chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Pjattaforma Elettronika għat-Tagħlim għall-Adulti fl-Ewropa

Blog

Svešvalodu apgūšana darbavietā: par vai pret

15/09/2016
minn Ināra Dimpere
Lingwa: LV

Mūsdienās visi apzinās svešvalodu nozīmīgumu darba vidē, arī darba devēji bieži vien ir gatavi apmaksāt kursus saviem darbiniekiem darbavietā un darba laikā. Pieaugušo izglītības speciāliste, svešvalodu pasniedzēja Ināra Dimpere savā rakstā iztirzā, vai svešvalodu mācīšanās darba vietā vienmēr ir optimālākais risinājums?

 

 

 

Piekrītot, ka papildināt zināšanas turpat darba vietā nenoliedzami ir ērti, jāatzīst, ka ne vienmēr, organizējot kursus saviem darbiniekiem, darba devējs pievērš uzmanību visiem faktoriem, kas var ietekmēt valodas kvalitatīvu apguvi.

Pirmais faktors - valodas priekšzināšanas

Komplektējot valodas apguves grupu, vispirms tiek pārbaudītas darbinieku priekšzināšanas. Parasti vienā grupā ir 8-12 cilvēki ar līdzīgu valodas prasmju līmeni, bet Latvijā nav daudz organizāciju ar lielu darbinieku skaitu, tas nozīmē, ka nokomplektēt viena līmeņa grupu nav nemaz tik vienkārši, jo var izrādīties, ka vienā uzņēmumā strādā cilvēki ar atšķirīgām valodas priekšzināšanām. Līdz ar to grupa sarūk līdz 1 vai 2 cilvēkiem, kas jau ir individuāla nevis grupas nodarbība.

Otrais faktors – darbinieku vajadzības

Pat tad, ja vienas organizācijas ietvaros var nokomplektēt apmēram viena līmeņa grupu atbilstoši darbinieku valodas priekšzināšanām, tad katra darbinieka īpašās valodas prasmju vajadzības var būt ļoti atšķirīgas. Darbiniekus var nosacīti sadalīt vairākās grupās – speciālisti, kas aktīvi lieto svešvalodu ikdienā, piedalās starptautiskos projektos un/vai semināros, regulāri sazinās pa e-pastu un/vai telefonu, lasa, tulko un sagatavo dažādus dokumentus, u.tml., otra grupa ir pasīvie valodas lietotāji, kas lasa dokumentus svešvalodā, kā arī lasa un raksta e-pasta vēstules, trešā grupa ir darbinieki, kas svešvalodu darbavietā lieto ļoti reti, tikai dažas reizes gadā vai nelieto nemaz, bet vēlētos uzlabot savas valodas prasmes, lai varētu to lietot ceļojumos, lasot grāmatas vai informāciju internetā, vai skatoties filmas. Tātad arī nepieciešamās un vēlamās svešvalodas prasmes katrai grupai būs atšķirīgas: ja, piemēram, dažiem darbiniekiem būtu jāuzlabo prasme sarunāties pa telefonu, tad citi nepavisam nebūtu motivēti to darīt.

Trešais faktors – profesionālās jomas

Vēl viena problēma ir terminoloģija. Labākā situācijā ir uzņēmumi, kuros ir liels skaits vienas profesijas darbinieku, jo tas nozīmē, ka, organizējot valodu apguves grupas, būs nepieciešams ņemt vērā tikai valodas priekšzināšanas. Savukārt nelielā, vidēji lielā vai pat lielā organizācijā var būt, piemēram, tikai daži grāmatveži vai daži pārdošanas speciālisti, tātad viņiem būs atšķirīgas vajadzības profesionālās terminoloģijas apguvē. Pat tad, ja organizācijā ir pietiekošs skaits darbinieku ar līdzīgām priekšzināšanām un profesionālajām vajadzībām, valodas apmācību grupu nokomplektēt var būt problemātiski, jo visi vienas nodaļas darbinieki nevar vienlaicīgi mācīties, jo kādam taču ir arī jāstrādā – jāatbild uz telefona zvaniem, jāpieņem apmeklētāji, u.tml. Diemžēl prakse rāda, ka darba devēji mēdz ignorēt šīs atšķirības un nokomplektē 8-12 cilvēku lielu grupu, pamatojoties tikai uz valodas priekšzināšanām, nevis uz speciālajām profesionālajām vajadzībām. Un, ja darbiniekiem jāapgūst tāda terminoloģija, kas viņiem darbavietā nav vajadzīga un varbūt pat nav saprotama, viņu motivācija valodas kursu laikā pazeminās.

Ceturtais faktors – grupas lielums

Neviens nenoliegs, ka labākos rezultātus var sasniegt, mācoties individuāli, tomēr ne vienmēr tas ir finansiāli iespējams. Turklāt ir arī tādi cilvēki, kuri labprātāk mācās grupā. Lai izlemtu, cik liela būs grupa, būtu ieteicams noskaidrot potenciālo apmācāmo vēlmes un īpatnības, kā arī izvērtēt savas finansiālās iespējas.

Piektais faktors – apmācības laiks

Daudzi cilvēki atzīst, ka labprātāk mācītos no rītiem; ja valodas apmācības organizē darbavietā, tad tas ir iespējams, ja valodu mācās ārpus darbavietas, tad parasti tas notiek vakaros pēc darba. Tādā gadījumā  nebūs viegli panākt kvalitatīvu valodas apguvi pēc garajām darbā pavadītajām stundām.

Secinājumi un ieteikumi

Tātad, darba devējiem būtu nepieciešams nopietni izpētīt savu darbinieku prasmes un vajadzības, apsvērt visas iespējas. Ja darba devējs ir gatavs apmaksāt nelielu grupu vai individuālas apmācības, tad arī nelielā vai vidēji lielā uzņēmumā var nodrošināt kvalitatīvu svešvalodas apguvi. Bet var būt arī tā, ka labāk būs mācīties valodu ārpus darbavietas, jo tikai tādā gadījumā iespējams nodrošināt, ka grupā būs cilvēki ar līdzīgām valodas priekšzināšanām un līdzīgām interesēm. Savukārt darbiniekiem varbūt ir vērts uzstājīgāk pamatot savas vēlmes un vajadzības, lai kopīgi ar darba devēju atrastu optimālāko valodas apgūšanas variantu.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
Refresh comments Enable auto refresh

Qed jintwerew 1 - 5 minn 5
  • Gerda Kaspare's picture

    Ļoti plaši izskatīta tēma un risinājumi. Esmu par svešvalodu apguvi darba vietā, pašai man ir pieredze. Pirms dažiem gadiem strādāju bērnudārzā, kur bija nepieciešamas norvēģu valodas zināšanas, man bija pamati, līdz ar to viss pārējais aizgāja pats no sevis, jo kolēģi un darba devējs deva praksi un pienākumus, kur bija jāsarunājas, jāraksta norvēģu valodā. Labs veids, kā apgūt valodu, ja ir kolēģi, kas pārzin valodu un var pielabot, palīdzēt. Tas arī būtu risinājums, ja protams ir kolēģi, kas var palīdzēt apgūt valodas. Par specifisku terminoloģiju - norvēģu valoda bērnudārzā un mārketinga jomās ļoti atšķiras, bet to var ātri apgūt sākot strādāt, galvenais ir kolēģi, kas palīdz un priekšniecība sniedz iespēju mācīties darbā, vidē, kurā nepieciešama specifiska terminoloģija. 

  • Karīna Petrova's picture

    Labdien.
    Uzskatu, ka valodu kursu plānošana ir ne tikai darbadevēja pienākums, bet arī kursu vadītāja pienākums. Valodu pasniedzējam būtu jāizstrādā anketa, kas sniegs informāciju par katra uzņēmuma darbinieka prioritātēm, vajadzībām, motivāciju, vēlmēm un iespējām. Piemēram, cik bieži un cikos viņam ir iespēja apmeklēt valodu kursus, vai ir iespēja n vēlme pildīt mājas darbus, kāpēc šis valodu kurss darbiniekam ir nepieciešams (varbūt to lika apmeklēt uzņēmuma direktors), kādu mērķi darbinieks vēlas sasniegt, apmeklējos šos kursus, kādu terminoloģiju viņam nepieciešams iemācīties. Turklāt, nepieciešams uzzināt, kā darbinieks pats vērtē savas priekšzināšanas (klasīšanās, runāšanas, lasīšanas un rakstīšanas kompetencēs), kādas darba formas viņam patīk piemēram, grupās, individuāli, pāros, vai klausoties lekcijas), kā cilvēks vislabāk mācās (piemēram, diskutējot, redzot, klausoties utt.). Katram pasniedzējam būs vieglāk (piemēram, plānot nodarbības) un patīkamāk (lielāks gandarījums) strādāt ar grupu, kad viņš zina savus studentus. 

  • Elīna Freiberga's picture

    Paldies par vērtīgiem ieteikumiem un padomiem svešvalodas apguvei darba vietā!

    Protams, svešvalodu apguve vienmēr cilvēkam nāks tikai par labu, jaunas zināšanas, prasmes, ko pielietot ikdienā, taču darba devējam jāapzinās tās nepieciešamību konkrētajā darba jomā un specifikā- cik tas ir vajadzīgs, cik lielā mērā tas paaugstina mūsu darba kvalitāti? Ja šie kritēriji ir pamatoti, tas ir, svešvalodas apguve uzlabo darba kvalitāti, tad noteikti šādi kursi darba devējam būtu jānodrošina, taču šeit rodas jau Jūsu augstāk minētās problēmas. Uzskatu, ka ja darba devējam tiešām ir nepieciešams, lai šī svešvaloda tiktu apgūta, tad kursi būtu jāorganizē darba vietā, noteiktā laikā, jo tad arī pats darba devējs var labāk kontrolēt to, ko kurš ir apguvis un, vai kursi vispār tiek apmeklēti.

    Darba devējam, nosūtot cilvēkus uz šiem kursiem, noteikti būtu jāizvērtē cilvēka valodas priekšzināšanas, taču, runājot par mērķiem un vēlmēm- ja šie kursi tiek piedāvāti un ir rekomendēti konkrētajam darbiniekam, tad ar motivācijas trūkumu, nevēlēšanos iesaistīties, manuprāt, nevajadzētu būt problēmām. Ja darbinieka profesionālajai izaugsmei tas ir nepieciešams, tātad tas ir jādara. 

  • Kristīne Nozdrina's picture

    Labdien, ar Jūsu ieteikumiem noteikti vajadzētu iepazīties daudziem darba devējiem, pirms viņi uzsāk darbinieku svešvalodas apmācību, jo, bieži vien darot labu darbu un, nākot pretim darbiniekiem, tomēr netiek ievēroti visi faktori un beigās gan ieguldītajam darbam no vadības puses, gan ieguldītajam laikam no darbinieku puses nav bijis kārotais un cerētais rezultāts.

    Kā vienu no piemēriem varu minēt darba vietu - skola. Skolā strādā atšķirīga gada gājuma skolotāji, sākot jau no 21 gadu vecuma līdz pat 80 gadu vecumam, tādējādi, svešavalodu zināšanas ir ļoti atšķirīgā līmenī (noteikti ne jau vecuma dēļ). No personīgās pieredzes varu teikt, ka daži darba devēji piedāvājot svešvalodas apmācības kursus, grupas dala pēc vecuma, taču mūsdienās samērā bieži gadās, ka darbinieks 25 gau vecumā ir apguvis svešvalodu daudz sliktākā līmenī nekā 60 gadīgs kolēģis. Tādējādi nākas Jums piekrist, ka darba devējiem noteikti būtu nepieciešams izvērtēt katra darbinieka priekšzināšanas.

  • Baiba Svenča's picture

    Ināra, šie tiešām ir vērtīgi ieteikumi, jo pieredze rāda, ka ir ļoti grūti mācīt grupu ar dažādiem zināšanu līmeņiem, dažādām profesionālajām interesēm un vēlmēm. Piekrītu, ka problēmas var novērst, pārdomāti sastādot grupu pēc dalībnieku aptaujas par viņu konkrētajām vēlmēm.

    Kā pozitīvu piemēru varu minēt pirms dažiem gadiem mācīto SEB bankas darbinieku grupu, kur visiem bija līdzīgas zināšanas un profesionālās vajadzības. Mācības noritēja raiti, jo lietderīgums un ieinteresētība bija noteicošie faktori sekmīgai programmas apguvei.