chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Elektronisch platform voor volwasseneneducatie in Europa

Blogs

Médiaműveltség – írástudás a 21. században

27/09/2018
door Györgyi Bajka
Taal: HU
Document available also in: EN DE SK LV BG ET SL PL EL

/nl/file/media-literacy-epaleMedia Literacy EPALE

Media Literacy EPALE

Gerhard Bisovsky azt gondolja végig, mit jelent a médiaműveltség és mit kell annak magában foglalnia a felnőtt tanulók aktív szerepvállalásához.

A hagyományos média és különösen a modern internetalapú média jelentőségéhez nem fér kétség. A politika és a társadalom mellett mindennapi életünkre is hatással vannak. Mindenekelőtt a közösségi média ad lehetőséget mindenkinek az önkifejezésre, tartalmak megosztására és a személyre szabott kommunikációra. Minden felhasználónak arca és hangja van, amelyet rengetegen láthatnak, illetve hallhatnak, valamint megoszthatnak.

A közösségi média könnyen elérhető a manipuláció és a propaganda számára

A közösségi média ugyanakkor a hírek automatikus terjesztéséhez, a propagandához és a manipulációhoz is könnyen elérhető felületként szolgál. Az Oxfordi Egyetemen 48 ország vizsgálatával kutatást végeztek a közösségi média szervezett manipulációjáról. Minden egyes országban legalább egy olyan eset előfordult, amikor egy politikai párt vagy kormányzati szerv szervezetten manipulálta a közösségi médiát.

A politikai pártok jellemzően a választási kampány ideje alatt vetik be a dezinformációt; ez bizalmatlanságot, polarizációt szül, és aláássa a demokratikus folyamatok integritását. Korábban is számtalan példa akadt a manipulációra és dezinformációra, a közösségi médián keresztül azonban emberek tömegei érhetők el nagyon rövid időn belül. Ne feledjük, hogy a hozzászólások többsége a Facebook-használók igen kis hányadától érkezik, amint az egy, a „hangos kisebbségről” végzett osztrák kutatásból kiderül. Erre a fejleményre az egyik lehetséges megoldást jelenthetik a tényellenőrzők (fact checkers), amelyekből már most is több mint 100 aktív csoport található Európában, a hagyományos orgánumok szerkesztőségeiben, a nem kormányzati szervezeteknél és a civil társadalomban — adja hírül egy tanulmányában az Újságírás-tudományi Reuters Intézet (Reuters Institute for the Study of Journalism).

A médiaműveltség fontos téma a felnőttoktatásban

A túlzott információáradat, az online megfélemlítés és zaklatás minden korú embert érint. Ez megrémíti, elhallgattatja és manipulálja őket. Ezért én a mellett a médiaműveltség mellett teszem le a voksom, amely az emberek aktív szerepvállalásához vezet.

A médiaműveltség azt jelenti, hogy „médiatípustól függetlenül kompetens módon tudunk kommunikálni, és elérjük, megértjük, valamint elemezni, értékelni és használni tudjuk azokat a hatásos képeket, szavakat és hangokat, amelyek kortárs tömegtájékoztatási kultúránkat alkotják” — írja Tessa Jolls és Michele Johnsen a Hastings Law Journalban.

Az embereknek fel kell tudniuk mérni és tudniuk kell kezelni az álhírek, az internetes zaklatás, a radikalizálódás, a kiberbiztonságot érintő fenyegetések és a csalások jelentette állandó veszélyeket, ahogy az az Európai Bizottságnak a digitális oktatási cselekvési tervről szóló közleményében áll.

Media literacy relies on critical thinking

A médiaműveltség alapja a kritikai gondolkodás

Véleményem szerint a médiaműveltség szorosan összefügg a kritikai és önálló gondolkodás képességével, a szélsőséges üzenetek elutasításával, valamint azzal, hogy képesek vagyunk önmagunk és saját cselekedeteink értékelésére. Az Európai Bizottság háttérdokumentumában  ezt a fajta ellenálló képességet sajnálatos módon főként csak a fiatalokhoz kapcsolja, noha valójában minden korú ember érintett.

Az Európa Tanács Európai Audiovizuális Megfigyelő Intézete által készített, az EU 28 tagállamára kiterjedő médiaműveltségi elemzés szerint a „kritikai gondolkodás” egyértelműen vezető szerepet kap mind az 547 megvizsgált projektben, és a következőképp jellemezhető:

Annak megértése, hogy hogyan működik a médiaipar és hogyan keletkeznek a médiaüzenetek; a tartalom-előállítók motivációjának felmérése, hogy tájékozottan dönthessünk a tartalom kiválasztásáról és felhasználásáról; a különböző típusú médiatartalmak felismerése, továbbá a tartalom értékelése annak helytállósága, megbízhatósága és értéke szempontjából; az internethasználat biztonsági kockázatainak felismerése és kezelése.

A médiaműveltséghez hozzátartozik a kritikai gondolkodás

A kritikai gondolkodás széles körben elfogadott oktatási cél, és biztosítanunk kell, hogy ez ne csak üres szólam legyen. A kritikai gondolkodás az oktatási rendszer minden ágazatában releváns, legyen szó gyerekekről, fiatalokról vagy felnőttekről.

Számos definíciója létezik azonban, amelyekben a fogalom mögött meghúzódó különféle értelmezések öltenek testet. Tekinthetjük-e a kritikai gondolkodást egyfajta általános megközelítésnek vagy inkább tantárgyspecifikus? Milyen készségekre és képességekre van szükség a kritikai gondolkodáshoz? Ez csak néhány kérdés azzal a szemlélettel kapcsolatban, amelynek igen nagy jelentősége van az oktatásban. Egy, a Stanford Filozófiai Enciklopédiában (Stanford Encyclopedia of Philosophy) megjelent cikk alapjaiban és újszerűen tekinti át a kritikai gondolkodás kérdését.

Az oktatási szektorban létfontosságú, hogy a tanulási folyamat során hogyan sajátítható el alaposan és hosszú távra szólóan a médiaműveltség a kritikai gondolkodás segítségével. A médiaműveltségnek több köze van az oktatáshoz, mint a médiához. A médiát felhasználó tanítás nem azonos a médiaműveltséggel, az tanítás a médiáról. Valamilyen médiatípus létrehozása szintén nem azonos a médiaműveltséggel, habár a médiaműveltségbe a média-előállítás is beletartozik; a médiaműveltség nem a média szapulásáról szól, de a média kritikája szerves részét képezi. A médiaműveltség azt jelenti, hogy kritikusan gondolkodunk.

Véleményem szerint a cél az, hogy olyan aktív szerepet vállaló és felelős embereket műveljünk ki, akik fel tudják ismerni, meg tudják előzni és meg tudják akadályozni a félretájékoztatást. A különféle médiatípusok által közvetített üzeneteket differenciáltan kell értelmezni, az embereknek tudniuk kell ellenőrizni, ki mit mond és miért, a hangsúlyt a médiaüzenetek különböző formáinak kontextusára helyezve.

Végül, a médiaműveltség a demokráciák folytonosságának és további fejlődésének biztosítása szempontjából is fontos kérdés. Egy erős demokrácia a független média által szolgáltatott minőségi híreken és információkon, a véleménypluralizmuson és azon alapul, hogy képesek vagyunk-e egy széles körű konszenzus kialakítására.


Gerhard Bisovsky az osztrák Felnőttoktatási Központok (Volkshochschulen) Szövetségének főtitkára. 1996-tól 2012-ig a Bécsi Felnőttoktatási Központ Meidling igazgatója, 2009-től 2012-ig a bécsi oktatási orientációs és tanácsadási hálózat igazgatója volt. 2012-től 2017-ig az Európai Felnőttképzési Társaság (EAEA) igazgatóságának volt tagja. A Die Österreichische Volkshochschule  magazin főszerkesztője.

Elérhetőség: gerhard.bisovsky@vhs.or.at

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
Refresh comments Enable auto refresh

1 - 10 van 13 weergegeven
  • afbeelding van Jelena Kuzmina
    Manipulācijas gadījumi sociālajos medijos būs vienmēr, kamēr būs sabiedrība ar saviem likumiem. Kritiska domāšana , manuprat, tieši saistīta ar cilvēka izglītību.Jo vairāk cilvēks izglītots, jo mazāk ar viņu var manipulēt.
  • afbeelding van Simona Dzirko
    Šeit tiek apskatīta aktuāla mūsdienu tēma, jo mēs dzīvojam informācijas pārblīvētā pasaulē. Mediji ir tie, kas ietekmē sabiedrības uztveri, arī valodu. Pilnīgi piekrītu, ka viena no mūsdienu svarīgākajām prasmēm būtu kritiski skatīties uz lielo daudzumu brīvi pieejamās informācijas. Domāju, ka skolēnu apmācībā tas vairāk vai mazāk tiek ievērots, tiek doti uzdevumi kritiskās domāšanas attīstībai. Arī pieaugušo izglītībā un atsevišķās darba vietās prasa kritiski vērtēt informācijas avotus. Taču joprojām ļoti daudz cilvēku uzskata, ka viss, kas ierakstīts grāmatā vai laikrakstā ir taisnība un nav apstrīdams, arī televīzijā raidītās ziņas vai izlgītojošie raidījumi netiek pilnvērtīgi analizēti. Noteikti jāpiemin arī cilvēku kopējais augstais neapmierinātības līmenis un zemais dzīves līmenis, kas neļauj adekvāti novērtēt situāciju, bet gan paļaujas uz provokācijām. Lai veidotos kritiski domājoša sabiedrība kopumā ir jāveicina arī cilvēku intelektuālā attīstība. Jo cilvēks vairāk zinās, jo vairāk spēs analizēt, saskatīt kopsakarības.
  • afbeelding van Mārtiņš Šteins
    Dinamiskajā mūsdienu pasaulē, kurā apkārt visi runā par jaunām prasmēm, kas katram jāapgūst un jaunām profesijām, kuras vēl nemaz nav, bet kurām tiek gatavoti mūsdienu bērni, dzīves ritms liek visu laiku turēt rūpi par sevi pašu un apkārtējiem, lai viegli neiekristu tā saucamo "viltus ziņu" vai citu melu slazdos. 
    Šodien, kad par mediju var kļūt gandrīz katrs, medijpratība ir prasme, kas būtiski palīdzēs dzīvot un dažbrīd pat atvieglos dzīvi. 
    Daļa no medijpratības ir "viltus ziņu" atpazīšana. Tāpēc vērtīgi būtu vēlreiz apkopot ieteikumus, ko aktualizē Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa, kuras pārziņā ir pētījumu veikšana, tostarp "viltus ziņu" pētījumi.  
    Lai neiekristu viltus ziņu lamatās, patērējot informāciju, īpaša uzmanība jāpievērš sekojošām lietām: 
    1. medijam – vai tas šķiet uzticams? Vai tam ir norādīta redakcija, raksta/sižeta autors? 
    2. informācijas datumam – varbūt tā ir veca ziņa? 
    3. vai informācija ir reklāma, ziņa vai komentārs
    4. informācijas avotiem – vai un kādi tie ir (atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem cilvēkiem u. tml.).
    5. argumentiem – vai tiek izmantoti racionāli argumenti, vai arī kāds apelē tikai pie emocijām, dziļākajām bailēm un instinktiem? 
    6. Personu/priekšmetu/notikumu apzīmējumiem – vai tie ir neitrāli vai tendenciozi. 
    7. citātiem – vai citāts nav izdomāts? 
    8. virsrakstam, sižeta pieteikumam – vai tas izceļ ziņas galveno būtību, vai arī izveidots sensacionāls, lai pievērstu uzmanību. 
  • afbeelding van Kinga Samburska
    Obecnie zarzuca się dzieciom, czy nastolatkom brak racjonalności w korzystaniu z mediów. Ale czy nie jest tak, że ludzie dorośli są tak samo jak dzieci podatni na manipulację? Czy nie słyszy się o przypadkach, kiedy dorośli ludzie podali np. hasło do bankowości internetowej, ponieważ dostali maila, w którym zostali o to poproszeni? Moim zdaniem krytyczne podejście do zasobów, szczególnie internetu, powinno być umiejętnością kształtowaną obowiązkowo u każdego człowieka dorosłego. Tylko wtedy, gdy ludzie dorośli będą świadomi zagrożeń związanych z mediami, będą mogli w odpowiedni sposób "uczulić" na nie młode pokolenia. 
  • afbeelding van Jean Pierre Candiotti
    Following the conversation, learning, thinking and visualizing projects for educating in future needed skills.
    contact me to jeanpierrecandiottibustamante at gmail. com or in facebook name jeanpierrecandiotti bests from sweden
  • afbeelding van Anda Tora
    Mūsdienu sabiedrībā bieži tiek runāts, ka izglītības jomā jārunā par "medijpratību", saistot ar kristisko domāšanu kā vienu no sadarbības formām. Taču bieži mēs to nonivilējam līdz ziņu kristiskai izvērtēšanai, to, ka pieaugušajiem un skolēniem neviens to nemāca, utt. stereotipiskiem jēdzieniem.
    Īstenībā mēs ikviens esam izmantojuši medijpratības prasmes skolā, jo ikviens esam skatījušies stundās video, veikuši skolotāju uzdotos uzdevumus, kuri ir saistīti ar konkrēto video.
    Tātad, tad jau esam skatījušies konkrēto video vai filmu ar kādu konkrētu uzdevumu. Tādēļ mums būtu jāsaprot arī mērķis, kāpēc lietot sociālos tīklus, ko tajos ievietot, kāpēc ievietot. Jebkurai darbībai, ko mēs darām, ir konkrēts mērķis, tādam būtu jābūt arī dažādu sociālo tīklu, arī druktāto un interneta vidē pieejamo mediju izmantošanā. Taču bieži vien mēs digitālajā vidē vairs neuzvedamies tā, kā to darām ikdienā.
    Samsung Skola pētījumā ir minēts, ka jaunieši interneta vidē rīkojas daudz citātāk, nekā to darītu, ja saziņa būtu jāveic cilvēku vidē.
    Lai runātu par medijpratības nozīmību izglītībā, mums pašiem ir jāizvērtē, ko zinām, ko varam izstāstīt par saviem medijpratības principiem. Domāju, ka liela daļa pieaugušo savos sociālo tīklu kontos ievieto tādu informāciju, kuru ikdienā neliktu savas ģimenes albumā.
    Savulaik, mācot skolēniem par medijpratības nozīmību, izmantoju toreiz populāra jauniešu blogera Kriša Kupruka teikto, ka darbība sociālajos tīklos ir tas pats, ko tu dari uz ielas. Šādā aspektā palūkojoties, skolēni sāka izvērtēt, ko publicē savos profilos.
    Bieži vien mums, pieaugušajiem, palīdz reāli piemēri, kas pamato to, ko mēs gribam saprast. Tāpēc, manuprāt, lai apgūtu medijpratības prasmi, būtu jāzina jau esošie materiāli, kurus var izmantot par uzskates līdzekļiem. (Piem., drossinternets.lv, Vispasaules Drošāka interneta dienai gatavotie video, grāmata "Pasaule tīmeklī" u.c.)
    Tie dod informāciju par dažādiem medijpratības jautājumiem, sniedz nepieciešamās zināšanas.
    Mūsu medijpratība ir paraugs jauniešu medijpratībai. To, ko mēs rādīsim un stāstīsim savā mācību procesā par medijpratību, to arī jaunieši izmantos tīmekļa gudrību pielietošanai, esot kritiski domājoši mediju lietotāji.
  • afbeelding van Laima Mitenberga
    Masu mediju ietekme uz šodienas jauno paaudzi ( arī visu sabiedrību kopumā) ir ievērojama. Tas noteikti ir sava veida informatīvais izglītošanās avots dažādos jautājumos un sfērās.Viss jau būtu ļoti labi, ja masu mediji sniegtu tikai patiesu un pārabaudītu informāciju, bet, diemžēl, mēs ik dienu "uzņemam" tik daudz nepatiesas un manipulatīvas informacijas, kuru neprotam pareizi uztvert un "izfiltrēt". Tas var atstāt lielu ietekmi uz cilvēku emocionāli un arī psihiski.
    Kā pareizi analizēt un uztvert TV, internheta un avīžu sniegto informāciju ? Noteikti, viena no būtiskākajām  mūsdienu prasmēm tiem, kas saistīti ar izglītību,  ir kritiskā domāšana.  Protams, ne mazāk svarīga kritiskā domāšana ir arī  tādās jomās kā uzņemējdarbība, politika un nepieciešama ikvienam sadzīvisko jautājumu risināšanā. Kritiskā domāšana palīdz izkopt lēmumu pieņemšanas un problēmu risināšanas prasmi, tāpēc uzskatu, ka ir nepieciešama izglītošana mediju kompetencē tātec, ka veiksmīgas mediju lietotprasmes pamatā ir kritiskā domāšana,
  • afbeelding van Ieva Bērziņa
    Kritiskā domāšana nav iespējama bez nopietnas zināšanu bāzes.  Piekrītu tiem izglītības jomas teorētiķiem un praktiķiem, kuri uzskata, ka zināšanas ir kritiskās domāšanas pamats un absolūts priekšnosacījums.    
    Tādēļ  kritiski :) uzmanīgu dara vispārējās izglītības satura reforma Latvijā, kura, vismaz vārdos, ļoti cieši seko tām 21.gs. izglītības zinātnes un filozofijas teorijām, kurās zināšanām vairs nav noteicošā loma izglītībā. Prevalē frāzes par to, ka pasaule mainās tik strauji, kā vēl nekad iepriekš, ka jaunā paaudze jāsagatavo profesijām, kuras vēl nemaz neeksistē u.tmldz.  Saturisko zināšanu vietā  prioritāri izvirzās pats mācīšanās process.  Vienlaikus 21.gs.mācīšanas autori uzsver kritiskās domāšanas nepieciešamību, tomēr nepietiekami novērtē to, ka, lai kaut ko spētu patiesi kritiski izvērtēt, ir jābūt labām pamatzināšanām par pašu tematu. Citādi var nākties no lāča bēgot, uz vilku krist. Interesentiem iesaku grāmatu  E. D. Hirsch Jr. “Why Knowledge Matters: Rescuing Our Children from Failed Educational Theories” (2016). 
  • afbeelding van Jolanta_ Zastavnaja_
    Mūžizglītības septembra tēmas ietvaros, aktuāla tēma.
    Manuprāt, cilvēces neziņa par mediju būtību un tās medaļas 
    otru pusi-manipulāciju ar cilvēkiem, veicina un sekmē mediju ietekmi pār 
    sabiedrību. 
    Tādēļ sabiedrībā ir jāturpina runāt par medijpratību un izglītot cilvēki, 
    sevišķi vecākās paaudzes. Jo viņi ir piedzīvojuši ''pirmo televizoru'', 
    kur viss teiktais un parādītais bija neapšaubāma patiesība. Savukārt kritiskās domāšanas veicināšanas iespējas tiek mudinātas jaunākām paaudzēm,jo tā ir viena no svarīgākajām prasmēm jau šobrīd un sevišķi nākotnē. Ir novērots, ka sabiedrībā joprojām valda tendences ticēt visam, ko raksta mediji.Saskaņā ar 2007.gada pētījumu https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika/prezentacijas-un-petijumi(link is external), kur 50% aptaujāto dalījās ar savam domām par to, ka uzticas masu saziņas līdzekļiem publicētajai informācijai,
     savukārt 43% aptaujāto nepiekrīt iepriekšminētam apgalvojumam. Šādu aptauju vajadzētu veikt arī šogad, ar vairāk respondentiem.
    Manuprāt, runājot sabiedrībā par medijpratību, neapšaubāmi medijiem tā godu nedara. Taču es piekrītu raksta autoram, ka neskatoties uz to sabiedrība ir jāizglīto, jāpiedāvā dažādas iespējas, skatu uz plašo un dažādo informācijas klāstu, ko piedāvā mediji un, kas nākotnē kļūs arvien plašāka.

  • afbeelding van Jolanta_ Zastavnaja_
    Mūžizglītības septembra tēmas ietvaros, aktuāla tēma.
    Manuprāt, cilvēces neziņa par mediju būtību un tās medaļas 
    otru pusi-manipulāciju ar cilvēkiem, veicina un sekmē mediju ietekmi pār 
    sabiedrību. 
    Tādēļ sabiedrībā ir jāturpina runāt par medijpratību un izglītot cilvēki, 
    sevišķi vecākās paaudzes. Jo viņi ir piedzīvojuši ''pirmo televizoru'', 
    kur viss teiktais un parādītais bija neapšaubāma patiesība. Savukārt kritiskās domāšanas veicināšanas iespējas tiek mudinātas jaunākām paaudzēm,jo tā ir viena no svarīgākajām prasmēm jau šobrīd un sevišķi nākotnē. Ir novērots, ka sabiedrībā joprojām valda tendences ticēt visam, ko raksta mediji.Saskaņā ar 2007.gada pētījumu https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika/prezentacijas-un-petijumi, kur 50% aptaujāto dalījās ar savam domām par to, ka uzticas masu saziņas līdzekļiem publicētajai informācijai,
     savukārt 43% aptaujāto nepiekrīt iepriekšminētam apgalvojumam. Šādu aptauju vajadzētu veikt arī šogad, ar vairāk respondentiem.
    Manuprāt, runājot sabiedrībā par medijpratību, neapšaubāmi medijiem tā godu nedara. Taču es piekrītu raksta autoram, ka neskatoties uz to sabiedrība ir jāizglīto, jāpiedāvā dažādas iespējas, skatu uz plašo un dažādo informācijas klāstu, ko piedāvā mediji un, kas nākotnē kļūs arvien plašāka.