Blog
Blog

Eiropieši augstu novērtē pieaugušo izglītību un profesionālo tālākizglītību

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) ir veicis pētījumu par pieaugušo izglītību un tās nozīmi. Tas ir pirmais CEDEFOP veiktais pētījums ar mērķi salīdzināt Eiropas iedzīvotāju uzskatus par profesionālo izglītību salīdzinājumā ar vispārējo izglītību, savukārt pētījuma otrā daļa atklāj, ko pieaugušie domā un kā uztver pieaugušo izglītību un profesionālo tālākizglītību.

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) ir veicis pētījumu par pieaugušo izglītību un tās nozīmi. Tas ir pirmais CEDEFOP veiktais pētījums ar mērķi salīdzināt Eiropas iedzīvotāju uzskatus par profesionālo izglītību salīdzinājumā ar vispārējo izglītību, savukārt pētījuma otrā daļa atklāj, ko pieaugušie domā un kā uztver pieaugušo izglītību un profesionālo tālākizglītību.

 

Screenshot_1_45

Photo by cottonbro from Pexels.

 

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem pieprasījums pēc tālākizglītības ir augsts, turklāt tas pieaugs nākotnē – apkopojot datus par 30 valstīm, 96 % no respondentiem apstiprina pieaugušo izglītības un profesionālās tālākizglītības nozīmi un svarīgumu. Turklāt 70 % tic, ka nākamo 10 gadu laikā šādas izglītības nozīme pieaugs, vismaz 2/3 katrā no valstīm piekrīt apgalvojumam, ka politikas veidotājiem investīcijas pieaugušo izglītībā būtu jānosaka kā prioritāte.

Vidēji valstu vidū 88 % no visiem respondentiem, kuri strādā, atzīst, ka viņu veicamais darbs pieprasa regulāri uzlabot prasmes. Taču šis rādītājs atšķiras starp valstīm – šim apgalvojumam pilnībā piekrīt un gandrīz piekrīt 90 % pieaugušo tādās valstīs kā Čehija, Vācija, Ungārija, Polija un Zviedrija. Latvijā šis rādītājs ir 84 %, no tiem apgalvojumam pilnībā piekrīt 50 % (Zviedrijā – 80 %). Būtiski, ka vairāk nekā ceturtdaļai pieaugušo trūkst tehniskās vai vispārīgās prasmes, lai paveikto darbu nepieciešamajā līmenī, tas nozīmē, ka ir nepieciešamas mācības.

Pieaugušie uzskata, ka pieaugušo izglītība un profesionālā tālākizglītība sniedz viņiem ieguvumus – visās valstīs vairāk nekā puse no pieaugušajiem pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka pieaugušo izglītība un profesionālā tālākizglītība sniedz ieguldījumu viņu personīgajā izaugsmē. Starp tiem Latvija ierindojas augstā vietā – 74 % no respondentiem Latvijā pilnībā piekrīt un 23 % drīzāk piekrīt, ka izglītības ieguvums ir personīgā izaugsme. Tas ir vairāk nekā ieguvumi no mācībām, kuras saistītas ar darbu. Būtiski, ka 49 % pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka tas varbūt arī ceļš, kā sasniegt augstākus ienākumus. Savukārt 23 valstīs no 30 vismaz puse no respondentiem pilnībā piekrīt, ka pieaugušo izglītība un profesionālā tālākizglītība palīdz samazināt bezdarbu. Latvija ierindojas pēdējā vietā starp 30 valstīm, kur tikai 56 % pilnība piekrīt apgalvojumam, ka mācīšanās visa mūža garumā ir svarīga (piemēram, Zviedrijā tie ir 93 %, Lietuvā 68 %).  

Par to, ka sistēma kļūst elastīgāka, liecina atbildes, proti, tikai 46 % pilnībā piekrīt, ka pieaugušo izglītība un profesionālā tālākizglītība ir tikpat svarīga kā iegūtā izglītība skolā vai universitātē, 32 % pilnībā piekrīt, ka pieaugušo izglītība un profesionālā tālākizglītība ir veids kā iegūt līdzvērtīgu izglītību koledžai vai universitātei.

Lielāka daļa (69 %) uzskata, ka pieaugušo izglītības un profesionālās tālākizglītības kvalitāte ir laba (11 % atbildējuši, ka ļoti laba, 58 % drīzāk laba, savukārt 24 % atbildējuši, ka drīzāk slikta un 5 % ļoti slikta). Latvija ierindojas pēdējā vietā – tikai 3 % ir atbildējuši, ka pieaugušo izglītības un profesionālās tālākizglītības kvalitāte ir ļoti laba, taču 62 % ir atbildējuši, ka drīzāk laba.

Saskaņā ar CEDEFOP pieaugušo izglītības un profesionālās tālākizglītības pozitīvs tēls ietver izglītības pieejamību, piekļuves uztveri un informāciju. 72 % piekrīt, ka viņu valstī ir pieejamas plašas pieaugušo izglītības un profesionālās tālākizglītības iespējas (Latvijā 73 %, no tiem tikai 24 % pilnībā piekrīt apgalvojumam, salīdzinājumam Zviedrijā tie ir 61 %, Maltā 66 %). 2/3 piekrīt, ka informāciju par izglītības iespējām ir viegli atrast. 55 % no respondentiem ir meklējuši informāciju par pieaugušo izglītību un profesionālo tālākizglītību, 19 % ir bieži meklējuši, taču 15 % - reti. Visās valstīs, izņemot Rumāniju, vislabākais atbalsts un informācija ir meklējama internetā (63 %). Citi būtiski informācijas avoti ir koledžas vai universitātes, profesionālās vai nozaru asociācijas, draugi vai kolēģi. Tādiem  avotiem kā nodarbinātības aģentūras, ģimenes un sociālie partneri ir mazāka loma. Lielākoties respondenti sākotnēji meklē informāciju internetā un pēc tam konsultējas. Lielākoties ģimenes ir lielākais atbalsts dalībai pieaugušo izglītībā, izņemot Nīderlandi, Norvēgiju un Lielbritāniju, kur darba devējs ir lielākais atbalsts, Francija, kur profesionālās vai nozaru asociācijas ir lielākais atbalsts, un Luksemburga, kur valsts atbalsts ir lielākais.

22 valstīs visbiežākais cēlonis, kāpēc nepiedalās mācībās, ir cilvēku uzskats, ka viņiem to nevajag. Latvijā 35 % no tiem respondentiem, kuri nav piedalījušies mācībās, kā iemeslu min faktu, ka viņi neredz nepieciešamību mācīties, vidēji ES-28 tie ir 36 %. Tas arī Latvijā ir visbiežākais cēlonis.    

Respondenti pozitīvi atsaucas par pasākumiem, kuri iedrošina pieaugušos piedalīties ar darbu saistītās mācībās. Šie pasākumi ietver – elastīgas darba stundas, finanšu atbalstu, mācību apliecinājumus, atbalstu saistībā ar bērniem un aprūpi, vairāk informācijas un atbalsta, pielāgotas mācības individuālām vajadzībām. Taču viedokļi atšķiras starp Dienvideiropu un Ziemeļeiropu, kur pēdējie skeptiskāk attiecas pret iepriekš minētajiem pasākumiem.

Pieaugušajiem ES, Islandē un Norvēģijā ir pozitīvs tēls jeb imidžs par pieaugušo izglītību un profesionālo tālākizglītību, kur liela loma ir ģimenei un draugiem. Pieaugušo izglītībai un profesionālajai tālākizglītībai var nebūt tāds pats statuss kā augstākajai izglītībai, taču tās tiek augstu vērtētas, saistītas ar reāliem praktiskiem ieguvumiem, arvien vairāk tiek uzskatītas par nepieciešamību un kā prioritāti valdības ieguldījumiem.

COVID-19 ir vēl vairāk pasvītrojis profesionālās izglītības nozīmi ceļā uz Eiropas atveseļošanos un transformāciju. Pirms COVID-19 krīzes 45 % no pieaugušajiem Eiropā bija zemas vai novecojušas prasmes un nepieciešamība atjaunot vai uzlabot prasmes. Atbilstoši Eiropas prasmju programmai 5 gadu plāns ir uzlabot prasmes un to pielietojumu ar mērķi palielināt dalību pieaugušo izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā par 32 % 2025. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu (līdz 50 % salīdzinājumā ar 38 % 2016. gadā).

 

Materiāls tapis, izmantojot  CEDEFOP ziņu Adult learning and continuing vocational education and training valued by Europeans.

 

Linda Romele,Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos

Login (4)

Prijavite se ili Registrujte da biste postavljali komentare.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Najnovije diskusije