/nb/file/basic-skills-adult-educatorsBasic Skills adult educators

EPALE tematiskais koordinators Deivids Malouzs dalās pārdomās par to, kā pasniedzēji, mācot pamatprasmes pieaugušajiem, var veicināt pieaugušo iekļaušanu izglītības procesā.

Kā caur pamatprasmēm sasniegt nesasniegtos

Vienlīdzība un iekļaušana ir pamatjautājumi visiem, kas iesaistīti Eiropas pamatprasmju tīklā. Daudzi no mums ir sākuši strādāt šajā jomā, lai padarītu sabiedrību godīgāku un vienlīdzīgāku, un ir pārliecināti, ka pamatprasmju izglītībai ir svarīga loma nevienlīdzības izskaušanā un sociālās iekļaušanas veicināšanā. Plašos Lielbritānijā veiktos pētījumos, cita starpā ir pierādīta saistība starp nepietiekamām pamatprasmēm un nelabvēlīgu sociālekonomisko stāvokli.

Pieaugušie ar zemu lasītprasmes līmeni bija uzauguši salīdzinoši sociāli nelabvēlīgākā stāvoklī esošās ģimenēs gan ekonomiskā un izglītības līmeņa ziņā, gan arī attiecībā atbalstu, ko bērna izglītībā sniedza vecāki. Personām ar viszemāko pamatprasmju līmeni šādas nelabvēlīgas bērnības situācijas bija ļoti bieži sastopamas.

Kaut arī paturot prātā, ka šī situācija nav cēloņsakarība, būtu pamatoti uzskatīt, ka atbalstot pieaugušos pamatprasmju apguvē (lai iesaistītos mūžizglītībā vai pielāgotos izmaiņām darbā un mājās), būtu iespējams mazināt plaisas starp sociālekonomiskajām grupām, it īpaši, ja caur šādu izglītošanos kursu dalībnieki iegūst lielāku sociālo un sadzīves kultūras izpratni.

Praktiķi var sniegt vērtīgu pienesumu mērķauditorijas sasniegšanā

Lai nodrošinātu, ka ikvienam pieaugušajam tiek piešķirtas vienlīdzīgas iespējas iegūt atbilstošu un personīgi vērtīgu izglītību, mums vispirms ir nepieciešama politiska apņemšanās. Šīs apņemšanās piepildīšana un ieinteresēto pušu iesaiste ilgtermiņa sadarbības projektos ir Eiropas Pamatprasmju tīkla un tā dalībnieku uzdevums.

Jāatzīst, ka skolotāji ne vienmēr ir tiesīgi iesaistīties un mainīt sava darba devēja – pieaugušo izglītības nodrošinātāja rīcības politiku. Viņi strādā sistēmas ietvaros un viņiem ir maza kontrole pār šo sistēmu, un viņu balsi diskusijās pietiekami nedzird.

Skolotāji var sniegt ieskatu izglītojamo grupās, kuras sasniegt ir visgrūtāk – atrodot šos cilvēkus un, protams, palīdzot tiem atrast ceļu uz iesaistīšanos mācību procesā. Uzmanīgi uzklausot savus izglītojamos un izprotot viņu vajadzības, skolotāji var vadībai norādīt, kādās jomās izglītojamajiem trūkst zināšanu un iestāties par pārmaiņām. Izglītojamo balss var ļaut mums saprast šķēršļus mācību apguvē, tādus kā nepieciešamību aprūpēt bērnus, vai sarežģītu piekļuvi transporta ziņā, un nodrošināt, lai mācīšanās iespējas tiktu efektīvi reklamētas tiem, kam tās visvairāk nepieciešamas. Skolotāji un citas pieaugušo izglītībā iesaistītās personas atrodas izdevīgā situācijā, lai šādu informāciju iegūtu.

Pārmaiņas sākas auditorijā

Personalizēta pieeja

Tomēr vislielāko ietekmi skolotāji var panākt tieši savā auditorijā (vai citā reālajā mācību vidē). Šeit skolotājiem ir plašas iespējas nodrošināt, lai visiem izglītojamajiem ir iespēja sekot mācību programmai un sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Tās ir vienkāršas lietas, piemēram panākt, ka tiek ievēroti pašu izglītojamo nolemtie uzvedības noteikumi un katru reizi, kad tiek demonstrēta negatīva vai diskriminējoša attieksme, tiek darīts viss, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos. Plānojot nodarbības, skolotājiem jāņem vērā dažādais izglītojamo sastāvs auditorijā – iespējams, meklējot iespējas izglītojamajiem strādāt kopā dažāda sastāva grupās, un svarīgākais – nodrošināt, ka, sastādot programmu, tiek ņemta vērā dažādā izglītojamo dzīves pieredze un grupas aktivitāte. Šī izglītības iespēju nodrošināšanai individuāli pielāgotā programma ir pamatā iekļaujošas mācību vides izveidei.

Mācību materiāli un vērtēšana

Svarīga loma ir mācību materiāliem: vienkāršoti sakot, tie nedrīkst diskriminēt nevienu konkrētu grupu vai ietvert nekādus kultūras stereotipus – izglītojamajiem šajos materiālos ir jāspēj saskatīt sevi un savus studiju biedrus. Tā bieži ir problēma, jo komerciāli radītie materiāli ir paredzēti ļoti plašam tirgum.

Protams, ka vienlīdzība un iekļaušana nav tikai kultūras identitātes lieta. Skolotājiem ir jālieto dažādas metodes, lai tiktu ņemtas vērā dažādas mācīšanās pieejas. Tāpat viņiem ir jāizmanto arī dažādas vērtēšanas metodes, lai izglītojamie varētu nodemonstrēt apgūto. Skolai raksturīgās vērtēšanas sistēmas pieaugušajiem var radīt negatīvas asociācijas ar iepriekšējo skolas pieredzi, un skolotājiem ir jāizlemj, vai tradicionālā vērtēšana ar testu vai eseju palīdzību ir  objektīvākais veids, kā novērtēt un izprast izglītojamo progresu. Turklāt, skolotājam ir jāpanāk, lai izglītojamie jūtas novērtēti par viņu paveikto, kas savukārt skolotājam liek būt aktīvam un nodrošināt un uzturēt iekļaujošu un atbalstošu mācīšanās vidi.

Es esmu pārliecināts, ka vienlīdzība un iekļaušana ir svarīgi jautājumi arī jums, kas lasāt šo rakstu, un tāpat esmu pārliecināts, ka jūs, tāpat kā es,  uzskatāt, ka pamatprasmju izglītībai ir svarīga loma, lai pieaugušo vidū mazinātu nevienlīdzību un veicinātu iekļaušanu. Mums jāatceras, ka mums ne tikai ir nepieciešama labāks un plašāks pamatprasmju izglītības piedāvājums, lai radītu iekļaujošāku sabiedrību, bet arī pašai pamatprasmju izglītībai ir jābūt maksimāli iekļaujošai, lai šo mērķi panāktu.

Deividam Malouzam ir 30 gadu pieredze pieaugušo izglītībā kā skolotājam, skolotāju izglītotājam, vadītājam un pētniekam. Iepriekš viņš bija Nacionālā Pieaugušo lasītprasmes un rēķināšanas prasmes izpētes un attīstības institūta zinātniskais direktors UCL Universitātes Izglītības institūtā Londonā. Šobrīd Deivids Malouzs kā dzīves prasmju tematiskais koordinators EPALE kopienā pārstāv Eiropas Pamatprasmju tīklu.