chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

ePlatforma za izobraževanje odraslih v Evropi

 
 

Novinarsko središče

Vidzemnieki piedalās saliedētas sabiedrības politikas izstrādē

04/12/2019
Jezik: LV

2019.gada oktobrī dažādos Latvijas novados notika 18 diskusijas par saliedētu sabiedrību. Vidzemē tās rīkoja Valmieras novada fonds, lai topošais Kultūras ministrijas plānošanas dokuments – Saliedētas sabiedrības pamatnostādnes – atspoguļotu iedzīvotāju viedokļus par svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem un finansējuma virzieniem, kas nepieciešami Latvijas saliedētai sabiedrībai.

Pašlaik ministrija gatavo atskatu uz Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018. gadam, apkopo sasniegtos rezultātus. Savukārt jauno plānošanas dokumentu paredzēts iesniegt Ministru kabinetā nākamā gada martā.

Vidzemes reģionā diskusijas notika Alūksnē, Madonā un Valmierā. Šeit dalībnieki secināja, ka lielāko sabiedrības šķelšanos rada stereotipi un diskriminācija, akcentējot cilvēku iekļaušanu ar īpašām vajadzībām, nacionālā daudzveidība un paaudžu komunikācijas problēmas. Vidzemnieki rosināja jau esošajos pasākumos vairāk strādāt uz starppaaudžu kopīgām aktivitātēm, informatīvās kampaņās akcentēt cittautiešu veiksmes piemēru stāstus. Tika rosināti atvieglojumi un citi ieguvumi uzņēmējiem, kas pielāgo savas darbavietas cilvēkiem ar invaliditāti.

Saskarsmes veicināšanai tika rosinātas paaudžu zināšanu apmaiņas. Piemēram, jaunieši varētu izglītot seniorus viedtālruņu un datoru lietošanā; seniori varētu dalīties ar saviem personīgajiem vēstures stāstiem. Iedzīvotāji norādīja arī uz vajadzību izglītot sabiedrību medijpratībā un izskaust nelegālu un apmelojošu ziņu portālus. Plašāka informācija par diskusijās pausto ideju kopsavilkumiem atrodama šajā resursā.

 

Diskusijas tika īstenotas ar Kultūras ministrijas atbalstu līdzdarbības līguma ietvaros pilsoniskās sabiedrības un starpkultūru dialoga jomā. Fonda ikdienas darbu jau daudzus gadus finansiāli atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds un Valmieras pilsētas pašvaldība.

 

Vairāk informācijas par Valmieras fonda darbību: http://vnf.lv/lv/paveiktais/zinas/

Avots: vnf.lv.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Slika za %user
    Sabiedrības šķelšanos patiešām rada stereotipi un diskriminācija (īpaši cilvēku iekļaušanu ar īpašām vajadzībām), nacionālā daudzveidība un paaudžu komunikācijas problēmas. Un tas nav novērojams tikai Vidzemē, bet gan visā Latvijā. 
    Sabiedrība, arī mentalitāte un vispārējais noskaņojums ir tādi faktori, kas nevēlas iesaistīties nekādās aktivitātēs, labāk būt noslēgtam, jo nevēlas ļaut lai kāds uzzina par tevi ne to, ko vajadzētu. Esam diez gan izolēta sabiedrība, neļaujamies palīdzībai, sevišķi lauku apvidos.
    Paaudžu zināšanu apmaiņas saskarsmes veicināšanai ir viens no veidiem, kā iesaistīt lauku apvidos dzīvojošos vecākas paaudzes cilvēkus un ne tikai. Joprojām ir jaunieši, kuri dzīvo bez jaunākajām komunikācijām un arī viņi ir jāiesaista zināšanu apmaiņā. 
  • Slika za %user
    Saliedēta sabiedrība ir veiksmīgas valsts pastāvēšanas nosacījums. Mūsu valsti veido ikviena labās domas un darbi, it īpaši svarīgi ir visu Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju devums un potenciāls valsts izaugsmē.
    Mēs neesam saliedēti dažādu iemeslu un dažādu uzskatu dēļ, sabiedrība ir sadrumstalota un par to saliedēšanu jādomā jau šodien. Manuprāt būtiskākās problēmas sabiedrības saliedēšanai: sociālā nevienlīdzība (maznodrošinātie pret pārticīgajiem) ne tikai laukos, bet arī pilsētās, atšķirības starp laukiem un Rīgu, ekonomiskā atšķirība, diskriminācija, problēmas cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanos sabiedrībā, problēmas paaudžu mijiedarbībā, uzticības trūkums, vāja līdzdalība vēlēšanās, jo zema uzticība institūcijām, nepietiekama sadarbība starp institūcijām, politikas plānošanas atrautība no likumdošanas īstenošanas iespējām, nepietiekama informatīvās telpas stiprināšana, cilvēku nevēlēšanās iesaistīties, piedalīties problēmu risināšanā u.c.