chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Platforma electronică pentru educația adulților în Europa

Blog

Inovatīvās pedagoģijas attīstības tendences (2.daļa)

23/03/2020
de Heike Kölln-Prisner
Limba: LV
Document available also in: DE EN ES HR ET

Lasīšanas ilgums apmēram 4 minūtes - lasiet, spiediet "patīk", kometējiet!


Šī pārskata izveidošanas pamats ir 2020. gada “Inovatīvās pedagoģijas” ziņojums  Reports Nr. 8 „Innovating Pedagogy“. Ziņojums iepazīstina ar 10 tendencēm, kas attiecas ne tikai uz pieaugušo izglītību, bet uz visām pedagoģijas jomām. Par ko liecina šīs tendences? Kādas prognozes tiek izteiktas, un ko tās nozīmēs pieaugušo izglītībai? Piedāvāju ieskatu dažādās tendencēs, kas varētu “ienest gaismu tumsā”.

 

OECD (2019): nākotnes izglītības tendences

2019. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angļu: OECD) nosauca 4 globālas tendences OECD 4 Mega-Trends, kas (būs) raksturīgas izglītībai. Tās izstrādātas, balstoties uz OECD, Pasaules bankas un citu starptautisku organizāciju datiem. Ziņojumā „Shaping Education 2019“ nosauktas šādas tendences:

  1. Mācīšanās demokrātijai. Saskaņā ar OECD tā nozīmē kritisku nostāju pret plašsaziņas līdzekļiem, visu iedzīvotāju grupu izglītības interešu ievērošanu un izglītības pieejamību.
  2. Jaunu tehnoloģiju izmantošana un kritiska nostāja pret plašsaziņas līdzekļiem. Gandrīz visas pārējās nosauktās tendences apvienojas šajā, un par svarīgiem nosacījumiem tiek uzskatīta elastīga, no vietas un laika neatkarīga pieeja digitāliem mācību piedāvājumiem un kritiska nostāja pret plašsaziņas līdzekļiem.
  3. Izglītības iespēju piedāvāšana vecākiem cilvēkiem, viņu ieinteresēšana par izglītību un paaudžu kopīga apmācība. Ņemot vērā demogrāfisko attīstību un darba dzīves ilguma pagarināšanu, OECD šo mērķi uzskata par neatliekamu.
  4. Ilgtspējīga izglītība. To veicina patērētāju uzvedības izmaiņas, kompetenču attīstība vides tehnoloģiju jomā un reģionālo saišu stiprināšana.

“Inovatīvās pedagoģijas” ziņojums balstās pārsvarā uz tehnikas un ražošanas nozarē valdošajām tendencēm un pārmaiņām, bet OECD norāda uz globālām pārmaiņām un no tām izrietošajām prasībām izglītības jomā.

 

Nākotnes pētījumi à la M. Horx

Abiem minētajiem ziņojumiem tiek pretstatīts Matiasa Horksa (Matthias Horx) viedoklis. To Horkss pauda 2018. gada 27. septembrī Augšaustrijas pieaugušo izglītības foruma 25 gadu jubilejas pasākumā Lincā "25 Jahre EB-Forum OÖ Jubiläumsfeier". Atsaucoties uz savu vairākkārt prezentēto globālo tendenču karti- Megatrend-Map, kurā kā noteicošās tendences minētas urbanizācija, individualizācija, veselība, savienojamība un globalizācija, viņš izdara šādu secinājumu: Pieaugušo izglītība nezaudēs savu nozīmi, tomēr tā vairāk koncentrēsies uz būtisko: cilvēka attīstību visa mūža garumā un ticību saviem spēkiem attiecībās ar citiem.  

Par digitalizāciju (un ar to saistītajām bažām) Horkss saka: Katra tendence rada sev pretējo  tendenci un tikai abu virzienu mijiedarbībā notiek attīstība.

 

Trīs tendences: kas ir kopīgs?

Iepriekš minētās globālās tendences ir savstarpēji saistītas, (kartē) to krustpunktos izveidojas mācību tēmas, piemēram, urbānā lauksaimniecība kā savienojamības, urbanizācijas un vides pārvaldības krustpunkts. Šis viedoklis par pieaugušo izglītības nākotni izteikts 2018. gadā, tomēr attiecībā uz pieaugušo izglītības vērtībām un galvenajiem uzdevumiem tas ir aktuāls arī šobrīd.

Ja apkopo un salīdzina visus trīs viedokļus, iegūst pilnvērtīgu kopskatu:

Horkss uzskata, ka pieaugušo izglītība ir sabiedrības attīstības sastāvdaļa, un pieaugušo izglītības nākotnes uzdevumus viņš saista ar sabiedrības attīstību. OECD vairāk koncentrējas uz globālām vajadzībām un izaicinājumiem un no tiem atvasina nākotnes uzdevumus arī pieaugušo izglītībai, bet “Inovatīvās pedagoģijas” ziņojums pievēršas tehniska rakstura izmaiņām un ar tām saistītajām pārmaiņām, ar kurām būs jārēķinās arī pieaugušo izglītībai.  

Visi trīs ziņojumi uzsver mācību digitalizācijas, ilgtspējības, individualizācijas/elastības, kā arī piedalīšanās/demokrātijas nozīmi. Vai šīs ir globālas tendences? Ieskatoties pieaugušo izglītības piedāvājumos, kļūst skaidrs, ka neviena no šīm tendencēm nav attiecināma uz “nākotni”, jo tās visas pastāv jau šobrīd.

Ir arī citi tendencēm veltīti ziņojumi, kas nosaka arī papildus prioritātes. Šeit vēl divas saites:

Šveices Nākotnes institūts piedāvā 12 globālas tendences: 12 Megatrends durch das Schweizer Zukunftsinstitut und swissfuture. Priekšplānā tiek izvirzīti jauna veida darbs (New Work), gados vecāku cilvēku sabiedrība (Silver Society), savienojamība un ar to saistītā nepieciešamība celt profesionālo kvalifikāciju, attīstīt jaunus izglītības ieguves veidus un piedāvāt izglītības iegūšanu jaunām mērķa grupām.

No Austrijas profesionālajai kvalifikācijai tiek izvirzītas sešas svarīgas tendences: 6 wichtigsten Trends der WU Executive Academy.  Abas raksta autores par svarīgāko uzskata personiskās atbildības veidošanu un atbalsta individualizētu izglītību ar to pavadošām konsultācijām.

Ko šīs tendences nozīmē trīs jomām - programmām, personālam un organizācijai?

 Didaktisches Dreieck_Blogbeitrag "Trends in der Erwachsenenbildung" auf EPALE

Foto: Heike Kölln-Prisner

Neviena tendence neapskata kādu no šīm (saistītajām) jomām atsevišķi. Tomēr var secināt, ka “Inovatīvās pedagoģijas” ziņojums priekšplānā izvirza mācību programmas (un līdz ar to darbinieku zināšanas un prasmes), Horkss balstās uz pārmaiņām sabiedrībā un tādēļ par svarīgu uzskata pilnīgu mācību organizācijas maiņu: mērķis mainās, un līdz ar to mainās arī programmas un tām nepieciešamās kursu vadītāju zināšanas. OECD saista izglītību, tostarp pieaugušo izglītību ar globāliem izaicinājumiem, taču mācību organizācijas izmaiņas uzskata par mazāk svarīgām.

Šeit atradīsiet pārskata “Inovatīvās pedagoģijas attīstības tendences” 1. daļu


Par autori: Heike Kelne Priznere (Heike Kölln-Prisner) kopš 1986. gada strādā pieaugušo izglītībā, viņas specializācija ir pamatizglītība, projektu vadība un izglītības iespējas personām ar īpašām vajadzībām. Bez tam viņa ir arī EPALE vēstniece (DE).

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Se afișează 1 - 7 din 7
  • imaginea utilizatorului Ingrida Muraskovska
    Paldies, Heike, par šo apskatu! Ir daudz vielas pārdomām. Manuprāt, atšķirīgais tendenču piedāvājums ir saistīts ar atšķirīgu "pieaugušo izglītība" izpratni, kurai tendences tiek definētas. Pieaugušo izglītība kā bizness, kā sabiedrības attīstības faktors, kā organizatoriskā sistēma. Un dzīvē visi šie skatu punkti un tendences savijas. Tendenču apkopojums ir vērtīgs ar to, ka to var izmantot esošās situācijas izvērtēšanai pieaugušo izglītībā dažādās valstīs. Un pēc tam analizēt, kas tad ir reālā Eiropas tendence. Tas būtu interesants pētījums. 
  • imaginea utilizatorului Maren Lohrer
    ...für diese Übersicht. Vermutlich wird wg. Corona der Trend zur Digitalisierung noch mehr an Schwung gewinnen. 
  • imaginea utilizatorului Laura Semuča
    Nākotnē par šo ir ļoti nopietni jādomā, kā pilnveidot un pastiprināt pieaugušo izglītības kvalitāti. Bet jāpiekrīt, ka jau šobrīd mācību digitalizācija, ilgtspējība, individualizācija/elastība, kā arī piedalīšanās/demokrātijas, ieskatoties pieaugušo izglītības piedāvājumos, neviena no šīm tendencēm nav attiecināma uz “nākotni”, jo tās visas pastāv jau šobrīd.
  • imaginea utilizatorului Heike Kölln-Prisner

    Ja, da hast du Recht. Mein Mann sagte neulich, dass es "das doch noch gar nicht überzeugend" gibt, aber das sehe ich nicht so!
  • imaginea utilizatorului Marlene Röder
    ...für diesen spannenden Beitrag. Ich finde den Inhalt sehr anschaulich aufbereitet!
  • imaginea utilizatorului Heike Kölln-Prisner
    War mir auch tatsächlich ein Anliegen, das hatte mich schon seit Wochen in den Fingern gejuckt...
  • imaginea utilizatorului Mona Schliebs
    Vielen Dank für die tolle Zusammen- und Nebeneinanderstellung - gerade im Bereich digitale Bildung schießen Trends wie diese wie Pilze aus dem Boden und man muss sich wirklich ranhalten, um nicht den Anschluss zu verpassen. Eine solche Aufstellung künftiger Schwerpunkte ist da wirklich hilfreich, um sich mal wieder gedanklich zu sortieren. 

    Ich persönlich bin sehr gespannt auf die Einbindung von KI und die Trennung von Mensch und Maschine, wie du sie auch im Beitrag ansprichst.