chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Pjattaforma Elettronika għat-Tagħlim għall-Adulti fl-Ewropa

Blog

Par ko tika runāts pēdējā tiešsaistes diskusijā par pieaugušo izglītības nākotni?

24/08/2020
minn Aldis Lazda
Lingwa: LV
Document available also in: EN CS SK DE ES EL PL

Šo emuāru oriģināli angļu valodā publicēja Gina Ebner.


 

The Future of Adult Learning

 

8. jūlijā notika tiešsaistes diskusija par pieaugušo izglītības nākotni. Vārdu “mākonis” par šo diskusiju (ar jēdzieniem angļu valodā) redzams raksta sākumā. Pateicoties šim mākonim, iespējams veidot, kombinēt un vienu otram pretnostatīt dažādus konceptus: Mācīšanās ir lielāka nekā izglītība/ nākotne, digitāls, prasmes vai domāšana, cilvēki, diskusijas, tiešsaiste, treniņi, izglītojamie vai domāšana, vajadzības, izmaiņas?

Daži no svarīgākajiem jautājumiem tika uzdoti jau pašā sākumā:

  • Kādu Jūs iedomājieties pieaugušo izglītības nākotni nākamos piecus vai desmit gadus?
  • Kā Jūs domājat, kas notiks, un ko Jūs gribētu, lai notiek?
  • Kādi jauni izaicinājumi un kādas iespējas radīsies?

Protams, Covid-19 krīze rosināja daudzas pārdomas, tā apgrieza pieaugušo izglītību ar kājām gaisā, un tai būs paliekošas sekas.

Diskusijas galvenā sarunu tēma bija digitalizācija. Krīzes laikā liela daļa pieaugušo izglītības tika pārorientēta uz tiešsaistes metodēm. Tam var būt ļoti pozitīvas sekas: Tiešsaistes komunikācija var veicināt digitālu kopienu rašanos, stiprināt apmācāmo izturētspēju un radīt viņiem vairāk sociālo kontaktu. Tika akcentēts, ka citu izglītojamo atbalsts tiešsaistē ir pozitīvi ietekmējis arī garīgo veselību, kas apliecina virtuālo kopienu nozīmību. Daudziem dalībniekiem nākotnes mācības ir saistītas ar jauktām mācību metodēm un virtuālo mācību tīklu (apmācāmo virtuālo tīklu) attīstību:

Nākotnē lielākā daļa mācību notiks tiešsaistē, tomēr sajūta, ka esi piederīgs kādai kopienai, ir ļoti svarīga. Tādēļ pieaugušo izglītībā vajadzētu organizēt jaukta tipa apmācības, kas sastāvētu no klātienes un tiešsaistes nodarbībām. (Nataša, Grieķija)

Tomēr pastiprināta digitālo rīku izmantošana saistīta ar risku pastiprināt Mateja efektu: Bagātie kļūst arvien bagātāki, nabagie- arvien nabagāki, kas novestu pie arvien lielākas plaisas starp tiem, kam ir vairāk mantas un tiem, kam mazāk). Tādēļ viens no svarīgākajiem nākotnes jautājumiem ir: Kādā veidā pieaugušo izglītība var sasniegt cilvēkus, kuriem nav pieejas tehnoloģijām un/vai kuri nespēj/neprot ar tam apieties.

Grupa, kurai būs liela nozīme tuvākajā un tālākajā nākotnē, ir gados vecāki apmācāmie. Tie ir vecāka gadagājuma strādnieki, pensijas vecuma apmācāmie un ļoti veci cilvēki, piemēram, veco ļaužu pansionātos. Līdz ar demogrāfiskajām izmaiņām šī grupa turpmākajos gados un gadu desmitos kļūs skaitliski arvien lielāka. Pieaugušo izglītībai noteikti būs liela nozīme daudzu cilvēku dzīvē, bet arī sociālā kopība un aktīva novecošana kļūs arvien svarīgākas. Arvien lielāku nozīmi iegūs veselīga dzīvesveida popularizēšana (to pierādīja jau tagadējā COVID krīze), bet priekšplānā izvirzās arvien citas tēmas:

Ir svarīgi uzzināt vairāk par novecošanos.
Līdz ar demogrāfiskajām pārmaiņām šī joma kļūs arvien nozīmīgāka, tostarp no veselības politikas viedokļa (arī saistībā ar noteiktu slimību apkarošanu). Ar to saistīta arī informācija par vecumu: Kas jāzina par pensijas vecumu, kā tam sagatavoties? (Kristīne, Vācija)

Vēl viens pieaugušo izglītības aspekts, kas turpmākajos gados kļūs arvien nozīmīgāks, jo īpaši saistībā ar dzīves izvirzītajiem izaicinājumiem, ir izturība. Tā var būt jauna dzīves posma iestāšanās (piemēram, aiziešana pensijā vai kļūšana par vecākiem) vai personiskā krīze (bezdarbs, šķiršanās...). Šajā gadījumā pieaugušo izglītība var sniegt informāciju, zināšanas, atbalstu un nepieciešamās prasmes tikt galā ar jaunām situācijām. Vēl cita tēma ir integrētie koncepti un pastiprināta sadarbība. Pašlaik kļūst arvien mazāk svarīgi dalīt prasmes tādās, kas nepieciešamas dzīvei un tādās, kas vajadzīgas darba vietai. Bez tam “zaļās prasmes” (videi draudzīga uzņēmējdarbība) jāsaista ar digitālajām vai starpnozaru prasmēm (vai arī savstarpēji jāsavieno kādas citas prasmes). Ir paredzēts kombinēt mācību vietas, jomas un sektorus, piemēram, bibliotēkas un kultūras organizācijas, tostarp veselības un nodarbinātības jomās.

Francijā mēs mēģinām ar EPALE komandu dibināt mācību teritoriju (franču: territoire apprenant)  konceptu: mācību telpas un mācību reģionus. Mums ir ideja mācību un izglītības jomā veidot vienotu pieeju vajadzībām un priekšlikumiem. Pie tam iespējami jākoncentrējas uz mazām apdzīvotām vietām (kopienām, kopienu apvienībām) (Dāvids, Francija)

Svarīga mērķa grupa pieaugušo izglītības jomā ir skolotāji un treneri. Vajadzība pēc izglītības un tālākizglītības aug (šī tēma acīmredzot ir ilglaicīga), bet mums jārēķinās ar uzdevumu un lomu maiņu. Izsakoties Anni Kartunenas (Anni Karttunen) vārdiem: viņi radīs tīklus, kuriem piederēs daudzas un dažādas profesijas, un koordinēs mācību piedāvājumus un mācību ekosistēmas.

Viena no svarīgākajām digitālo pārmaiņu un pieaugušo izglītības nākotnes prasmēm ir sadarbība. Kopā ar komunikāciju, radošumu un kritisko domāšanu tā turpmāk daudz lielākā mērā jāiesaista pieaugušo izglītības pasākumu mācību mērķos. (Maksimilians, Vācija)

Pievērsīsimies tām attīstības tendencēm, kuras diskusijas dalībnieki uzskata par iespējamām vai vēlamām, bet kuru iedzīvināšanai nepieciešams ilgāks laiks. Daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš pilsoniskajai izglītībai un neformālajai un ikdienas izglītībai. Vietējā līmenī ir daudz vieglāk atsaukties apmācāmo vajadzībām, tomēr tās jāsaista ar vispārējām un visaptverošām zināšanām. Mācīšanās notiek visur, un katram piemīt prasmes, kuras katram pašam būtu jāapzinās. Balstoties uz tām, apmācāmie var attīstīties tālāk un izvēlēties dažādus apmācību ceļus, kas savukārt nozīmē apmācāmo pašapziņas veidošanu.

Neformālā un ikdienas izglītība noteikti iegūs arvien lielāku nozīmi, jo pieaugušie ar tām var iegūt vienkāršas prasmes, kas ir nepieciešamas, lai arī turpmāk saglabātu savu vietu arvien vairāk savstarpēji saistītajā un robotizētajā darba tirgū. (Dora, Portugāle)

Tino no Vācijas ir pavisam konkrēts priekšlikums un vīzija par nākotni: Katram darba ņēmējam būtu jābūt tiesībām piecas darba stundas nedēļā izmantot mācoties to, kas pašlaik ir nepieciešams, kopā ar citiem vai vienatnē, tiešsaistē darba laikā vai klātienē kursos vai semināros.

Nobeigumā es vēlētos citēt kādu dalībnieci, ar kuru es iepazinos tiešsaistes kursos un ar kuru man kopš tā laika ir kontakti. Viņa ļoti skaidri ir paudusi vienu no argumentiem:

Arvien vairāk mācību notiks tiešsaistē, un mums arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš tam, lai mācības sagādātu prieku. Līdz šim mēs digitālajās mācībās ļoti daudz esam nodarbojušies ar mācību procesu un to, kā labāk prezentēt saturu, kā aktivizēt dalībniekus un viņiem parādīt sadarbības iespējas. Mēs par maz nodarbojamies ar visu “kopumu”. Mēs izstrādājam mācību procesu, bet nepievēršam uzmanību starpbrīžiem. Mēs nerosinām normālas starpbrīžu sarunas, kas klātienes kursos bieži vien rada vajadzīgo atmosfēru un kopības sajūtu. Ja mēs gribam uzturēt un veicināt pieaugušo izglītības sociālos aspektus, mums vēl ir daudz darba. Arī tiešsaistē dalībnieki var būt viens otram tuvi un veidot kopienu, to apliecina sociālie tīkli un arī mana personiskā pieredze ar e-mācīšanos (es tiešsaistē esmu iepazinusi brīnišķīgus draugus). Tomēr, lai to sasniegtu, mums nepieciešams cits skatupunkts: centrā jābūt cilvēkiem, kurus kopā savedusi konkrēta mācību tēma. (Dērte, Vācija)

Es ļoti priecājos, ka vēstis, ko esam paņēmuši līdzi no diskusijas, ir koncentrēšanās uz apmācāmajiem un prieks par mācībām! Kopumā bija ļoti daudz interesantu un rosinošu komentāru, un es vēlētos atvainoties visiem dalībniekiem, kurus šeit nevaru citēt. Varu tikai ieteikt izlasīt visu diskusiju (https://epale.ec.europa.eu/lv/discussions/epale-diskusija-pieauguso-izglitibas-nakotne). Jūs varat izteikt savu viedokli šī kopsavilkuma komentāru sadaļā.

 

Paskatieties vēlreiz uz vārdu mākoni raksta sākumā! Vai Jūs domājat, ka trūkst kaut kas svarīgs? Kurām vārdu kombinācijām Jūs dodat priekšroku un kāpēc? Lūdzu, komentējiet šo rakstu!

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
Refresh comments Enable auto refresh

Qed jintwerew 1 - 10 minn 11
  • Regīna Pro's picture
    Paldies par ieskatu aizgājušajā diskusijā.
    Pieaugušo izglītības nākotne pēc 5 gadiem domāju, ka īpaši neatšķirsies no šī brīža, taču var domāt par 10 gadiem, cerams, ka arī šī brīža pasauliskād problēmas bus atrisinājušas un varēsim domāt par PI.
    Būtu patīkami redzēt, ka liela daļa senioru ir izrāvušies no mājas un apmeklē kādas izglītotas lekcijas un kaut kontaktējas ar citiem, sava vecuma cilvēkiem. 
  • Ewa DUDA's picture
    We should not forget about the formal adult education on primary/secondary school level. It gathers a huge group of learners with a low level of skills, knowledge and competences. Often it’s the last chance to show these adults that learning is valuable and enjoyable. This is yet another way to reduce the Matthew effect.   
  • Sławomir Łais's picture
    Covid-19, dying people, whole economy sectors in troble, forests in fire, oceans in plastic garbage... For me education is a key part of the humanity immune system. If we are not capable to educate people how to adapt to such challenges - shop without plastic bags, re-use things, follow hygiene restrictions, we will have more and more troubles with every future challenge.  
    By the way, we need to educate people to adapt to such challenges, so the "adaption" could be the next input to this word-cloud.
  • MC RONALD I BANDERLIPE's picture
    But this gives the promise of a robust and comprehensive approach towards adult learning across different countries. I am looking forward how these conversations will take shape and how I can also participate. 
  • Marija Elena Borg's picture
    As mentioned above, resilience is surely becoming a predominant aspect in dealing with turbulent and uncertain times. That ability to recover quickly, adapt and bounce back from challenging situations is something we should all seek to equip ourselves with.
  • Radek Czahajda's picture
    Yesterday I got my first contact with Innobox Verke, which helps youth organisations to go through digitalisation. One of the first activities in the process is to explore the megatrends the world will be facing and see how will they affect the project. I see the discussion here was focused around two of these: ageing population and accessibility to smart technology, and I only started to think yesterday about the other ones, like increased migration, climate change, the fall of democracy or fake news? 

    It seems a lot of issues that the world will be facing can be challenged in our everyday practice, but we need to look beyond what is only best for us, as educators. The idea we have currently is to incorporate some of these issues in the programme of Online Training Festival. Hopefully more ideas will come! Thank you and stay inspired, we're in this together! :)) 
  • Heike Kölln-Prisner's picture
    ...is my favorite combination. whether online, offline, no-line or whatsoever....
  • Regina EBNER's picture
    Yes, that's a brilliant one!
  • Tino BOUBARIS's picture
    For me, "Learning Together" would be the favourite word combination - with a reference to both on-line learning and personal exchange, whatever fits better into the respective individual scheme, or - if the joy of learning (as Dörte put it) requires a personal attendance - at  physical learning places, inside or outside.

    And I was wondering - not particularly missing it - that the term "funding" did not show up in the word cloud...
  • Regina EBNER's picture
    Now that you mention it - true, we didn't talk about it at all! I think David mentioned the responsibility of governments but that was it. Maybe we'll have so much money in the future that we don't have to worry any more? :-D