chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Elektronická platforma vzdelávania dospelých v Európe

 
 

Spravodajstvo

Neformālās izglītības aktivitātes papildina formālo izglītību

16/09/2016
Jazyk: LV

/sk/file/gulbenepetijumsradosavide2016jpg-0gulbene_petijums_radosa_vide2016.jpg

Gulbene Pētījums radošā vide

Pirms iesoļošanas finiša taisnē vasaras nogalē sanāksmē visus punktus uz “i” par padarītajiem un vēl darāmajiem darbiem centās salikt starptautiskā projekta “Looking [at] Learning” Gulbenes novada komanda. Sīkāk par to - Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciālistes Guntas Krevicas materiālā.

Tā kā projekts ir vērsts uz mūsdienīgas un veiksmīgas mācīšanās vides veidošanu skolēnu mācību procesā, šajā laikā daudz eksperimentēts ar neformālās izglītības metožu integrēšanu formālajā izglītībā. Šo metožu kopumu pedagogi varēs izmantot gan strādājot ar skolas vecuma jauniešiem, gan pieaugušajiem.

Gulbenes 2.vidusskolas skolotājas Vita Medniece un Zita Grinberga, Beļavas pagasta K.Valdemāra pamatskolas skolotāja Jana Solovjova un Rankas pagasta jauniešu iniciatīvu centra “B.u.M.s.” vadītāja Jana Kalniņa dalījās pieredzē par novēroto dažādu metožu izmēģināšanā.

Projekta ietvaros tapa neformālās izglītības piedāvājums novada iestādēm “Citādas 40 minūtes”, kura ietvaros skolēniem ir iespēja interaktīvi gūs ieskatu dažādās tēmās, piemēram, personības attīstība, komunikācija un komandas saliedēšana, nevalstiskās organizācijas Gulbenes novadā, vietējais un Eiropas brīvprātīgais darbs u.c.

“Devos uz vairākām novada skolām, kas vēlējās dažādot savu ikdienu un izmēģināt šo piedāvājumu. Ātri vien secināju, ka 40 minūtes ir par īsu, lai skolēns pagūtu atraisīties un pilnvērtīgi nodoties aktivitātei, jo bieži vien šādos piedzīvojumos viņš nekad nav piedalījies. Jaunieši krietnu brīdi nesaprot, kas notiek, ko no viņiem sagaida, bet tikai uz nodarbības beigām sāk atraisīties. Svarīgi ir jauniešiem pašiem izvēlēties nodarbības tematu. Ja viņi izvēlas to, kas viņiem pašiem ir saistošs, nevis to, ko pedagogs liek, tad ir pavisam cita attieksme. “Citādas 40 minūtes” ir labas, ja vien ir turpinājums. Kaut reizi mēnesī vajadzētu tikties, lai izietu visu tēmu ciklu,” pārdomās dalās Jana Kalniņa.

Skolotāja Jana Solovjova vairāk pievērsās darbam ar skolēnu domi.

“Vispirms, manuprāt, ir jārada  savstarpējā uzticēšanās, jāņem vērā skolēna viedoklis, lai viņš jūtas līdzvērtīgs un mazinātos “tu esi skolēns, es – skolotāja” barjera. Bieži mainījām nodarbību vidi, gājām ārā no klases, no skolas. Skolēni paši organizēja dažādus pasākums, un šobrīd aktīvi iesaistās savas telpas iekārtošanā. Ļauju uzņemties atbildību – izdomāt, kā labāk, racionālāk iekārtot telpu ar pieejamajiem finanšu resursiem. Tā taču būs viņu telpa! To, ka skolēni ir atraisījušies un uzticas, pierāda viņu iniciatīva – kāds skolēns izdomā piezvanīt man un padalīties ar idejām, savukārt kāds cits brīvprātīgi vasarā atnāk uz skolu, lai piestrādātu pie pasākumu plāna,” atklāj Jana Solovjova.

Savukārt Gulbenes 2.vidusskolas skolotājas savā darbā izmantoja vairākas neformālās izglītības metodes.

“Mēs ļoti daudz eksperimentējām. Mācību stundas vadījām ne tikai klašu telpās, bet arī ārpus tām. Ja nodarbības notika klasē, tad centāmies to pielāgot situācijai, lai būtu dažādība. Interesants skolēniem bija sēņu čempionāts, kad viņi tiešām brauca uz mežu, lasīja sēnes, rīkoja viktorīnu un sarunās ar mežziņiem atklāja vēl nezināmas lietas par mežu. Šī bija lieliska iespēja apgūt dabaszinības reālā vidē. Kopā ar kolēģi Zitu esam apkopojušas mūsu izmantotās metodes tā, lai tās būtu brīvi pieejamas arī citiem mūsu skolas pedagogiem. Uzskatu, ka ir iespējams formālajā izglītībā ieviest neformālās izglītības metodes. Mūsdienu cilvēkiem ir nepieciešamas mūsdienīgas aktivitātes. Jārada interese iesaistīties mācību procesā. Bet ir jābūt arī uzmanīgam, jo kas der vienai mācību grupai, var nederēt citai. Bieži vien nodarbībām traucēja laika ierobežojums. To arī skolēni bija norādījuši savās anketās,” novērojumus stāsta Vita Medniece.

Līdz šim projekta ietvaros notikušas starptautiska un vietēja mēroga sanāksmes un apmācības, iepazīta “Escape room” metodoloģija, veikti eksperimenti ar dažādām metodēm, kuru rezultāti pēcāk apkopoti dienasgrāmatās.

Līdz 2017.gada februārim, kad projekts noslēgsies, skolās un jauniešu centrā vēl ir jāpagūst eksperimentālā veidā ieviest “Escape room” metodoloģiju un jāveic novērojumi, kas noderēs pētījuma par radošu mācību vidi veikšanai. Plānots, ka projekta rezultātu izplatīšanas pasākums varētu notikt nākamā gada februāra nogalē Gulbenē. Tajā piedalītos visas projektā iesaistītās puses - biedrība “Humana People to People in Latvia”, Gulbenes novada dome un partneri no Nīderlandes un Spānijas.

/sk/file/lookinglerasmuspng-0lookingl_erasmus.png

“Looking [at] Learning”

Projekts "Looking [at] Learning", Nr.2014-2-LV02-KA205-000575, tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Gunta Krevica, Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Zobrazuje sa 11 - 20 z(o) 28
  • Obrázok používateľa Ilze Biteniece
    Paldies par informatīvu un izglītojošu rakstu!
    Ļoti priecē,ka ir tik apņēmīgi, radoši skolotāji,kas izmēģina neformālās izglītības metodes padarot mācību procesu ļoti radošu un interesantu. Domāju,ka neformālās izglītības metodes formālo izglītību tikai papildina un padara saistošāku mūsdienu sabiedrībai. 
    Manuprāt, neformalām izglītības metodēm ir gan savi plusi,gan arī mīnusi. Ļoti liels plus ir tas,ka skolēniem tiek dota iespēja pašiem uzņemties atbildību un veidot pašiem savu mācību vidi. Skolēniem ir iespēja organizēt macību procesu un pats galvenais, pašiem ir iespēja izvēlēties pašiem savu tematu.
    Taču tajā pašā laikā,manuprāt, ja skolēni nespēj vienoties par kopēju tematu vai telpas iekārtojumu var rasties domstarpības. Kā rezultātā mācību procesā var iestāties liels haoss.
  • Obrázok používateľa Linda Cintina
    PALDIES!
    Man ir patiess prieks parto, ka ir šāds projekts, bet vēl lielāks prieks par drosmīgajām un radošajām skolotājām, kuras DARA, nevis sūdzās, ka nav jau iespējams izdarīt šo un to...un visu, ko prasa pa jaunam! 
    Lai arī pati strādāju pirmsskolā, kur neformālās mācīšanās metodes ir ikdiena( vismaz manā iestādē), kā  11 gadīga skolnieka mamma  no sirds apbrīnoju šīs drosmīgās skolotājas, kuras iziet no ierastajiem rāmjiem un aizrauj līdzi sev arī bērnus.  
    Ādažu vidusskolā, kur mācās mans bērns, notiek  kompetenču pieejas mācību saturā īstenošana (rakstuhttps://www.adazuvidusskola.lv/index.php/projekti/skola-2030
    Zinu, ka arī šajā skolā skolotāji ar lielu entuziasmu un radošumu pieiet savam darbam.
    Tādēļ novēlu visiem, kuri šaubās par pārmaiņu nepieciešamību vai iespējamību, sapurināt pašam sevi, paskatīties uz savu darbu no malas un izvertēt, vai tiešām darāt visu, lai palīdzētu bērniem radīt interesi par mācīšanās procesu!? 
    Katrā cilvēkā snauž radošuma kripatas, vajag tik tās atmodināt! 
    Lieliski, ka ir skolotājas, kuras dalās savā pieredzē. Uzskatu, ka pieredzes apmaiņai šeit ir ļoti liela nozīme, kā arī gribēšanai darīt savu darbu labāk. 
    Šis, protams, ir ļoti grūts, bet nozīmīgs posms izglītības sistēmas uzlabosanas posmā. Ļoti gribētu, lai katrā skolā būtu iespēja atrast finansiālus līdzekļus, lai atalgotu skolotājus par papildus ieguldīto darbu, ko viņi pavada gatavojot un izplānojot neformālās nodarbības. Arī savas darbības mērķu, uzdevumu un plānošanas dokumentēšana  aizņem krietnu laiku, un, parasti, tas ir skolotājas brīvais laiks. 
    Pagaidām liela daļa darba tiek paveikta, pateicoties skolotāju entuziasmam un fanātismam.
    Lai mums visiem izdodas!

  • Obrázok používateľa Anna Kirmane

    Es gribētu atzīst ka raksts ir tiešam ļoti interesants. Turklāt, viņš ir ļoti informatīvi izglītojošs un noderīgs parējiem darbniekiem izglītības jomā. Manuprāt, neformāla izglītība ir diezgan svarīga metode izglītībā, kas padara mācības interesantākas un daudzveidīgākas. Un man liekas ka tieši tas īpašības palīdz agūt mācāmo vielu, jo cilvēks daudz labrātāk atceresies un iesaistīsies tajā lietā kas viņam liekas interesanta. Iespēja iziet ārā no skolas skolēniem ir kā īpašs pasākums, un integrēt tādu metodu skolas ikdienā nebūtu sklikti. Arī ir svarīgi, ka skolēni var ietekmēt saturu, izvēloties to, kas viņiem dos iespēju pilnveidoties. Neformālās izglītības aktivitātes ir izcils risinājums kā vispārpieņemto (garlaicīgo un monotono) mācības stundu pārmainīt uz mācības stundu, kura ir interesanta un rada prieku mācīties, kurā skolēni ir izmeklētāji un pētnieki.

    Es gan nepiekritīšu, ka laika trūkums ir problēma. Jo laika plānošana un stundas sarakstu sastadīšana ir diezgan savlaicīgs process. Un Saistība ar to, ka man ir pieredze grafika sastadīšana, visu ir iespēja saplānot un pārplanot, bet galvenais lai ir vēlme. Es vienmēr iešu pretī cilvekiem, kuri nāk ar savām idejam un kuriem vajag papildus izmaiņas vai papildu laiku. 

    Anna Kirmane | Latvijas Universitāte

  • Obrázok používateľa Evija Baltmane
    Projekts, kurā neformālā izglītība tiek integrēta formālajā izglītībā, tās mācīšanās metodes. Šāda veida projekti tiešām ir interesanti, jo skolēniem neformālas pieejas liekas interesantākas nekā parastās jeb formālās, kuras pamatā ir nemainīgas. Šī jaunā un atšķirīgā pieeja bieži mulsina skolēnus, ja tie saskaras ar šāda tipa metodēm. Tādēļ ir jārada interesi iesaistīties mācību procesā. Ieviest var eksperimentējot un ļaujot skolēniem iesaistīties plānošanā, vai pat veicināt interesi par iesaistīšanos projektos ārpus skolas, kur neformālā izglītība arī parādās, un to pat līdz galam nepamana, vienīgi pēc aktivitātes beigām, kad saprot, ka ir iegūtas jaunas zināšanas un iemaņas.
  • Obrázok používateľa Aleksandra Juhnēviča

    Interesants raksts, tas liek padomāt kādas neformālās izglītības metodes varētu es pati ieviest mācību stundās. Jāmācās, jāmeklē idejas, lai manas matemātikas stundas kļūtu aizvien interesantākas un saistošākas.

          Atceroties savus skolas gadus un tā laika izjūtas, piekrītu skolotājas J. Solovjovas viedoklim, ka jārada savstarpējā uzticēšanās, jāmazina “tu esi skolēns, es skolotāja” barjera saskarsmē, jo sevišķi, ja strādā ar vecāko klašu skolēniem.  

  • Obrázok používateľa Agnese Agnese

    Labprāt aplūkotu Gulbenes 2. vidusskolas apkopotās darba metodes, lai zinātu par to kā strādā citas skolas un kādas metodes tiek izmantotas. Tieši šīs informācijas trūkums liedz skolotājiem jau tagad  sākt iejusties jaunajās kompetencēs un saprast kādas būs prasības un vajadzības. Projekts noteikti ir veiksmīgi uzsākts un idejas, kuras aizņemties ir vērā ņemamas.

  • Obrázok používateľa Laima Apenīte
    Manuprāt, šis raksts ir ļoti interesants un parāda neformālo mācību metožu plusus un mīnusus. Pilnīgi piekrītu idejai, ka mācību stundās nepieciešams izmantot mūsdienīgas mācību metodes, kuras spēj piesaistīt jauniešu uzmanību. 
    Protams, ka viena no lielākajām problēmām ir ierobežotais laika trūkums, kas ir saistīts, gan ar stundās apgūstamās mācību vielas apjomu, gan laika apjomu, kurš ir nepieciešams pašam skolotājam, lai vispār šādu stundu sagatavotu, taču šo problēmu varētu vienārši atrisināt, ja būtu šī konkrētā mācību priekšemta stundas divas pēc kārtas.
    Arī skolotāju sadarbība stundu veidošanā, ļautu tās padarīt praktiskākas un pat doties ārpus skolas sienām, lai veiktu eksperimentus un apskatītu konkrētus piemērus dabā, tādējādi raisot lielāku interesi skolēniem un darbaprieku skolotājam.
    Taču vēlviena problēma ir tagadējie mācību standarti un skolotāju izglītība, kas varbūt neļauj viņiem kreatīvi pieiet pie mācību stundām.   
  • Obrázok používateľa Žanis Žērbelis
    Interesants raksts, piekrītu tam, ka mācību stundas vajadzētu daudzveidot, jo tā bērnus varētu vairāk ieinteresēt ar mācību priekšmetiem, jo mūsdienās ir daudzas dažādas lietas, kuras bērniem šķiet interesantākas un jautrākas par sēdēšanu un klausīšanos stundā. Tādējādi, padarot stundas interesantāks skolotājs var konkurēt ar citiem skolēnu vilinājumiem un padarīt stundas pietiekami interesantas, ka bērni cenšas apgūt mācību vielu, kas būtu ļoti pozitīvi un efektīvi.
  • Obrázok používateľa Kristaps F
    Piekrītu, ka nepieciešams eksperimentēt, tādā veidā var saprast, kas un ko bērniem labāk patīk darīt. Manuprāt eksperimentēšanai mācību stundās varētu būt šķēršļi kā, piemēram, laika trūkums, jo pedagogs ir ierobežots standartos un programmās. Mācību stundās vajadzētu skolēniem radīt zinātkāri un vēlmi sevi pilnveidot un uzzināt jaunas lietas vairāk ar darbojoties pratiski.
  • Obrázok používateľa Līna Bužoka
    Labs risinājums kā padarīt mācību vidi interesantāku.
    Piekrītu daudziem raksta komentētājiem, ka formālā izglītība nav viss. To ir labi un vēlams papildināt ar neformālās izglītības metodēm, līdz ar to kļūst interesantākas un dažādākas mācību stundas. Skolā viesi ir nepieciešami un ja viesis ievieš kādu jaunu metodi, paņēmienu, tas padara viņu vērtīgāku. Kā piemēram, ieviest "Citādas 40 minūtes". Pats svarīgākais, ka tajā brīdī skolēni spēj paši veidot savu saturu par ko tieši viņi vēlas pilnveidoties un ko jaunu iemācīties. Tas ir tas, ko saka Jana Solovjova, ka jānojauc tā robeža star skolēnu un  skolotāju un jāļauj bērniem pašiem radīt sev vidi.