chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Elektronická platforma vzdelávania dospelých v Európe

 
 

Blog

Eiropā profesionālā izglītība pieaugušajiem nav cieņā: piecas neiepriecinošas atziņas no jaunākās Cedefop aptaujas

15/05/2018
od Aldis Lazda
Jazyk: LV
Document available also in: EN RO PL HU HR FR DE ES IT

/hu/file/metinatajsjpg-0metinatajs.jpg

EPALE tematiskais koordinators Endrjū Makošans (Andrew McCoshan) uzskata, ka Cedefop (European Centre for the Development of Vocational Training / Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs) aptaujai par profesionālo izglītību (VET) Eiropā vajadzētu būt pamudinājumam rīkoties.

Bieži tiek uzskatīts, ka profesionālajai izglītībai ir zems prestižs. Patiesībā ES un tās dalībvalstu politika jau ilgāku laiku strādā pie šī izaicinājuma. Tādēļ jāieklausās Cedefop pēdējās sabiedriskās domas aptaujas rezultātos, jo tie pauž aktuālo sabiedrības attieksmi pret profesionālo izglītību, atspoguļojot 35000 Eiropas pieaugušo viedokļus. Diemžēl aptaujas rezultāti liecina par to, ka profesionālās izglītības zemā prestiža korekcijā mums vēl ejams tāls ceļš.

 

1. Salīdzinājumā ar vispārējo izglītību profesionālajai izglītībai ir zems prestižs

Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti apstiprina mūsu aizdomas: trīs ceturtdaļas aptaujāto uzskata, ka vispārējai izglītībai ir augstāks prestižs nekā profesionālajai izglītībai. Bez tam 63% aptaujāto ir pārliecināti, ka iegūt profesionālo vidējo izglītību ir vienkāršāk nekā vispārējo vidējo izglītību. Tas nenozīmē, ka profesionālajai izglītībai nav vērtības: 86% aptaujāto uzskata, ka  profesionālajā izglītībā cilvēki iemācās darba devējam nepieciešamās prasmes, 67% ir pārliecināti, ka pēc profesionālās izglītības iegūšanas ātri var sameklēt darba vietu, un 60% domā, ka profesionālā izglītība palīdz iegūt labi apmaksātu vai augsti vērtētu darbu.

 

2. Profesionālā izglītība ne vienmēr atrodas ieteikumu augšgalā

Tikai 60% cilvēku, kuri ieguvuši profesionālo izglītību, un 26% vispārējās izglītības iestāžu absolventu, iespējams, citiem ieteiktu apgūt profesionālo izglītību. Dažās valstīs aptaujāto skaits, kuri ieteiktu apgūt profesionālo izglītību, ir pavisam zems: Dānijā, Zviedrijā un Īrijā tā ir tikai viena piektdaļa aptaujāto. Bez tam sastopami pārpratumi, kuri jārisina: 70% aptaujāto domā, ka profesionālā izglītība nozīmē roku darbu, un tas – neskatoties uz milzīgajām, jau līdz šim notikušajām pārmaiņām darbu izpildes veidos.

 

3. Profesionālās izglītības apgūšanu neiesaka

19 no 28 ES dalībvalstīs vismaz 20% aptaujāto atzīst, ka viņiem (vismaz viens ģimenes loceklis) ir ieteicis neizvēlēties mācīties profesionālajā skolā. Dažās valstīs (Horvātijā, Itālijā, Rumānijā, Ungārijā) šādu ieteikumu saņēmuši vairāk nekā 40% aptaujāto. Tikai Nīderlandē šī daļa ir mazāka nekā 10%.

 

4. Šķērslis joprojām ir informācijas deficīts

Ir ieguldītas lielas pūles, lai visiem Eiropā būtu iespējams iegūt kvalitatīvi augstvērtīgu informāciju un konsultācijas. Tomēr aptauja rāda, ka darba vēl ir daudz: 26% pieaugušo, kuri pabeiguši profesionālo izglītību un 50% pieaugušo, kuri ieguvuši vispārējo vidējo izglītību, atzīst, ka tajā brīdī, kad viņiem bija jāizšķiras par turpmākajām karjeras perspektīvām, viņu rīcībā nav bijusi nekāda informācija par profesionālo izglītību.

 

5. Cilvēkiem bez kvalifikācijas vai ar zemu kvalifikāciju profesionālā izglītība nav cieņā

24% cilvēku, kuri nav pabeiguši vidusskolu, neko nav dzirdējuši par profesionālo izglītību, vēl 21% par to ir gan dzirdējuši, bet īsti nezina, par ko ir runa. Ņemot vērā faktu, ka daudzas valstis mēģina attīstīt profesionālo izglītību kā efektīvu karjeras veidošanas ceļu cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar vispārējās vidējās izglītības iegūšanu, šie skaitļi ir ārkārtīgi satraucoši.

 

Secinājumi ir skaidri un viennozīmīgi

Vispirms jāpateicas Cedefop par šādas aptaujas veikšanu. Tomēr aptaujas rezultātiem vajadzētu uzdzīt šermuļus visiem, kuri veido profesionālās izglītības politiku, neatkarīgi no tā, kādā funkcijā viņi darbojas. 

Ir skaidrs, ka ievērojamai daļai pieaugušo par profesionālo izglītību ir negatīvi priekšstati un/vai viedokļi, un viņi tos, iespējams, nodos tālāk jauniem cilvēkiem. Bez tam mēs, balstoties uz šiem datiem, varam secināt, ka arī viņi paši nevēlas apgūt profesionālo izglītību.

Tādēļ ir nepieciešama steidzama rīcība. Vēstījums ir skaidrs: Vai nu mēs neesam pietiekami daudz darījuši, lai veicinātu izmaiņas uzskatos par profesionālo izglītību vai arī tas, ko mēs esam darījuši, nav bijis pietiekami iedarbīgs.

Mums ir nepieciešama visaptveroša un koncentrēta pieaugušo izglītības un tālākizglītības vērtības paaugstināšana un kvalitatīvi augstvērtīgas konsultācijas un palīdzība. Protams, mums ir vajadzīga arī plašāka un kvalitatīvi augstvērtīgāka profesionālā tālākizglītība, lai šis process būtu uzticams. Tas nebūs viegli, bet ir jārīkojas nekavējoties, jo viedokļi tiek ātri pārņemti, un tiem ir jāmainās.


Endrjū Makošans jau vairāk nekā 30 gadus strādā vispārējās un profesionālās izglītības jomā. Jau vairāk nekā 15 gadus viņš veic aptaujas un novērtējumus ES, pirms tam viņš darbojās kā konsultants Apvienotajā Karalistē. Pašlaik Endrjū Makošans ir neatkarīgs pētnieks un konsultants, ECVET eksperts Apvienotajā Karalistē un vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Dublinas universitātes Izglītības centrā personām ar speciālām vajadzībām.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Zobrazuje sa 1 - 3 z(o) 3
  • Obrázok používateľa Karina Tambovska
    Profesionāla izglītība, manuprāt, ir labs un ļoti reāls veids kā nākotnē atrast stabilo darbu. Protams, daudz ir atkarīgs no paša cilvēka. Bezdarbinieku skaits ir gan starp augstskolas beidzējiem gan starp cilvēkiem, kuri pabeidza profesionālu izglītību. Pēc manas pieredzes, cilvēki, kas pabeidza profesionālu izglītību strādā tieši iegūtā profesijā, bet pēc augstskolas - strādā kāda citā profesijā, pat nesaistīta ar iegūto izglītību. Varbūt problēma ir saistīta ar mūsdienu cilvēka domāšanas veidu. Beidzot skolu ( it īpaši devīto klasi) jauns cilvēks vēl nav gatavs pieņemt lēmumu par nākotnes profesiju, tāpēc turpina mācīties skolā vai izvēlas augstskolu, kas, kā liekas, dod plašāku diapazonu karjeras izvēlei. Bieži profesionālu izglītību pēc devītās klases izvēlas tie jaunie cilvēki, kuriem, dažādu apstākļu dēļ ir ātrāk jāpelna naudas. Var būt tāpēc rodas doma, ka pēc profesionālas izglītības saņemšanās būs jāstrādā ar rokām, bet tas arī skar mūsu sabiedrības problēmu, jo visi cenšas kļūt par līderiem un vadītājiem. Tāpēc manuprāt cilvēki kas beidz profesionālu izglītību ir vairāk ieguvusi nekā zaudējusi. Tik un tā, pēc profesionālas izglītības var turpināt mācībās augstskolā ja būs tāda nepieciešamība.
  • Obrázok používateľa Rolands Marcinkevics
    Sabiedrībā valda uzskats, ka vienīgā vērtīgā izglītība tiek iegūta augstskolās. Tomēr, ja pavērojam augstskolu beidzējus starp bezdarbniekiem, to ir liels skaits. Iespējams profesionālās izglītības attīstību varētu veicināt izmaiņas augstskolu vidē, ja augstskolas uzņemtu studentus pēc profesionālās izglītībasm kuriem jau ir zināmas profesionālās iemaņas un prasmes, jo daudzi skolēni pēc vispārējās izglītības, uzsākot studijas kādā no profesijām ir kā baltas lapas. Kā prasības studijām Lauksaimniecības Universitātē varētu pabeigta profesionālā izglītība atbilstošajā nozarē.
  • Obrázok používateľa Katrin Lowitz
    Das Ergebnis der Befragung wundert mich überhaupt nicht. Für meine Plattform www.beyond-eve.com habe ich seit 1 Jahr recherchiert über Angebote derzeit ausgerichtet eher auf Frauen. 

    Es gibt gigantische Möglichkeiten, diese sind aber kaum zu finden, da sie nicht bei Google auf der Seite 1 erscheinen. Bildungseinrichtungen, Projekte und Programme haben keine Möglichkeit den Google Algorithmus zu schlagen, hierfür braucht es ein großes Marketing Budget. Um etwas zu finden, muss man als Suchender unendlich Geduld mitbringen, bis ein passendes Angebot auftaucht. Das wollen wir mit unserer Plattform beheben. Schnell Angebote finden. 

    Wir sind Ende Oktober 2017 gestartet, zuerst auf Deutsch, aber im März wollen wir Englisch anbieten und dann die weiteren europäischen Sprachen.