chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Elektronická platforma vzdelávania dospelých v Európe

Blog

Radošums ir viss – ES projektā „CIM” veiktais pētījums

22/11/2019
od Aldis Lazda
Jazyk: LV
Document available also in: DE

Autore: Zuzanna Latke (Susanne Lattke).

 

Erasmus+ projekta CIM – Promoting Creativity and Innovation Management in an innovative blended learning and validation programme at the interface between higher education and business mērķis ir, sadarbojoties augstskolām un uzņēmumiem, attīstīt inovatīvu, uz IKT balstītu kompetenču apguvi radošuma un inovāciju jomā. Pirmajā darba posmā projekta partneri izpētīja savās valstīs pieejamos tālākizglītības piedāvājumus. Šis raksts sniedz nelielu ieskatu šī pētījuma rezultātos.

 

Radošums kā galvenā kompetence

Mūsdienās radošums ir kļuvis par būtisku prasmi un kvalifikācijas apliecinājumu. Lai nodrošinātu uzņēmuma panākumus, tas tiek gaidīts ne tikai no māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, bet tiek pieprasīts visās nozarēs bez izņēmuma. Lai attīstītu inovatīvus piedāvājumus, radoši jāstrādā ne tikai produktu attīstītājiem. Tirdzniecības daļas darbiniekiem jāpārvalda radošas tirgzinības tehnikas, lai produktu veiksmīgi pārdotu klientiem, bet vadošiem darbiniekiem jābūt bagātai izdomai, lai ar radošām pārvaldības metodēm mērķtiecīgi veicinātu savu darbinieku radošumu.

Tomēr arī tas vēl nav viss. Ja cilvēks vēlas kaut ko sasniegt, viņam arī privātajā dzīvē jābūt radošam. Brīvā laika organizēšana, dzīvokļa iekārtošana, dāvanas… Mūsdienās atzinību sociālajā vidē var gūt tikai ar lietām un idejām, kam piemīt individualitāte un radošums. Turklāt parasti cilvēks ir apmierinātāks, ja viņš (ar panākumiem) veic radošu darbu.

Sociologs Andreass Rekvics (Andreas Reckwitz) uzskata, ka mūsdienu sabiedrību raksturo „dubults radošums”- cilvēks vēlas būt radošs un viņam tādam arī jābūt.

/pl/file/creative-7258111920jpg-0creative-725811_1920.jpg

be creative

 

 

Vai radošumu var apgūt?

Jautājums šķiet lieks, ja tālākizglītības datu bankā ieraksta vārdu „radošums”. Šis jēdziens tekstos atrodams gandrīz 16 000 reižu. Arī tad, ja neskaita kursus, kuri tiešā veidā neattiecas uz radošumu, bet piedāvā „tikai” īpašu māksliniecisku tehniku apgūšanu, piemēram, ikebanu vai gleznošanu ar eļļas krāsām, piedāvājumu diapazons ir milzīgs. „Radošumu var iemācīties”- vēsta kāds Tautas augstskolas plakāts, kas tūliņ noslāpē jebkuras šaubas. Bet kā to iemācīties? Piedāvājumi ir daudzveidīgi, tomēr pārsvarā sastopami vieni un tie paši atslēgvārdi un mācību veidi. Kursu piedāvājumos papildus mākslinieciskiem vaļasprieku kursiem un profesionālajai tālākizglītībai kopšanas, terapijas un pedagoģijas jomā dominē divi galvenie virzieni.

Pirmais ir uzņēmuma organizēts tālākizglītības seminārs, kas parasti ilgst vienu vai divas dienas un kurā uzņēmuma vadošie darbinieki un/vai līdzstrādnieki tiek apmācīti brīvi attīstīt un ieguldīt savu radošuma potenciālu uzņēmuma labā. Pārsvarā šeit tiek iepazītas un izmēģinātas dažādas radošuma tehnikas un metodes („prāta vētra”, 6 cepuru metode …), kurām darba ikdienā būtu jāpalīdz risināt problēmas vai attīstīt inovācijas. Šo semināru centrā parasti ir nevis atsevišķas personas, bet komandas radošuma veicināšana. Dažas tēmas ir īpaši bieži sastopamas. „Radošums ir vairāk nekā dizaina domāšana”- tāds semināra nosaukums nav nejaušs, jo tieši dizaina domāšanas metodes un to pielietojuma iespējas biznesā pašlaik ir ļoti aktuāla tēma. Iepriekš minētajā datu bankā par šo tēmu atrodami vairāk nekā 1 500 aktuāli ieraksti.

Līdztekus šādiem semināriem tiek piedāvāti trīs līdz piecu dienu ilgi mācību atvaļinājumi, kuros darbinieki apgūst prasmi ar radošām izpausmēm, piemēram, gleznošanu vai dejošanu, samazināt spriedzi, atgūt labu noskaņojumu un atjaunot iekšējo līdzsvaru. Šāda veida radošums palīdz pārvaldīt spriedzi un atrisināt problēmas, kas bieži vien rodas dēļ pastāvīgās prasības strādāt radoši.

 

Jaunas mācīšanās un mācīšanas metodes praksē

Šķiet, ka radošums ir atslēgvārds un līdzeklis visam un visiem. Tādēļ ir labi, ka par šo tēmu tiek piedāvātas tik daudzas tālākizglītības iespējas. Protams, to ir daudz vairāk, nekā šeit pieminētās, tostarp tiešsaistes piedāvājumi, piemēram, Bērklija Mūzikas koledža (Berklee College of Music) organizē semināru „Radošums un uzņēmējdarbība” (MOOC “Creativity & Entrepreneurship”), kurā tiek piedāvāta mūzikas tapšanas principu izmantošana uzņēmējdarbības sākotnējā posmā.

Tālākizglītības piedāvājumi radošuma izkopšanai atrodami gandrīz par jebkuru tēmu, vienīgā joma, ko līdz šim neatradu, ir „radoša grāmatvedība”.

 


Par autori:

Zuzanna Latke ir Vācijas Pieaugušo tālākizglītības institūta, Leibnica mūžizglītības centra Bonnā (Leibniz-Zentrum für Lebenslanges Lernen e.V.) zinātniskā līdzstrādniece.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Zobrazuje sa 1 - 10 z(o) 13
  • Obrázok používateľa Santa Apše
    Es pieļauju, ka prasības un vēlme pēc radošuma šobrīd ir aktuāls jautājums, jo radoša pieeja spēj radīt ko jaunu un palīdz risināt problēmas ar citiem (neierastiem) paņēmieniem. Jautājumi, kuri kļūst aktuāli šī temata ietvarā - kas ir radošums?  Vai radošumu var iemācīties? Ko aptver radošums? Es ticu, ka radošums mūsos visos ir, tikai ne vienmēr mēs spējam to sevī atraisīt un ļaut tam vaļu. Cilvēks vēlas daudz ko kontrolēt un ietekmēt, līdz ar to daudz labprātāk pakļaujas jau ierastiem darbības modeļiem, ko kāds jau ir pārbaudījis un noteicis par gana labiem. Ja vadītājs vēlas redzēt radošus padotos, tad noteikti ir jādomā arī par darba vidi, slodzi un mikroklimatu kolektīvā. Radošums nevar izpausties uz noguruma, strīdu un pārdzīvojumu pamata. Protams, daudzās profesijās ir nepieciešama radoša pieeja, un jo īpaši pedagoģijā. Pedagogam ir jābūt radošam un atvērtam jaunām idejām, tomēr ne vienmēr tas tā ir. Pārslodze, negatīva attieksme no vecākiem, kolēģiem vai darba devēja, kas nenovērtē, noteikti nepalīdz pedagogam izpaust radošumu. Radoša pieeja un radošums noteikti nav saistīts tikai ar mākslu un tās virzieniem. Radošums ir kaut kas vairāk par "daru savu darbu labi". Iespēja izpaust radošumu nozīmē meklēt jaunas pieejas, tā ir attieksme pret kolēģiem un bērniem, tā ir vēlme sevi pilnveidot un attīstīt. Radošs cilvēks ir priecīgs un apmierināts, jo spēj sevi realizē. Radošumu noteikti vajag attīstīt! 
  • Obrázok používateľa Lelde Sakele
    Radošums, protams, ir ļoti svarīga un neatņemama sastāvdaļa jebkurā procesā, bet, pēc manām domām, tas nav galvenais. Jā, ir svarīgi attīstīt radošumu un ļaut sevi izpaust pilnībā, bet tas dažreiz noved pie pretēja efekta. 
  • Obrázok používateľa Zane Martinsone
    Radošums ir īpašība, kura būtu jāatīsta ik vienam. Radošums ir viena no 21.gs. kompetencēm profesionālajā jomā, taču ja šī īpašība piemitīs katram, tad tā nāktu par labu personīgajai izaugsmei. Jā,to ir grūti iemācīt, taču vienmēr var tiekties uz to. Bet,lai kādam dotu radošu uzdevumu, arī pašam devējam jābūt pēc iespējas radošākam .Rakstā tiek minēts, ka radošums ir atslēgvārds un līdzeklis visam un visiem. Manuprāt tas ir interesanti,ka uzņēmējiem notiek nodarbības pilietojot mūziku.  Un šeit jau ir tas radošums. 
  • Obrázok používateľa Alise Matuka
    Manuprāt, radošums mūsdienās ir pārvērtēts. Ja pirms gadiem 40 skolās radošumam nebija vietas, tad tagad tas tiek piedēvēts jebkur, kur nav slinkums. Un jāatzīst, ka abos gadījumos tas nav labākais risinājums. Tāpat arī mums skolās joprojām ir gan skolēni ar talantu eksaktajās zinātnēs, gan humanitārajās. Ja iepriekš tika "lauzti" humanitāri domājošie, neļaujot radoši izpausties, tad šobrīd tas pats tiek darīts ar eksaktajiem, uzspiežot radošumu.
    Radošums ir vajadzīga lieta, taču, manuprāt, kā ikviena cita lieta šajā pasaulē - ar mēru.
  • Obrázok používateľa Ginta Salmina
    Mūsdienās radošums nepieciešams ne tikai kā viena no 21 gadsimta svarīgākajām kompetencēm profesionālajā jomā, tas nepieciešms mums katram savai personīgajai izaugsmei. Jo bieži vien izrādās, ka radošums iet roku rokā ar izkāpšanu ārpus savas komforta zonas, un tas ne vienmēr ir viegli. 
  • Obrázok používateľa Ināra Skrodele
    Domājot par radošumu personas darbībā, tas noteikti ir jāattiecina kā uz vienu no pamatprasmēm, kas nepieciešamas cilvēkam 21.gadsimtā. Nenoliedzami, ka šādas īpašības attīstīšana būs kā priekšrocība konkurējot par labāku amatu vai sociālo statusu sabiedrībā. Taču, vai var iemācīt bērnu būt radošam tiešā nozīmē? Vai var likt cilvēkam, kurš atšķir krāsas un prot lietot zīmuli un otas, uzglezno šedevru? Un tas tiks darīts?! Grūti apgalvot, jo zinām, ka radošums ir cieši saistīts ar personas spēju radīt savu īpašo darbu, produktu, ne noskatītu, ne pēc dotā parauga. Tātad šeit vairāk ir jādomā par brīvas personas vispusīgu attīstību, par pašizpausmi, kas jebkuram bērnam ir jau dabiski dota. Un laba skolotāja spēkos ir veicināt šo attīstību, virzīt bērna pašizpausmi vēlamā virzienā pretī plānotajam rezultātam. Mācot radošumu, mēs mācām bērnam darba procesā justies brīvi, iedrošinām sadarboties arī ar citiem, apmainīties viedokļiem, būt tolerantam pret cita viedokli un vērtējumu, neierobežojot viņa izpausmi ne laikā, ne telpā, ne izmantojamās tehnikās, ja vien viņa darbība un gala rezultāts tiek virzīts uz nosprausto mērķi.
  • Obrázok používateľa Ieva Bērziņa
    Pasaulē tiek meklēti veidi, kā ieviest radošumu rutīnas darbā ar stingri noteiktiem termiņiem un birokrātiskajām procedūrām. Attīstīta pat vesela kustība - kreatīvā birokrātija. Arī Latvijā birokrātija ir sasniegusi apogejiskus apmērus, un tajā bieži vien pazūd gan jēga, gan pats cilvēks, lai gan politiskā līmenī tiek deklarēts tieši pretējais – cilvēks visa centrā. Mani vienmēr ir satraucis tas, cik, daudz intelektuālo resursu tiek iztērēti birokrātijas radīšanā, apkalpošanā un uzturēšanā, tā vietā, lai izdarītu ko patiešām pasaulei un dzīvei vajadzīgu un nozīmīgu.
  • Obrázok používateľa Paula Dauginoviča
    Manuprāt, mūsdienās bez radošuma, radošiem cilvēkiem neiztikt. Radošums ir nepieciešams jebkurā jomā, nozarē, un ne velti tas ir kļuvis par kvalifikācijas apliecinājumu. Piekrītu konkrētā raksta autoram, ka atzinību sociālajā vidē var gūt tikai ar lietām un idejām, kam piemīt, kas īpašs, citādāks, proti, individualitāte un radošums. Radošums neapšaubāmi ir līdzeklis visam un visiem, tāpēc ir labi, ka tiek piedāvātas tik daudz tālākizglītības iespējas, kuru laikā to var attīstīt. 
  • Obrázok používateľa Ingrida Muraskovska
    Ja radošums ir viss un viss ir radošums, tad jēdziens zaudē jēgu. Mūsu sasteigtajā pasaulē nav laika iedziļināties, un to aizstāj žonglēšana ar atslēgas vārdiem. Es tev par radošumu, tu man, un jā, mēs esam padiskutējuši. Bet kā ar izpratni? Izpratnei svarīgi vispirms noteikt, kādu problēmu mēs risinām ar jēdziena palīdzību, kādā kontekstā to skatām. Tam pakārtosies kritēriji un rādītāji, kuri ļauj identificēt un novērtēt atbilstošo parādību. Diez vai seminārā pavadīto dienu skaits vai norises vietas var raksturot radošuma pieaugumu mācību darbībā. Un, ja nav kritēriju,  darbības kļūst pašmērķīgas. Radošums nosaukumā, jauki pavadīts laiks un - ko tad īsti mēs attīstījām?
  • Obrázok používateľa MARIKA BUSOTE-UZULINA
    Strādājot mākslas skolā katru dienu saskaros ar radošumu. Jautājums rodas vai visi skolotāji ir radoši. Bieži saskaros ar darbiem, kur skolotājs uzsver ka darbs ļoti radošs, bet skatoties uz darbu es to neredzu. Kā mēs varam nomērīt, kur sākas un kur tas beidzas. Katram mums ir izveidojusies sava izpratne, uztvere par radošumu. Pēdējā laikā ir radušās pārdomas, mēs bieži lietojam dizains, ilgspējīgs, funkcionāls, radošs. Man visā tajā pietrūkst dvēseles. Radošumam vajag telpu, laiku, mieru...grāmatas, dabu. Bet varbūt es maldos.