chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Platforma electronică pentru educația adulților în Europa

Blog

Kreativsein ist alles – Eindrücke aus einer Recherche im Rahmen des EU-Projektes CIM

11/06/2019
de Susanne Lattke
Limba: DE
Document available also in: LV

Lesedauer circa 3,5 Minuten - Lesen, liken und kommentieren!


Ziel des Erasmus+ Projektes CIM – Promoting Creativity and Innovation Management in an innovative blended learning and validation programme at the interface between higher education and business ist es, an der Schnittstelle von Hochschulen und Unternehmen ein innovatives IKT-gestütztes Lern- und Validierungssystem für Kompetenzen in den Bereichen Kreativität und Innovation zu entwickeln. Für das erste Arbeitspaket recherchierten die Projektpartner einschlägige Fortbildungsangebote in ihren jeweiligen Ländern. Der folgende Blogbeitrag gibt einige aus dieser Recherche resultierende Impressionen wieder.

Kreativität als Schlüsselkompetenz

Kreativität ist zur ubiquitären Schlüsselkompetenz bzw. Qualifikation avanciert. Kreativität wird heutzutage nicht nur von Künstlern oder Kulturschaffenden erwartet, sondern ist in ausnahmslos jeder Branche gefragt, um den jeweiligen Firmenerfolg optimieren zu können. Nicht nur Produktentwickler müssen kreativ sein, um innovative Angebote zu entwickeln. Auch Vertriebsleute sollten kreative Marketingtechniken beherrschen, um die Produkte erfolgreich an den Kunden zu bringen. Und Führungskräfte benötigen besonderen Einfallsreichtum, um mit kreativen Managementmethoden die Kreativität der Mitarbeiter gezielt fördern zu können.

Damit nicht genug. Auch im Privatleben muss kreativ sein, wer nur etwas auf sich hält. Freizeitgestaltung, Wohnungseinrichtung, Geschenke – was nicht den Stempel von Individualität und Kreativität trägt, ist im sozialen Umfeld kaum noch satisfaktionsfähig. Und ja, zugegeben: Auch die persönliche Befriedigung ist in der Regel hoch, wenn man sich (erfolgreich) einer kreativen Tätigkeit widmet.

Der Kultursoziologe Andreas Reckwitz spricht in diesem Zusammenhang von einer Doppelung von Kreativitätswunsch und Kreativitätsimperativ, die unsere Gesellschaft tief durchdrungen hat: Man will kreativ sein, und man soll es auch.

/ro/file/creative-7258111920jpg-0creative-725811_1920.jpg

be creative

Erlernbarkeit von Kreativität

Wie kann man nun aber einer nicht sprudeln wollenden Kreativität gezielt auf die Sprünge helfen?

Kann man Kreativität überhaupt lernen? Die Frage scheint sich zu erübrigen, wenn man in einer Weiterbildungsdatenbank den Suchbegriff “Kreativität” eingibt. Knapp 16.000 Treffer spuckt der Computer aus. Und auch wenn man die Kurse aussortiert, die nicht Kreativität an sich im Blick haben, sondern “nur” auf das Erlernen spezifischer künstlerischer Techniken wie Ölmalerei oder Ikebana abzielen, ist die Bandbreite einschlägiger Angebote enorm. “Kreativität ist erlernbar” lautet plakativ der Titel eines VHS-Angebots, jeden möglichen Zweifel sofort im Keim erstickend. Und wie lernt man sie nun, die Kreativität? Die Ansätze sind vielfältig, und doch begegnet man vielfach denselben Stichworten und Formaten. Bei den Kursangeboten dominieren – neben künstlerischen Hobbykursen und beruflichen Fortbildungen für Fachkräfte aus den Bereichen Pflege, Therapie und Pädagogik – stark vereinfacht, zwei Richtungen:

Da ist zum einen das betriebliche Fortbildungsseminar, typischerweise einen oder zwei Tage lang, in dem Führungskräfte und/oder Mitarbeiter ihr Kreativitätspotential frei- und zum Wohle des Unternehmens einzusetzen lernen sollen. Hier dominiert das Kennenlernen und Ausprobieren von Kreativitätstechniken und -methoden (Brainstorming, 6 Thinking Hats, …), die dann im Berufsalltag zu Problemlösungszwecken oder zur Innovationsentwicklung gute Dienste leisten sollen. Kreativität nicht nur des Einzelnen, sondern speziell im Team zu fördern, steht dabei häufig im Fokus. Auch Themenmoden scheint es zu geben. “Kreativität ist mehr als Design Thinking” lautet ein weiterer Seminartitel – nicht ohne Grund, ist doch der Ansatz des Design Thinkings gerade äußerst angesagt. Die oben erwähnte Datenbank verzeichnet immerhin mehr als 1.500 aktuelle Einträge zu diesem Thema.

Zum anderen gibt es den drei- bis fünftägigen Bildungsurlaub, im dem Berufstätige lernen sollen, durch kreative Betätigung wie Malen oder Tanzen zu Entspannung, Wohlbefinden und innerem Gleichgewicht zu kommen. Kreativität dient hier der Stressbewältigung – und das heißt zur Lösung eines Problems, zu dem die ständigen Kreativitätsanforderungen im Berufsleben nicht unerheblich beitragen.

Neue Lehr- und Lernansätze in der Praxis

Kreativität ist das Mittel der Wahl für alles und jedes, so scheint es. Und so ist es gut, dass es so viele einschlägige Weiterbildungsangebote gibt. Natürlich sind sie noch viel zahlreicher und vielfältiger, als hier angedeutet. Auch etliche Online-Angebote finden sich darunter – etwa ein vom Berklee College of Music angebotener MOOC “Creativity & Entrepreneurship”, der Prinzipien des musikalisch-schöpferischen Prozesses für das Vorhaben einer Start-Up-Gründung nutzbar machen möche.

Kreativitätsfortbildungen gibt es wirklich zu fast allem und jedem – nur ein Angebot zu “kreativer Buchführung” konnte bislang nicht ausfindig gemacht werden.


Über die Autorin:

Susanne Lattke ist wissenschaftliche Mitarbeiterin am Deutschen Institut für Erwachsenenbildung - Leibniz-Zentrum für Lebenslanges Lernen e.V. in Bonn.

Jetzt einloggen und mitdiskutieren! 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Se afișează 1 - 10 din 13
  • imaginea utilizatorului Santa Apše
    Es pieļauju, ka prasības un vēlme pēc radošuma šobrīd ir aktuāls jautājums, jo radoša pieeja spēj radīt ko jaunu un palīdz risināt problēmas ar citiem (neierastiem) paņēmieniem. Jautājumi, kuri kļūst aktuāli šī temata ietvarā - kas ir radošums?  Vai radošumu var iemācīties? Ko aptver radošums? Es ticu, ka radošums mūsos visos ir, tikai ne vienmēr mēs spējam to sevī atraisīt un ļaut tam vaļu. Cilvēks vēlas daudz ko kontrolēt un ietekmēt, līdz ar to daudz labprātāk pakļaujas jau ierastiem darbības modeļiem, ko kāds jau ir pārbaudījis un noteicis par gana labiem. Ja vadītājs vēlas redzēt radošus padotos, tad noteikti ir jādomā arī par darba vidi, slodzi un mikroklimatu kolektīvā. Radošums nevar izpausties uz noguruma, strīdu un pārdzīvojumu pamata. Protams, daudzās profesijās ir nepieciešama radoša pieeja, un jo īpaši pedagoģijā. Pedagogam ir jābūt radošam un atvērtam jaunām idejām, tomēr ne vienmēr tas tā ir. Pārslodze, negatīva attieksme no vecākiem, kolēģiem vai darba devēja, kas nenovērtē, noteikti nepalīdz pedagogam izpaust radošumu. Radoša pieeja un radošums noteikti nav saistīts tikai ar mākslu un tās virzieniem. Radošums ir kaut kas vairāk par "daru savu darbu labi". Iespēja izpaust radošumu nozīmē meklēt jaunas pieejas, tā ir attieksme pret kolēģiem un bērniem, tā ir vēlme sevi pilnveidot un attīstīt. Radošs cilvēks ir priecīgs un apmierināts, jo spēj sevi realizē. Radošumu noteikti vajag attīstīt! 
  • imaginea utilizatorului Lelde Sakele
    Radošums, protams, ir ļoti svarīga un neatņemama sastāvdaļa jebkurā procesā, bet, pēc manām domām, tas nav galvenais. Jā, ir svarīgi attīstīt radošumu un ļaut sevi izpaust pilnībā, bet tas dažreiz noved pie pretēja efekta. 
  • imaginea utilizatorului Zane Martinsone
    Radošums ir īpašība, kura būtu jāatīsta ik vienam. Radošums ir viena no 21.gs. kompetencēm profesionālajā jomā, taču ja šī īpašība piemitīs katram, tad tā nāktu par labu personīgajai izaugsmei. Jā,to ir grūti iemācīt, taču vienmēr var tiekties uz to. Bet,lai kādam dotu radošu uzdevumu, arī pašam devējam jābūt pēc iespējas radošākam .Rakstā tiek minēts, ka radošums ir atslēgvārds un līdzeklis visam un visiem. Manuprāt tas ir interesanti,ka uzņēmējiem notiek nodarbības pilietojot mūziku.  Un šeit jau ir tas radošums. 
  • imaginea utilizatorului Alise Matuka
    Manuprāt, radošums mūsdienās ir pārvērtēts. Ja pirms gadiem 40 skolās radošumam nebija vietas, tad tagad tas tiek piedēvēts jebkur, kur nav slinkums. Un jāatzīst, ka abos gadījumos tas nav labākais risinājums. Tāpat arī mums skolās joprojām ir gan skolēni ar talantu eksaktajās zinātnēs, gan humanitārajās. Ja iepriekš tika "lauzti" humanitāri domājošie, neļaujot radoši izpausties, tad šobrīd tas pats tiek darīts ar eksaktajiem, uzspiežot radošumu.
    Radošums ir vajadzīga lieta, taču, manuprāt, kā ikviena cita lieta šajā pasaulē - ar mēru.
  • imaginea utilizatorului Ginta Salmina
    Mūsdienās radošums nepieciešams ne tikai kā viena no 21 gadsimta svarīgākajām kompetencēm profesionālajā jomā, tas nepieciešms mums katram savai personīgajai izaugsmei. Jo bieži vien izrādās, ka radošums iet roku rokā ar izkāpšanu ārpus savas komforta zonas, un tas ne vienmēr ir viegli. 
  • imaginea utilizatorului Ināra Skrodele
    Domājot par radošumu personas darbībā, tas noteikti ir jāattiecina kā uz vienu no pamatprasmēm, kas nepieciešamas cilvēkam 21.gadsimtā. Nenoliedzami, ka šādas īpašības attīstīšana būs kā priekšrocība konkurējot par labāku amatu vai sociālo statusu sabiedrībā. Taču, vai var iemācīt bērnu būt radošam tiešā nozīmē? Vai var likt cilvēkam, kurš atšķir krāsas un prot lietot zīmuli un otas, uzglezno šedevru? Un tas tiks darīts?! Grūti apgalvot, jo zinām, ka radošums ir cieši saistīts ar personas spēju radīt savu īpašo darbu, produktu, ne noskatītu, ne pēc dotā parauga. Tātad šeit vairāk ir jādomā par brīvas personas vispusīgu attīstību, par pašizpausmi, kas jebkuram bērnam ir jau dabiski dota. Un laba skolotāja spēkos ir veicināt šo attīstību, virzīt bērna pašizpausmi vēlamā virzienā pretī plānotajam rezultātam. Mācot radošumu, mēs mācām bērnam darba procesā justies brīvi, iedrošinām sadarboties arī ar citiem, apmainīties viedokļiem, būt tolerantam pret cita viedokli un vērtējumu, neierobežojot viņa izpausmi ne laikā, ne telpā, ne izmantojamās tehnikās, ja vien viņa darbība un gala rezultāts tiek virzīts uz nosprausto mērķi.
  • imaginea utilizatorului Ieva Bērziņa
    Pasaulē tiek meklēti veidi, kā ieviest radošumu rutīnas darbā ar stingri noteiktiem termiņiem un birokrātiskajām procedūrām. Attīstīta pat vesela kustība - kreatīvā birokrātija. Arī Latvijā birokrātija ir sasniegusi apogejiskus apmērus, un tajā bieži vien pazūd gan jēga, gan pats cilvēks, lai gan politiskā līmenī tiek deklarēts tieši pretējais – cilvēks visa centrā. Mani vienmēr ir satraucis tas, cik, daudz intelektuālo resursu tiek iztērēti birokrātijas radīšanā, apkalpošanā un uzturēšanā, tā vietā, lai izdarītu ko patiešām pasaulei un dzīvei vajadzīgu un nozīmīgu.
  • imaginea utilizatorului Paula Dauginoviča
    Manuprāt, mūsdienās bez radošuma, radošiem cilvēkiem neiztikt. Radošums ir nepieciešams jebkurā jomā, nozarē, un ne velti tas ir kļuvis par kvalifikācijas apliecinājumu. Piekrītu konkrētā raksta autoram, ka atzinību sociālajā vidē var gūt tikai ar lietām un idejām, kam piemīt, kas īpašs, citādāks, proti, individualitāte un radošums. Radošums neapšaubāmi ir līdzeklis visam un visiem, tāpēc ir labi, ka tiek piedāvātas tik daudz tālākizglītības iespējas, kuru laikā to var attīstīt. 
  • imaginea utilizatorului Ingrida Muraskovska
    Ja radošums ir viss un viss ir radošums, tad jēdziens zaudē jēgu. Mūsu sasteigtajā pasaulē nav laika iedziļināties, un to aizstāj žonglēšana ar atslēgas vārdiem. Es tev par radošumu, tu man, un jā, mēs esam padiskutējuši. Bet kā ar izpratni? Izpratnei svarīgi vispirms noteikt, kādu problēmu mēs risinām ar jēdziena palīdzību, kādā kontekstā to skatām. Tam pakārtosies kritēriji un rādītāji, kuri ļauj identificēt un novērtēt atbilstošo parādību. Diez vai seminārā pavadīto dienu skaits vai norises vietas var raksturot radošuma pieaugumu mācību darbībā. Un, ja nav kritēriju,  darbības kļūst pašmērķīgas. Radošums nosaukumā, jauki pavadīts laiks un - ko tad īsti mēs attīstījām?
  • imaginea utilizatorului MARIKA BUSOTE-UZULINA
    Strādājot mākslas skolā katru dienu saskaros ar radošumu. Jautājums rodas vai visi skolotāji ir radoši. Bieži saskaros ar darbiem, kur skolotājs uzsver ka darbs ļoti radošs, bet skatoties uz darbu es to neredzu. Kā mēs varam nomērīt, kur sākas un kur tas beidzas. Katram mums ir izveidojusies sava izpratne, uztvere par radošumu. Pēdējā laikā ir radušās pārdomas, mēs bieži lietojam dizains, ilgspējīgs, funkcionāls, radošs. Man visā tajā pietrūkst dvēseles. Radošumam vajag telpu, laiku, mieru...grāmatas, dabu. Bet varbūt es maldos.