chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Elektroniczna platforma na rzecz uczenia się dorosłych w Europie

 
 

Blog

Uczenie się dorosłych a nierówności: jakie pytania należy stawiać przy opracowywaniu ścieżek poprawy umiejętności?

29/03/2018
przez Simon BROEK
Język: PL
Document available also in: EN FI DE FR LV ET EL IT ES HU HR

/pl/file/inequalities-and-adult-learningInequalities and adult learning

Inequalities and adult learning

 

Uczenie się dorosłych jest szeroko postrzegane jako narzędzie włączenia społecznego, tymczasem koordynator tematyczny EPALE, Simon Broek, dzieli się alternatywną opinią – a mianowicie taką, że niepoprawnie wdrażane uczenie się dorosłych może tak naprawdę przyczyniać się do nierówności.

 

Przez ostatnie dekady w wielu dokumentach politycznych (na szczeblu europejskim) uczenie się dorosłych było wskazywane jako możliwość skorzystania z drugiej szansy, sposób na zaradzenie niedoborom kwalifikacji i nierównym możliwościom między różnymi grupami dorosłych. Podobnie według inicjatywy „Ścieżki poprawy umiejętności”:

Niemal 70 milionów Europejczyków zmaga się dzień w dzień z podstawowymi umiejętnościami czytania, pisania, liczenia i używania narzędzi cyfrowych. Bez tych umiejętności osoby te zagrożone są wyższym ryzykiem bezrobocia, ubóstwa i wykluczenia społecznego.

Ścieżki poprawy umiejętności mają pomagać dorosłym w uzyskiwaniu minimalnego poziomu alfabetyzacji, umiejętności matematycznych i cyfrowych oraz nabywaniu szerszego zestawu umiejętności, dzięki uzyskiwaniu kwalifikacji na wyższym poziomie średnim lub jego odpowiedniku (poziom 3 lub 4 wg europejskich ram kwalifikacji (ERK), odpowiednio do warunków krajowych).

 

Uczenie się dorosłych pogłębia nierówności?

Istnieje jednak inna perspektywa na rolę uczenia się dorosłych w odniesieniu do nierówności, a mianowicie – że tak naprawdę je pogłębia. Przyjrzyjmy się tej kwestii bliżej.

W wielu opracowaniach pojawiają się stwierdzenia, że poziom wykształcenia ma wpływ na uczestnictwo dorosłych. Prawdopodobieństwo udziału w uczeniu się dorosłych osób, które zdobyły co najmniej wykształcenie średnie II stopnia, jest trzy razy wyższe. Określa się to mianem efektu Mateusza, czyli skumulowanej przewagi: ci, którzy mają możliwości lepiej je wykorzystują, a ci, którzy ich nie mają, tkwią w impasie.

 

Przypadek automatyzacji

OECD przeprowadziła analizę odsetka miejsc pracy, które są potencjalnie zagrożone automatyzacją:

  • 15% miejsc pracy mogłoby zostać zajętych przez komputery i maszyny
  • 30% miejsc pracy jest istotnie zagrożonych potencjalną pełną automatyzacją.

To wydaje się alarmujące, ale nie jest niespotykane – pracownicy zawsze się dostosowywali i dalej będą to robić.

Aby pracownicy byli w stanie dostosować się, potrzebują odpowiedniego zestawu umiejętności i tutaj właśnie pojawia się problem pogłębiania nierówności w kontekście uczenia się dorosłych.

Analiza OECD (oparta na PIAAC) pokazuje, że automatyzacja doprowadzi najprawdopodobniej do większej polaryzacji na rynku pracy niż masowe bezrobocie. Osoby, które nie mają umiejętności ani kompetencji do pracy na bardziej wymagających stanowiskach, będą miały mniej okazji do rozwoju zawodowego i osobistego.

Wszyscy wiemy, że dorośli o niskich umiejętnościach zawodowych uczestniczą w mniejszym zakresie w szkoleniach w porównaniu do tych osób, które posiadają wysokie kwalifikacje. Ponadto MŚP zapewniają swoim pracownikom mniej szkoleń niż duże firmy. Mając to na uwadze, możliwości szkolenia dostępne dla osób o niskich umiejętnościach zawodowych raczej pogłębiają polaryzację, zamiast ją redukować. Wiąże się to także z faktem, że z perspektywy pracodawców bardziej opłacalne jest inwestowanie w już wyszkolone osoby niż szkolenie pracowników od zera.

 

Ścieżki poprawy umiejętności

W jaki sposób zadbać o to, aby nowe polityki były częścią rozwiązania, a nie problemu? To pytanie, na które powinni udzielić odpowiedzi krajowi ustawodawcy i interesariusze z sektora uczenia się dorosłych przy opracowywaniu ścieżek poprawy umiejętności. Niemniej są też inne zagadnienia, które wymagają uwzględnienia, takie jak:

  • Na ile dostępne jest uczenie się dorosłych dla każdej osoby dorosłej? Z jakimi przeszkodami zmagają się uczący, którzy chcą się kształcić?
  • W jaki sposób osoby potrzebujące kształcenia są zachęcane do nauki? Jakie struktury wsparcia są dostępne dla uczących się, którzy znajdują się w niekorzystnym położeniu?
  • Na ile skuteczne są polityki popularyzacyjne w docieraniu do osób najbardziej potrzebujących kształcenia?
  • W jakim zakresie uczenie się jest dopasowane do potrzeb osób, które go potrzebują najbardziej?

Podsumowując, celem ścieżek poprawy umiejętności jest zapewnienie wszystkim dorosłym możliwości podnoszenia kwalifikacji; jednak oznacza to, że polityki powinny być ukierunkowane na grupy, do których trudno dotrzeć, i je zaangażować, co jest procesem kosztownym o niepewnych wynikach. Z tego właśnie powodu musimy wymagać, aby tworzone polityki nie zbierały jedynie łatwo dostępnych owoców, tylko sięgały nieco dalej, wprowadzając systemy, w których uczenie się dorosłych jest faktycznie odpowiedzią na problem nierówności.


Simon Broek brał udział w kilku europejskich projektach badawczych poświęconych edukacji, zagadnieniom rynku pracy i działalności ubezpieczeniowej. Pełnił rolę doradcy Komisji Europejskiej, Parlamentu Europejskiego i europejskich agencji w zakresie kwestii dotyczących polityki edukacyjnej, uczenia się przez całe życie i rynku pracy. Jest partnerem zarządzającym w Instytucie Wsparcia Polityki im. Ockhama.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Wyświetla 1 - 10 z 15
  • Obrazek użytkownika Ilze Biteniece
    Uzskatu, ka nevienlīdzība cilvēku starpā vienmēr būs, un tas nav atkarīgs no tā vai cilvēkam ir atbilstoša izglītība. Jo izglītība nav tas kritērijs, kas raksturo cilvēka vienlīdzību. Ikvienam cilvēkam ir savs viedoklis, savi paradumi un uzskati, pēc kuriem viņš arī dzīvo. Manuprāt, mūsdienās ir daļa cilvēku, kas tikai spēj kritizēt un nosodīt citus, bet paši neko nevēlas apgūt un mainīt, tikai sūdzas par to cik viss ir slikti.
    Tas, kāds ir izglītības līmenis un arī prasmes cilvēkam ir atkarīgs no viņa paša. Cik viņš ir apņēmīgs un vai viņš vispār vēlas uzzināt un tiekties pēc jaunām zināšanām un prasmēm. Domāju, ka fakts, ka vairāki arodi tiks automatizēti nākotnē nemainīs to, ka daļa pieaugušie nav ar atbilstošu izglītību un prasmēm, jo, ja nav vēlmes izzināt un mācīties, tad arī iespēju apgūt izglītību viņi neizmantos. Kas gribēs, tas apgūs un mācīsies!
    Ir darbadevēji, kas ir ieinteresēti, lai viņu darbinieks apgūst prasmes, tāpēc nodrošina tiem izglītības iespējas, taču arī pašam darbiniekam ir jāizrāda vēlme un iniciatīva apgūt!

  • Obrazek użytkownika Inese Ulmane
    Šādos brīžos daudz atkarīgs no darba devēja un apkārtējiem cilvēkiem, no kuriem atkarīgas ikdienas gaitas. Nevienlīdzība vienmēr ir pastāvējusi un pastāvēs. Katram cilvēkam ir savas ambīcijas, vajadzības un vēlmes , cīņas gars vai vienkārši viņš "peld pa dzīves straumi".
    Svarīgs ir atbalsts no darba devēja puses, lai mazinātu šo sabiedrības plaisu. Ja darba devējs ir gatavs piedāvāt iespēju un atbalstu mazkvalificēta personāla zināšanu pilneidei un, iespējas, karjeras izaugsmes iespējas, tad arī, ne viesiem, bet vismaz daļai radīsies ne tikai iespēja, bet arī vēlme pašpilnveidošanai un ticība sevī.
  • Obrazek użytkownika Anželika Titova

    Manuprāt, nevienlīdzība cilvēku starpā vienmēr pastāvēs un pieaugušo izglītība nav tas vienīgais iemesls kā dēļ. Visi cilvēki jau pēc savas būtības nav vienādi, katram ir savi dzīves uzskati, pieradumi, viedokļi... Tāpēc izglītības līmenis un prasmju kopums ir atkarīgs tikai no cilvēka motivācijas kaut ko papildus uzzināt, apgūt un virzīties tālāk. Tie cilvēki, kuri papildus nemācas parasti iekšapzinā ir apmierināti ar savas dzīves situāciju, jo viņi tikai lamā un vaino visus apkārt, ka viņi ir tādi, kādi ir, bet paši, lai kaut ko mainītu, neko nedara. Es domāju, ka nav nekādas jēgas biedēt viņus ar to, ka vairāki amati tiks automatizēti nākotnē. Šādiem cilvēkiem ir jāpazaudē viss, lai iesāktu kaut ko darītu un virzītos uz priekšu. Es uzskatu, ka pieaugušo izglītība ir laba lieta. Tai, protams, ir jābūt pieejamai katram, bet nav naivi jādomā, ka visi šo iespēju izmantos – tā nebūs. Laba iespēja vienmēr sasniegs savu mērķauditoriju!

  • Obrazek użytkownika Andželika Nellija Buņkovska
    Lai gan pastāv nevienlīdzība darba tirgū neizglītotības dēļ, tomēr ir jāņem vērā aspekts, ka mūsdienā izglītība ir pieejam praktiski visiem, visi kas mācās ļoti labi saņem stipendijas, un mācās no valsts līdzekļiem, ir studenti, kas savieno mācības un darbu, lai iegūtu izglitību, kas palīdzēs turpmākajā dzīvē, un samazinās viņu nevienlīdzību starp pārējiem darba tirgū. Vienmēr var atrast iemeslus, lai nemācītos vai attaisojumus, kādēl tad nevar iegūt izglītību, bet visu var sasniegt ar gribas spēku. Pat bezdarbniekiem tiek piedāvāki neskaitāmi kursi visdažādākajās nozarēs, un pat cietumā ir iespēja iegūt izglītību. Mūsdienās nemācēt rakstīt un lasīt ir tiešām jāprot, jo tas ir vajadzīgs ikdienā, un bez tā nevar iztikt. Tāpēc, manuprāt, ir lieki ieguldīt papildus līdzekļus tajā, kas nav vajadzīgs, par šo naudu var piešķirt labāk stipendijas, lai to būtu vairāk, un lai sktudenti būtu motivētāki mācīties.
  • Obrazek użytkownika Elīna Kairiša
    Es piekrītu autora teiktajam par lielākas nevienlīdzības veidošanos risku. Es neteiktu, ka šis apgalvojums ir viennozīmīgi patiesība un nevar būt citādāk, taču risks noteikti pastāv. Cilvēkiem, kuriem ir zema izglītības, ir zemāka motivācija kaut ko mainīt, jo tas prasa piepūli - mācīties, apgūt, doties uz kursiem, laiks un varbūt pat kādi naudas līdzekļi. Ir tāds izteiciens "āķis lūpā". Gribas domāt, ka tiem, kuriem ir iegūta izglītība, vismaz pārsvaram noteikti, ir šis "āķis lūpā" un viņi saredz jēgu / nozīmi vēl citu prasmju iegūšanai, mācībām, izglītībai un kursiem. Visticamāk sabiedrības daļai, kurai ir šis zemais izglītības līmenis ir par sevi nepārliecinātība, ka spēs kaut ko sasniegt, neredz, ka prasmju apgūšana var uzlabot matisko un finansiālo dzīvi. 
  • Obrazek użytkownika Jānis Kairišs
    Piekrītu Saimona Broeka viedoklim, ka, ja pieaugušo izglītību neīsteno pareizi, tā var veicināt nevienlīdzību. Latvijai šī raksta jautājums ir aktuāls. Latvijas sabiedrība noveco, jo jaunie un talantīgie ir devušies dzīvot ārzemes. Tiek domāts, kā izglītot sabiedrību kopumā, kā veicināt pieaugušo izglītību, lai paaugstinātu zināšanu līmeni un veicinātu lielāku konkurenci uz darba vietām. Kamēr tiek šāda politika virzīta, ir jāatceras šajā rakstā uzdotie jautājumi - vai tiešām tiek aizsniegta pareizā mērķauditorija ar piedāvātajiem kursiem, vai maz tiek iedrošināti tie, kuriem patiesi ir nepieciešami papildus kursi un kādas atbalsta sistēmas ir pieejamas cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem? Ja netiek atbildēts uz šiem jautājumiem, var sanākt tā, ka šie procesi tieši veicina nevienlīdzību, jo nemācās tie, kuriem vajag, bet tie, kuri varētu bez tiem iztikt. Ir skumji noskatīties, ka daļai sabiedrības izglītības līmenis ir zems un tas turpina kristies, jo viņiem neinteresē papildus izglītība. Viņus interesē ātra peļņa bez lielu zināšanu iesaistīšanas. Tikmēr izglītotā sabiedrības daļa aizceļo uz valstīm, kur viņus novērtē un ir izveidoti atbilstoši apstākļi, kur viņi var pielietot savas zināšanas. Latvijā šis jautājums ir arī sarežģījies dēļ vēstures, jo Latvijā daļa pieaugušo nerunā latviski un angliski, tāpēc šeit papildus izglītoties un celt savu profesionālu kvalifikāciju ir sarežģīti. Šis būtu virziens, kurā vajadzētu lūkoties Latvijas politikas virzītājiem. Kā arī jāpievērš uzmanība tiem, kas strādā mazkvalificētu darbu, jo šīs darba vietas ar laiku tiks automatizētas un cilvēkiem vairs nevajadzēs to darīt. Viņu vietā to sāks darīt dators. Šie ir cilvēku, kurus jāaicina uz kursiem, lai viņi spētu atrast jaunas darba vietas un nepaliktu bezdarbniekos.
  • Obrazek użytkownika harry carlos
    Sveiki, esmu Dr Harry Carlos, privātais aizdevuma aizdevējs, sniedzu aizdevumu tiem, kuriem ir nepieciešams aizdevums, un tie, kuri vēlas uzsākt jaunu uzņēmējdarbību. Es izsniedzu personas aizdevumus, biznesa aizdevumus, studentu aizdevumus, uzņēmuma aizdevumus un visu veidu aizdevumi, ar interesējošo likmi 2% kontaktu šodien pie: harryloanfirm56@gmail.com
  • Obrazek użytkownika Guna Brenda Pogule
    Tas ir fakts, ka gandrīz visu "melno darbu" (ielu slaucīšana, darbi zemnieku saimniecībās, celtniecībā u. c.) ir vai būs iespējams aizstāt ar tehniku vai to krietni atvieglot, tomēr realitātē Latvijā ne zemniekiem, ne pilsētu pašvaldībām ir gana daudz līdzekļu, lai šīs tehnikas iegādātos. Tātad joprojām ļoti nepieciešams ir darbaspēks, kam tik ļoti svarīga nav izglītība ar īpašām prasmēm, bet gan vēlme strādāt (nesaku, ka izglītība nav nepieciešama - ir, lai cilvēks būtu inteliģents un pilnvērtīgi dzīvotu). Ja būs vēlme strādāt, tad arī - apgūt prasmes. Diemžēl tāpat kā zemniekiem nav līdzekļu tehnikai, tā arī nav līdzekļu, lai nodrošinātu atbilstošu atalgojumu pašreizējai dzīvei un cenām Latvijā. Tā tiek grauta vēlme strādāt. Kā var veidoties uzņēmība un vēlme strādāt un tāpat arī mācīties, ja atalgojums pat nespēs nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi? Lai pieaugušais atkal uzņemtos mācīties, kaut vai pašas pamatprasmes, kuras nepieciešamas darbā laukos, ir jābūt apziņai, ka viņa darbu novērtēs pienācīgi. Viens no mācīšanās iemesliem ir, lai būtu darbs. Ja nav vēlmes strādāt, diez vai būs vēlme mācīties. 



  • Obrazek użytkownika Marin JOHNSON
    Kas täiskasvanuharidus on pigem ebavõrdsuse süvendaja või leevendaja? Nii nagu Riinagi viitab oma kommentaaris ei lasu kogu "süü" siiski täiskasvanuharidusel ning oluline on vaadelda haridussüsteemi tervikuna. Millised on meie võimalused olnud alustades alusharidusest.  Täna nähakse poliitikakujundajate poolt, et imevahend ebavõrdsuse leevendamiseks ja kaasamiseks hariduses on just nimelt täiskasvanuhariduses. Kindlasti täiskasvanutele loodud õppimisvõimalused saavad osalt leevendada tekkinud puudujääke, kuid siiski kas see on piisav? 
  • Obrazek użytkownika Gaļina Capa
    Ir lietas, kas tiek darītas nepareizi un neizvērtējot pašas problēmas cēloni, tāpēc ir svarīgi uzzināt jau to pašu, pašu problēmas cēloni, lai zinātu, kādus vērtīgus un vajadzīgus pasākumus rīkot, lai šī problēma pamazām tiktu iznīcināta vai mazināta. Daļēji varētu piekrist tam, ka mazkvalificēti pieaugušie retāk piedalās apmācībās nekā augsti kvalificētie, jo, viņam ir radušies kaut kādi aizspriedumi vai bailes no citu viedokļa, bet tam visam vajadzētu būt atkarīgam no paša cilvēka motivācijas un vēlmes uzlabot savu dzīvi, pilnveidoties, attīstīties, mācīties un mācīties. Kāda nozīme, ko par to domās citi, tu pats vari ietekmēt savas dzīves kvalitāti kaut ko darot, nevis tikai runāt, ka viss ir slikti, nav darba, nav nekādu iespēju. Pietiks runāt, ir jādara kaut kas, lai uzlabotos tas viss, jāmeklē un jāseko līdzi jaunumiem, jo ir iespējas, ir dažādas programmas, tas viss tiek piedāvāts, vajag tikai to izmantot!