chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text
Malti (mt)

EPALE

Pjattaforma Elettronika għat-Tagħlim għall-Adulti fl-Ewropa

 
 

Blog

Izglītojošas spēles kā mācību metode

05/05/2019
minn Ginta Salmina
Lingwa: LV
Ara l-posts tal-blog kollha

/mt/file/gamificationjpg-0gamification.jpg

Mūsdienās cilvēki daudz runā par spēlēm un spēļu izmantošanu gan izglītojošās, gan profesionālajās, gan arī personiskajās aktivitātēs. Īpaši daudz aktivitātes notiek ārpus Latvijas, tomēr, arī Latvijā pēdējos 4 gados vērojamas aktivitātes spēļu izmantošanā un izstrādāšanā. Kāpēc cilvēki izvēlas spēlēt?  Vai spēļu izmantošana ir metode, kas der visiem?  Vai spēļu izmantošanai ir nepieciešama kāda īpaša apmācība? 

SEB bankas organizētajā konferencē “Ekonomika.Digitalizācija.Inovācijas”, kura notika 2019.gada 22.martā tika uzsvērts, ka spēja ātri iemācīties ir jaunā negodīgā priekšrocība. Ņemot vērā mūsdienu attīstības tempus, izmaiņas tehnloloģijās, procesos un profesijās, ir ļoti būtiski iemācīt cilvēkiem vēlmi mainīties.  Vēl viens būtisks aspekts ir radošums un eksperimentēšana, jo tie veicina izaugsmi un var nodrošināt labākus rezultātus, jo mūsdienās ir grūti prognozēt, tieši kas var strādāt labāk un nodrošināt panākumus. Konferencē “Ekonomika.Digitalizācija.Inovācijas” tika arī uzsvērts, ka uzņēmumi, kuri eksperimentē, sasniedz labākus rezultātus nekā tie, kas konstatnti plāno izaugsmi.

Uzskatam, ka spēles ir līdz galam neizmantots resurss un vēlamies, lai uz spēlēm cilvēki paskatās no cita skatu punkta. Katras spēles pamatā ir mācīšanās un, izstrādājot piemērotu spēļošanas algoritmu, iespējams panākt apzinātāku un mūsdienīgāku cilvēku mācīšanos. Spēļošana (gamification) ir spēles elementu izmantošana, lai veicinātu spēles veida domāšanas (game thinking) attīstīšanu un spēlē balstītu instrumentu izmantošanu stratēģiskā veidā. Šādā veidā labāk tiek attīstītas ne tikai cilvēku pamatprasmes/ kompetences, bet arī tiek veicināta aktīvāka iesaiste mācīšanās procesos.

Ir daži posmi, ko iesaka ievērot izstrādājot spēli, tie iekļauj spēles mērķu definēšanu, mērķauditorijas un tās īpatnību precīzu noteikšanu, mērķa grupai raksturīgo Spēlētāja tipu, izmaiņas, ko vēlies panākts ar spēli, notikumu scenārija izstrādi un visādus citus svarīgus aspektus. Par dažiem no tiem dalos arī ar jums.

 

Spēļu lietotāja tips

Cilvēks izvēlas spēli vai ieņem lomu spēlē atkarībā no tā, kāds Spēles lietotāja tips viņam ir vairāk raksturīgs. A. Marczewski piedāvāta tipoloģija Spēļu lietotājus iedala 6 pamatgrupās: socializētāji (socialisers), brīvdomātāji (free spirits), sasniedzēji (achievers), filantropi (philantropists), spēlētāji (players) un pārkāpēji (disruptors).

  • Socializētājus motivē attiecības. Viņi vēlas mijiedarboties ar citiem un veidot sociālās saites.
  • Brīvdomātājus motivē autonomija un pašapliecināšanās. Viņi grib veidot kaut ko jaunu un izzināt.
  • Sasniedzējus motivē meistarība. Viņi vēlas mācīties jaunas lietas un attīstīt sevi. Viņiem ir svarīgi izaicinājumi, ar kuriem tikt galā.
  • Filantropus motivē jēga un mērķis. Viņi ir altruisti, kas grib dot citiem cilvēkiem un padarīt citus laimīgus, neko negaidot pretī.
  • Spēlētājus motivē apbalvojumi. Viņi darīs visu, lai saņemtu apbalvojumu vai uzslavu no sistēmas. Viņi to dara priekš sevis.
  • Pārkāpējus motivē pārmaiņas. Viņi grib apiet sistēmu, lai ieviestu pozitīvas vai negatīvas pārmaiņas.

Ja vēl nezini, kāds spēlētāja tips ir raksturīgs tev, tad tu vari to noteikt šeit: 
http://gamified.uk/UserTypeTest/user-type-test.php#.Vkpo1nYrLIW

 

16 motivācijas avoti

Veidojot spēles un apmācību aktivitātes ar spēļu elementiem, mēs balstāmies ne tikai uz potenciālo spēlētāju vai dalībnieku tipu, bet arī motivējošiem faktoriem, kas cilvēkus ieinteresēs iesaistīties un piedalīties spēlē vai aktivitātē.

Amerikāņu psihologs un psihoterapeits Stīvens Raiss (Steven Reiss) savā motivācijas teorijā iezīmē 16 fundamentālās vajadzības, vērtības un dzinuļus, kas motivē cilvēku. To vidū ir atrodami sekojošie dzinuļi:

  • Pieņemšana – vajadzība būt novērtētam
  • Ziņkāre – vajadzība pēc zināšanām
  • Ēšana – vajadzība pēc ēdiena
  • Ģimene – vajadzība rūpēties par atvasēm
  • Gods un cieņa – vajadzība pēc sabiedrības lojalitātes
  • Ideālisms – vajadzība pēc sabiedriskā taisnīguma
  • Neatkarība – vajadzība būt atšķirīgam un pašpaļāvīgam
  • Kārtība – vajadzība pēc struktūras un sistēmas
  • Fiziskā aktivitāte – vajadzība pēc ķermeņa treniņa
  • Spēks – vajadzība pēc gribasspēka un ietekmes
  • Romantika – vajadzība pēc skaistuma un seksuālām attiecībām
  • Uzkrājumi – vajadzība pēc kolekcionēšanas
  • Sociālie kontakti – vajadzība pēc attiecībām ar citiem
  • Sociālais statuss – vajadzība pēc sociālā nozīmīguma
  • Sevis aizstāvēšana/atriebība – vajadzība pēc cīņas ar citu personu
  • Miers – vajadzība pēc drošības un aizsardzības

Protams, katram no mums viens motivators ir iedarbīgāks par citu. Ikviens apmācību un spēļu dalībnieks ir atšķirīgs un katram ir vairāki motivatori, kas būtu jāņem vērā, lai izstrādājot spēles vai interaktīvas aktivitātes treniņiem, tie piesaistītu dalībnieku uzmanību un iesaistītu viņu aktīvā darbībā un mācību procesā. Viena svarīga piezīmē, ko noteikti visi zinām: spēlēt spēlējam, bet atceramies, ka saturam ir liela nozīme!

 

Rakstu sagatavoja “Izglītojošo spēļu un metožu asociācija” Nataļja Gudakovska un Ginta Salmiņa
Raksta tapšanas procesā tika izmantoti personīgie novērojumi un pieredze, kā arī informācija no http://www.gamified.uk/.

Tikketti:
Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Qed jintwerew 1 - 10 minn 21
  • Lelde Sakele's picture

    Pēc manām domām spēle ir lielisks līdzeklis kādas prasmes apguvei. Spēli ir iespējams izmantot gan skolēnu prasmju pilnveidošanai, gan pieaugušo apmācībā. Šodien, kad arvien vairāk spēļu tiek piedāvātas ne tikai taustāmā veidā, bet arī digitāli, ir ļoti svarīgi tās izmantot, jo mēs, cilvēki, uztveram ne tikai taustāmā veidā, bet šobrī∂ ļoti ļaujamies digitālajam laikmetam. 
    Jebkura spēle var būt lielisks līdzeklis kādas prasmes pilnveide. Tā var būt stratēģija, lasītprasme, rēķināšana u.c. 
    Izmantojot spēli kā metodisku materiālu, jāpievērš uzmanība tam, kādai mērķauditorijai spēli paredzēts izmantot, jo ne viss der visam un visiem.
    Lelde Sakele,
    10/11/2019 20:27

  • Karīna Pasternaka's picture

    Es uzskatu, ka spēle ir viena no labākajām metodēm, kā netīši, visu vecuma cilvēkiem, iemācīt dažādas prasmes un zināšanas. 
    Kad pedagogs ir formulējis mērķi, ko grib sasniegt konkrētā auditorijā, viņš var izvēlēties spēli, ar kuras palīdzību mērķis tiks sasniegts. Spēles laikā spēlētāji izdzīvo dažādas emocijas, kas ļauj apgūt ilgtspējīgas zināšanas un prasmes, kas tad arī ir mācību procesa mērķis. 
     Spēle ir radoša un interesanta mācīšanās metode, kas pedagogiem būtu jāizmanto veidojot mācību procesu.   
    Karīna Pasternaka,
    01/11/2019 16:59

  • Ērika Grigorjeva's picture

    Vienozīmīgi spēle ir lielisks mācību instruments,kas ļauj gūt,attīstīt jaunas zināšanas, saliedēt, savest kopā dažādus cilvēkus un pārvarēt kultūru,valodu barjeras. Spēle ir kā mācību motivācijas dzinulis ne tikai bērniem,bet arī pieaugušajiem. Gan bērns,gan pieaugušais caur spēli var attīstīt,nostiprināt uztveri,uzmanību,atmiņu un iztēli. Es nepiekrītu,ka spēles ir līdz galam neizmantots resurss,jo ar vien vairāk pedagogi,personības treneri praktizē savā darbā spēli kā mācību metodi.
    Ērika Grigorjeva,
    30/09/2019 20:05

  • Iveta Šķirus's picture

    Manuprāt, spēles ir sena mācīšanās metode, taču kādreiz to neuzskatīja par palīgu, bet gan izklaidi. Šobrīd ļoti liels akcents tiek likts uz spēli kā palīgu mācībām. Šī metode nodrošina ne tikai aktīvu bērnu un pieaugušo iesaisti mācību procesā, bet arī tā kvalitatīvu apguvi. Spēle ir viens no veidiem kā mācību procesu padarīt interesantāku un skolēnam vieglāk uztveramu. Spēles veicina arī sociālo prasmju apguvi, komunikācijas prasmju apguvi un palīdz gan skolotājam, gan vecākam panākt to ko viņš ir iecerējis.
    Iveta Šķirus,
    12/06/2019 21:22

  • Tīna D's picture

    Piekrītu, ka spēle ir lieliska mācību metode ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Caur spēles noteikumu izpildi iespējams pilnveidot, aktivizēt un izvērtēt savas prasmes, piemēram, komunikācijas, spēju pieņemt gan patīkamas, gan nepatīkamas emocijas (uzvara vai zaudējums) un mācīties savaldīt savas ārējās izpausmes. Tāpat spēles attīsta loģiku un māca tiekties sasniegt mērķus. Šīs prasmes ļoti noder arī turpmākajā dzīvē.
    Tīna D,
    31/05/2019 21:13

  • Madara Vilčinska's picture

    Spēle kā mācību metode ir efektīva, jo skolēni tajā aktīvi iesaistās, un tajā pašā laikā iegūst zināšanas. Pedagogs ir atbildīgs par metodes izvēlēšanos. Ir jāizvērtē, kura metode strādās labāk konkrētai vecumgrupai. Manuprāt šī metode attīsta skolēnu domāšanas un koncentrēšanās spējas, kā arī veicina sociālo prasmju attīstību. Piekrītu tam, ka saturam ir liela nozīme, tāpēc skolotājam ir jānosaka mērķi un ko tieši ar šo spēli vēlas panākt.
    Madara Vilčinska,
    31/05/2019 16:38

  • Laine Grūbe's picture

    Spēles ir viena no veiksmīgākajām mācību metodēm, kuru izmantošana nodrošina ne tikai aktīvu skolēnu iesaisti mācību procesā, bet arī zināšanu kvalitatīvu apguvi. Pedagoģiskajā darbībā izmantojot spēlēs, pedagogs rada aizraujošu mācību procesu, kas veicina skolēnu vēlmi mācīties un iesaistīties mācīšanas un mācīšanās procesā. Spēles var veicināt ne tikai aktīvu zināšanu apguvi, bet arī sociālo prasmju attīstību, kas būtiski ietekmē skolēna komunikācijas prasmes un to, kā indivīds jūtas sabiedrībā. 

    Laine Grūbe,
    31/05/2019 15:28

  • Rigonda Jekuma's picture

    Manuprāt, spēļu izmantošana mācību vielas apguvē ir ļoti laba mācību metode, tā padarīs mācību procesu interesantāku, vieglāk apgūstamu un aizraus ikvienu skolēnu ikvienā vecumā. Šo metodi var izmantot ne tikai jaunas vielas apguvei, bet arī zināšanu pārbaudei un klases saliedēšanai.
    Rigonda Jekuma,
    31/05/2019 13:06

  • Līga Jesineviča's picture

    Ar spēli mēs uzaugam un turpinām spēlēt visu dzīvi. 
    Galvenokārt spēles un rotaļas tiek asociētas ar bērnību un bērnudārzu. Bet tās var spēlēt dažādos vecuma posmos. Spēlēm skolā svarīgi ir tas, ka tajās var piedalīties visi un katrs no tā iegūst ko sev vajadzīgu - zināšanas, jaunas prasmes vai jaunus draugus. Rakstā minētie spēlētāju tipi var noderēt skolotājam, lai novērotu savus klases skolēnus un to izmantotu darbā ar viņiem. Ļoti noderīgs raksts! 
    Līga Jesineviča,
    31/05/2019 12:31

  • Elīna Birkāne's picture

    Pēdējā laikā, īpaši ar jaunā izglītības standarta ienākšanu izglītības vidē spēle kā mācību metode tiek arvien vairāk veicināta. Ja līdz šim spēles vairāk tika uztvertas kā jaunāko skolēnu, pirmsskolnieku galvenā darbība, tad nu tās arvien vairāk tiek izmantotas dažādos mācību priekšmetos, dažādās vecuma grupas. Labus rezultātus sniedz gan galda spēles, gan lomu spēles (īpaši svešvalodās), gan spēles elektroniskā vidē (piemēram, Kahoot vietnē veidotas spēles) - svarīgi izvēlēties mācību mērķim un sasniedzamajam rezultātam piemērotāko spēļu veidu. Priecē, ka mācību stundas tiek dažādotas un spēle kā metode ienāk visu jomu mācību priekšmetos, ne tikai kā sporta spēles sporta stundās. 
    Rakstā prezentēta interesantas pieeja spēļu izvēlē atkarībā no skolēnu motivācijas - Stīvens Raiss (Steven Reiss) savā motivācijas teorijā iezīmē 16 fundamentālās vajadzības, vērtības un dzinuļus, kas motivē cilvēku. Šo noteikti ņemšu vērā gatavojot stundas. 
    Elīna Birkāne,
    30/05/2019 23:42