chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Elektronisch platform voor volwasseneneducatie in Europa

Blogs

Labsajūta, labjutība, uzmanība – vai to visu sniedz pieaugušo izglītība?

01/09/2020
door Aldis Lazda
Taal: LV
Document available also in: DE ES EN

Šo emuāru oriģināli vācu valodā publicēja Michael Sommer.


Waldbaden

Varētu teikt, ka tas izskatās mazliet dīvaini: grupa vidēja vecuma sieviešu meža vidū nostājušās ap lielu koku, ar pielūgsmi aplūko koka mizu, glāsta tās dziļās rievas un pie tam lēni un dziļi ieelpo un izelpo. Šo piedāvājumu, kas pēdējo gadu laikā kļuvis arvien iecienītāks, sauc par meža peldēm. Agrāk cilvēks atpūtas nolūkos vienkārši gāja uz mežu izmest kādu loku. Tomēr šo vadītās meditācijas veidu neviens mežā nedarītu vienatnē. Anete Bernjus (Annette Bernjus), kura piedāvā meditāciju grupā (https://waldbaden.blog), apgalvo, ka tieši šādā veidā iespējams mierā un klusumā izbaudīt meža daudzveidīgās skaņas un smaržas, saasināt maņas, intensīvi ieelpot mežā bagātīgi pieejamo skābekli un piedzīvot tā labvēlīgo ietekmi uz stresa nogurdināto organismu.

 

Kā japāņi atklāja meža peldes

Kāds japāņu meža nozares zinātnieks, 70tajos gados uzturoties Vācijā, ievēroja, ka vācieši labprāt dodas uz mežu atpūsties. Japānā tā nebija pieņemts. Viņš ierosināja, ka arī viņa tautiešiem vajadzētu nodarboties ar Shinrin Yoku (meža peldēm). Japānā Shinrin Yoku metode tika attīstīta tālāk un tika zinātniski pierādīta tās pozitīvā iedarbība uz veselību. (Yoshifumi, M.: Shinrin Yoku – Ārstējošās meža peldes (Shinrin Yoku – Heilsames Waldbaden), Minhene, 2018.).

Meža peldes ir samērā nepazīstama metode, bet visā valstī pieaugušo izglītībā, modernos uzņēmumos un veselības veicināšanas oāzēs tika ieviesta “uzmanība” kā labsajūtas programma stresa mazināšanai.

 

No “sati” līdz “uzmanībai”

Jēdzienu “uzmanība” pirmais lietoja vācu izcelsmes mūks Njanatiloka (Nyanatiloka), no jauna tulkojot norādes par budisma meditāciju (Palikanon 1922/23) un skaidrojot jēdzienu “sati” (atcerēties, izprast, apzināties). Balstoties uz to, amerikāņu uzvedības terapijas speciālists Jon Kabat-Zinn 70to gadu beigās attīstīja programmu “Stresa mazināšana ar uzmanību” (Mindfulness Based Stress Reduction). Viņa pieejas centrā ir angļu valodas jēdziens “mindfulness”.

Jon Kabat-Zinn pirmā saskare ar meditāciju bija 60to gadu vidū. 1979. gadā viņam radās iespēja piedāvāt uzmanības meditāciju stresa mazināšanai. Viņa pirmā plašā publikācija iznāca 1990. gadā ar nosaukumu “Full Catastrophe Living” (vācu valodā 1991. gadā ar nosaukumu “Vesels, pateicoties meditācijai” (Gesund durch Meditation), aktuālais izdevums:  Minhene 2013., 2., pārstrādāts izdevums). Viņš pārnesa meditatīvās, garīgās tradīcijas uz laicīgu, sekulāru domāšanas un izpausmes veidu un izpētīja to nozīmi veselības veicināšanā. Jēdziens “stress” viņam kalpoja kā tilts starp veselības veicināšanu un medicīnu. Pašlaik Vācijā pieejamas vairākas viņa sarakstītas grāmatas par stresa mazināšanu un uzmanību.

 

Pievērs uzmanību tukšajai lapai

Tas, kurš skatās uz papīra lapu, vispirms pamana uz tās esošās formas un krāsas, nevis pašu papīru, lai gan baltā papīra lapa ir pamats, bez kura uz tā esošās formas nevarētu tikt attēlotas. Balto pamata laukumu mūsu apziņa pārsvarā nemaz nepamana. Mēs pievēršam uzmanību atšķirīgajām pazīmēm un neievērojam pamatā esošos, nemainīgos elementus. Stress rodas, kad dažādi kairinājumi un uzdevumi mūs rausta šurpu turpu.

Ar uzmanību šajā metodē tiek saprasta mācīšanās un izturēšanās, savienošanās ar “baltās papīra lapas pamatu” un noenkurošanās tajā. Būtiska uzmanības veidošanas prakses daļa ir sajust un identificēt stresu izraisošas, pārsvarā automātiskas domas un sajūtas, apzināties tās, ievērojot iekšēju distanci, un rezultātā atbrīvoties no tām. Pie šādiem vingrinājumiem pieder meditācijas ar ķermeņa un elpošanas vingrinājumiem, pakavēšanās, novērošana, ieklausīšanās, pacietība un apkārtējās vides uztveršana bez vērtēšanas. Un galvenais, draudzīgas un iejūtīgas attieksmes veidošana pret citiem, labvēlīga pievēršanās dzīvei, sev pašam un citiem cilvēkiem.

 

Augsta līmeņa labsajūtu visiem

Wellness nach Dunn

Vairāk labsajūtas un mazāk stresa sasniedz tas, kurš saskaņā ar senu budisma tradīciju iemācās ieņemt noteiktu iekšējo stāvokli. “Labsajūtas” (angļu: Wellness) konceptā tiek iesaistīti vēl citi faktori, kurus var iemācīties gan katrs pats sev, gan radīt kā sabiedrisku “labjutības” (angļu: Wellbeing) sistēmu. Vismaz tā to saprata Halberts L. Dunns (Halbert L. Dunn) (1896.-1975.), kurš tiek uzskatīts par “labsajūtas kustības” dibinātāju. Viņš definēja veselību kā pilnīgu fiziskas, garīgas un sociālas labsajūtas stāvokli, nevis vienīgi kā slimību un fizisku trūkumu neesamību. Saskaņā ar Dunnu gan atsevišķiem indivīdiem, gan darba dzīvei, videi un sabiedrībai kopumā jābūt mērķim attīstīt “augsta līmeņa labsajūtu”.

90tajos gados jēdzienu “labsajūta” ar pateicību pārņēma viesnīcas un kūrorti. Arī pieaugušo izglītībā kopš tā laika ir radušās neskaitāmas privātas un sabiedriskas organizācijas ar atbilstošiem labsajūtas un skaistumkopšanas piedāvājumiem. Vācijas tirgū šīs jomas apgrozījums sasniedz attiecīgi 75 un 100 miljardus eiro.

 

Labjutība kā valsts un sabiedrības uzdevums

Dunna sākotnējā ideja lielā mērā ir saistīta ar to, kas bieži vien tiek uzskatīts par valsts un sabiedrības galvenajiem uzdevumiem – tās ir rūpes par labsajūtu, labklājību un labjutību. Principā tās ir lietas, ko Dunns saprot ar “augsta līmeņa labsajūtu”. Labjutībā izglītībai un pieaugušo izglītībai ir diezgan svarīga nozīme. Somija, kuras pieaugušo izglītības sistēma regulāri tiek novērtēta kā īpaši priekšzīmīga, labjutību viennozīmīgi uzskata par pieaugušo izglītības uzdevumu (Liberal Adult Education (EN)), un arī UNESCO trešais ziņojums par pieaugušo izglītības situāciju pasaulē pastiprināti pievēršas šai tēmai („The Impact of Adult Learning and Education on Health and Well-Being (EN)”, 2016). Ir pierādīts, ka visa veida veselību veicinoša izglītība cilvēkus ietekmē pozitīvi, cilvēku organismam un veselībai nāk par labu, ja viņš pēc iespējas ilgi mācās un saglabā aktivitāti.

 

Izglītība palīdz būt veselam

Demogrāfisko tendenču pētnieki ilglaicīgos pētījumos ir noskaidrojuši, ka pastāv vistiešākā kopsakarība starp izglītību, ilgu mūžu, ienākumiem un individuālo labsajūtu. Izglītība nodrošina labāku, veselību veicinošu dzīves stilu un līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi. (Vitgenšteina demogrāfijas un globālā cilvēkkapitāla centrs (Wittgenstein Centre for Demography and Global Human Capital): Paredzamais dzīves ilgums: Galva ir svarīgāka nekā maks. (Lebenserwartung: Der Kopf ist wichtiger als das Portemonnaie). Izdevumā: Demografische Forschung, 2019., 2. burtnīca). Šis fenomens tika atklāts arī citā pieaugušo izglītības pētījumā: Pat IT kursu dalībnieki dzīvo veselīgāk, jo piedalīšanās mācībās viņus ietekmē pozitīvi. Secinājums: Vienalga, vai mēs mācāmies, kā palikt veseliem vai ko citu, pieaugušajiem galvenais ir mācīties – tādējādi var ilgāk saglabāt labu veselību.

 


Ziņojumam izmantotie avoti:

Visi: Erwachsenenbildung 2020, 3.burtnīca, skat. Epale: https://epale.ec.europa.eu/de/blog/neue-ausgabe-der-erwachsenenbildung-erschienen-wellbeing-damit-es-uns-gut-geht (DE)

Monika Kila (Monika Kil): Nebaidieties no blaknēm – tālākizglītība var būt veselīga! Pieaugušo izglītības iedarbība tālu pārsniedz tās tiešo labumu
(Monika Kil: Keine Angst vor Nebenwirkungen – sich weiterbilden kann gesund sein! Die Effekte von Erwachsenenbildung gehen weit über den unmittelbaren Nutzen hinaus, S. 100-104)

Joahims Tenesens: Labsajūta visiem? Attīstības rekonstrukcija. Kopīga mācīšanās sabiedrībai un kultūras izaugsme
(Joachim Thönnessen: Wellness für alle? – Rekonstruktion einer Entwicklung. Gemeinsames Lernen für die Gemeinschaft und das kulturelle Wachstum, S. 110-113)

Mihaels Zeitlingers: Uzmanības vingrinājumi. Apziņas kā garīgās kultūras izcelsme un izmantošana
(Michael Seitlinger: Die Übung der Achtsamkeit. Ursprung und Anwendung einer spirituellen Kultur des Bewusstseins, S. 130-132)

Anete Bernjus: Atsvaidzinoša pelde mežā. Meža peldes – atzīta metode stresa mazināšanai un veselības veicināšanai
(Annette Bernjus: Ein wohltuendes Bad im Wald. Waldbaden: eine anerkannte Methode der Stressbewältigung und Gesundheitsförderung, S. 137)


Par autoru:

Dr. Mihaels Zommers (Dr. Michael Sommer) ir žurnālists, piecus gadus viņš bija zinātniskais līdzstrādnieks žurnālistikā un pedagoģijā. Kopš 1993. gada viņš darbojas Klauzenhofas akadēmijā un Vācijas katoļu pieaugušo izglītības apvienībā (KEB) kā žurnālists, preses sekretārs un žurnāla “Pieaugušo izglītība” atbildīgais redaktors, bez tam viņš ir iesaistīts mediju pedagoģijas izglītības darbā un Eiropas projektos un ir EPALE vēstnieks (DE).

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
Refresh comments Enable auto refresh

1 - 8 van 8 weergegeven
  • afbeelding van Iveta Pētersone
    Manuprāt, autoram ir izdevies veiksmīgi izveidot ļoti informējošu rakstu. Iepriekš nebiju saskārusies ar tādu meditācijas veidu kā meža pelde, izklausās ļoti patīkami un nomierinoši. Ikdienas nepārtrauktā skrējienā, mēs bieži aizmirstam apstāties, ievilkt elpu un nopauzēt skrējienu, jo tik daudz tomēr ir jāpaspēj izdarīt, bet to ir jāmācās izdarīt, meža pelde to ļoti labi palīdzētu izdarīt. Viennozīmīgi piekrītu, ka pieaugušajiem ir jāturpina mācīties un pilnveidoties, nevajag apstāties pie iegūto grādu vai diplomu, vajag ikdienā atrast nodarbes, kas veicina un pilnveido labsajūtu, labjutību un uzmanību, un, ja tas veiksmīgi ir izdarīts, tad arī veselība noteikti saglabāsies ilgāk, jo notiek virzība uz priekšu, gan garīgi, gan fiziski.
  • afbeelding van Laura Dīriņa
    Stress ir ikdienas sastāvdaļa ikvienam, bet jo īpaši pilsētniekiem. Bērnībā dzīvojot laukos pastaigas mežā bija ierasta ikdienas sastāvdaļa. Diemžēl lielā pilsētā nokļūt dabā un baudīt tās skaņas ir gandrīz neiespējami. Var izbraukt uz tuvējo Jūrmalu vai Siguldu, bet tas prasa laiku un tur satiec arī citus no pilsētas stresa bēgošos pilsētniekus. Piekrītu, ka mācīšanās uzlabo labsajūtu un veselību, bet domāju, ka pieaugušo izglītībā svarīgi ir turpināt attīstīt  zināšanas par veselīgu dzīvesveidu, jo mēdzam  iestrēgt sliktos ieradumos un aizmirst par to, ka mūsu dzīves līmeni, pirmkārt, nosaka tās kvalitāte.
  • afbeelding van Ieva Cekule
    Manuprāt, raksta autors ir ļoti korekti pamatojis to, kas svarīgs ikvienam - mācības un veselība ir patiesi savienojamas lietas. Ja cilvēkam pastāvēs iespēja mācīties un attīstīties, viņš ne tikai jutīsies labāk kopumā, bet arī spēs dzīvē sasniegt jaunas un neiedomājas lietas. Mācību efekts uz cilvēka garīgo un fizisko veselību, neskaitot grūtības, kas reizēm rodas mācību procesā ir patiešām augsts.

    LU studette
  • afbeelding van Dörte Stahl
    Toll, dass dieses wichtige Thema hier so gut aufgeschlüsselt wurde und so viel Platz bekommen hat. Und weil "Wellbeing" eine zentrale Aufgabe der Erwachsenenbildung ist, unabhängig davon, was man lernt, sind Gesundheit und Wohlbefinden auch Kernpunkte des "Manifesto for Adult Learningin the 21st century: The Power and Joy of Learning" von EAEA. https://eaea.org/our-work/influencing-policy/manifesto-for-adult-learnin... Hier werden Gesundheit(-bildung) und persönliches Wohlbefinden in den großen Zusammenhang von gesellschaftlicher und individueller Bedeutung der Erwachsenenbildung gesetzt. Mit gefällt das! Und weil "Wellbeing" eine zentrale Aufgabe der Erwachsenenbildung ist, unabhängig davon, was man lernt, sind Gesundheit und Wohlbefinden auch Kernpunkte des "Manifesto for Adult Learningin the 21st century: The Power and Joy of Learning" von EAEA. https://eaea.org/our-work/influencing-policy/manifesto-for-adult-learnin... (link is external) Hier werden Gesundheit(-bildung) und persönliches Wohlbefinden in den großen Zusammenhang von gesellschaftlicher und individueller Bedeutung der Erwachsenenbildung gesetzt. Mit gefällt das!  
  • afbeelding van Tino BOUBARIS
    Nachdem wir uns von der Work-Life-Balance als harmonischem Gleichgewicht zwischen Arbeits- und Privatleben verabschiedet haben, um im 24/7 Home Office an unserer Work-Life-Integration zu arbeiten (und das verstärkt in Zeiten von Covid19), kommt dem Wellbeing eine ganz besondere Rolle zu... ich plädiere daher einerseits für gute und individuelle Angebote zum Wellbeing in der Erwachsenenbildung, andererseits aber auch dafür, sich klar von den Ansprüchen, die die Arbeitswelt an das Wellbeing seiner Humanressourcen stellt, abzugrenzen.
  • afbeelding van Dörte Stahl
    ... dein letzter Satz ist absolut richtig + wichtig.
    Ergänzend dazu: Sich klar von den Ansprüchen, die die Arbeitswelt an ihre Ressourcen stellt, abzugrenzen, ist seit jeher eine Gratwanderung der Erwachsenenbildung. Wann machen wir Angebote, die der Entwicklung des  Individuums als Teil der demokratischen Gesamtgesellschaft dienen und wann (wie oft, wie häufig, nur noch ...?) optimieren wir "Humankapital" für den Einsatz am Arbeitsplatz (was ja nicht zwangsläufig gleichbedeutend ist mit Förderung der demokratischen Gesamtgesellschaft)?
  • afbeelding van Heike Kölln-Prisner
    Stimmt, und dann war da die BeLL-Studie, aus einer europäischen Zusammenarbeit unter Beteiligung des DIE: das Lernen bis ins hohe Alter hilft nicht nur bei der eigenen Gesundheit, es "empowert" auch, gibt Selbstbewußtsein und Assertiveness.
    Hatte ich noch vergessen! 
  • afbeelding van Heike Kölln-Prisner
    Das ist mal ein schöner Aufriss über diesen Bereich der Erwachsenenbildung, den doch tatsächlich der Frankfurter Oberbürgermeister (ja, der!!) 2019 mal als esoterisch beschrieben hat (ich war dabei, es stimmt). Was ich noch ergänzen würde: es ist so, dass auch schon kleine Kinder von diesem Tun profitieren, meine jüngere Tochter hat bereits mit 6 J. in der Schule Yoga und Entspannung als Fach gehabt und das hat allen sehr gut getan. 
    Seine beste Wirkung allerdings habe ich gesehen bei Menschen, die unter besonderem Stress stehen, "entdeckt" zu werden: Menschen, die nicht lesen und schreiben können. Ein Kurs mit Entspannungsübungen nur für diese Gruppe wirkt Wunder: in den eigenen Körper hinein hören, sich mit sich selbst beschäftigen, sich etwas Gutes tun, das kann diese Gruppe nur schwer zulassen, und wenn es gelingt, dann ist das wirklich überzeugend in den Ergebnissen! Seit ich diesen Kurs mit Betroffenen mitgemacht habe, nutze ich jede Bahnfahrt für Atemübungen, schon das tut gut.