas, bet līdz ar pedagogu digitālo pratību pieaugumu tās kļuva plašākas un daudzveidīgākas. Vēl pirms pandēmijas ļoti lielu uzsvaru likām tieši uz sadarbības rīkiem, digitālajām prasmēm, attālināto mācību vadīšanu, mācību satura digitālo veidošanu, tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā. Tās patiešām ir prasmes, kas pedagogiem patlaban ārkārtīgi nepieciešamas. Mēs kā mācību centrs ļoti uzsveram atbilstību praktiskām dzīves vajadzībām. Strādājot ar starptautiskajiem ražotājiem, redzam pasaules tendences, un to cenšamies piedāvāt arī Latvijas tirgū. Sākotnēji šīs inovācijas varbūt visi uzreiz nav gatavi pieņemt, bet pēc laika secinām – jā, tieši tas pašlaik ir aktuāls, vajadzīgs! Arī dažādas projektu un procesu vadības metodes sākām piedāvāt, pirms tās Latvijā bija zināmas, bet citviet pasaulē jau populāras un pielietotas.

Par pedagogiem – vai tie, kuriem tas visvairāk bija vajadzīgs, mācībās piedalījās?

Noteikti nevaru teikt, ka pedagogus šādas mācības neinteresētu. Izaicinājums ir tas, ka vienā grupā var būt cilvēki ar atšķirīgu digitālo zināšanu līmeni. Bet vairākās programmās bija izvirzīta prasība iepriekš veikt kursu dalībnieku digitālo zināšanu līmeņa testēšanu, kas ļāva komplektēt mācību dalībnieku grupas atbilstoši viņu zināšanām un vajadzībām. Skolotāju izglītošana bija IZM pasūtījums, mēs piedalījāmies iepirkumos.

Kopumā BDA projekti ir dažādi – valsts pasūtījumi ar ES fondu atbalstu, kā arī valsts un pašvaldību vai klientu finansēti. Ar ES līdzfinansējumu tiek īstenotas mācības uzņēmējiem, iedzīvotājiem, pedagogiem un citām mērķgrupām, savukārt tehnoloģiju, projektu un procesu mācības lielākoties ir uzņēmumu pasūtījums, finansējums nāk no katra konkrētā komersanta, kas vēlas paaugstināt savu darbinieku kvalifikāciju.

Mūsdienu konkurences apstākļos darbinieku augsta kvalifikācija ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem. Lielos augsto tehnoloģiju uzņēmumos kadru apmācība ir pašsaprotama prioritāte. Taču mazāku uzņēmumu īpašnieki, kuri darbojas vietējā tirgū, par to ne vienmēr domā…

Viens no lielākajiem mazo un mikro uzņēmumu (MMU) izaicinājumiem noteikti ir finansējuma atvēlēšana darbinieku mācībām – atšķirībā no lielajām kompānijām, kas ar to daudz veiksmīgāk tiek galā.

Tomēr projektā “Mazo un mikro komersantu apmācības inovāciju un digitālo tehnoloģiju attīstībai Latvijā”, kura ietvaros 64 mācību programmās trijos tematiskajos blokos (“Digitālās tehnoloģijas”, “Uzņēmumu iekšējo procesu digitalizācija” un Digitālie rīki ražošanas un pakalpojumu attīstībai”) tika apmācīti teju 4000 MMU pārstāvju. Kā tas notika?

Tas ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas īstenots projekts. Līdzīgi projekti ir arī citām nozaru asociācijām, kas iesaistītas ES līdzfinansētās programmās. Minētos kursus 70% apjomā līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, mācību programmas ir speciāli izstrādātas MMU vajadzībām. Diemžēl šo uzņēmumu auditorija ne vienmēr ir informēta par mācību iespējām, bet jāteic arī, ka šajā vidē ļoti svarīga ir vadītāju iesaiste un darbinieku motivācija. Viss nāk “no augšas”. Ja īpašnieks saprot, ka uzņēmuma nākotnei, izaugsmei svarīga ir darbinieku attīstība, viņu efektivitātes paaugstināšana ar inovatīvu tehnoloģiju palīdzību, tad mācības būs jebkura uzņēmuma attīstības pamatā.

Savu ieguldījumu esat devuši arī Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) ieviešanas nodrošināšanā, apmācot vairāk nekā 9000 būvkomersantu.

BDA kā mācību sniedzējs ir piedalījies daudzos lielos digitālo prasmju attīstības projektos, piemēram, mācot digitālās prasmes bibliotekāriem, pilnveidojot senioru digitālās prasmes, piedaloties projektā “Pieslēdzies Latvija!” vai mācot digitālos aģentus par digitālajām prasmēm programmā “Mana Latvija! Dari digitāli!”.  Jebkura platforma, kas izveidota, lai atvieglotu iedzīvotāju dzīvi, dodot iespēju strādāt digitāli, ir jāapgūst. Līdz ar to mēs esam nodrošinājuši mācības speciālistiem, kas ikdienā ar šīm platformām strādā, gan ekspertiem, kas vēlāk var sniegt atbalstu iedzīvotājiem.

Kādas ir BDA šā brīža aktualitātes?

Pašlaik līdztekus daudziem citiem mācību kursiem piedalāmies Valsts izglītības attīstības aģentūras projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” jau piektajā kārtā ar četrām mācību programmām – digitālās prasmes iesācējiem, lietpratējiem un tīmekļa vietņu (mājaslapu) izstrāde, kurās mācās 150 cilvēku. Iepriekšējās kārtās esam apmācījuši vairāk nekā 800 cilvēku. Te atkal jāatgriežas pie tā – kā attālināti iemācīt šīs prasmes iesācējiem, lai viņi jomu apgūtu pienācīgā līmenī.

Starp daudziem BDA pētījumiem viens bija par lietotāju datorprasmēm Latvijā. Vai Jums ir kas piebilstams par digitālo prasmju līmeni mūsu jauniešu vidū?

Pētniecībā esam strādājuši vairākos līmeņos un virzienos. Viens ir tieši jaunu mācību metožu izstrāde, tad kompetenču vērtēšanas risinājumi, mācību vajadzību un dažādu tehnoloģiju attīstība.

Par digitālajām prasmēm. Mums ir “augstais gals” (IKT profesionāļi), vidējais līmenis, kas ikdienā šīs tehnoloģijas lieto apmierinošā līmenī, un tad zemo prasmju gals, ko ikdienā pat nepamanām. Jauniešiem lietotāju līmenī iemaņas nav sliktas, bet, ja runājam par tehnoloģiju jēgpilnu izmantošanu darba vajadzībām, aina var būt pilnīgi citāda. Kopumā Latvijas līmenī ir pamats bažām par zemām digitālajām prasmēm.

Varbūt IT zināšanas vāji māca skolā?

Tieši tāpēc ir jāgādā par pedagogu digitālajām prasmēm. Otrkārt, kā mācību procesā šīs tehnoloģijas tiek izmantotas. Viena lieta ir mācēt lietot datoru, otra –prast pareizi atrast un strukturēt informāciju. Tādēļ svarīgi, lai skolās ir izglītoti pedagogi, kas spēj iemācīt lietot šīs tehnoloģijas padziļināti un ar izpratni.

 

Mudīte Luksa, žurnāliste

Login (4)

Users have already commented on this article

Za objavo komentarja se prijavite ali registrirajte.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Zadnje razprave

Spletna razprava EPALE: razvoj digitalnih spretnosti, kot priložnost dostopa za učenje

Od aprila do junija se EPALE posveča razvoju digitalnih spretnosti, kot priložnosti dostopa za učenje in tej tematiki bo posvečena tudi letošnja druga spletna razprava.

Več