chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Elektronická platforma vzdelávania dospelých v Európe

 
 

Blog

Celoživotné vzdelávanie v EÚ - infografický sprievodca vzdelávaním dospelých

16/11/2018
by EPALE SK
Jazyk: SK
Document available also in: EN LV FR NL

/sk/file/lifelong-learningLifelong learning

Lifelong learning

 

Politická analytička Denise Chircop z Výskumnej služby Európskeho parlamentu predstavila najnovší interaktívny infograf, ktorý skúma vzdelávanie od skorého detstva až po dospelosť.

 

Vedeli ste, že:

  • naozaj dobrý spôsob, ako zlepšiť šance vášho dieťaťa na úspech v škole, je pokračovať vo vašom vlastnom vzdelávaní? Napriek tomu iba 4% dospelých s nízkou úrovňou vzdelania absolvuje akúkoľvek odbornú prípravu.
  • deti zo znevýhodneného prostredia, ktoré navštevujú zariadenie predškolskej výchovy, získajú „náskok“ oproti ostatným deťom, ktoré tieto zariadenia nenavštevujú? Napriek tomu je miera účasti detí v týchto zariadenia v priemere o 7% nižšia, ak ich rodičia nedosiahli terciárne vzdelanie, a o 13% nižšia, ak deti pochádzajú z prisťahovaleckých rodín.
  • ako osemnásťročná žena máte väčšiu šancu, že študujete ako muž vo vašom veku?

Začiatok školského roka je správny čas na preskúmanie stavu vzdelávania v Európskej únii. Ako si môžeme byť istí, že všetci majú rovnaké príležitosti na vzdelávanie, ktoré neskôr poskytne základ pre uplatnenie sa na pracovnom trhu? Využívajú ľudia príležitosti na vzdelávanie, ktoré poskytuje ich pracovisko? Poskytujú možnosti na vzdelávanie väčšie šance žien na uplatnenie sa na pracovnom trhu?

Výskumná služba Európskeho parlamentu vytvorila interaktívny infograf celoživotného vzdelávania v EÚ, ktorý skúma vzdelávanie od skorého detstva až po dospelosť. Infograf nekončí pri výskume formálneho systému vzdelávania, ale skúma všetky formy učenia pre celistvý pohľad na vzdelávanie v každom členskom štáte.

Viete, akú kvalifikáciu potrebujete na to, aby ste sa stali učiteľmi v Európe? Kto profituje zo vzdelávania a odbornej prípravy, a kto zostáva pozadu? Je Európsky parlament skutočným aktérom v oblasti vzdelávania a odbornej prípravy?

Tento nástroj umožňuje zobraziť grafy podľa premennej, ktorá vás najviac zaujíma, alebo zistiť viac o jednotlivých členských štátoch a porovnať ich s ostatnými. Infograf čerpá dáta zo štúdií, ktoré boli väčšinou financované z Európskej únie za účelom získať komplexné údaje, na základe ktorých je možné formulovať ďalšie politiky.

Navštívte interaktívny inforgraf „Celoživotné vzdelávanie v EÚ“

 

Denise Chircop je politická analytička vo Výskumnej službe Európskeho parlamentu, ktorá sa zameriava na vzdelávanie, odbornú prípravu a mládež. V minulosti pracovala v Európskom hospodárskom a sociálnom výbore a ako učiteľka štátnej školy a lektorka na Maltskej univerzite. Vyštudovala fakultu vzdelávania na Maltskej univerzite a pokračovala v štúdiu na Scienze dell'Educazione na Univerzite degli Studi di Firenze.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Zobrazuje sa 1 - 9 z(o) 9
  • Obrázok používateľa Rēzija Cela
    Inforgrafikās ietvertā informācija bija apkopota viegli uzskatāmā veidā, ļaujot apskatīt problēmas būtību interesantā un informatīva veidā. Iepriekš nebiju iedziļinājusies mūžizglītības problēmu likumsakarībās, līdz ar to informācija bija ļoti noderīga. Paldies!
  • Obrázok používateľa Anita Apine
    Interaktīvā infografika ‘Mūžizglītība ES’,  sevī ietver ļoti daudz interesantas un noderīgas informācijas. Tā kā visvairāk saistīja Pieaugušo izglītība, tad jāsaka, ka atradu jaunu skatījumu. Lai atzīmējam kaut vai dažādos apmācību veidus pieaugušajiem: mācību grupas, kas nodarbojas ar zināšanu padziļināšanu par dažādiem jautājumiem, "nobriedušie" studenti universitātēs,  tālmācība, apmācība darba vietā un pārkvalifikācija, kursi, kas apvieno teoriju ar praksi, un nodarbības vai citas mācību aktivitātes, kas tiek veiktas, ņemot vērā īpašu interesi. Infografikā sameklēju Latvijas augstskolu jaunākos piedāvājumus, piemēram, Vidzemes Augstskola (ViA) piedāvā 4 jaunas maģistra līmeņa studiju programmas. “Studiju programma “Mediju un informācijas pratība” izstrādāta, sadarbojoties ar komunikācijas un mediju jomas ekspertiem. Programmā tiks iekļautas stratēģiskās spēles, simulācijas un citas metodes, kas palīdz integrēt teorētisko zināšanu potenciālu dažādu ar medijpratību un informācijas pratību saistītu, praktisku problēmu risināšanā. Līdzīgas inovatīvas metodes tiks izmantotas vēl vienā jaunā starpdisciplinārā maģistra studiju programmā “Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība”. Topošajiem maģistriem paredzēta arī jaunā studiju programma “Kiberdrošības inženierija”, kuras ietvaros studentiem būs iespēja pētīt un rast risinājumus problēmām, kas saistītas ar informācijas drošības risku mazināšanu e-produktos, e-pakalpojumos, informācijas sistēmā vai kibertelpā. Ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu saistīta arī jaunā studiju programma “Virtuālā realitāte un mobilās tehnoloģijas”. Studiju programma sniegs zināšanas par VR/AR tehnoloģijām, to pielietojumu un lomu inovācijās. Studentiem būs iespēja iegūt jaunas zināšanas, attīstīt reālas prasmes un kompetences, veicot trīsdimensiju satura pārvaldīšanu, programmēšanu, modelēšanu u.c.”. Vērtīgs materiāls pētīšanai un izmantošanai: http://www.europarl.europa.eu/thinktank/infographics/lifelonglearning/in...
  • Obrázok používateľa Ieva Bērziņa
    Rakstā tiek uzdots jautājums, vai lielākas izglītības iespējas patiesi palielina sieviešu izredzes gūt panākumus darba tirgū? Varētu tikai izteikt vēlējumu, lai dažādu izglītības, sociālo un ekonomikas politiku ietvaros šis jautājums tiktu skatīts daudz dziļāk un vispusīgāk, respektējot lielas daļas sieviešu vajadzības, intereses un dzīves prioritātes, ne tikai darba tirgus perspektīvā, bet arī ģimenes dzīves kontekstā. Tā, piemēram, 2014.gadā SKDS veica pētījumu  „Ģimene – ideāls un realitāte”, kurā 49% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka periodam, kad viens no vecākiem nestrādā, bet paliek mājās ar bērnu, ir jābūt līdz 3 gadiem, bet 18,3% uzskatīja, ka tiem jābūt 6-7 gadiem (līdz bērns sāk iet skolā), 3% - ka tiem jābūt 12 gadiem, savukārt viedoklim, ka vecākiem pēc iespējas ātrāk jāatgriežas algotā darbā, piekrita vien 0,8% respondentu (līdz pusgadam – 0,4%, līdz gadam - 2.8%). Līdzīgi arī  Eiropas Komisijas projekta „Family Patform” ietvarā 2010.gadā tika veikta aptauja „Mātes Eiropā” (Mothers in Europe), (sk. „Report: Realities of Mother in Europe” http://www.mmmeurope.org/ficdoc/FAMILYPLATFORM-Realities-of-Mothers-in-E... ). Šajā aptaujā 11% mātes izdarīja izvēli par labu pilna laika nodarbinātībai, 64% daļēja laika nodarbinātībai, lai varētus saskaņot darba un ģimenes dzīvi, bet 25% vēlējās visu laiku veltīt ģimenei. 80% no sievietēm, kuras izvēlējās nepilnu darba laiku, vēlējās pilnībā veltīt sevi ģimenes dzīvei bērnu vecumā no 0-3 gadiem. Nepietiekami novērtējot šīs sieviešu vajadzības, sabiedrības veselība un dzīves kvalitāte nenoliedzami tiek ietekmēta negatīvi. Ne viss ir izmērāms darba tirgus rādītājos.
  • Obrázok používateľa Laima Kronberga
    Piekrītu, ka bērns, kurš redz, ka arī vecāki mācās, dara to sekmīgāk un jēgpilnāk. Laiks, ko pavadu studējot, no bērnu puses tiek respektēts, jo ģimenē mācīšanās jēdzienam ir liela nozīme. Neatkarīgi, vai tie ir ikdienas skolā uzdotie mājas darbi, vai formālās pieaugušo studijas. Ļoti plašs  informatīvs materiāls par mācīšanās situāciju Eiropā. Noteikti to izmantošu  savu studiju kontekstā. Paldies!
  • Obrázok používateľa Renārs Rapa
    Tiešām interesanta un noderīga informācija. Uzreiz saskatu papildus motivāciju savām studijām, jo gribas izmantot šo iespēju (pašizglītošanos) lai uzlabotu bērna sekmes. 
    Apskatot infografikas, ievēroju, ka daudzās ES valstīs nav izglītības vadlīniju sākumskolai. Domāju tas ir labi, ka Latvijai tādas ir, tas rada iespēju visiem virzīties uz kopīgu mērķi, kopīgi nolemtu prasmju apguvi. Protams, ja tās ir kvalitatīvi sagatavotas.
    Paldies Eiropas savienībai par šo informāciju, noteikti atgriezīšos pie šī raksta, lai izpētītu apskatītos jautājumus sīkāk.

  • Obrázok používateľa Liene Niedola
    Paldies par plašo infografiku, kas sevī ietver ļoti daudz noderīgas informācijas. Ar lielu interesi to izpētīju!
    Ļoti patiesi ir pētījuma dati, ka skolēni, kuru vecāki ir ieguvuši augstāko izglītību ir motivētāki un uzrāda augstākus rezultātus. Domāju, ka tas skaidrojams ar to, ka šie bērni ir auguši izglītotā vidē, kurā vecāki tiecas uz tālakizglītību, sevis pilnveidi. Tiek izvirzīti mērķi, plānots, kā tos sasniegt. Nav pasīva dzīves dzīvošana, ar domu par eksistēšanu.
  • Obrázok používateľa Laima Mitenberga
    Piekrītu apgalvojumam, ka uzlabot sava bērna sekmes skolā ir turpināt pašiem savu izglītošanos. Manuprāt, sekojot vecāku piemēram, bērns var gūt motivāciju un jēgu izglītošanās procesam.
    Attīcībā uz faktu, ka bērni no sociāli nelabvēlīgas vides, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, vēlākā vecumā uzrāda pat lielāku ieguvumu nekā pārējie bērni, varētu teikt, ka šādi bērni ir motivētāki dzīvē sasniegt vairāk, lai izrautos no bērnības piespiedu apstāķliem un kļūtu veiksmīgāki. Šie bērni ir piedzīvojuši spiedīgus apstākļus, kā rezultātā viņos ir cīņasspars un rūdījums nepadoties grūtībām.
  • Obrázok používateľa Agnese Zenfa
    Bērni ir vecāku spogulis, tāpēc, ja vecāki rādīs priekšzīmi, ka mācīties ir labi un, ka iegūstot izglītību dzīvē klāsies labāk, tad arī bērns mācīsies un uzlabos savu izglītību.
    Reizēm arī vecāku vienaldzība dod stimulu dzīvē sasniegt ko vairāk kā ir, viss ir atkarīgs no situācijas un paša motivācijas.
  • Obrázok používateľa Ināra Upeniece
    Sniegts gan izglītojošs, gan plašs informatīvs materiāls par situāciju Eiropā tēmas ietvaros. Lasīju ar interesi!!!