chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

ePlatforma za izobraževanje odraslih v Evropi

 
 

Spletni dnevnik

Osnovne sestavine za vključujoče izobraževanje odraslih

26/03/2018
by Andrew McCoshan
Jezik: SL
Document available also in: EN PL DE HR HU LV FR RO

/sl/file/ingredients-inclusion-adult-learningIngredients inclusion adult learning

Ingredients inclusion adult learning

 

Tematski koordinator EPALE, Andrew McCoshan, je pregledal vsebino platforme in pripravil svoje razmišljanje o ključnih osnovnih sestavinah za vključujoče izobraževanje odraslih.

 

Pomemben izziv na področju izobraževanja odraslih je, kako doseči vključenost v okolju, kjer so za tiste najtežje dosegljive učeče se potrebni intenzivni in prilagojeni ukrepi. Posledično je tudi težko posploševati, katere so ključne sestavine takšnih ukrepov. Vendar nas, kolektivno gledano, vsebina na platformi EPALE vodi v številne smeri.

Najprej moramo doseči tisti ljudi, ki imajo najslabši dostop do izobraževanja odraslih. Naše ciljne skupine imajo morda negativno predstavo o svojem izobraževanju v šoli, njihov trenutni življenjski slog pa je pogosto kaotičen. Doseganje takšnih oseb mora biti odločno in mora presegati preproste objave za navezovanje stika s ciljnimi skupnostmi.

Osrediniti se moramo tudi na spretnosti, ki jih ljudje dejansko imajo, in ne samo tiste, ki jim manjkajo.  Na nizkokvalificirane posameznike ne smemo gledati kot na posameznike brez spretnosti; verjetno bi bilo res bolje, če bi ta izraz tudi sicer prenehali uporabljati. Potrebujemo pozitiven proces, da ljudem pomagamo prepoznati nabor njihovih spretnosti in, če potrebujejo pomoč, pomagamo tudi pri odpravljanju teh primanjkljajev. Vsak posameznik namreč najbolje sam ve, kaj že zna, vendar pogosto potrebujejo pomoč, da lahko te spretnosti odkrijejo in prepoznajo.

Oboroženi z znanjem o tem, kje učeči se potrebujejo podporo, lahko nato primerno oblikujemo programe in izberemo najprimernejše pedagoške metode ter določimo najprimernejši čas in kraj za učenje. Morda bomo lahko začeli s procesom vključevanja učečih se v bolj formalne oblike izobraževanja in usposabljanja s pomočjo vrednotenja predhodno pridobljenega znanja, spretnosti in veščin, s povezovanjem spretnosti, ki jih že imajo ter učnimi izidi in kvalifikacijami. Za to v Evropi obstajajo številni in raznoliki pristopi, pogosto znotraj nacionalnih ogrodij.

Ne smemo pa biti pozorni samo na učenje. Pozornost moramo usmeriti tudi na vprašanja, ki lahko vplivajo na možnosti posameznika za učinkovito vključitev v učenje, kot so npr. razmere doma, ki jim morda otežujejo obiskovanje učnih srečanj, ali s tem povezan odnos ali predispozicije, ki so jih morda razvili. Podpiranje teh »vprašanj, ki niso povezana z učenjem,« je morda ravno tako pomembno za vključujoče izobraževanje odraslih in oblikovanje samega učnega procesa.

 

Upamo lahko, da bodo takšni elementi izboljšali možnosti za pozitivne rezultate, da bodo učeči se morda našli delo ali se vključili v nadaljnje izobraževanje. Ne glede na okoliščine je lahko ključna tudi nadaljnja podpora, čeprav je le-ta v praksi pogosto manjkajoči del sestavljanke. Pri tem se pojavi tudi vprašanje, kdo je odgovoren za zagotavljanje takšne podpore? Skupnost za izobraževanje odraslih ali druga organizacija ali organ? Kot je pokazal podcast v tem mesecu, je pomembno, da kot del naših naporov za spodbujanje vključenosti najprej podremo zidove, ki morda obstajajo med posameznimi organizacijami.

 

S povezovanjem in združevanjem teh elementov bomo morda zgradili takšen procesni model, kot je prikazan na spodnji sliki. Prepričan sem, da obstajajo tudi drugi deli, ki bi jih lahko dodali tej »sestavljanki«.

 

Shema: Elementi uspešnih ukrepov za vključenost

/sl/file/elements-successful-intervention-inclusive-adult-learningElements of successful intervention for inclusive adult learning

Elements of successful intervention for inclusive adult learning

 

 

Iz tega je jasno, da rešitve za vključenost ne ležijo zgolj na plečih izobraževalcev odraslih, ampak pri tem zaradi strokovnega znanja in izkušenj zagotovo potrebujemo tudi druge javne službe in lokalne skupnosti. Kot kaže druga spletna objava iz tega meseca, sta ravno razred in učno okolje tista kraja, kjer imajo izobraževalci odraslih največji vpliv. Res je, kar praktiki na področju izobraževanja odraslih najbolj potrebujejo, je:

  1. Svoboda pri oblikovanju primerne vsebine in pedagoških pristopov;
  2. Možnost dostopa do virov in organizacij, ki jim lahko pomagajo pri izvajanju programov ob primernem času in na primernem kraju;
  3. Vire in strokovno znanje, da lahko učečim se zagotovijo nujno podporo;
  4. Podporo od zgoraj navzdol in okvire za oblikovanje prožnih kvalifikacij in pristopov za priznavanje predhodnega učenja, ki jim bodo omogočile opraviti delo.

 

Sprašujem se, koliko nas misli, da vse to že imamo?

 


Andrew McCoshan ima več kot 30 let izkušenj na področju izobraževanja in usposabljanja. Več kot 15 let je opravljal študije in evalvacije za EU, pred tem pa je bil zaposlen kot svetovalec v Združenem kraljestvu. Andrew trenutno deluje kot neodvisni raziskovalec in svetovalec in raziskovalni sodelavec Centra za prikrajšanost v izobraževanju na univerzi Dublin City University na Irskem.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Slika za %user
    Iekļaujošā izglītība jau kādu laiku ir kļuvusi nozīmīga problēma Latvijas izglītībā. Bērni, kuriem nepieciešama šāda veida palīdzība ir aizvien vairāk. Vecāku vēlme, lai bērns ir laimīgs un mācās vispārizglītojošā skolā un saņemt tādu pašu sabiedrības vērtējumu kā pārējā daļa. Esmu bijusi šādā skolā, kur skolēni ir iekļauti vidusskolā un no malas tas izskatījās ļoti mākslīgi. Protams, tā nav ne skolotāju/skolas vaina, viņi dara visu iespējamo no savas puses, tomēr tas neizskatās līdz galam pārdomāti, jo skolotāja palīgs nav pieejams visu laiku, papildus mācību līdzekļi visās klasēs nav pieejami. Lai iekļaujošā izglītība būtu sekmīgāka ir jāiesaistās pedagogiem, skolas vadībai, vecākiem, kā arī pašvaldībām. Tas ir ilgs process, kas nemitīgi attīstās, to nevar "pamest" un pievērsties citām izglītības problēmām. 
  • Slika za %user
    Manuprāt nedrīkst vērtēt visus iekļaujošās izglītības mērķgrupas indivīdus vienādi. Vienmēr būs cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas mērķtiecīgi izglītotsies, bet nevarēs atrast darbu vides nepieejamības dēļ. Vai viņus vajag tālāk izglītot? Nē. Zinu jaunu sievieti, kurai bija stipri vien jānopūlās lai iegūtu pedagoga izglītību, jo neviena augstskola viņu negribēja uzņemt, tikai tādēļ, ka viņa sēž ratiņkrēslā. Realitāte ir tāda, ka viņa tāpat nevarēs strādāt skolā, jo reti kurā skolā ir lifts.
    Ir vesela grupa cilvēku ar garīgām un emocionālām problēmām, kas negrib, nemāk strādāt. Vai ir kāds līdzeklis, kas viņus motivētu strādāt pēc apgūtiem papildus kursiem specialitātē? Domājams, ka vairāk motivējoša ir NVA stipendija, ko var saņemt kursu laikā. Vai šie cilvēki vispār ir jāizglīto? Vai tā nav naudas izšķērdēšana? Ir pietiekami daudz brīvas darba vietas mazkvalificētiem darbiniekiem, kurās viņi varētu strādāt, ja vien vēlētos.
    Nodoms ir labs, bet šī problēma ir jāskata daudz plašāk.
  • Slika za %user
    Jautājums kas ir atbildīgās instances, kas varētu noorganizēt to ka iekļaujošā izglītība tiek veidota pēc šādas shēmas. 
    Raksts ļoti labs liek paraudzīties uz situāciju no citas perspektīvas!

  • Slika za %user
    Tas viss man asociējas ar ar augu, kuram saknes sapuva, mēslojuma procesu. It kā darām labas lietas, bet pēc būtības rezultāts ir nulle. Ir jāsāk no tām pašam saknēm – labot pirmkārt skolas sistēmu, lai skolēni ar grūtībām mācībās netika atstumti no sabiedrības. Protams, ja es kaut ko nesaprotu un neviens man to izdarīt nepalīdz, man vairs nav intereses pret zināšanu ieguvi un mācībām. Ļoti labi, ka tomēr valsts šo problēmu pamanīja un skolās ieviesa projektu PUMPURS, kura ietvaros tiek atbalstīti skolēni ar grūtībām mācības un mācību pārtraukšanas risku. 
    Manuprāt, pieaugušus cilvēkus ir gandrīz neiespējami piespiest kaut ko darīt, it īpaši mācīties. Ar tādiem cilvēkiem ir jāstrādā milzīgai psihologu un sociālo darbinieku grupai, citādāk nekādas motivācijas neparadīsies un rezultāta “grūti gadījumi” tā pat paliks kaut kur maliņā – nevienam nevajadzīgi.
  • Slika za %user

    Šis lietas ir ļoti būtiskas, lai veidotu programmu priekš šiem cilvēkiem. Tiešām nevajag aizmirst par viņu grūtībām un domāt tik par izglītības programmām. Svarīgi arī risināt jautājumus, kas viņiem tieši tajā brīdī svarīgi ( emocionālie, mājas vides utt.) apstākļus. Bieži vien var būt,ka parastam cilvēkam ir grūti izglītoties, ja mājās nav tā kā vajadzētu būt. Taču šiem cilvēkiem divtik svarīgāk ir tas, kas noteik.
     Viņus vajag atbilstoši motivēt un tiešām atbalstīt. Protams viņus ir jāiepazīst, netikai to ko ne prot, bet arī to ko viņi spēj. Tas varētu būt pat kā viens no motivācijas veicinošiem faktoriem, lai šī persona turpinātu sevis pilnveides ceļu. Nevienam nepatīk, kad norāda uz viņa trūkumiem, bet gan tad kad viņu paslavē.
    Būtisks faktors, arī ir tas ka politiskie spēki iesaistās šajā procesā. Skolotājs jau var visu izdarīt, tikai ja viņam tiek dots nepieciešamais atbalsts no politiskajiem spēkiem pašam un personai, kas cenšas mācīties. 
    Nevajag aizmirst par šiem cilvēkiem. Kā arī nevajag domāt par to, ka pēc tam tie būs nepilnvērtīgi. Viņi ļoti zinoši un ļoti daudz spēj, tikai vajag mazliet palīdzības un atbalsta, lai kļūtu pilnvērtīgāki nekā tajā brīdī viņi ir.

  • Slika za %user
    Piekrītu viedoklim, kad  nepieciešams liels sabiedrības, pašvaldības un valsts institūciju atbalsts, lai šo visu realizētu. Pirmkārt ir jāapzina šos cilvēkus, kuriem nepieciešama ierosme tālākizglītoties. Sociālajiem darbiniekiem  un ģimenes locekļiem ir jārada motivācija cilvēkiem atkal noticēt sev, savām spējām un radīt vēlmi atkal mācīties un pilnveidoties. Iesākumā ar dažādiem kursies, semināriem, lai paplašinātu cilvēka skatījumu uz lietām. Galvenais, lai cilvēkam, kurš ir apņēmies tālākizglītoties būtu cilvēki blakus, kas atbalsta nevis nosoda.
  • Slika za %user
    Es domāju, ka šis ir ļoti plašaptverošs projekts, iekļaujošas darba vides īstenošanai ir nepieciešams faktiski visu organizāciju un sociālo grupu atbalsts. Gan finansiāli, gan arī, protams, publiski atbalstot. Vispārējā sabierības nostāja spēlē milzīgu lomu šajā, un, manuprāt, ir jāsāk tieši ar sabiedrības uzskatu virzīšanu pareizajā virzienā, un tikai tad jāievieš iekļaujoša darba vide
  • Slika za %user
    Ļoti svarīgi ar šiem īpašiem klientiem ir strādāt un atbalstīt , lai viņi justos sabiedrībai noderīgi.
    Būtu jāveido sociālā uzņēmējdarbība ,jauniešu mājas  un dienas centrus ar rehabilitācijas iespējām.
  • Slika za %user
    Latvijā skolēni ar mācību grūtībam parasti tiek uzskatīti par nevajadzīgiem, jo pēc skolas skolēni taču nespēs strādāt vai mācīties tālāk, bet tā nav, šie skolēni daudzos gadījumos ir ļoti gudri kādā noteikta vai vairākās sfērās, bet Latvija tu neesi gudrs un nevari mācīties skolā, ja tu nepārzini visas nozares. Bet kādēļ šie skolēni nevarētu vairāk fokosēties uz to kas viņiem padodas, un pamata līmenī apgūt pārējās zināšanas, tad arī iestāšanās skolās pēc vidusskolas apguves būtu vienkāršāka, jo skolēni izvēlētos sev aktuālās programmas ar sev aktuālajiem priekšmetiem. Kamēr Latvijā šī problēma netiks apskatīta un no visiem tiks sagaidīts viens rezultāts nekas nemainīsies, un iekļaujošā izglītība paliks bērniem ne visai patīkama un pieejama.
  • Slika za %user
    Manuprāt, svarīgi ir ne tikai dot iespēju pieaugušiem izglītoties, bet lai zināšanas un prasmes, ko pieaugušie saņem mācoties, realizējas dzīvē - darbā. Zinu vairāki gadījumi, kad pieaugušie cilvēki izmanto tālākizglītības iespējas tikai lai saņemt stipendiju, pilnveidot sevi, lietderīgi aizņemt brīvo laiku, vai apmeklē mācības jo Valsts to piedāvā un cili varianti. Zināšanas un prasmes ko saņem šie cilvēki paliek bez rezultāta un ar laiku aizmirsās jo nav lietojamas. Var būt lietderīgāk ir dod cilvēkam darba iespējas un atkarīgi no darba dod cilvēkam zināšanas un prasmes, tādā gadījumā cilvēks ir motivēts un mērķtiecīgi mācas, jo zina, kā zināšanas viņam būs nepieciešamas reālā darbā. Protams, to realizēt ir grūti, jo tad Valsts ir cieši jāsadarbojas ar darba devējām un vēl jārisina daudzi citi aspekti.