Skip to main content
Blog
Blog

21. gadsimta pamatprasme - spēja panākt vienošanos

Runājot par 21. gadsimtā nepieciešamajām kompetencēm, par ļoti svarīgām uzskata tādas prasmes kā radošums, komunikācijas prasmes, komandas darba prasmes, emocionālā inteliģence un plašsaziņas līdzekļu lietotprasme. Neviens nevar apstrīdēt šo prasmju nozīmi, un ideālā pasaulē katram 21. gadsimta iedzīvotājam ir vajadzīgas šīs prasmes. Tomēr mēs dzīvojam pasaulē, kurā katram ir atšķirīgas prasmes un tās iegūst dažādos veidos, un svarīgs jautājums šo prasmju apguvē ir tas, no kurienes sākt, mācoties vienam pašam un mācot citiem? Un kā eksperti ar atšķirīgu pieredzi var panākt vienošanos par bāzi vai pirmo soli, no kura sākt?

Somijas Tyovaen akadēmija kopā ar partneriem no Latvijas un Lietuvas (Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma, kā arī Židinio ģimnāziju pieaugušajiem) strādā pie Nordplus projekta “Digitālā laikmeta pamatprasmes” īstenošanas. Pirmajā sanāksmē, kas notika no 2019. gada 23. septembra līdz 2019. gada 26. septembrim Somijā, partneri izvirzīja diezgan vērienīgu mērķi - izveidot izglītības programmas sistēmu attiecībā uz digitālajam laikmetam nepieciešamajām prasmēm un vēlāk pievienot tai atbilstošu saturu. Visiem partneriem šajā projektā ir ļoti atšķirīga pieredze izglītības procesā, dalībvalstīs  ir atšķirīgas mācīšanas un mācīšanās tradīcijas, kā arī katrs pedagogs  ir aktīvs dažādās jomās un pārstāv dažādas profesijas. Kā mēs visi zinām, izpratnes un viedokļu daudzveidība bagātina diskusijas un radošo procesu, bet šī dažādība var arī radīt problēmas, mēģinot panākt vienošanos.

Pirmais uzdevums, ar ko  partneri saskārās, bija vienoties par to, kādam jābūt “pamatam” un kādas ir iespējamās izglītojamo minimālās kompetences, kas ļauj viņiem kļūt par šīs programmas dalībniekiem. Partneri dalījās pieredzē par situācijām, ka uz nodarbībām nāk vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem  nav gandrīz nekādas pieredzes darbā ar IT tehnoloģijām, viņi dažreiz neprot darboties ar datorpeli un izmanto viedtālruņus tikai zvanīšanai. Kas mums būtu jādara, ja šādi potenciālie studenti izsaka savas vēlmes piedalīties programmā, pie kuras mēs strādājam? Vai ir iespējams pielāgot programmu, lai apmierinātu viņu vajadzības? Programmai, saskaņā ar mūsu kopējo vienošanos, ir jādod cilvēkiem iespēja aktīvi izmantot plašsaziņas līdzekļus iniciatīvās un darbībās, atrast atbilstošu informāciju, kuru  izmantot saviem personiskajiem un profesionālajiem mērķiem, lai varētu lietot tādus e-pakalpojumus kā maksājumu veikšana, piekļuve e-veselības sistēmām un sociālo pakalpojumu sistēmām.

Pēc ilgām un produktīvām diskusijām tika panākta vienošanās par divām būtiskām nostājām: pirmkārt, programmā integrēt ievadkursu cilvēkiem, kuriem nav pietiekamu prasmju, un, otrkārt, izvēlēties izglītības metodes un materiālus, kas vadītos pēc diferenciācijas un individualizācijas principiem. Šāda vienošanās paredz iespēju, ka tiks  ņemtas vērā ikviena izglītojamā vajadzības. Izglītības programmas pamatā būs Eiropas digitālo kompetenču sistēma - DigComp.

Digitālajam laikmetam nepieciešamo pamatprasmju izglītības kursa pilnveide balstīsies uz trīs kompetenču apmācību: informācija un datu lietotprasme, saziņa un sadarbība un digitālā satura radīšana. Tā kā kursa ilgums bija ierobežots un tas koncentrējās uz pamatprasmju attīstīšanu, tika panākta vienošanās par intelektuālo spēju definēšanu saskaņā ar Blūma trim pirmajiem taksonomijas līmeņiem.

Partneri saskārās ar jaunu uzdevumu, kura mērķis bija iekļaut svarīgas prasmes ne vairāk kā 96 stundu ilgā kursā. Kā definēt, kas ir svarīgi un kas ir mazāk svarīgi? Kuras tēmas būtu jāiekļauj un kuras ne? Cik dziļi ir jāizskata konkrēts saturs? Kādas metodes ir visefektīvākās mērķa sasniegšanā? Neskatoties uz visām šīm grūtībām, tika panākta kopīga vienošanās vairāku faktoru dēļ.

Pirmkārt, programmas skaidri formulētais kopējais mērķis bija noderīgs. Programmas mērķis ir izveidot mūsdienīgu izglītības kursu, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta digitālā laikmeta pamatprasmēm, kam būtu jāuzlabo izglītojamo digitālās prasmes. Zinot mūsu mērķi, mums ir jānoskaidro, vai atslēgas vārdi tiek saprasti vienādi, un šim mērķim ir jābūt mūsu pamatnostādnei, ja ir kādas šaubas par šīs programmas prioritātēm.

Otrkārt, ir ļoti svarīgi respektēt un spēt izprast mūsu partneru kontekstu - saprast, kā viņi uztver izglītības programmu, savu pieredzi ar mērķa grupu, savus šķēršļus utt.

Treškārt, darba metožu dažādība padara šo procesu vieglāku - bija diskusijas, prāta vētras, lietu analīzes, informācijas strukturēšana, analogu meklēšana utt.

Ceturtkārt, improvizācija un atpūta un relaksācija ir ļoti svarīga. Atslābinoties mēs neapzināti apstrādājam diskusijas saturu, un atslābinātas smadzenes var atrast negaidītus un racionālus risinājumus un priekšstatus. Tieši tā arī notika.

Piektkārt, draudzīga pieeja mazina nogurumu un dažādu nostāju radīto stresu. Somijā mēs priecājāmies par iespēju strādāt mūsu koordinatora mazajā akadēmiskajā pilsētiņā, ko ieskauj daba. Plaša zaļā zona, mierpilna un sakārtota vide, kā arī dažādas jomas, kurās mēs strādājām, mobilizēja katra intelektuālo enerģiju, kas mums bija nepieciešams tur notiekošajām aktivitātēm.

Atvadījāmies no mūsu projekta partneriem labā noskaņojumā, nedaudz piekusuši no intensīva darba un patīkamajiem iespaidiem. Pirmais solis ceļā uz kopīgu vienošanos par šīm pamatprasmēm digitālajā laikmetā ir sperts mūsu starptautiskajā partnerībā. Interesants un zīmīgs gandrīz divu gadu garš ceļojums ir mūsu priekšā.

Login (0)

Users have already commented on this article

Za objavo komentarja se prijavite ali registrirajte.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Zadnje razprave

Spletna razprava EPALE: razvoj digitalnih spretnosti, kot priložnost dostopa za učenje

Od aprila do junija se EPALE posveča razvoju digitalnih spretnosti, kot priložnosti dostopa za učenje in tej tematiki bo posvečena tudi letošnja druga spletna razprava.

Več