chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Pjattaforma Elettronika għat-Tagħlim għall-Adulti fl-Ewropa

 
 

Blog

Mācīšanās darba vietā un ārpus tās - ekspertes viedoklis

18/09/2019
minn Agnese Zarāne
Lingwa: LV

Mūsdienās arvien biežāk runājam par nepārejošu nepieciešamību pilnveidot savas prasmes – gan profesionālajā līmenī, lai darba tirgū saglabātu, cik nu tas ir iespējams, drošas un pašpārliecinātas pozīcijas, gan personiskajā dzīvē – lai justos laimīgi un apmierināti. Daudzas iestādes un uzņēmumi ir pretimnākoši un piedāvā saviem darbiniekiem gan dažādas mācību iespējas, kas ir specifiski nepieciešamas konkrētu darba uzdevumu veikšanai, gan nodarbības, kuru ietvaros darba ņēmēji mācās šajos laikos izdzīvošanai  nepieciešamas prasmes, piemēram, stresa menedžmentu, meditāciju un citas prakses.

“Luminor” līderības jomas vadītāja Baltijā, karjeras stratēģe Ilze Indrēvica ir izveidojusi podkāstu, kurā ilggadēja personāla vadības eksperte, uzņēmuma “Jysk Baltic” cilvēkresursu vadības direktore Sanita Kļaviņa dalās savos novērojumos un ieteikumos par to, kā padarīt personāla mācīšanos lietderīgāku. EPALE piedāvā veiktās intervijas atreferējumu.

Sanita Kļaviņa skaidro, ka mācīšanās ir ikdienas sastāvdaļa – lai arī bieži vien to neapzināmies, mēs saskaramies ar mācību iespējām ik uz soļa. “Mēs mācāmies ne tikai lietas, kas mums ir nepieciešamas darbā, bet arī tās, kas patīk un interesē ārpus darba. Bieži vien kaut kas manās ārpusdarba aktivitātēs – kad lasu, kaut kam sekoju, kādu nejauši satieku vai piedalos kādās aktivitātēs – pēkšņi var kļūt par trūkstošo puzles gabaliņu, kas nepieciešams manā darbā. Mēs varam kļūt radošāki, ja izmantojam citu jomu un industriju zināšanas.”

/lv/file/macisanasarpusdarbajpgmacisanas_arpus_darba.jpg

 

Personāla vadības eksperte uzskata, ka mācību process norit veiksmīgi, ja darbinieks apzinās, ko grib apgūt, kā to izdarīt un ja tam piemīt liela motivācija. Uzņēmumu vai iestāžu mācību personālam, savukārt, ir jānodrošina pieeja specifiskajam mācību saturam, kas ir nepieciešams darbam konkrētajā vietā. “Ir nepieciešama piemērota mācību infrastruktūra, piemēram,  IT aplikācijas,  tajā skaitā ir jānodrošina komunikācija, lai darbinieki uzzinātu par mācību iespējām. Un saturs – strādājot jebkurā uzņēmumā, būs nepieciešamas specifiskas zināšanas, kas ir jānodrošina darbiniekiem: uzņēmuma vērtības, procesi, sniegtie pakalpojumi.”

Vienlaikus darbiniekam ir pašam jāuzņemas atbildība par sasniegtajiem rezultātiem. “Katram būtu jāapzinās, ka par savu attīstību es atbildu pats. Tas nav nedz vadītāja, nedz uzņēmuma, nedz valsts vai prezidenta atbildība. Tā ir viena no lietām, kas darba vietās ir jākultivē.” Darba devējam ir arī jāiedziļinās savos darbiniekos, lai izprastu, kāpēc rodas problēmas, un meklētu tām risinājumus. “Jāmēģina saprast, vai cilvēki kaut ko dara vai nedara tāpēc, ka negrib, vai tāpēc, ka neprot? Vai tas ir zināšanu vai attieksmes jautājums?” Atbilstoši atbildei uz šo jautājumu, arī var piedāvāt darbiniekam mācību iespējas vai konkrētas motivējošas aktivitātes, kas jāievieš ikdienā.  

Sanita Kļaviņa uzskata, ka darba devējiem gan tuvā, gan tālā nākotnē būtiski apzināties un trenēt divas prasmes: strādāt ar tehnoloģijām un dzīvot ar atvērtu prātu. “Visticamāk, ka līdz pensijas vecumam mums ir ļoti tālu un dzīves laikā vēl būs daudz jāmācās. Ir jāmēģina jaunas lietas – jo, vai notiks kas slikts, ja kļūdīšos? Ņemot vērā nemitīgās pārmaiņas, mūsu komforta zona samazinās visu laiku.” Lai veiksmīgāk darbotos, eksperte iesaka arī pieņemt, ka pastāv dažādas pārliecības un dažādi reaģēšanas un darbošanās veidi. “Spēt apšaubīt savas zināšanas vai patiesības, uz kurām es līdz šim balstījos, pieņemt pārmaiņas un skatīties, ko es no tā iegūstu – tā būs ļoti nozīmīga prasme nākotnē.”

 

Pilna Ilzes Indrēvicas intervija ar Sanitu Kļaviņu ir pieejama www.delfi.lv.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Qed jintwerew 1 - 9 minn 9
  • Edmunds Labunskis's picture
    Katrā uzņēmumā notiek darbinieku profesionālā pilnveide, citos mazākā mērā, citos lielākā. Vairāki uzņēmumi to īpaši akcentē. Piemēram, 2019.gada 22.novembrī noslēdzās pieaugušo izglītības forums "Es strādāju un mācos", kurā tika apbalvoti 10 uzņēmumi, kuri liek īpašu uzsvaru savu darbinieku apmācībā. Katram uzņēmumam bija savas metodes un pasākumi darbinieku izglītošanā, piemēram: kursi, situāciju spēles, amata maiņa tajā pašā darba vietā ar apmācību utt. 
  • Lelde Sakele's picture
    Jebkurā darbā un nozarē ir ļoti svarīgi nepārtraukti pilnveidties, sekot līdzi laikam. Diemžēl ne vienmēr tas izdodas un mācīšanās process tik ātri nenotiek. Darbinieki apgūšt vienu prasmi, bet pa to laiku šīs prasmes apguvei jau tiek izstrādāti jauni paņēmieni, kā to izdarīt. Vislabākais piemērs šobrīd pasaulē ir IT joma, kura attīstās visstraujāk. Nav iespējams apgūt visu uzreiz, bet ir iespēja sākt, neapstāties.
  • Ieva Bērziņa's picture
    Raksta varone kā nozīmīgu nākotnes prasmi nosauc "spēju apšaubīt savas zināšanas vai patiesības, uz kurām cilvēks ir balstījies, pieņemt pārmaiņas un skatīties, ko no tām var iegūt". Savā ziņā tas nozīmē, ka mums ir jābūt gataviem pārskatīt savas vērtības, atteikties no tām, pieņemt jaunas, lai veiksmīgi dzīvotu jaunajā, nezināmajā un mainīgajā nākotnē. Tomēr katram ieguvumam pretim parasti ir arī zaudējums. Cik tālu varam atteikties, cik tālu varam pieņemt, kur un vai ir arī robeža?
  • Krista Batraka's picture
    Ja mēs runājam par motivāciju, kurai, protams, ir jābūt no paša darbinieka, tad es uzskatu, ka uzņēmumam arī ir jāuzņemas atbildība motivēt savu darbinieku. Ja uzņēmumā nav motivējoša vide, tad par kādu motivāciju mēs varam runāt no darbinieka puses. Mūsdienās ir ļoti daudz uzņēmumi, kuros pilnveidošanās un jaunu prasmju iemaņu papildināšana ir ikdiena, taču ir arī uzņēmumi, kuros šī attīstība norit daudz lēnāk un šajos apstākļos darbinieki neuzņemas jaunas izaugsmes iespējas, jo no viņiem to neprasa. 
  • Liene Feodorova's picture
    Manuprāt, katram darba devējam jānodrošina papildus apmācības saviem darbiniekiem. Ņemot vērā IT ienākšanu visās profesijās, nepieciešams izglītot visus  darbiniekus ar jaunām izmaiņām.  Ne tikai nepieciešams izglītot darbiniekus IT jomās ,bet arī saskarnes ,psiholoģijas un citās jomās. Nodrošinot dažādu veida kursus darbiniekiem, darba devējs nodrošina, ka viņam būs kvalificēts darbaspēks. 
    Izglītots darbinieks var ātrāk un produktīvāk veikt savus darba pienākumus. 

     
  • Ilze Latkovska's picture
    Nozarē, kurās darbojos, profesionālā pilnveide ir obligāts nosacījums, lai darbotos sfērā. No pieredes redzu, ka atsavišķos gadījumos, tas ir lietderīgi, bet nereti tas ir formāls pasākums. Manā darba vietā darba devējs ir tas, kurš apmaksā profesionālās pilnveides kursus. Bieži redzu, ka kolēģi to izmanto mērķtiecīgi, lai papildinātu savas prasmes un iemaņas, bet dažkārt tā ir nelietderīga resursu šķērdēšana. Tiek apgūtas lietas, kas pat netieši nav saistītas ar konkrēto specializāciju, bet formāli kursi tiek apmeklēti un kvalifikācija celta. 
    Tāpat ir nozares, kurās nozares asociācijas lobē obligāto kursu rīkotājus. Kursi gadu no gada atkārtojas, bet saturs būtiski nemainās. Šajās situācijās kursu apmaksātājs visbiežāk ir darba ņēmējs, ne devējs.
  • Anita Meiere's picture
    Piekrītu, ka jebkuras jomas speciālistam nepieciešama apmācība. Tas, ko esmu novērojusi ikdienas saskarsmē kā patērētājs apkalpojošā sfērā, ir elementāru saskarsmes prasmju apguves nepieciešamība. Būtu ieteicams dažu jomu speciālistiem apgūt saskarsmes psiholoģiju, treniņus, kas noderētu darbā, saistītā ar klientu apkalpošanu.

  • Laura Kutra's picture
    Manuprāt, darba devējiem trūkst vienota mehānisma, kā pārbaudīt darbinieku apmācību rezultātus, kā kontrolēt apmācību/kursu apmeklējuma kvalitāti un lietderību darbinieka izaugsmē. Nereti darbiniekiem mācību procesā trūkst gan motivācijas, gan personiskās ieinteresētības, jo apmācībās piedalās tikai tāpēc, ka to prasa darba devējs, līdz ar to iztrūkst "atbildības uzņemšanās par sasniegtajiem rezultātiem". Rezultātā darba devējs tērē finansiālos līdzekļus, bet atgriezeniskā saite no darbiniekiem ir tikai formāla. 

  • Laima Mitenberga's picture
    Manuprāt, viens no jebkura uzņēmuma/darbavietas veiksmīgas attīstības nosacījumiem ir darbinieku profesionālā izaugsme. Darbinieku izglītošanās un pilnveidošanās ir izdevīga ne tikai pašam darbiniekam, bet arī darba devējam, jo mācoties darbinieks uzlabo savu kvalifikāciju, kas var veicināt viņa virzību pa karjeras kāpnēm, arī iespēju saņemt lielāku atalgojumu. Savukārt, darba devējs saņem kvalificētāku personālu, kurš var veicināt visa uzņēmuma/darbavietas izaugsmi.
    Nenoliedzami, darbinieku apmācību atbalsts prasa arī zināmu finansiālu ieguldījumu no uzņēmuma/ darba devēja puses, bet tās noteikti varētu uzskatīt par investīcijām nākotnei.