chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Elektronisch platform voor volwasseneneducatie in Europa

Blogs

Medijska pismenost – Pismenost za 21. stoletje

26/09/2018
door Gerhard Bisovsky
Taal: SL
Document available also in: EN DE SK LV BG ET PL HU EL

/nl/file/media-literacy-epaleMedia Literacy EPALE

Media Literacy EPALE

Gerhard Bisovsky deli svoje misli o tem, kaj medijska pismenost je in kaj bi morala vključevati za opolnomočenje učečih se odraslih.

Pomen tradicionalnih medijev in, zlasti, sodobnih spletnih medijev je očiten. Vplivajo na naše vsakodnevno življenje, politiko in družbo. Še posebej družabni mediji  uporabnikom omogočajo, da se izražajo, delijo vsebino in komunicirajo na oseben način. Vsak uporabnik ima svoj obraz in glas, ki ga lahko razumejo tudi številni drugi.

Družbeni mediji omogočajo manipulacijo in širjenje propagande

Družbeni mediji omogočajo tudi samodejno razširjanje novic, propagando in manipulacijo. Študijo o organizirani manipulaciji s pomočjo družbenih medijev  (zunanja povezava) je opravila Univerza v Oxfordu, ki je preučila 48 držav. V vsaki od teh držav je odkrila vsaj eno organizirano manipulacijo s pomočjo družbenih medijev, ki jo je izvedla politična stranka ali vladna agencija.

Politične stranke po navadi širijo neresnične informacije med volilnimi kampanjami; spodbujajo nezaupanje ter delijo in spodkopavajo integriteto demokratičnih procesov. V zgodovini obstaja veliko primerov manipulacij in širjenja neresničnih informacij, a z družbenimi mediji lahko zelo hitro dosežemo zelo veliko maso ljudi. Pri tem moramo upoštevati, da velika večina komentarjev prihaja od zelo majhnega deleža uporabnikov družabnega omrežja Facebook, kot je npr. pokazala avstrijska študija o »glasni manjšini« (zunanja povezava). Eden od številnih odzivov na ta pojav so preverjevalci dejstev (ang. fact checkers). Po poročanju Reuters Institute for the Study of Journalism (zunanja povezava) je v Evropi dejavnih že več kot 100 takšnih skupin – v novinarskih središčih tradicionalnih medijev, v NVO-jih in civilni družbi.

Medijska pismenost je tema za izobraževanje odraslih

Prenasičenosti z informacijami, kibernetskemu ustrahovanje in nadlegovanju so izpostavljeni ljudje vseh starosti. Takšni pojavi ljudi prestrašijo, potlačijo in z njimi manipulirajo. Zato upam trditi, da medijska pismenost opolnomočuje ljudi.

Tessa Jolls in Michele Johnsen sta v zborniku Hastings Law Journal (zunanja povezava) zapisali, da je medijska pismenost »sposobnost primernega komuniciranja v vseh oblikah medijev ter dostop, razumevanje, analizo, presojo in sodelovanje z udarnimi slikami, besedami in zvoki, ki sestavljajo sodobno kulturo množičnih medijev.«

Ljudje morajo znati oceniti in premagati vseprisotne grožnje lažnih sporočil, kibernetskega nadlegovanja, radikalizacije, kibernetskih varnostnih groženj in goljufij, kot je zapisano v Sporočilu Evropske komisije o Akcijskem načrtu za digitalno izobraževanje.

Medijska pismenost temelji na kritičnem razmišljanju

Sam menim, da je medijska pismenost tesno povezana s sposobnostjo kritične in samostojne presoje, sposobnostjo upiranja ekstremističnim sporočilom ter sposobnosti razmisleka o sebi in o svojih dejanjih. V informativnem sporočilu Evropske komisije (zunanja povezava, je takšna trdoživost žal povezana pretežno z mladimi, čeprav dejansko vpliva na ljudi vseh starosti. 

V analizi medijske pismenosti v EU-28, ki jo je opravil Evropski avdiovizualni observatorij, je »kritično razmišljanje« vodilni dejavnik v vseh 547 ocenjenih projektih in je opisan, kot sledi:

Razumevanje delovanja medijske industrije in proces nastajanja medijskih sporočil; dvom v motivacijo ustvarjalcev vsebin za sprejemanje informiranih odločitev glede izbire in uporabe vsebine; prepoznavanje različnih vrst medijskih vsebin in presoja njihove točnosti, zanesljivosti in vrednosti; prepoznavanje in upravljanje varnostnih tveganj na spletu.

Medijska pismenost pomeni kritično razmišljati

Kritično razmišljanje je splošno sprejet cilj izobraževanja, zato moramo zagotoviti, da ne obstaja samo na deklarativni ravni. Kritično razmišljanje vpliva na vsa področja izobraževalnega sistema, otroke, mlade in odrasle.

Vendar obstajajo številne opredelitve, ki so hkrati izraz različnih predpogojev. Ali lahko kritično razmišljanje razumemo kot splošni pristop ali je povezano z določenim predmetom? Katere spretnosti in sposobnosti zajema kritično razmišljanje? To je samo nekaj vprašanj v zvezi s pristopom, ki je izjemno pomemben v izobraževanju. Članek v Standfordski enciklopediji filozofije (zunanja povezava) k podaja osnoven in osvežilen opis kritičnega razmišljanja.

Za področje izobraževanja je ključno, kako lahko medijsko pismenost priučimo s trajnim in smiselnim uvajanjem kritičnega razmišljanja v učni proces. Medijska pismenost je bolj povezana z izobraževanjem kot mediji. Poučevanje o medijih ni medijska pismenost, ampak učenje o medijih. Ustvarjanje medijev ni medijska pismenost; čeprav mora medijska pismenost vključevati produkcijo medijev, medijska pismenost ne pomeni udrihanje po medijih, ampak njihovo kritiziranje. Medijska pismenost pomeni kritično razmišljati.

Po mojem mnenju je namen ustvariti opolnomočeno in odgovorno populacijo, ki bo znala prepoznati, preprečiti in ustaviti širjenje neresničnih informacij. Sporočila v vseh vrstah medijev je treba v vsakem primeru razumeti na poseben način in ljudje morajo biti sposobni preveriti, kdo govori kaj in zakaj, s poudarkom na vsebini medijskih sporočil v vseh njihovih oblikah.

Nazadnje je tukaj tudi vprašanje, kako zagotoviti kontinuiteto in nadaljnji razvoj demokracije. Močna demokracija temelji na visokokakovostnih novicah in informacijah neodvisnih medijih, pluralističnem mnenju in sposobnosti doseganja širšega konsenza.

Želeli bi vas povabiti tudi k sodelovanju v EPALE spletni pisni razpravi, v kateri bomo govorili o medijski pismenosti v izobraževanju odraslih. Razpravi, ki bo potekala v angleškem jeziku, se lahko v četrtek, 27. septembra 2018, pridružite preko te povezave. Za moderacijo spletnega dogodka bo poskrbel EPALE tematski koordinator Markus Palmén.

Gerhard Bisovsky, Generalni sekretar Avstrijskega združenja središč za izobraževanje odraslih (Volkshochschulen). 1996-2012 Direktor dunajskega Središča za izobraževanje odraslih Meidling, 2009-2012 Direktor Dunajske mreže za usmerjanje in svetovanje v izobraževanju. 2012-2017 član upravnega odbora Evropskega združenja za izobraževanje odraslih (EAEA). Glavni urednik Die Österreichische Volkshochschule(zunanja povezava)

Stik: gerhard.bisovsky@vhs.or.at

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

1 - 10 van 13 weergegeven
  • afbeelding van Jelena Kuzmina
    Manipulācijas gadījumi sociālajos medijos būs vienmēr, kamēr būs sabiedrība ar saviem likumiem. Kritiska domāšana , manuprat, tieši saistīta ar cilvēka izglītību.Jo vairāk cilvēks izglītots, jo mazāk ar viņu var manipulēt.
  • afbeelding van Simona Dzirko
    Šeit tiek apskatīta aktuāla mūsdienu tēma, jo mēs dzīvojam informācijas pārblīvētā pasaulē. Mediji ir tie, kas ietekmē sabiedrības uztveri, arī valodu. Pilnīgi piekrītu, ka viena no mūsdienu svarīgākajām prasmēm būtu kritiski skatīties uz lielo daudzumu brīvi pieejamās informācijas. Domāju, ka skolēnu apmācībā tas vairāk vai mazāk tiek ievērots, tiek doti uzdevumi kritiskās domāšanas attīstībai. Arī pieaugušo izglītībā un atsevišķās darba vietās prasa kritiski vērtēt informācijas avotus. Taču joprojām ļoti daudz cilvēku uzskata, ka viss, kas ierakstīts grāmatā vai laikrakstā ir taisnība un nav apstrīdams, arī televīzijā raidītās ziņas vai izlgītojošie raidījumi netiek pilnvērtīgi analizēti. Noteikti jāpiemin arī cilvēku kopējais augstais neapmierinātības līmenis un zemais dzīves līmenis, kas neļauj adekvāti novērtēt situāciju, bet gan paļaujas uz provokācijām. Lai veidotos kritiski domājoša sabiedrība kopumā ir jāveicina arī cilvēku intelektuālā attīstība. Jo cilvēks vairāk zinās, jo vairāk spēs analizēt, saskatīt kopsakarības.
  • afbeelding van Mārtiņš Šteins
    Dinamiskajā mūsdienu pasaulē, kurā apkārt visi runā par jaunām prasmēm, kas katram jāapgūst un jaunām profesijām, kuras vēl nemaz nav, bet kurām tiek gatavoti mūsdienu bērni, dzīves ritms liek visu laiku turēt rūpi par sevi pašu un apkārtējiem, lai viegli neiekristu tā saucamo "viltus ziņu" vai citu melu slazdos. 
    Šodien, kad par mediju var kļūt gandrīz katrs, medijpratība ir prasme, kas būtiski palīdzēs dzīvot un dažbrīd pat atvieglos dzīvi. 
    Daļa no medijpratības ir "viltus ziņu" atpazīšana. Tāpēc vērtīgi būtu vēlreiz apkopot ieteikumus, ko aktualizē Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa, kuras pārziņā ir pētījumu veikšana, tostarp "viltus ziņu" pētījumi.  
    Lai neiekristu viltus ziņu lamatās, patērējot informāciju, īpaša uzmanība jāpievērš sekojošām lietām: 
    1. medijam – vai tas šķiet uzticams? Vai tam ir norādīta redakcija, raksta/sižeta autors? 
    2. informācijas datumam – varbūt tā ir veca ziņa? 
    3. vai informācija ir reklāma, ziņa vai komentārs
    4. informācijas avotiem – vai un kādi tie ir (atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem cilvēkiem u. tml.).
    5. argumentiem – vai tiek izmantoti racionāli argumenti, vai arī kāds apelē tikai pie emocijām, dziļākajām bailēm un instinktiem? 
    6. Personu/priekšmetu/notikumu apzīmējumiem – vai tie ir neitrāli vai tendenciozi. 
    7. citātiem – vai citāts nav izdomāts? 
    8. virsrakstam, sižeta pieteikumam – vai tas izceļ ziņas galveno būtību, vai arī izveidots sensacionāls, lai pievērstu uzmanību. 
  • afbeelding van Kinga Samburska
    Obecnie zarzuca się dzieciom, czy nastolatkom brak racjonalności w korzystaniu z mediów. Ale czy nie jest tak, że ludzie dorośli są tak samo jak dzieci podatni na manipulację? Czy nie słyszy się o przypadkach, kiedy dorośli ludzie podali np. hasło do bankowości internetowej, ponieważ dostali maila, w którym zostali o to poproszeni? Moim zdaniem krytyczne podejście do zasobów, szczególnie internetu, powinno być umiejętnością kształtowaną obowiązkowo u każdego człowieka dorosłego. Tylko wtedy, gdy ludzie dorośli będą świadomi zagrożeń związanych z mediami, będą mogli w odpowiedni sposób "uczulić" na nie młode pokolenia. 
  • afbeelding van Jean Pierre Candiotti
    Following the conversation, learning, thinking and visualizing projects for educating in future needed skills.
    contact me to jeanpierrecandiottibustamante at gmail. com or in facebook name jeanpierrecandiotti bests from sweden
  • afbeelding van Anda Tora
    Mūsdienu sabiedrībā bieži tiek runāts, ka izglītības jomā jārunā par "medijpratību", saistot ar kristisko domāšanu kā vienu no sadarbības formām. Taču bieži mēs to nonivilējam līdz ziņu kristiskai izvērtēšanai, to, ka pieaugušajiem un skolēniem neviens to nemāca, utt. stereotipiskiem jēdzieniem.
    Īstenībā mēs ikviens esam izmantojuši medijpratības prasmes skolā, jo ikviens esam skatījušies stundās video, veikuši skolotāju uzdotos uzdevumus, kuri ir saistīti ar konkrēto video.
    Tātad, tad jau esam skatījušies konkrēto video vai filmu ar kādu konkrētu uzdevumu. Tādēļ mums būtu jāsaprot arī mērķis, kāpēc lietot sociālos tīklus, ko tajos ievietot, kāpēc ievietot. Jebkurai darbībai, ko mēs darām, ir konkrēts mērķis, tādam būtu jābūt arī dažādu sociālo tīklu, arī druktāto un interneta vidē pieejamo mediju izmantošanā. Taču bieži vien mēs digitālajā vidē vairs neuzvedamies tā, kā to darām ikdienā.
    Samsung Skola pētījumā ir minēts, ka jaunieši interneta vidē rīkojas daudz citātāk, nekā to darītu, ja saziņa būtu jāveic cilvēku vidē.
    Lai runātu par medijpratības nozīmību izglītībā, mums pašiem ir jāizvērtē, ko zinām, ko varam izstāstīt par saviem medijpratības principiem. Domāju, ka liela daļa pieaugušo savos sociālo tīklu kontos ievieto tādu informāciju, kuru ikdienā neliktu savas ģimenes albumā.
    Savulaik, mācot skolēniem par medijpratības nozīmību, izmantoju toreiz populāra jauniešu blogera Kriša Kupruka teikto, ka darbība sociālajos tīklos ir tas pats, ko tu dari uz ielas. Šādā aspektā palūkojoties, skolēni sāka izvērtēt, ko publicē savos profilos.
    Bieži vien mums, pieaugušajiem, palīdz reāli piemēri, kas pamato to, ko mēs gribam saprast. Tāpēc, manuprāt, lai apgūtu medijpratības prasmi, būtu jāzina jau esošie materiāli, kurus var izmantot par uzskates līdzekļiem. (Piem., drossinternets.lv, Vispasaules Drošāka interneta dienai gatavotie video, grāmata "Pasaule tīmeklī" u.c.)
    Tie dod informāciju par dažādiem medijpratības jautājumiem, sniedz nepieciešamās zināšanas.
    Mūsu medijpratība ir paraugs jauniešu medijpratībai. To, ko mēs rādīsim un stāstīsim savā mācību procesā par medijpratību, to arī jaunieši izmantos tīmekļa gudrību pielietošanai, esot kritiski domājoši mediju lietotāji.
  • afbeelding van Laima Mitenberga
    Masu mediju ietekme uz šodienas jauno paaudzi ( arī visu sabiedrību kopumā) ir ievērojama. Tas noteikti ir sava veida informatīvais izglītošanās avots dažādos jautājumos un sfērās.Viss jau būtu ļoti labi, ja masu mediji sniegtu tikai patiesu un pārabaudītu informāciju, bet, diemžēl, mēs ik dienu "uzņemam" tik daudz nepatiesas un manipulatīvas informacijas, kuru neprotam pareizi uztvert un "izfiltrēt". Tas var atstāt lielu ietekmi uz cilvēku emocionāli un arī psihiski.
    Kā pareizi analizēt un uztvert TV, internheta un avīžu sniegto informāciju ? Noteikti, viena no būtiskākajām  mūsdienu prasmēm tiem, kas saistīti ar izglītību,  ir kritiskā domāšana.  Protams, ne mazāk svarīga kritiskā domāšana ir arī  tādās jomās kā uzņemējdarbība, politika un nepieciešama ikvienam sadzīvisko jautājumu risināšanā. Kritiskā domāšana palīdz izkopt lēmumu pieņemšanas un problēmu risināšanas prasmi, tāpēc uzskatu, ka ir nepieciešama izglītošana mediju kompetencē tātec, ka veiksmīgas mediju lietotprasmes pamatā ir kritiskā domāšana,
  • afbeelding van Ieva Bērziņa
    Kritiskā domāšana nav iespējama bez nopietnas zināšanu bāzes.  Piekrītu tiem izglītības jomas teorētiķiem un praktiķiem, kuri uzskata, ka zināšanas ir kritiskās domāšanas pamats un absolūts priekšnosacījums.    
    Tādēļ  kritiski :) uzmanīgu dara vispārējās izglītības satura reforma Latvijā, kura, vismaz vārdos, ļoti cieši seko tām 21.gs. izglītības zinātnes un filozofijas teorijām, kurās zināšanām vairs nav noteicošā loma izglītībā. Prevalē frāzes par to, ka pasaule mainās tik strauji, kā vēl nekad iepriekš, ka jaunā paaudze jāsagatavo profesijām, kuras vēl nemaz neeksistē u.tmldz.  Saturisko zināšanu vietā  prioritāri izvirzās pats mācīšanās process.  Vienlaikus 21.gs.mācīšanas autori uzsver kritiskās domāšanas nepieciešamību, tomēr nepietiekami novērtē to, ka, lai kaut ko spētu patiesi kritiski izvērtēt, ir jābūt labām pamatzināšanām par pašu tematu. Citādi var nākties no lāča bēgot, uz vilku krist. Interesentiem iesaku grāmatu  E. D. Hirsch Jr. “Why Knowledge Matters: Rescuing Our Children from Failed Educational Theories” (2016). 
  • afbeelding van Jolanta_ Zastavnaja_
    Mūžizglītības septembra tēmas ietvaros, aktuāla tēma.
    Manuprāt, cilvēces neziņa par mediju būtību un tās medaļas 
    otru pusi-manipulāciju ar cilvēkiem, veicina un sekmē mediju ietekmi pār 
    sabiedrību. 
    Tādēļ sabiedrībā ir jāturpina runāt par medijpratību un izglītot cilvēki, 
    sevišķi vecākās paaudzes. Jo viņi ir piedzīvojuši ''pirmo televizoru'', 
    kur viss teiktais un parādītais bija neapšaubāma patiesība. Savukārt kritiskās domāšanas veicināšanas iespējas tiek mudinātas jaunākām paaudzēm,jo tā ir viena no svarīgākajām prasmēm jau šobrīd un sevišķi nākotnē. Ir novērots, ka sabiedrībā joprojām valda tendences ticēt visam, ko raksta mediji.Saskaņā ar 2007.gada pētījumu https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika/prezentacijas-un-petijumi(link is external), kur 50% aptaujāto dalījās ar savam domām par to, ka uzticas masu saziņas līdzekļiem publicētajai informācijai,
     savukārt 43% aptaujāto nepiekrīt iepriekšminētam apgalvojumam. Šādu aptauju vajadzētu veikt arī šogad, ar vairāk respondentiem.
    Manuprāt, runājot sabiedrībā par medijpratību, neapšaubāmi medijiem tā godu nedara. Taču es piekrītu raksta autoram, ka neskatoties uz to sabiedrība ir jāizglīto, jāpiedāvā dažādas iespējas, skatu uz plašo un dažādo informācijas klāstu, ko piedāvā mediji un, kas nākotnē kļūs arvien plašāka.

  • afbeelding van Jolanta_ Zastavnaja_
    Mūžizglītības septembra tēmas ietvaros, aktuāla tēma.
    Manuprāt, cilvēces neziņa par mediju būtību un tās medaļas 
    otru pusi-manipulāciju ar cilvēkiem, veicina un sekmē mediju ietekmi pār 
    sabiedrību. 
    Tādēļ sabiedrībā ir jāturpina runāt par medijpratību un izglītot cilvēki, 
    sevišķi vecākās paaudzes. Jo viņi ir piedzīvojuši ''pirmo televizoru'', 
    kur viss teiktais un parādītais bija neapšaubāma patiesība. Savukārt kritiskās domāšanas veicināšanas iespējas tiek mudinātas jaunākām paaudzēm,jo tā ir viena no svarīgākajām prasmēm jau šobrīd un sevišķi nākotnē. Ir novērots, ka sabiedrībā joprojām valda tendences ticēt visam, ko raksta mediji.Saskaņā ar 2007.gada pētījumu https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika/prezentacijas-un-petijumi, kur 50% aptaujāto dalījās ar savam domām par to, ka uzticas masu saziņas līdzekļiem publicētajai informācijai,
     savukārt 43% aptaujāto nepiekrīt iepriekšminētam apgalvojumam. Šādu aptauju vajadzētu veikt arī šogad, ar vairāk respondentiem.
    Manuprāt, runājot sabiedrībā par medijpratību, neapšaubāmi medijiem tā godu nedara. Taču es piekrītu raksta autoram, ka neskatoties uz to sabiedrība ir jāizglīto, jāpiedāvā dažādas iespējas, skatu uz plašo un dažādo informācijas klāstu, ko piedāvā mediji un, kas nākotnē kļūs arvien plašāka.