chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Pjattaforma Elettronika għat-Tagħlim għall-Adulti fl-Ewropa

 
 

Blog

Sociālie riski saistībā ar darbā balstītu mācīšanos

08/08/2017
minn Daina Jankalne
Lingwa: LV
Document available also in: EN FR PL HU DE HR

/de/file/work-based-learning-schemes-risksWork-based learning schemes risks

Work-based learning schemes risks

Saimons Broeks ir izglītības un darba tirgus jautājumu eksperts, kurš šajā emuāra rakstā dalās pārdomās par Eiropas Parlamenta pētījumu, kurā piedalījās, un īpaši pievēršas vienam konkrētam aspektam – sociālajiem riskiem, kas saistīti ar dažām darbā balstītas mācīšanās formām.

Darbā balstīta mācīšanās visās tās formās ir kļuvusi īpaši aktuāla pēdējos gados. Tas attiecas gan uz praksi, gan stāžēšanos un brīvprātīgo darbu. Šie prasmju attīstīšanas veidi tiek uzskatīti par svarīgiem pakāpieniem jauniem un vecākiem cilvēkiem, lai  pirmoreiz vai no jauna iesaistītos darba tirgū un sabiedrībā.

Jaunieši, kas ienāk nodarbinātībā

Salīdzinājumā ar pieaugušajiem, kas jau ir atraduši savu vietu darba tirgū, jaunieši ir vairāk pakļauti biznesa cikliem un periodiskām ekonomiskām krīzēm vairāku iemeslu dēļ, piemēram, tādu kā:

•darba pieredzes trūkums,

•nepilnīga izglītība,

•riskantāki darba līgumi,

•maz kontaktu darba meklēšanai (t.i., mazāk sociālā kapitāla),

•mazāka iespējamība, ka jauniešiem piemīt prasmes, ko darba devēji meklē.

Jauniešu nespēja relatīvi ātri pēc mācību beigšanas nokļūt darba tirgū var samazināt cilvēciskā, sociālā un ekonomiskā kapitāla uzkrāšanos , kas viņiem varētu palīdzēt veidot karjeru.  Jo lielāks ir neiesaistīšanās periods darba tirgū (vai izglītībā), jo augstāks sociālās un ekonomiskās izstumtības risks.

Jaunieši, kuru neizdevīgāku pozīciju nosaka vairāki iemesli, piemēram invaliditāte, iebraucēja statuss un/vai zems izglītības līmenis, saskaras ar īpašām grūtībām, iesaistoties darba tirgū. Šie cilvēki var būt īpaši pakļauti sociālās un ekonomiskās izstumtības riskam.

Darbā balstīta mācīšanās kā risinājums?

Darbā balstīta mācīšanās un, konkrēti, mācekļa gadi, stažēšanās/apmācības un brīvprātīgais darbs, var būtiski atvieglot pāreju no skolas uz darbu. Pētījumi liecina, ka gan apgūto kompetenču un prasmju, gan nodarbinātības rezultātu ziņā darbā balstīta mācīšanās iepriekšminētajās formās kalpo par pakāpienu, lai atvieglotu pāreju no izglītības uz darba pasauli.

Pētījumos konstatēts, ka darbā balstīta mācīšanās vislabāk tiek nodrošināta, paralēli izglītojamajam un uzņēmumam (mācīšanās vietai) šajā procesā iesaistot trešo pusi. Tas var būt izglītības pakalpojumu sniedzējs (parasti mācekļa gadījumā) vai valsts nodarbinātības dienests (dažos stažēšanās gadījumos). Tajā pat laikā ir stažēšanās vai brīvprātīgā darba veidi, kas darbojas uz līguma pamata starp stažieri/brīvprātīgo un uzņēmumu/ organizāciju un šajos gadījumos ir mazāk nosacījumu par nodrošināmās darba vides un mācīšanās kvalitāti.

Izmaksu pārnešana par prasmju attīstību no valsts uz darba devējiem un individuālām personām

Pētījumi rāda, ka iepriekšminētajiem mācību veidiem ir nepieciešams stažieriem un brīvprātīgajiem labvēlīgs sākuma punkts – viņiem ir jāspēj segt savas dzīvošanas izmaksas laikā, kad veic neapmaksātu darbu. Tā kā brīvprātīgais darbs parasti netiek apmaksāts vai tiek apmaksāts ļoti nelielā apmērā, tad prasmju attīstīšanas izmaksas konkrētā amatā tiek novirzītas no izglītības sniedzēja uz darba devēju un visbeidzot uz indivīdu. Lai iegūtu attiecīgās prasmes, darba tirgus pieprasa, lai konkrētais cilvēks iegulda šajās prasmēs, ja nepastāv citu veidu, kā šīs prasmes apgūt. Šīs investīcijas izpaužas kā strādāšana organizācijā un šīs organizācijas produktivitātes veicināšana, dzīvošanas izmaksas sedzot no citiem līdzekļiem, nevis atalgojuma, kas tiek saņemts par šo darbu. Līdzīga tendence ir vērojama stažēšanās gadījumā, kur izmaksas par prasmju attīstību sedz paši indivīdi, jo netiek paredzēta nekāda atlīdzība.

Vai darbā balstīta mācīšanās ir pieejama visiem?

Prasmju attīstīšanas izmaksu pārnešanai ir sava cena: prasmju attīstīšana kļūst mazāk pieejama cilvēkiem, kas nāk no ekonomiski sliktāk pozicionētas vides. Kaut arī prasmju attīstīšana stažēšanās un praktisko apmācību veidā ir svarīgs pakāpiens uz nodarbinātību, cilvēkiem, kas ir sliktāk finansiāli situēti, ir sarežģītāk iekļūt darba tirgū. Cilvēkiem, kas var atļauties paši kādu laiku apmaksāt savas dzīvošanas izmaksas,  ir lielākas iespējas iesaistīties brīvprātīgajā darbā vai stažēties un līdz ar to uzlabot savu pievilcību darba devēju skatījumā.

Kaut arī izglītības sistēmas Eiropā tiecas panākt vienlīdzīgu pieejamību visiem, augstāk aprakstītais ir piemērs, kur pāreja no izglītības vides uz darba vidi nodrošina labākas iespējas tiem, kam ir līdzekļi, lai stažētos vai strādātu brīvprātīgi.

Visbeidzot, gan attiecībā uz stažēšanos, gan arī brīvprātīgo darbu politikas izstrādātājiem ir jāievēro piesardzība, piedāvājot šīs apmācības formas kā sistēmisku risinājumu cīņā pret jauniešu bezdarbu un atvieglojot ienākšanu darba tirgū, apzinoties, ka šīs shēmas nav visiem jauniešiem vienlīdz pieejamas (ienākumu nevienlīdzības dēļ).

Šie sociālie riski ir jāapsver, domājot par stažēšanos un brīvpŗātīgo iniciatīvām, tādām kā nesen uzsāktais Eiropas Solidaritātes korpuss.

 


Saimons Broeks ir strādājis vairākos Eiropas pētniecības projektos par izglītību, darba tirgus jautājumiem un apdrošināšanas nozari. Viņš ir bijis padomdevējs Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā un Eiropas aģentūrās jautājumos, kas saistīti ar izglītības politiku, mūžizglītību un darba tirgu, kā arī vadošais partneris Okhamas Politikas atbalsta institūtā.  

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Qed jintwerew 1 - 4 minn 4
  • Laura Kalniņa's picture
    Kā jau autors minēja, darbā balstīta mācīšanai galvenais panākuma šķērslis ir finansiālais atbalsts. Daudzi jaunieši nevar atļauties iestāties darbā, kurā ir jāiziet apmācība, kas tajā brīdi nozīmē mazāku algu vai brīvprātīgo strādnieku statusus. Tā kā mūsu valstī bez stabiliem un samērā lieliem ienākumiem izdzīvot normālu bez stresa dzīvi ir grūti, pat varētu teikt ļoti grūti. Mums varbūt vajadzētu darbu nozarēm apvienoties un izveidot tās saucamās mazās nometnes ar iespēju dzīvot, strādāt un iegūt apmācību jaunajiem darbiniekiem, protams, tas nebūtu par brīvu, bet tie būtu samērā nelieli izdevumi darbiniekiem apmācības periodā.
    Varbūt šādā veidā viņi spēs palielināt jauno darbaspēka daudzumu un vēlmi jaunajiem strādāt.
  • Zane Baltgaile's picture
    Lasīju šo rakstu ar patiesu interesi. Tā kā esmu pārliecināta "darbā balstītas mācīšanās" (protams, apvienojot arī ar akadēmiskām zināšanām) piekritēja, vēlējos uzzināt, kas tad ir šī pētījuma rezultātā nodefinētie sociālie riski saistībā ar darbā balstītu mācīšanos. Jūtos atvieglota, ka "vienīgā" problēma ir finansiāla, jo to vienmēr var risināt, aktualizējot šos jautājumus un ar dažādiem pētījumiem pierādot, ka darbā balstīta mācīšanās ir ilgtermiņa ieguvums gan pašam iesaistītajam indivīdam, gan visai sabiedrībai kopumā. 
  • Joanna Kic-Drgas's picture

    Tematy poruszone w artykule i komentarzu są bardzo aktualne. Uczenie oparte na pracy miało być przeciwwagą do teoretycznych rozważań, „możliwością” dla osób, które nie do końca radzą sobie z zagadnieniami teoretycznymi. Niemniej każde rozwiązanie niesie za sobą konsekwencje, jak np. te opisane w artykule. Ciekawym rozwiązaniem na poziomie studiów wyższych są studia dualne, które od wielu lat z powodzeniem funkcjonują w Niemczech i od kilku lat wprowadzane są także na uniwersytetach technicznych w Polsce a obejmują rozbudowane praktyki realizowane w ciągu całego roku bazujące na zasadzie uczenia się przez pracę (paralelnie z rozwojem wiedzy teoretycznej). 

  • Maria Idźkowska's picture

    Z zainteresowaniem przeczytałam artykuł dotyczący zagrożeń społecznych związanych z programami nauczania opartymi na pracy. Omówione w nim zostały wyniki badań przeprowadzonych w Parlamencie Europejskim w aspekcie zagrożeń społecznych związanych z niektórymi systemami nauczania opartymi na pracy. W sposób jednak dość ogólny sprecyzowano wnioski z tych badań, jak i w materiale zabrakło informacji jakie obszary tematyczne zostały w nich ujęte oraz jakie zawierały dane statystyczne, na podstawie których można wnioskować o faktycznej, przedstawionej w artykule sytuacji. Stąd zastanawiam się nad prawdziwością twierdzenia, cyt. „badania pokazują, że zarówno pod względem kompetencji, jak i zdobytych umiejętności oraz wyników związanych z zatrudnieniem, kształcenie oparte na doświadczeniu w formie praktyk zawodowych, staży i wolontariatu stanowi krok wsteczny w ułatwianiu przejścia ze świata edukacji do świata pracy.”  W związku z tym warto wskazać konkretny do nich link oraz doprecyzować źródła, odzwierciedlajace zakres prezentowanego problemu. Pozdrawiam.

    Maria Idźkowska - ambasador EPALE