chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Elektroniczna platforma na rzecz uczenia się dorosłych w Europie

 
 

Newsroom

Kā bezpeļņas mediji var veicināt mediju kompetenci

21/11/2019
Språk: LV
Document available also in: DE

Medijiem ir liela nozīme jebkura vecuma cilvēku dzīvē, tie ir informācijas avots, sociālās saskarsmes līdzeklis, tie ir pamats, veidojot personisko viedokli  ar politiku saistītos jautājumos. Mediju eksperts Helmūts Peisls (Helmut Peissl), kurš kopš 1980. gada darbojas radio apraides jomā, ir veicis izpēti un vadījis dažādus projektus par mediju un izglītības tēmu, uzskata, ka „mediji ir  ikdienas lietošanas priekšmeti, kuri sniedz priekšstatu par viedokļiem, palīdz veidot attiecības ar citiem cilvēkiem un veicina individuālo un kolektīvo rīcību”.

Jēdzieni „digitālā kompetence” un „mediju kompetence” pēdējos gados kļuvuši par vispārējiem un visuresošiem saukļiem. Zināmā mērā tas ir saistīts ar problēmām, ko rada komerciālo sociālo platformu dominance. Šai tēmai pašlaik tiek pievērsta liela uzmanība, strādājot ar bērniem un jauniešiem. Izglītības iespējas pieaugušajiem šajā jomā, diemžēl, tiek piedāvātas reti. Tomēr, ņemot vērā tādus aktuālus jēdzienus kā naidu kurinoši izteikumi, informācijas burbulis un viltus ziņas, ir pienācis laiks veicināt mediju kompetenci kā svarīgu prasmi visām vecuma grupām. Mediju kompetences attīstīšana jāsāk  uztvert kā viens no aktuālajiem pieaugušo izglītības uzdevumiem.

 

Kritiskās mediju kompetences pamatprincipi 

Saskaņā ar Dīteru Bāki (Dieter Baacke) (1997) mediju kompetences pamatā ir mediju kritika, zināšanas par medijiem, kritiska pieeja attiecībā uz mediju izmantošanu un sapratne par mediju satura veidošanas principiem. Šie pamatprincipi vācu valodā runājošajās zemēs ir svarīgi arī mūsdienās, tomēr, tā kā mediju pasaule strauji mainās, šajos pamatprincipos būtu jāietver arī datu aizsardzības nepieciešamība un privātums, uzskata Helmūts Peisls.

Pēc ekspertu domām, tieši pašu gatavots mediju saturs palīdz attīstīt kritisku mediju kompetenci. Pateicoties digitalizācijai, tā kļūst arvien svarīgāka - „tīmekļa 2.0” (Web 2.0) satura veidošanā var piedalīties visi, kas vien vēlas. Pilsoniskās sabiedrības bezpeļņas masu informācijas līdzekļi, piemēram, „brīvais radio” un nekomerciālie televīzijas kanāli tā strādā jau daudzus gadus. Cilvēki, kurus tas interesē, tajos var veidot savus raidījumus un programmas, un bieži vien tas notiek uz brīvprātības pamatiem, bez maksas. 

 

Pilsoniskās sabiedrības bezpeļņas masu informācijas līdzekļi kā mācību iespēja

Daudzi cilvēki nonāk pie „brīvajiem medijiem” pēc savas iniciatīvas, uzskata Karla Štenicere (Carla Stenitzer). Viņa šajā jomā strādā kopš 2009. gada un vada pilsoniskās sabiedrības radio kanāla „Radio fabrika” un nekomerciālā televīzijas kanāla „FS1” apmācību nodaļu. Iemesli, kādēļ cilvēki vēlas izteikt savas domas un iesaistīties, pēc Šteniceres domām, ir svarīgi personiski, politiski vai sabiedriski notikumi, par kuriem cilvēki vēlas paust savus vai arī noteiktu grupu uzskatus. 

Iespēja veidot legālus raidījumus kā nekomerciālam radio, Austrijā tika panākta tikai pēc 1993. gada Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma, kas bija vērsts pret valdošo radio formātu monopolu, stāsta Helmūts Peisls.  1998. gadā sāka darboties pirmie „brīvā radio” kanāli, līdz ar to paralēli sabiedriskajiem un komerciālajiem radio kanāliem, radot trešo radio sektoru. Pašlaik Austrijā aktīvi darbojas 17 nekomerciāli kanāli, tostarp 14 radiostacijas un 3 televīzijas kanāli.

 

Aktīva darbošanās mediju jomā veicina kritisku mediju lietošanas paradumu veidošanos

Pēc Šteniceres domām, daudziem raidījumu veidotājiem mediju uztveres maiņu ir veicinājuši pašu veidotie mediju produkti. Zināšanas par to, kā mediju informācija tiek veidota, sniedz iespēju izvērtēt „svešu mediju saturu”. Izpratne rodas, piemēram, kad cilvēki sāk saprast, ka tā nav nejaušība, ka noteiktos televīzijas vai radio raidījumos visi uz ielas aptaujātie uz to vai citu jautājumu atbild nepareizi vai smieklīgi, jo gatavajā raidījumā ir iespējams izvēlēties “vajadzīgās” atbildes un atmest “nevajadzīgās”.

Raidījumu gatavošanā cilvēki saskaras ne tikai ar tehniskām lietām, bet aizdomājas arī par mediju sniegto saturu. Protams, dažādi cilvēki šos aspektus uztver atšķirīgi. Uztvere atkarīga arī no tā, ar kādu nopietnību cilvēki novērtē savu brīvprātīgo darbošanos „brīvajos medijos” un to sniegtās iespējas - vai kā pilsonisku aktivitāti vai tikai kā izklaidi un atraktīvu brīvā laika pavadīšanas veidu.

 

Kādā veidā pieaugušo izglītība var veicināt mediju kompetenci 

Visi šeit minētie eksperti uzsver, ka mūsdienu sabiedrības attīstības un sociālo mediju plašās izplatības dēļ, ir steidzami nepieciešams veicināt kritisko mediju kompetenci tieši pieaugušo izglītībā. „Ir nepieciešami vienkārši un viegli pieejami apmācību piedāvājumi visām paaudzēm, un tas ir izaicinājums visiem cilvēkiem, kuri strādā izglītības jomā”, uzskata Helmūts Peisls.

Personiska darbošanās mediju jomā dalībniekiem palīdz veidot kritisku pieeju un sniedz citu skatu uz svešiem mediju produktiem. Karla Štenicere piedāvā veidot sadarbību starp pieaugušo izglītības iestādēm un brīvajiem medijiem, piemēram, darba seminārus, kuros dalībnieki sagatavo savus radio raidījumus vai lejupielādējamas audio vai video datnes.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn