chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Elektroniczna platforma na rzecz uczenia się dorosłych w Europie

 
 

Blog

6 iespējas uzlabot ieslodzīto pieeju izglītībai Eiropā

13/07/2018
przez Aldis Lazda
Język: LV
Document available also in: EN HR DE BG SL PL HU EL FR IT ES

/nb/file/prison-education-6-waysPrison education 6 ways

Prison education 6 ways

 

Dr. Pols Daunīzs no Dublinas Sitijas universitātes Īrijā pēta, kā pārvarēt šķēršļus, kas Eiropā traucē ieslodzītajiem iegūt labāku izglītību.

 

Eiropā ir skaidra politika un juridiskais pamats ieslodzīto izglītības veicināšanai. To paredz Eiropas Cietumu noteikumi, ko jaunākajā variantā Ministru komiteja apstiprināja 2006. gadā. Šis bija nozīmīgs Eiropas Padomes solis, lai atzītu, ka ieslodzītie ir svarīgākā mūžizglītības mērķauditorija.

Eiropas Cietuma noteikumi paredz visaptverošu standartus, to skaitā:

  • 28.1 Visi cietumi cenšas nodrošināt visiem ieslodzītajiem izglītības programmu pieejamību tā, lai šis piedāvājums būtu iespējami visaptverošs un atbilstu ieslodzīto individuālajām vajadzībām un ņemtu vērā ieslodzīto nākotnes vēlmes.

Zem nosaukuma “Vienlīdzības, sociālās saliedētības un aktīvas pilsonības veicināšana ar pieaugušo izglītības palīdzību”, Eiropas Padomes Rezolūcija par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem (2011) aicina dalībvalstis koncentrēties uz:

  • ‘izglītošanās vajadzības risināšanu personām (…) īpašās situācijās, kad mācības nav pieejamas, piemēram, (…) cietumos, un nodrošināt to, lai šīm personām tiktu sniegts pietiekams konsultāciju atbalsts (autora izcēlums).

Šī ir pirmā ES Padomes Rezolūcija mūžizglītības jomā, kas konkrēti min ieslodzītos kā būtisku mērķauditoriju, skatoties uz to no sabiedrības saliedētības un aktīvas pilsonības perspektīvas.

Tomēr, neraugoties uz šo politiku un juridisko fonu, pieeju izglītībai cietumā var kavēt dažādi šķēršļi, kurus iespējams pārvarēt ar pietiekamu institucionālo un valsts iesaisti. Lūk, sešas iespējas cietumā pieejamās izglītības uzlabošanai:

/nb/file/izglitiba-ieslodzijuma-grafikspngizglitiba-ieslodzijuma-grafiks.png

 

1. Vispārējo cietuma ēku izmantošana izglītības nodrošināšanā

Daudzās valstīs ļoti aktuāls jautājums ir cietumu pārpildītība, kas rada šķēršļus izglītības nodrošināšanai. Pārpildītība būtiski ierobežo telpu un motivāciju izglītības ieguvei. Viena no risinājuma iespējām ir izmantot cietuma ‘spārnus’ – ēkas, kur cietumnieki dzīvo, kā izglītības ieguves vietas atsevišķu mācību telpu vietā. Tas varētu palīdzēt, ne vien strādājot ierobežotu telpu situācijā cietumā, bet arī dot pozitīvu grūdienu izglītības izplatībā cietuma kā iestādes kultūrā. Ir svarīgi uzsvērt, ka šāds izglītības piedāvājums neaizstāj, bet tikai papildina izglītību, kas tiek sniegta atsevišķās izglītības procesam atvēlētās cietuma telpās. Daudzās Eiropas valstīs ir nepieciešams vairāk attīstīt ieslodzīto strukturētu savstarpējo sadarbību, stimulējot pieeju un piedalīšanos mūžizglītībā.

 

2. Izglītības iespēju integrēšana visos cietumos

Cita problēma, kas ietekmē mācīšanās iespējas, nav vienkārši agra ieslodzīto atbrīvošana, bet arī pārvešana uz citiem cietumiem. Šo šķērsli izglītības ieguvē var likvidēt, integrējot izglītības ieguves iespējas visos cietumos, kā arī cietumos un vietējās izglītības iestādēs vienotā sistēmā. Īsāki un koncentrētāki intensīvi kursi var labāk noderēt tiem ieslodzītajiem, kas drīzumā gaida atbrīvošanu.

 

3. Sadarbības uzlabošana starp pasniedzējiem

Dažās valstīs problēmas rada skolotāju atrašana. Tas lielā mērā ir saistīts ar algas likmi par mācīšanu cietumā. Daudzās Eiropas dalībvalstīs ir maz liecību par profesionālās attīstības un atbalsta pieejamību skolotājiem, kas strādā cietumos. Ir nepieciešama rīcība, kas ļautu pāriet no koncentrēšanās uz atsevišķu cietuma skolotāju vai pasniedzēju uz sadarbības pieeju. Tas ir īpaši būtiski cietuma izglītības kontekstā, kur pastāv šīs vides specifiskās prasības. Labās prakses īstenošanai cietumu izglītības sektorā ir nepieciešama šāda sadarbība starp pasniedzējiem.

 

4. Vienlīdzīga statusa nodrošināšana ieslodzīto izglītībai un darbam

Cietuma izglītībai pastāvošo šķēršļu ziņā ir arī tādi kā darbinieku un masu informācijas līdzekļu attieksmes problēmas, kā arī aizslēgtās cietuma durvis, kā rezultātā ir konkrēts laiks, kad ieslodzītajiem mācību stundas nav pieejamas. Dažās valstīs tiek ievērota apšaubāma prakse samazināt ienākumus ieslodzītajiem, kas darba vietā cietumā izvēlas veltīt laiku izglītībai. Tas ir Eiropas Cietumu noteikumu pārkāpums (28.4): “Izglītībai ieslodzījuma režīmā ir tikpat liela nozīme kā darbam, tāpēc ieslodzītie nedrīkst nonākt finansiāli vai citādi neizdevīgā stāvoklī tikai tāpēc, ka tie mācās”.

 

5. Tīmeklī balstītu iespēju atvēršana

Šķiet, ka vairākās Eiropas valstīs arī drošības apsvērumi ir vērā ņemams šķērslis tālmācības un tīmeklī balstītas izglītības iespēju piedāvāšanai cietumos. Kaut arī pastāv skaidri saprotami iemesli, lai ierobežotu ieslodzīto komunikāciju ar ārpasauli, tehnoloģiski noteikti ir iespējams izstrādāt programmas, kas pieļautu ierobežotu komunikāciju ar ārpasauli un nodrošinātu piekļuvi galvenajiem tīmekļa aspektiem, kas nepieciešami tālākizglītības nodrošināšanai ieslodzītajiem. Šādu tehnoloģiju attīstīšanai ir jābūt par prioritāti ES cietumos – par tehnoloģiju problēmu dēvētais jautājums patiesībā ir politiskās gribas trūkums izmantot pieejamās tehnoloģijas, kas nodrošinātu šādu ierobežotas komunikācijas iespēju.

 

6. Stratēģiska mērķa piešķiršana cietuma izglītībai

Vairākās ES dalībvalstīs ir skaidri redzams, ka cietuma izglītībai trūkst stratēģiskas virzības nacionālā līmenī – cietuma izglītības loma nacionālās izglītības un mūžizglītības stratēģijās dažās ES dalībvalstīs ir pamesta novārtā un tam būtu jāmainās.

 

Šis emuāra ieraksts balstās uz Dr.Pola Daunīza veiktu pētījumu 12 Eiropas valstīs grāmatai Pieeja izglītībai Eiropā: Ietvars un darba kārtība sistēmas maiņai. Kādiem vēl šķēršļiem, jūsuprāt, ir pievēršama uzmanība? Kā vēl mēs varam uzlabot ieslodzīto izglītības ieguves iespējas jūsu valstī? Dalieties domās komentāros zemāk.


Dr. Pols Daunīzs ir Ierobežoto izglītības iespēju centra direktors, Asociētais profesors pedagoģijā (psiholoģijā), Dublinas Sitijas Universitātē Īrijā.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Wyświetla 1 - 3 z 3
  • Obrazek użytkownika Līga Jesineviča
    Interesants pētījums un raksts par ieslodzīto izglītības iegūšanas šķēršļiem. Manuprāt, lielu lomu spēlē arī tas, ka ieslodzītajiem nav motivācijas un vēlmes mācīties. Tas arī būtu liekams pie viena no šķēršļiem izglītības iegūšanai ieslodzījumā. Es piekrītu, ka ieslodzīto izglītošana ir svarīga, jo tā palīdz pēc ieslodzījuma integrēties sabiedrībā un ieslodzītajam kļūt par pilntiesīgu un pats galvenais rīcībspējīgu sabiedrības locekli. 

  • Obrazek użytkownika Małgorzata Wittchen
    Dostęp do edukacji oraz kształcenia zawodowego w warunkach izolacyjnych jest bardzo ważny. Integracja nauki we wszystkich zakładach jest dobrym pomysłem, ponieważ osadzony z różnych powodów może zostać przeniesiony do innego więzienia i warto zadbać by mógł dalej kontynuować naukę pomimo zmiany placówki,  w której odbywa karę. Problem z znalezieniem nauczycieli chętnych do pracy w więzieniu, rzeczywiście może być kłopotliwe, ponieważ praca w warunkach izolacyjnych jest bardzo ciężka. Nauka za pomocą internetu doskonały pomysł, uważam że z każdej formy i możliwości edukacji powinni mieć osadzeni. Bardzo dobrze, że Pani poruszyła ten temat, ponieważ edukacja w procesie resocjalizacji może przynieść bardzo dobre rezultaty.
  • Obrazek użytkownika Jamie Grundy
    Interesting piece and I'd to this the importance of using ROTL - or Release on Temporary Licence - as a way for longer term prisoners, who are at the end of their sentence, to access education in the community. From experience, where this happens, prison learners do no worse and no better than other learners. Plus there is a change in peer group, student cohort, adaptation to a new learning environment and more takes place. Fundamentally though, a new purpose is identified, a key contributor to increased recidivism as identified in desistance theory.