chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Pjattaforma Elettronika għat-Tagħlim għall-Adulti fl-Ewropa

 
 

Blog

Ugwaljanza u inklużjoni fit-tagħlim tal-ħiliet bażiċi għall-adulti

26/03/2018
by Mahira Spiteri
Lingwa: MT
Document available also in: EN PL LV EL FR DE IT ES SL RO HU HR

/mt/file/basic-skills-adult-educatorsBasic Skills adult educators

Basic Skills adult educators

 

Il-Koordinatur tas-Suġġetti tal-EPALE, David Mallows, jirrifletti dwar kif l-għalliema tal-ħiliet bażiċi għall-adulti jistgħu jagħmlu t-tagħlim tal-adulti aktar inklużiv

 

Bridging the gap through adult basic skills education

L-ugwaljanza u l-inklużjoni huma kwistjonijiet fundamentali għal dawk kollha involuti fin-Netwerk Ewropew tal-Ħiliet Bażiċi. Ħafna minna involvew ruħhom f'dan il-qasam minħabba l-impenn lejn l-idea ta' soċjetà aktar ġusta u aktar ugwali u t-twemmin li t-tagħlim tal-ħiliet bażiċi għall-adulti għandu rwol importanti fl-indirizzar tal-inugwaljanza u l-esklużjoni soċjali. Ir-riċerka minn studju ta' koorti fir-Renju Unit, fost l-oħrajn, uriet korrelazzjonijiet qawwija bejn in-nuqqas ta' ħiliet bażiċi u l-iżvantaġġ soċjoekonomiku:

Dawk bl-inqas livelli ta' litteriżmu, kellhom ħajja fil-familja pjuttost żvantaġġjata fi tfulithom, kemm ekonomikament kif ukoll f'termini ta' livelli ta' edukazzjoni u appoġġ edukattiv mingħand il-ġenituri. Ħafna aktar familji ta' dawk bl-inqas livelli kienu aktarx l-aktar li esperjenzaw dawn il-forom ta' żvantaġġ.

Għalkemm konxji li l-korrelazzjoni mhijiex il-kawżalità, ikun ġust jekk nassumu li jekk l-adulti jingħataw appoġġ sabiex itejbu l-ħiliet bażiċi taħghom (sabiex jissoktaw it-tagħlim tagħhom, jew jadattaw għall-bidliet fuq ix-xogħol jew fid-dar) dan se jikkontribwixxi biex jonqsu d-distakki bejn il-gruppi soċjoekonomiċi; b'mod partikolari jekk permezz ta' dik l-esperjenza edukattiva l-parteċipanti jsiru wkoll aktar konxji soċjalment u kulturalment

 

Il-prattikanti għandhom kontribut siewi x'joffru għall-politiki ta' sensibilizzazzjoni

Biex niżguraw li kull adult jingħata opportunitajiet indaqs f'termini ta' aċċess għal tagħlim xieraq u siewi għalih personalment, neħtieġu, fuq kollox, impenn politiku. It-trawwim ta' dak l-impenn u l-involvivment tal-partijiet ikkonċernati fi sħubiji sostenibbli u fit-tul huwa l-kompitu tal-ESBN u tal-membri tiegħu.

Madankollu, l-għalliema spiss ma jkollhomx is-setgħa li jinvolvu ruħhom fil-politiki li jirregolaw l-organizzazzjoni tal-korsijiet ta' tagħlim għall-adulti li jaħdmu fuqhom u li jibdluhom. Huma jaħdmu fil-limiti ta' sistema li fuqha għandhom kontroll limitat u l-vuċi tagħhom ma tinstemax biżżejjed kemm huwa meħtieġ fid-diskussjonijiet.

L-għalliema jistgħu jipprovdu tagħrif dwar il-gruppi ta' studenti li huma l-aktar diffiċli li jintlaħqu – jidentifikawhom u, naturalment, jappoġġjawhom biex ikomplu jitgħallmu. Billi jisimgħu b'attenzjoni lill-istudenti tagħhom u jifhmu l-ħtiġijiet tagħhom, jistgħu jindikaw lill-maniġment l-oqsma ta' żvantaġġ tal-istudenti u jħeġġu l-bidla. Il-vuċi tal-istudenti tista' tgħinna nifhmu l-ostakoli għat-tagħlim, bħall-indukrar tat-tfal, jew konnessjonijiet tat-trasport ħżiena, u niżguraw li l-opportunitajiet ta' tagħlim qed ikunu kkummerċjalizzati b'mod effettiv lil dawk li l-aktar għandhom bżonnhom. L-għalliema u oħrajn li huma involuti fit-tagħlim tal-adulti jinsabu f'pożizzjoni tajba biex jiksbu dak l-għarfien.

 

Il-bidla tibda fil-klassi

Approċċ imfassal apposta

Iżda huwa fil-klassi tagħhom stess (jew hu x'inhu l-ambjent tat-tagħlim tagħhom) li l-għalliema jista' jkollhom l-akbar impatt. Hawnhekk l-għalliema individwali jistgħu jagħmlu ħafna sabiex jiżguraw li l-istudenti tagħhom kollha jingħataw aċċess għall-kurrikulu u ċans tajjeb ta' suċċess. Dawn huma affarijiet sempliċi, bħall-iżgurar li jkun hemm regoli ċari ta' mġiba nnegozjati mill-istudenti nfushom, u mbagħad l-ikkontestar ta' kwalunkwe attitudni diskriminatorja espressa. Fl-ippjanar tagħhom, l-għalliema għandhom jirriflettu d-diversità tal-klassi – forsi billi jidentifikaw l-opportunitajiet għall-istudenti li jikkollaboraw flimkien fi gruppi varjati u fuq kollox, jiżguraw li l-esperjenzi differenti tal-ħajja tal-istudenti jintużaw fit-tfassil tal-kurrikulu u tal-attività tal-grupp. Dan l-approċċ individwali u mfassal apposta lejn it-tfassil tal-opportunitajiet ta' tagħlim huwa fundamentali għall-ħolqien ta' klassi inklużiva.

Il-materjali u l-valutazzjoni tat-tagħlim

Il-materjal użat għat-tagħlim huwa wkoll importanti: fuq livell sempliċi, il-materjal tat-tagħlim ma għandux jiddiskrimina kontra xi grupp partikolari jew jippreżenta sterjotipi kulturali – l-istudenti għandhom jaraw lilhom infushom u lill-pari tagħhom fil-materjali wżati fil-klassi. Dan spiss ma jkunx il-każ b'materjali prodotti għall-kummerċ immirati lejn suq wiesa' ħafna.

Naturalment, l-ugwaljanza u l-inklużjoni mhumiex biss kwistjoni ta' identità kulturali. L-għalliema għandhom jiżguraw li jużaw metodi ta' tagħlim differenti sabiex jiżguraw li jingħarfu l-modi differenti ta' kif wieħed jitgħallem. Għandhom jużaw ukoll firxa ta' metodi ta' valutazzjoni sabiex jippermettu lill-istudenti juru dak li tgħallmu. Il-valutazzjonijiet tat-tip skolastiku jistgħu jbeżżgħu lill-adulti b'esperjenzi preċedenti negattivi tat-tagħlim u l-għalliema għandhom jikkunsidraw jekk il-valutazzjonijiet tradizzjonali fil-forma ta' komponimenti jew testijiet bil-miktub humiex l-aktar mod ġust biex wieħed ikejjel u jifhem il-progress tal-istudenti. Fuq kollox, l-għalliem għandhom jiżguraw li kulħadd iħoss li l-kontribuzzjonijiet tagħhom huma apprezzati u dan jeħtieġ li l-għalliem ikun proattiv meta jistabbilixxi u jżomm ambjent ta' tagħlim inklużiv u ta' sostenn.

Jien ċert li l-ugwaljanza u l-inklużjoni huma kwistjonijiet fundamentali għal ħafna minnkom li qed taqraw dan l-artiklu, u ċert ukoll li ħafna minnkom taqblu miegħi li t-tagħlim tal-ħiliet bażiċi għall-adulti għandu rwol importanti x'jaqdi fl-indirizzar tal-inugwaljanza u tal-esklużjoni soċjali. Jenħtieġ li niftakru li mhux biss neħtieġu aktar tagħlim tal-ħiliet bażiċi għall-adulti u tagħlim aħjar sabiex noħolqu soċjetà aktar inklużiva, iżda neħtieġu wkoll li t-tagħlim tal-ħiliet bażiċi għall-adulti jkun kemm jista' jkun inklużiv biex dan jinkiseb.

 

 

David Mallows has 30 years of experience in adult education as a teacher, teacher trainer, manager and researcher. He was previously Director of Research at the National Research and Development Centre for adult literacy and numeracy (NRDC) at the UCL Institute of Education, London and currently represents the European Basic Skills Network in EPALE as thematic coordinator for Life Skills.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Qed jintwerew 1 - 9 minn 9
  • Revita Zariņa's picture
    Pēc raksta rodas daudz pārdomu. Piekrītu autoram, ka cilvēka prasmju līmenis bieži saistīts ar cilvēka sociālekonomisko stāvokli. Man rodas jautājums, kā mudināt šos cilvēkus apmeklēt mācības! Esmu saskārusies ar situācijām, kur cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja izglītoties, bet viņi tam neredz nekādu jēgu, viņi to negrib. Šādās ģimenēs, kurās aug bērni šādu attieksmi pret izglītību manto arī bērni. Bieži šiem bērniem izglītības iestādē ir grūti iemācīt daudzas lietas, jo viņiem jau ir izveidojusies attieksme, kura mantota no viņu vecākiem!
  • Alfrēds Mežulis's picture
    Man šķiet, ka tas ir smalks un apjomīgs process — ir jādomā nevis kā mudināt indivīdu mācīties, bet gan kā pamudināt visu atbilstošo sabiedrības daļu novērtēt izglītības nozīmi un aktualitāti. Šķiet, ja sabiedrība domās par mācībām kā par prioritāti, tad arī dažiem no vecākiem mantotie uzskati lēnām, bet pamatīgi mainīsies, un tad būs jādomā nevis par to, kā piedabūt mācīties, bet gan par to, ko un kā labāk mācīt.
  • Lelde Nakurte-Ruņģevica's picture
    Piekrītu raksta autoram, ka viņa prasmju līmenis bieži arī nosaka kāds ir cilvēka sociālekonomiskais stāvoklis. Diemžēl, cik esmu novērojusi, cilvēki, kuriem ir zems sociālekonomiskais stāvoklis īsti nevēlas savu dzīvi mainīt, jo viņam ir labi tāpat. Ko viņam mainīt? Pabalsti viņam tiek piešķirti un viss ir labi. Bēdīgākais, ka šajās ģimenēs aug bērni un viņi redz kāda ir vecāku attieksme pret izglītību un darbu. Svarīgi ir, lai jaunā paaudze nekļūst par tādiem pašiem kā viņu vecāki. Bērniem ir svarīgi iemācīt izglītības un darba nozīmīgumu. Ir svarīgi, lai viņi saprastu, ka gan pamatprasmes, gan jebkuras citas prasmes, kuras dzīves laikā viņš iegūs, nāks tikai viņam par labu un nodrošinās labākus dzīves apstākļus nākotnē.
  • Jānis Kairišs's picture
    Piekrītu raksta autora par to, ka ir svarīgs šādu apmācību saturs un veids, kā tas tiek novadīts un izvērtēts. Nereti gadās kursi, pēc kuru apguves no izglītojamiem var dzirdēt tādas atsauksmes, kā, piemēram, apmācības nebija sasaistītas ar reālas dzīves situācijām, pasniedzēji nebija ieinteresēti mūs apmācīt, bet dara to "ķeksīša pēc". Pēc šādu kursu apmeklējuma var rasties negatīvas asociācijas ar apmācību programmām. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi pasniedzējam izveidot mūsdienīgus un uz reālas dzīves situācijām balstītus kursus, kuros ikviens var brīvi izteikt savu viedokli vai pieredzi, lai grupā veidotos viedokļu apmaiņa, kā arī padomāt par to, lai zināšanu pārbaude nenotiktu vienveidīgi, bet gan ar dažādām metodēm, jo katrs esam atšķirīgi un katram ir sava tuvākā metode, kā mācīties, gan arī kā pārbaudīt zināšanas. Vissliktāk ir tad, kad pasniedzējs neuzklausa citu viedokli, ja tas nesakrīt ar pasniedzēja, līdz ar to zūd vēlēšanās izteikties - nejūties novērtēts un saklausīts. Izglītoti cilvēki rada izglītotus cilvēkus. Ja indivīdam nav svarīga izglītība, kāpēc gan tā būtu svarīga bērnam? Izglītojamies un izglītojam apkārtējos!
  • Elīna Kairiša's picture
    Labdien, 
    Pēc šī raksta izlasīšanas rodas pārdomas par sabiedrības izglītības līmeni un kādēļ bērni mūsdienās aizvien mazāk un mazāk vēlas mācīties un uzzināt jaunu. Protams, ka nevar turpmāk rakstīto pieņemt kā 100% patiesību, taču šķiet, ka tas varētu likt aizdomāties. 
    Vecāki un viņu bērni ir cieši saistīti, vismaz veselīgā ģimenē tā vajadzētu būt. Ja vecākam nav pārāk liela izpratne par izglītības iegūšanu, prasmju racionālu un jēgpilnu pielietošanu, tad arī viņu bērniem tas nešķiet tik svarīgi. Esmu matemātikas skolotāja bērniem 6.klasē un esmu piedzīvojusi gadījumu, kad skolēns apgalvo, ka nav vajadzīgs aprēķināt, cik kvadrātcentimetru ir nepieciešams aplīmēt ar tapetēm (konkrētajā uzdevumā) tikai tādēļ, ka viņa mamma tā nedara. Skolēna ģimenē vecāki aiziet uz veikalu, nopērk nepieciešamo daudzumu uz sajūtām, ja paliek pāri noliek pagrabā vai kādā "stūrī" un par lieki iztērēto naudu nesatraucas. Šis varbūt ir tāds primitīvs piemērs, taču, manuprāt, ļoti spilgts, jo parāda ciešo saistību starp bērna viedokli un viņa vecāku viedokli. Skolēnam zūd motivācija mācīties, jo vecāks neprot dzīvē pielietot laukuma aprēķināšanas būtību. Ar šī piemēra palīdzību vēlējos akcentēt, cik būtiski ir vecākiem izprast pamatskolas sniegtās prasmes (pamatprasmes), lai viņu bērniem arī būtu vēlme izprast šīs lietas. 
    Pati esmu pārliecināta, ka mūžizglītība ir vienīgais variants attīstīties, pilnveidoties un nedegradēties. Pieaugušajiem būtu nepieciešama arī darba, sabiedrības vide, kura liecina, ka nepieciešams sevi pilnveidot, iegūt jaunu pieredzi, apskatīt jaunas metodas un iepazīties ar cita veida praksi jeb kādā jomā. 
  • Rolands Marcinkevics's picture
    Ideja laba, tomēr jāņem vērā, ka pieaugušajiem jau šobrīd ir dažādas iespējas pilnveidot savas prasmes pieaugušo tālākapmācībā. Protams šo iespēju izmanto galvenokārt tie pieaugušie, kuri jau ir izglītoti un vēlas sevi pilnveidot, viņus papildus pamudināt nav nepieciešams. Esmu sastapies ar cilvēkiem, kuriem tiek piedāvāts apgūt šādu pamatapmācību, ko apmaksā darba devējs, piedāvājot pēc apmācībām stabilu darbu, tomēr pieaugušais atsakās, jo vieglāk dzīvot sevi arī turpmāk nepiepūlot.
    Daudz svarīgāk šobrīd būtu iesaistīt tieši skolēnus savu prasmju apzināšanā un dzīves izveidošanā, lai neveidotos vēl viena paaudze, kas šo nevienlīdzību vēl vairāk palielina. Un tikai tad, kad visi bērni un jaunieši būs iesaistīti, izglītosies un sapratīs izglītības nozīmi, var sākt apmācīt pieaugušos. Savādāk tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām - mēs apmācām pieaugušos, kuri līdz šim nav apguvuši pamatprasmes, bet brīdī, kad tas ir izdarīts, ir izaugusi jauna paaudze, ar kuru jāsāk apmācība no sākuma...
  • Guna Brenda Pogule's picture
    Pilnībā piekrītu Rolandam par salīdzinājumu ar vējdzirnavām un sekojošo paskaidrojumu. Vissvarīgāk ir pievērsties jaunajai paaudzei, lai tā veidotos ar īstajām dzīves vērtībām un nodotu tās saviem bērniem. Jāatzīst, ka arī skolotājs visvairāk savu audzēkni var ietekmēt kā bērnu un jaunieša gados, jo tieši tajā vecumā viss vēl ir priekšā un personība tikai veidojas. 
    Vai pasniedzējs/skolotājs spēj ietekmēt jau pieaugušu cilvēku? Mani māc šaubas. Ja vien šis cilvēks ir tiešām motivēts izmainīt savu dzīvi vai pasniedzējs pamanās pateikt/parādīt kaut ko, kas otram liek aizdomāties. Vai tas notiek gana bieži, nezinu.
    Neesmu arī pārliecināta, vai ir iespējams piesaistīt tieši tos cilvēkus, kuru sociālais stāvoklis ir zemāks un kuriem būtu nepieciešama pamatprasmju izglītība. Ideja tiešām ir laba, bet realizēt to ir grūti.
  • Etelberto Costa's picture
    Hello. To enter the discussion from Portugal maybe i pick up this first point: 

    Change starts in the classroom! Maybe not (of course if only considering School environment we can agree).

    Family and the society is the critical point. There persists a far distance of inclusion of adults coming for instance from the VET courses or the NEET's more! 

    For nex week discussions: what is meaning for "classroom".! Adults learn more and better trough informal learning (EU papers emphasize that) and specially when joining networks and social media contexts.
    Only to put in question and not to forgot for next week discussions. The digital divide is the critical point for exclusion and inequality for the next years...not in the future, but nowadays happening.     

  • Elena Trepule's picture
    All adults despite their background need to feel that their experience is valued and may be a source of learning. We, adults, tend to see our own experience as the core of our identity. So if a teacher is neglecting my experience I feel he is neglecting the very me indeed. Inspiring teachers may help learners to see their experience as something of value...