chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Elektronická platforma vzdelávania dospelých v Európe

Blog

Laužam mītu par mazkvalificētu darbinieku zemo motivāciju

06/12/2016
od Jānis Kutraitis
Jazyk: LV
Document available also in: EN PL ET NL

Vai mazkvalificētiem darbiniekiem arvien vajadzētu piemēroties darba tirgus prasībām, lai nodrošinātu sev nodarbinātību? Pija Korta un Kristina Mariažēra-Andersone no Orhūsas Universitātes lauž aizspriedumus par mazkvalificētu darbinieku zemo motivāciju.

Kā cilvēki var rast motivāciju iesaistīties pieaugušo izglītībā (PI)? Mazkvalificēti darbinieki arvien ir bijuši un joprojām ir PI politikas rūpju objekts, jo viņi ir vairāk apdraudēti darba tirgū, un prasmju uzlabošana tiek uzskatīta par riskantā stāvokļa risinājumu. Raksturojot mazkvalificētus darbiniekus un nepieciešamību viņus motivēt uz mācīšanos, politikā kā galvenā problēma tiek minēta viena - viņu nepietiekamās prasmes. Bieži dzirdam, ka šiem cilvēkiem ir zemi mērķi, viņiem trūkst pašapziņas, viņi ir mazaktīvi vai pat krimināli noskaņoti. Pakļautība riskam kļūst par psiholoģisku un izglītības problēmu.

Pārņemtību ar mazkvalificētiem darbiniekiem un viņu nevēlēšanos iesaistīties mūžizglītībā uzrāda aptaujas un pētniecības projekti, kuros tiek mēģināts noteikt šķēršļus, kas mazkvalificētiem darbiniekiem stāv ceļā uz izglītību: vai mazkvalificēti darbinieki nespēj paveikt to, kas ir pareizi saskaņā ar politikas dokumentos pieņemto? Vai viņiem vajadzētu nepārtraukti piemēroties darba tirgus prasībām un nodrošināt savu nodarbinātību? Politiskais uzstādījums par mazkvalificētu darbinieku ‘nemotivētību’ prasa izvērtējumu.

Kompleksa parādība

Cedefop projekts, kurā tika pētīta mazkvalificētu darbinieku darba dzīves izpratne, parādīja, ka motivācijas jautājums viņos ir daudz sarežģītāks nekā to atspoguļo pieaugušo izglītības politikas dokumenti:

  • Motivācija ir! Mazkvalificētu darbinieku darba dzīves izpratnes izpēte Dānijā parādīja, ka motivācija mācīties patiešām pastāv un daudzi mazkvalificēti darbinieki tiešām tiecas veidot jēgpilnu darba dzīvi, integrējot savas intereses un galvenās vērtības savā darba dzīvē. Motivācija var ne vienmēr būt orientēta uz izglītību vai darbu, bet gan citām dzīves jomām, tādām kā vaļasprieki vai ģimene. Visās pašizpratnes liecībās ir saskatāmi centieni saskaņot iekšējo motivāciju - vai tas būtu saistīts ar uzturēšanos ārā, futbolu vai sociālo taisnīgumu, ar karjeras izvēli.
  • Zema kvalifikācija? No stāstiem bija redzams, ka cilvēki, kas strādā mazkvalificētos amatos, bieži vien nav mazkvalificēti: viņi vai nu ir apguvuši prasmes neformāli savā darbavietā un šīs prasmes ir pielīdzināmas kvalifikācijai vai arī viņi ir kvalificēti, bet nodarbinātības vai ģimenes apstākļu dēļ viņiem ir nācies pieņemt mazkvalificētu posteni, lai nopelnītu iztiku vai panāktu darba un dzīves līdzsvaru.
  • Motivācija kā sabiedrībā pieņemtās izpratnes sastāvdaļa: Motivācijas jēdziens caurvij sabiedrības izpratni par darbu un izglītību: ikvienam ir jābūt motivētam iesaistīties mūžizglītībā, lai  noturētos globālās ekonomikas apritē. Ja cilvēkiem tas neizdodas, problēma meklējama individuālajā motivācijā nevis darba tirgū un tā nerimstošajās un neapstrīdamajās prasībās. Globālais darba tirgus tiek uztverts kā dabas spēks, kur indivīdam ar izglītības palīdzību jācīnās par izdzīvošanu, bet šis plosts aizvien vairāk var izrādīties nepietiekami drošs, jo aizvien vairāk darba vietu ir apdraudētas.

Motivācijas decentrēšana

Analīze norāda, ka motivācijas jēdzienu nepieciešams decentrēt un apskatīt niansētāk:

  1. Motivācija nav tikai ārēja, kā tas konceptuāli tiek bieži deklarēts nodarbinātības un izglītības politikā, balstoties uz “burkāna un rīkstes” metodi. Tāpat, motivācijai nav vienmēr jābūt iekšējai, lai cilvēki iesaistītos kādā aktivitātē.
  2. Ir nepieciešams izravēt pieņēmumus, kas veido “motivācijas problēmu” izpratni, meklējot alternatīvas šai izpratnei un kritiski izturoties pret cilvēku iedalīšanu kategorijās, it īpaši tādās kā ‘nemotivēti’, ‘mazaktīvi’ vai ‘tādi, kas nemācās’ (Honey, 2000).
  3. Visbeidzot, palielināmais stikls ir jāapgriež otrādi un tā vietā, lai koncentrētos uz mazkvalificētu darbinieku motivācijas problēmu, mums jāskatās uz darba tirgus problēmu, kuš iedzīvojas no palielinātas konkurences starp valstīm par kapitāla un uzņēmumu piesaisti, un ceļā uz šo mērķi apdraud strādnieku algas, kā arī dzīves un darba apstākļus.

Pija Korta (Pia Cort), cort@edu.au.dk, Orhūsas Universitātes Izglītības nodaļas asociētā profesore. Viņas pētniecības jomas ietver pārnacionālo organizāciju lomu izglītības politikā, it īpaši ES un eiropeizācijas procesos, saistību starp izglītības politiku un praksi; profesionālo izglītību un apmācību no salīdzinošās perspektīvas un mūžizglītības politiku.

Kristina Mariažēra-Andersone (Kristina Mariager-Anderson), kma@edu.au.dk, Orhūsas Universitātes Izglītības nodaļas asociētā profesore. Viņas pētniecības jomas ietver pieaugušo izglītību, profesionālo izglītību un apmācību, karjeras izglītību, it īpaši mazkvalificētiem darbiniekiem. Viņu īpaši interesē starpdisciplinārā joma starp pieaugušo izglītību un karjeras izglītību.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Zobrazuje sa 1 - 6 z(o) 6
  • Obrázok používateľa Maria Jedlińska

    Osoby o niskich umiejętnościach, czyli kto?

    Chyba należałoby rozszerzyć pojęcie o osoby posiadające wysokie kwalifikacje w swojej dziedzinie czy wysokiej jakości umiejętności, ale z różnych powodów mające deficyt wiedzy w niektórych obszarach. Myślę tutaj o starszych osobach, które z racji doświadczenia mogą się pochwalić wysokimi kwalifikacjami zawodowymi, ale na przykład brakiem umiejętności cyfrowych (sytuacja spotykana nawet w środowisku pracowników naukowych pokolenia 60+)

  • Obrázok používateľa Elżbieta Tomaszewska

    Bardzo ciekawe i potrzebne badania duńskiej kadry uniwersyteckiej , które trafnie ilustrują złożony problem motywacji do uczenia się osób dorosłych o niskich kwalifikacjach. Globalna gospodarka światowa koncentruje się na kumulowaniu kapitału, poszukiwaniu innowacyjnych rozwiązań natomiast prawa pracownicze, ochrona socjalna, dialog społeczny są bardzo często marginalizowane. Niestabilna sytuacja na rynku pracy, ubożenie niektórych grup społecznych i pogłębiająca się wraz z wiekiem niska samooocenna powodują dodatkowe frustracje i niechęć do dalszej edukacji.  Wg teorii M.S. Knowlesa motywacja dorosłych do uczenia się zależy od czterech czynników:

    • sukcesu - dorośli chcą odnosić sukcesy w uczeniu się,
    • woli - dorośli chcą mieć poczucie wpływu na uczenie się,
    • wartości - dorośli chcą mieć przekonanie, że uczą się czegoś wartościowego,
    • przyjemności - dorośli chcą, by uczenie się sprawiało im przyjemność.

    Oznacza to, że uczący się dorośli będą najbardziej zmotywowani do nauki, jeśli uwierzą, że są w stanie nauczyć się nowych treści oraz że uczenie się pomoże im w rozwiązaniu realnych, spersonalizowanych problemów, które są dla nich znaczącym utrudnieniem - np. w życiu zawodowym.

  • Obrázok používateľa Lynne Thompson

    How far was this considered in the study? Someone engaging in low skilled work can face challenges to motivation for improvement, through factors such as being continually being asked to carry out over time in their role. Being asked to cover extra low skill duties only in the contractual designated time.  Or the factor of the low skilled work being an offset to issues and challenges in home life. And there is also a question of a low skilled workers enduring a combination of all of these factors. Surely this would have a bearing on the right conditions to induce motivation?

    Admittedly, I cannot present anything statistical evidence to you in this respect, but is merely an observation made having worked with low skilled people in Adult Education.  It applies to either someone who fits the terminology of a low skilled worker, and also the person who undertakes low skilled work to survive.

    I also think if low-skilled people have evidence around them that educational improvement does not necessary lead a higher rate of pay, they are less likely to feel motivated about developing higher skills. 

  • Obrázok používateľa David Mallows

    Very interesting article - thank you for sharing.

    Great conclusion:

    "Although adult education and career guidance are meant to be helpful interventions for the low skilled, offering the prospect of a better life, if people feel that this is externally imposed upon them, they may find it difficult to embrace what is offered.”

    I think this is a lesson especially for those who design very instrumental workplace learning (i.e. that which attempts to 'equip' adults with the skills they are perceived to lack in order to do their job. Learning in one domain can be applied in another and if adults' motivation to learn comes from something that is '...closer to their personal identity than their job' then they should be encouraged and supported in that, with likely subsequent benefits to their workplace performance. We should support lifelong AND lifewide learning.

    I hope there will be another blog to introduce the ideas in your second paper.

    Best wishes to you both

    David

  • Obrázok používateľa David Mallows

    This blog makes a number of very important points. The authors are quite right to point out that policy makers need a more nuanced understanding of adults' needs and motivation. Employment and education policy conceived for the 'low-skilled' is likely to miss the mark. 

    I was particularly pleased to read this:

    • Low-skilled? The narratives showed that people who are in low-skilled positions are often not low-skilled: either they have acquired informal skills through their jobs which equals skilled qualifications or they have a qualification. But, due to the employment situation or circumstances in the family they have had to take up a low-skilled position in order to earn a living or balance work/life.

    Here the authors talk about 'people who are in low-skilled positions', rather than 'low-skilled people/workers' as used elsewhere and recognise that, while people may not have skills that are highly valued in the labour market, they are likely to have other skills. The authors note this in the context of the workplace, but adults also have skills in many other domains, they may be parents, active members of faith groups, drive a car, play sports, or a musical instrument, be good listeners, or tell a good story. Adults are rarely without skills, even if those skills are not valued in the particular work role that they currently hold or aspire to.  

    As such the term low-skilled adult is innacurate and unhelpful. We need to move the discourse on and, following adult learning theory, design learning that starts with what adults can do, rather than what they cannot.

    Can the authors share more about the Cedefop project mentioned? Is there a report?

    Many thanks

    David

     

  • Obrázok používateľa Kristina Mariager-Anderson

    Dear David,

    Thank you for your interest.

    While there is a report from the mentioned Cedefop project available (Narrative of career/ labour market related learning of low skilled workers AO AO/RPA/GRUSSOABARA/

    Narrative of learning from the low skilled/022/12.), the points that we make in this blog builds on an analysis solely of the Danish data material.

    In the article "‘In reality, I motivate myself!’. ‘Low-skilled’ workers’ motivation: between individual and societal narratives" (2016) we discussed how low-skilled talk about motivation for learning, work and other activities through a work life span – and we argue that low-skilled workers are active and motivated even if their motivational orientation is not towards what is considered productive activities in adult education policies.

    Another important issue that you also point to is the matter of talking about low-skilled people or talking about people working in low-skilled positions. This is a point that we are planning to discuss in an second article where we focus on the complex narratives of people in unskilled jobs. These narratives open up issues of power and the historical arbitrary distinctions between skilled and unskilled jobs in a labour market. They point to motivation which is ‘linked to other doings e.g. having a stable work life balance or doing their duty’ (Klindt & Sørensen, 2010) or engaging in hobbies which are closer to their personal identity than their job.

    Best regards,

    Kristina & Pia