chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Elektronisch platform voor volwasseneneducatie in Europa

 
 

Blogs

Een leven lang leren in de EU – een infografische gids voor volwasseneneducatie

20/12/2018
by NSS EPALE Nederland
Taal: NL
Document available also in: EN LV FR SK

/nl/file/lifelong-learningLifelong learning

Lifelong learning

Blog door David Mallows

 

Beleidsanalist Denise Chircop van de Onderzoeksdienst van het Europees Parlement (EPRS) heeft de nieuwste interactieve infographic van de EPRS aangekondigd, waarin de volledige leerwereld, van voorschoolse tot volwasseneneducatie, onder de loep wordt genomen.

 

Wist u dat:

  • zelf bijscholing volgen een hele goede manier is om de slagingskansen van uw kind op school te verbeteren? Toch volgt slechts 4 % van de laagopgeleide volwassenen enige vorm van opleiding;
  • kinderen uit een kansarm milieu er later op school nog meer voordeel van hebben dan andere kinderen als ze naar de kleuterschool zijn geweest? Toch ligt de participatie onder jonge kinderen gemiddeld 7 % lager als de ouders geen tertiair onderwijs hebben gevolgd, en 13 % lager onder kinderen uit migrantengezinnen;
  • de kans groter is dat een achttienjarige vrouw studeert dan een jongeman van dezelfde leeftijd?

Nu het nieuwe schooljaar in heel Europa weer is begonnen, is het een goed moment om eens grondig te kijken naar de staat van het onderwijs in de Unie. Hoe zorgen we dat alle EU-burgers toegang hebben tot de mogelijkheden die onderwijs, de basis voor gelijke kansen op de arbeidsmarkt, biedt? Maken mensen optimaal gebruik van de leermogelijkheden op de werkplek? Vergroten onderwijsmogelijkheden echt de slagingskans van vrouwen op de arbeidsmarkt?

De Onderzoeksdienst van het Europees Parlement heeft de interactieve infographic "Een leven lang leren in de EU" gemaakt, waarin de volledige leerwereld, van voorschoolse tot volwasseneneducatie, onder de loep wordt genomen. In deze infographic zijn niet alleen de formele onderwijssystemen opgenomen, maar ook alle andere vormen van leren, zodat een volledig beeld wordt gegeven van wat er in elke lidstaat binnen en buiten de scholen gebeurt.

Weet u welke kwalificaties er nodig zijn om in Europa docent te worden? Wie heeft er profijt van onderwijs en opleiding, en wie blijft achter? Speelt het Europees Parlement echt een rol op het gebied van onderwijs en opleiding?

In de interactieve infographic kunt u grafieken bekijken op basis van de variabele die u het interessantst vindt, of meer informatie vinden over de individuele lidstaten en deze met elkaar vergelijken. Er worden links gegeven naar de oorspronkelijke bronnen, waarvan het grootste deel door de Europese Unie is gefinancierd met het oog op het verkrijgen van volledige informatie als basis voor haar beleid.

Bekijk de interactieve infographic "Een leven lang leren in de EU". (onvertaald)

 

Denise Chircop is beleidsanalist bij de Onderzoeksdienst van het Europees Parlement (EPRS), waar ze zich bezighoudt met onderwijs, opleiding en jongeren. Hiervoor is ze werkzaam geweest bij het Europees Economisch en Sociaal Comité, en daarvoor als leerkracht op een openbare school en als gastdocent aan de Universiteit van Malta. Ze is afgestudeerd aan de faculteit Onderwijs van de Universiteit van Malta en heeft haar studie voortgezet op het gebied van Scienze dellEducazione aan de Universita degli Studi di Firenze.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

1 - 9 van 9 weergegeven
  • afbeelding van Rēzija Cela
    Inforgrafikās ietvertā informācija bija apkopota viegli uzskatāmā veidā, ļaujot apskatīt problēmas būtību interesantā un informatīva veidā. Iepriekš nebiju iedziļinājusies mūžizglītības problēmu likumsakarībās, līdz ar to informācija bija ļoti noderīga. Paldies!
  • afbeelding van Anita Apine
    Interaktīvā infografika ‘Mūžizglītība ES’,  sevī ietver ļoti daudz interesantas un noderīgas informācijas. Tā kā visvairāk saistīja Pieaugušo izglītība, tad jāsaka, ka atradu jaunu skatījumu. Lai atzīmējam kaut vai dažādos apmācību veidus pieaugušajiem: mācību grupas, kas nodarbojas ar zināšanu padziļināšanu par dažādiem jautājumiem, "nobriedušie" studenti universitātēs,  tālmācība, apmācība darba vietā un pārkvalifikācija, kursi, kas apvieno teoriju ar praksi, un nodarbības vai citas mācību aktivitātes, kas tiek veiktas, ņemot vērā īpašu interesi. Infografikā sameklēju Latvijas augstskolu jaunākos piedāvājumus, piemēram, Vidzemes Augstskola (ViA) piedāvā 4 jaunas maģistra līmeņa studiju programmas. “Studiju programma “Mediju un informācijas pratība” izstrādāta, sadarbojoties ar komunikācijas un mediju jomas ekspertiem. Programmā tiks iekļautas stratēģiskās spēles, simulācijas un citas metodes, kas palīdz integrēt teorētisko zināšanu potenciālu dažādu ar medijpratību un informācijas pratību saistītu, praktisku problēmu risināšanā. Līdzīgas inovatīvas metodes tiks izmantotas vēl vienā jaunā starpdisciplinārā maģistra studiju programmā “Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība”. Topošajiem maģistriem paredzēta arī jaunā studiju programma “Kiberdrošības inženierija”, kuras ietvaros studentiem būs iespēja pētīt un rast risinājumus problēmām, kas saistītas ar informācijas drošības risku mazināšanu e-produktos, e-pakalpojumos, informācijas sistēmā vai kibertelpā. Ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu saistīta arī jaunā studiju programma “Virtuālā realitāte un mobilās tehnoloģijas”. Studiju programma sniegs zināšanas par VR/AR tehnoloģijām, to pielietojumu un lomu inovācijās. Studentiem būs iespēja iegūt jaunas zināšanas, attīstīt reālas prasmes un kompetences, veicot trīsdimensiju satura pārvaldīšanu, programmēšanu, modelēšanu u.c.”. Vērtīgs materiāls pētīšanai un izmantošanai: http://www.europarl.europa.eu/thinktank/infographics/lifelonglearning/in...
  • afbeelding van Ieva Bērziņa
    Rakstā tiek uzdots jautājums, vai lielākas izglītības iespējas patiesi palielina sieviešu izredzes gūt panākumus darba tirgū? Varētu tikai izteikt vēlējumu, lai dažādu izglītības, sociālo un ekonomikas politiku ietvaros šis jautājums tiktu skatīts daudz dziļāk un vispusīgāk, respektējot lielas daļas sieviešu vajadzības, intereses un dzīves prioritātes, ne tikai darba tirgus perspektīvā, bet arī ģimenes dzīves kontekstā. Tā, piemēram, 2014.gadā SKDS veica pētījumu  „Ģimene – ideāls un realitāte”, kurā 49% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka periodam, kad viens no vecākiem nestrādā, bet paliek mājās ar bērnu, ir jābūt līdz 3 gadiem, bet 18,3% uzskatīja, ka tiem jābūt 6-7 gadiem (līdz bērns sāk iet skolā), 3% - ka tiem jābūt 12 gadiem, savukārt viedoklim, ka vecākiem pēc iespējas ātrāk jāatgriežas algotā darbā, piekrita vien 0,8% respondentu (līdz pusgadam – 0,4%, līdz gadam - 2.8%). Līdzīgi arī  Eiropas Komisijas projekta „Family Patform” ietvarā 2010.gadā tika veikta aptauja „Mātes Eiropā” (Mothers in Europe), (sk. „Report: Realities of Mother in Europe” http://www.mmmeurope.org/ficdoc/FAMILYPLATFORM-Realities-of-Mothers-in-E... ). Šajā aptaujā 11% mātes izdarīja izvēli par labu pilna laika nodarbinātībai, 64% daļēja laika nodarbinātībai, lai varētus saskaņot darba un ģimenes dzīvi, bet 25% vēlējās visu laiku veltīt ģimenei. 80% no sievietēm, kuras izvēlējās nepilnu darba laiku, vēlējās pilnībā veltīt sevi ģimenes dzīvei bērnu vecumā no 0-3 gadiem. Nepietiekami novērtējot šīs sieviešu vajadzības, sabiedrības veselība un dzīves kvalitāte nenoliedzami tiek ietekmēta negatīvi. Ne viss ir izmērāms darba tirgus rādītājos.
  • afbeelding van Laima Kronberga
    Piekrītu, ka bērns, kurš redz, ka arī vecāki mācās, dara to sekmīgāk un jēgpilnāk. Laiks, ko pavadu studējot, no bērnu puses tiek respektēts, jo ģimenē mācīšanās jēdzienam ir liela nozīme. Neatkarīgi, vai tie ir ikdienas skolā uzdotie mājas darbi, vai formālās pieaugušo studijas. Ļoti plašs  informatīvs materiāls par mācīšanās situāciju Eiropā. Noteikti to izmantošu  savu studiju kontekstā. Paldies!
  • afbeelding van Renārs Rapa
    Tiešām interesanta un noderīga informācija. Uzreiz saskatu papildus motivāciju savām studijām, jo gribas izmantot šo iespēju (pašizglītošanos) lai uzlabotu bērna sekmes. 
    Apskatot infografikas, ievēroju, ka daudzās ES valstīs nav izglītības vadlīniju sākumskolai. Domāju tas ir labi, ka Latvijai tādas ir, tas rada iespēju visiem virzīties uz kopīgu mērķi, kopīgi nolemtu prasmju apguvi. Protams, ja tās ir kvalitatīvi sagatavotas.
    Paldies Eiropas savienībai par šo informāciju, noteikti atgriezīšos pie šī raksta, lai izpētītu apskatītos jautājumus sīkāk.

  • afbeelding van Liene Niedola
    Paldies par plašo infografiku, kas sevī ietver ļoti daudz noderīgas informācijas. Ar lielu interesi to izpētīju!
    Ļoti patiesi ir pētījuma dati, ka skolēni, kuru vecāki ir ieguvuši augstāko izglītību ir motivētāki un uzrāda augstākus rezultātus. Domāju, ka tas skaidrojams ar to, ka šie bērni ir auguši izglītotā vidē, kurā vecāki tiecas uz tālakizglītību, sevis pilnveidi. Tiek izvirzīti mērķi, plānots, kā tos sasniegt. Nav pasīva dzīves dzīvošana, ar domu par eksistēšanu.
  • afbeelding van Laima Mitenberga
    Piekrītu apgalvojumam, ka uzlabot sava bērna sekmes skolā ir turpināt pašiem savu izglītošanos. Manuprāt, sekojot vecāku piemēram, bērns var gūt motivāciju un jēgu izglītošanās procesam.
    Attīcībā uz faktu, ka bērni no sociāli nelabvēlīgas vides, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, vēlākā vecumā uzrāda pat lielāku ieguvumu nekā pārējie bērni, varētu teikt, ka šādi bērni ir motivētāki dzīvē sasniegt vairāk, lai izrautos no bērnības piespiedu apstāķliem un kļūtu veiksmīgāki. Šie bērni ir piedzīvojuši spiedīgus apstākļus, kā rezultātā viņos ir cīņasspars un rūdījums nepadoties grūtībām.
  • afbeelding van Agnese Zenfa
    Bērni ir vecāku spogulis, tāpēc, ja vecāki rādīs priekšzīmi, ka mācīties ir labi un, ka iegūstot izglītību dzīvē klāsies labāk, tad arī bērns mācīsies un uzlabos savu izglītību.
    Reizēm arī vecāku vienaldzība dod stimulu dzīvē sasniegt ko vairāk kā ir, viss ir atkarīgs no situācijas un paša motivācijas.
  • afbeelding van Ināra Upeniece
    Sniegts gan izglītojošs, gan plašs informatīvs materiāls par situāciju Eiropā tēmas ietvaros. Lasīju ar interesi!!!