chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

ePlatforma za izobraževanje odraslih v Evropi

 
 

Spletni dnevnik

Pice, taksiji in izobraževanje odraslih: razvoj kariere v našem spletnem svetu

29/11/2018
by Andrew McCoshan
Jezik: SL
Document available also in: EN HR CS FR HU DE EL LV IT PL ES

/sl/file/adult-learning-and-gig-economyAdult learning and the gig economy

Adult learning and the gig economy

 

Tematski koordinator EPALE, Andrew McCoshan, preučuje, česa bi se izobraževanje odraslih lahko naučilo od spletnih taksi služb in podjetij za dostavo pic, ki so pripeljale revolucijo v način našega dela.​

 

Dogodkovna ekonomija oz. ekonomija na poziv (ang. gig economy) predstavlja nov način organizacije dela. Spletne platforme povezujejo kupce in prodajalce izdelkov in storitev; posamezniki lahko svoje delo prodajo za kratkoročne naloge ali projekte – dogodke (ang. gigs). Včasih so tako delovali samo glasbeniki, danes pa digitalna revolucija omogoča obstoj družb, kot sta Uber in Airbnb, ki odpirajo priložnosti za večjo samozaposljivost. Spletne platforme zagotavljajo priložnosti za kvalificirane strokovnjake, kot so oblikovalci, uredniki, programerji, zvočni tehniki ipd. Omogočajo tudi priložnosti za samozaposlitev manj kvalificiranih oseb, kot sta npr. vožnja taksija ali dostava s kolesom.

Zaenkrat še ni povsem jasno, kaj to pomeni za razvoj kariere, razen da ga lahko pomembno spremeni. Že dolgo časa se zavedamo, da ni več nobenih jamstev za službo za celo življenje in že pred skoraj 25 leti je Charles Handy skoval izraz »portfeljsko delo«. Število samozaposlenih se sicer od takrat skoraj ni spremenilo, so se pa zato spremenili odnosi:

»Danes pomeni svetovanje ali svobodno delo za pet podjetij hkrati znamenje zaupanja. Kaže, kako pomemben je posameznik … delo doma ali v kavarnah, ustanavljanje podjetja s skupinami svetovalcev in svobodnjakov, ki ste jih spoznali na spletu … to kaže na »samopobudo«, »ustvarjalnost« in »prilagodljivost«, ki so v današnjem delovnem okolju zelo iskane lastnosti.

Micha Kaufman – Soustanovitelj in generalni direktor družbe Fiverr

Digitalne platforme odpirajo podjetnikom tudi priložnosti za zelo preprost vstop na trg in, kot pravi Arun Sundararajan, »ker te platforme vsebujejo plasti zaupanja, blagovne znamke in strokovnega znanja o povpraševanju, se zmanjša potreba po specializaciji preden se lahko kvalificiramo za ponudnika«. Dogodkovna ekonomija lahko podjetjem tudi pomaga pri prihrankih z vidika bonitet, pisarniških prostorov in usposabljanja.

 

Prednosti in slabosti

Nove oblike zaposlitve, kot je dogodkovna ekonomija, imajo svoje prednosti in slabosti. Podjetja prihranijo denar, ker jim ni treba več usposabljati delovne sile za poln delovni čas; a kako se potem ljudje usposobijo? Na spletu lahko prodajate svoj talent, že če ga premorete; a če nimate dovolj osnovnega oz. temeljnega znanja, kako boste svoje spretnosti razvijali? S svojim načinom dela lahko usvojite dragocene spretnosti, a kako jih boste znali zanesljivo prikazati?

Kako naj se na takšne izzive odzove izobraževanje odraslih? Številna vprašanja, ki so se pojavila skupaj z nastankom dogodkovne ekonomije, niso nova, čeprav se njihov obsega morda razlikuje, če takšno vprašanje vpliva na veliko število delavcev. Samozaposleni in zaposleni za krajši delovni čas so bili v primerjavi z redno zaposlenimi vedno na slabšem, ko govorimo o usposabljanju: redni zaposleni lahko, zlasti v večjih družbah, izkoriščajo prednosti, ki jih omogočata kadrovska infrastruktura in usposabljanje. Večina učenja v dogodkovni ekonomiji ni formalnega, pri čemer ljudje usvajajo specifične spretnosti in znanja in jih dodajajo v svoj portfelj, da lahko uspešno opravljajo svoje naloge.

Verjetno bi morali največ pozornosti nameniti nižje kvalificiranim. Kot navaja eden od avtorjev:

»Za optimiste [dogodkovna ekonomija] obljublja prihodnost opolnomočenih podjetnikov in brezmejnih inovacij. Za nasprotnike pa je to znamenje distopijske prihodnosti prikrajšanih delavcev na lovu za svojim naslednjim delovnim akordom.

Nizko kvalificirane osebe so deležne manj formalnega usposabljanja kot tisti z višjimi spretnostmi. In vrsta zaposlitve ko je v primeru vožnje taksija ali dostave pic najbrž še dodatno zmanjšuje možnosti za opravljanje kakšne oblike formalnega usposabljanja.

 

Izobraževanje odraslih: naj postane kot dostava pic!

Dobra novica je, da ima izobraževanje odraslih dobre izkušnje pri reševanju takšnih vprašanj. Te izkušnje moramo sedaj prenesti v uporabo na spletu.

Čeprav je dogodkovna ekonomija še v povojih, je že razmeroma jasno, da mora izobraževanje odraslih uporabljati podobne platforme in orodja, če želi zadostiti potrebam takšnih učečih se.

Tako kot te platforme povezujejo kupce in prodajalce pic, moramo tudi mi povezati izobraževalce odraslih z učečimi se odraslimi. Uporabiti jih moramo, da ustvarimo okolja, v katerih lahko izobraževalci odraslih razvijajo inovativne pristope za zadoščanje novih in nastajajočih potreb.

Takšni pristopi niso poceni. Ključne pri tem so naložbe in sodelovanje z drugimi deležniki. Kljub temu pa lahko manjše korake naredimo na drugi ravni:

  • Digitalno tehnologijo lahko uporabimo, da ljudem omogočimo dostop in jih nagradimo za posamezne majhne koščke znanja, ki jih usvojijo takrat in tam, ko oz. kjer želijo.
  • Razvijemo lahko spletne priložnosti, da lahko delavci potrdijo svoje znanje pridobljeno z neformalnim in priložnostnim učenjem: digitalna tehnologija ima izjemen potencial za podporo postopkom potrjevanja, ki so preprosto dostopni in enostavni za uporabo.

Več moramo izvedeti tudi o tem, kako lahko delavci v takšnih novih oblikah zaposlitve usvojijo in razvijajo svoje spretnosti. Projekti, kot je študija CrowdLearn, ki jo izvaja inštitut Oxford Internet Institute in financira Cedefop bo pomagali pridobiti nekaj odgovorov s tega področja. Izobraževanje odraslih nima zgolj priložnosti, da se pripravi na nove oblike zaposlitve, ampak lahko tudi izkoristi priložnosti, ki jih le-te s seboj prinašajo.


Andrew McCoshan že več kot 30 let dela na področju izobraževanja in usposabljanja. Že več kot 17 let opravlja študije in evalvacije za EU, pred tem pa je delal kot svetovalec v Združenem kraljestvu. Trenutno Andrew dela kot neodvisni raziskovalec in svetovalec ter strokovnjak ECVET za Združeno kraljestvo in višji raziskovalni sodelavec inštituta Educational Disadvantage Centre pri univerzi Dublin City na Irskem.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Slika za %user
    Barierą w kształtowaniu rynku pracy on-line są nie tylko przeszkody ze strony potencjalnych pracowników (jak np. brak umiejętności cyfrowych), ale również bariery ze strony firm (lepiej żeby pracownik siedział "przy biurku"). Ta mentalność powoli się zmienia, ale jeszcze daleka droga przed nami.
  • Slika za %user
    Lasot rakstu, radās pārdomas par to, vai un kā šadas idejas par veiksmīgas karjeras iespējām mūsdienu tiešsaistes pasaulē ir iespējams realizēt izglītības jomā. 
    Domājot par mūžizglītību un pieaugušo izglītību Latvijā, protams, šis varētu būt lielisks veids, kā ekonomēt laika un finanšu resusrsus cilvēkiem, kuri vēlas izglītoties, bet šādas iespējas ir tikai galvaspilsētā vai lielākajās pilsētās. Piemēram, ar tiešsaistes semināru, lekciju un prezentāciju mateiāliem varētu rīkoties arī tiešsaistē, kas būtiski samazinātu gan finansiālās izmaksas (braukšana ar transportlīdzekļiem), gan arī ceļā pavadītais laiks. No pieredzes saku, ka šāda veida piedāvājums krietni atvieglotu cilvēku izglītošanos ne tikai mūžizglītības kontekstā, bet arī dažādu interešu izglītības un platformu apguvē. Piemēram, ja cilvēks atrodas Apē, bet Līderības un vadības treniņnodarbība, kura ilgst apmēram 3h, norisinās Rīgā, nodarbību skaits 5reizes divu mēnešu garumā, kuras maksā apmēram 500eiro, šādam cilvēkam nešķitīs sasistošas nevis tādēl, ka viņš tās nevarētu atļauties apmeklēt vai intereses trūkuma dēļ, bet tās viņam nešķitīs saistošas lielo izmaksu un laika patēriņa dēļ. 
    Aizvien vairāk šie tiešsaistes mehānismi darbojas privātā biznesa jomā, bet oficiālajā mūžizglītības kontekstā novērojama krietni mazāk. 
    Domāju, ka ar laiku šādas funkcijas ieviesīsies arī izglītības jomā, jo, skatoties uz provincē esošajām problēmām - atrast sertificētus speciālistus (piemēram, fizikas, ķīmijas, matemātikas, tehniskās jaunrades pedagogus, utml.), nodrošināt pedagogaqm pilnas slodzes darbu un atalgojumu, veicinās šādas pārmaiņas, lai tos piesaistītu darbam ko var veikt tiešsaistē. 
    Manuprat, ikviena darba veicējam ir jābūt sava darba profesionālim, kurš neatkarīgi no darba vietas un apjoma, spēj savu darbu plānot un izpildīt atbilstoši saistībām, kuras ir uzņēmies. 
  • Slika za %user
    Lasot rakstu, radās pārdomas par to, vai un kā šadas idejas par veiksmīgas karjeras iespējām mūsdienu tiešsaistes pasaulē ir iespējams realizēt izglītības jomā. 
    Domājot par mūžizglītību un pieaugušo izglītību Latvijā, protams, šis varētu būt lielisks veids, kā ekonomēt laika un finanšu resusrsus cilvēkiem, kuri vēlas izglītoties, bet šādas iespējas ir tikai galvaspilsētā vai lielākajās pilsētās. Piemēram, ar tiešsaistes semināru, lekciju un prezentāciju mateiāliem varētu rīkoties arī tiešsaistē, kas būtiski samazinātu gan finansiālās izmaksas (braukšana ar transportlīdzekļiem), gan arī ceļā pavadītais laiks. No pieredzes saku, ka šāda veida piedāvājums krietni atvieglotu cilvēku izglītošanos ne tikai mūžizglītības kontekstā, bet arī dažādu interešu izglītības un platformu apguvē. Piemēram, ja cilvēks atrodas Apē, bet Līderības un vadības treniņnodarbība, kura ilgst apmēram 3h, norisinās Rīgā, nodarbību skaits 5reizes divu mēnešu garumā, kuras maksā apmēram 500eiro, šādam cilvēkam nešķitīs sasistošas nevis tādēl, ka viņš tās nevarētu atļauties apmeklēt vai intereses trūkuma dēļ, bet tās viņam nešķitīs saistošas lielo izmaksu un laika patēriņa dēļ. 
    Aizvien vairāk šie tiešsaistes mehānismi darbojas privātā biznesa jomā, bet oficiālajā mūžizglītības kontekstā novērojama krietni mazāk. 
    Domāju, ka ar laiku šādas funkcijas ieviesīsies arī izglītības jomā, jo, skatoties uz provincē esošajām problēmām - atrast sertificētus speciālistus (piemēram, fizikas, ķīmijas, matemātikas, tehniskās jaunrades pedagogus, utml.), nodrošināt pedagogaqm pilnas slodzes darbu un atalgojumu, veicinās šādas pārmaiņas, lai tos piesaistītu darbam ko var veikt tiešsaistē. 
    Manuprat, ikviena darba veicējam ir jābūt sava darba profesionālim, kurš neatkarīgi no darba vietas un apjoma, spēj savu darbu plānot un izpildīt atbilstoši saistībām, kuras ir uzņēmies. 

  • Slika za %user
    No vienas puses, darbinieki, kas ilglaicīgi strādā vienā darbavietā un savu darbu veic izcili, savā ziņā tiek uzskatīti par lojālākiem nekā tādi darbinieki, kas maina savas darba vietas bieži. Tas , manuprāt , ir atkarīgs no darba vietas jomas un specifikas, kā arī darbinieka personībai. Mūsdienās mainās prasības pret darba ņēmēju. Kas kādreiz tika uzskatīts par stabilām vērtībām, kas nemainās,  tas mūsdienās 21.gs tiek uzskatīts ,ka pastāvēs, tas , kas mainīsies. Saistībā ar jaunā laikmeta prasībām, darba ņēmēji konkurētspējīgi ir tie, kuri izglītojas, mainās līdzi laikmetam, ir ar daudzpusīgu pieredzi. Kas nebūt neiet roku rokā ar piesaisti vienai darba vietai. 
  • Slika za %user
    21.gs. darbiniekam ir jābūt elastīgam un jāprot pielāgoties dažādām situācijām, darba vidēm. Uzskatu, ka Latvijā, kā postpadomju valstī vēl ļoti daudz ir dzirdami stereotipi par to, ka vienā darba vietā ir nepieciešams strādāt visu mūžu, ka darba vietas maiņa neko labu neliecina par darba meklētāju, bet es pilnībā nevēlos piekrist šiem stereotipiem, jo 21.gs. ir jomas, kurās darbinieki tiek piesaistīti uz konkrētiem projektiem, tāpat arī ir speciālisti, kuri veic gabaldarbus, strādā paralēli vairākās vietās, bet ne jau tādēļ, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli, bet gan, lai gūtu plašāku pieredzi un būtu augstāk kvalificējams darba tirgū, kur pieredze ir ļoti svarīga.
    Manuprāt, ir jāizskata individuāli iemesli, kādēļ cilvēki ilgstoši nepaliek strādāt vienā konkrētā iestādē. Mēs nevaram skatīties uz to caur padomju laiku prizmas, nepieciešams ir ņemt vērā darba tirgū ienākošo paaudžu īpatnības.
  • Slika za %user
    Domāju, ka tas ļoti atkarīgs no nozares, kurā strādā. Pēc personīgās pieredzes strādājot izglītības nozarē un privātajā biznesā tirdzniecības jomā secinu, ka tieši pretēji, tiek novērtēts un godināts cilvēks, kurš ilglaicīgi strādā vienā darba vietā. Ir apguvis visus sīkumus un iedziļinājies niansēs, nevis darbs kaut kā izdarīts.  Man šķiet, ka bieža darba vietas maiņa attiecas uz zemāk kvalificētiem darbiem. Speciālistam vai jebkāda līmeņa vadītājam ir vajadzīgs laiks, lai iestrādātos savā amatā un radītu uzticības sajūtu, būt spēcīgam konkrētā darba vietā. Protams, tas atkarīgs no cilvēka. Ja man būtu jāstrādā vairākās darba vietās, domāju, ka darba kvalitāte, veltītais laiks sagatavojoties arī izdalītos, līdz ar to samazinātos ieguldītais darbs, enerģija katrai darba vietai.
  • Slika za %user
    Šī ir pozitīva ievirze gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, jo paver neaptverami plašas iespējas. Mūsdienās tik tiešām ir daudzas profesijas, kurās darbiniekam ir iespējas izpaust savus talantus izmantojot digitālās platformas. Protams, cik lielā mērā cilvēks ir sagatavots šādam darba tirgum ir katra individuāla attieksme un pieredze attiecībā uz mūžizglītības un pašizglītošanās jēdzieniem kā tādiem. Ir neskaitami daudzi onlain kursi par visdažādākajām tēmām dažādās nozarēs. Pat skolotājiem un iestāžu vadītājiem tika sniegta iespēja apgūt kursu “Kompetenču pieeja mācību saturā” 7 nedēļas mācoties tiešsaistē. Arī es esmu izmantojusi šo iespēju, un vērtēju to ļoti pozitīvi.
  • Slika za %user
    Mūsdienas iet uz priekšu, laiks un tehnoloģijas arī turpina iet uz priekšu. Manuprāt, kā darba devējam šī iespēja ir ļoti laba, jo kā jau rakstā tika minēts - nav jāapmāca pilna laika darbinieks, taču vajadzīgais darbs tiek izdarīts. Kā no darba ņēmēja puses man nepatiktu, ka nav šīs stabilitātes sajūtas, kāda ir kad strādā vienā darbā kā pilna laika darbinieks. Taču zinu cilvēkus, kuriem tieši pretēji patīk strādāt dažādās darbavietās un nebūt konkrēti vienā uzņēmumā. Tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka rakstura iezīmēm, dzīves interesēm. Šeit vēl ir kurp tiekties, jo lai tas izdodos ir nepieciešama nopietna ideja un programma par savu  kvalifikācijas celšanu tiešsaistē vai kādā citā programmā.
  • Slika za %user
    Érdekes, hogy manapság a felsőoktatási intézmények szépen lassan, de elkezdték átvenni a digitális technológia használatát, vagyis van olyan intézmény, akiknek már nincs szüksége a saját diákjaikkal személyes kontaktra, ehelyett kiküldik az előadásokat  videó formátumban a diákoknak a levetített diaanyagokkal együtt majd a legelső személyes találkozás a vizsgán történik a tanárral (vagy esetleg még akkor sem). Szerintem maga ez a fajta digitalizáció egy felsőoktatási intézmény esetén nem a legelőnyösebb tanulási formát eredményezi.